Andris
15.01.2008 15:17

Austrija un kalnu slēpošana – tie ir divi nedalāmi jēdzieni. Austrijas kalnos ir aptuveni 80 kūrorti, kuros nodrošināti teicami apstākļi sportistu treniņu vajadzībām, kā arī kalnu slēpošanas entuziastu atpūtai. Tūrisms un kalnu slēpošanas inventāra ražošana ir vieni no galvenajiem valsts ienākumu avotiem.

Slēpošana Alpos tomēr ir samērā jauna nodarbe, jo līdz 19. un 20. gadsimta mijai šejienieši pret Skandināvijā jau populārajām slēpēm izturējās aizspriedumaini, uzskatot tās par kalnos nelietojamām. 1892. gadā vietējais laikraksts "Alpenverein" publicēja rakstu, kurā bija uzsvērts — slēpes var lietot tikai līdzenumā. Tās neder pat lēzenām nogāzēm, jo ir ļoti bīstamas, nevadāmas un var izraisīt smagu nelaimi. Tā nu ziemā kalnaino rajonu iedzīvotāji joprojām brida pa sniegu vai sēdēja mājās.

Eiropiešu attieksmi pret slēpēm mainīja norvēģu polārpētnieka Fritjofa Nansena leģendārais 670 kilometru slēpojums pāri Grenlandei, kurš prasīja mazliet ilgāk par mēnesi. Pēc ceļojuma Nansens sarakstīja grāmatu, cita starpā sīki izklāstot arī slēpju priekšrocības. Vienlaikus Eiropā izplatījās nostāsti par prasmīgajiem skandināviem, kuri slēpojot sasnieguši tādu meistarību, ka spēj panākt bēgošu vilku un, nenoņemot slēpes, iešaut tam acī.

Kad uzbūvēja dzelzceļu un sākās Alpu fotografēšanas ēra, tolaik smago aprīkojumu — aparātu, statīvu, plates — kaut kā vajadzēja dabūt augšā kalnos. Tirolieši atklāja, ka būt par kalnu pavadoni ir ļoti izdevīgi. Jocīgie iebraucēji bija gatavi maksāt veselas govs cenu par to vien, ka viņus kopā ar ekipējumu nogādā pēc iespējas augstāk Alpos. Ar slēpēm to varēja izdarīt krietni ātrāk un ērtāk.

Austrietis Mathias Zdarsky, kuru uzskata par kalnu slēpošanas pionieri, ar šo sporta veidu sāka nodarboties jau 1880. gadā. ieviesa pirmos efektīgos slēpju stiprinājumus un 1905.gadā organizēja pirmās sacensības slalomā un 1897.g. izdeva pirmo slēpošanas mācību grāmatu. 1922.gadā Santantonā tika atvērta pirmā kalnu slēpošanas skola. 1933. gadā slavenais austrietis Anton Seelos („Toni“) uzvarēja pasaules čempionātā slalomā, kur pirmo reizi veica pagriezienu uz paralēlām slēpēm, tādejādi mainot kalnu slēpošanas tehnikas pamatprincipus. Insbrukā divas reizes - 1964. un 1976.gadā - notika ziemas Olimpiskās spēles.

Pacēlāju skaita ziņā Austrija ir trešajā vietā pasaulē aiz ASV un Francijas. Tieši Austrijā pirmo reizi izdevās veiksmīgi izbūvēt sarežģītas pacēlāju sistēmas, kas savieno dažādas kalnu nogāzes. Tā sāka veidoties slēpošanas reģioni, iekļaujot sevī vairākus kūrortus. Austrijas kalnu slēpošanas trases ir aprīkotas ar visjaunāko tehniku, pacēlāji tiek regulāri modernizēti, kūrortos ir nevainojama apkalpošana.

Astoņos valsts rajonos, kuru klāj sniegs un ledus var slēpot visu gadu.