Andris
15.01.2008 15:17
Austrija
un kalnu slēpošana – tie ir divi nedalāmi jēdzieni.
Austrijas kalnos ir aptuveni 80 kūrorti, kuros nodrošināti teicami
apstākļi sportistu treniņu vajadzībām, kā arī kalnu slēpošanas
entuziastu atpūtai. Tūrisms un kalnu slēpošanas inventāra
ražošana ir vieni no galvenajiem valsts ienākumu avotiem.
Slēpošana
Alpos tomēr ir samērā jauna nodarbe, jo līdz 19. un 20. gadsimta
mijai šejienieši pret Skandināvijā jau populārajām slēpēm
izturējās aizspriedumaini, uzskatot tās par kalnos nelietojamām.
1892. gadā vietējais laikraksts "Alpenverein" publicēja
rakstu, kurā bija uzsvērts — slēpes var lietot tikai līdzenumā.
Tās neder pat lēzenām nogāzēm, jo ir ļoti bīstamas, nevadāmas
un var izraisīt smagu nelaimi. Tā nu ziemā kalnaino rajonu
iedzīvotāji joprojām brida pa sniegu vai sēdēja mājās.
Eiropiešu attieksmi pret slēpēm mainīja norvēģu
polārpētnieka Fritjofa Nansena leģendārais 670 kilometru
slēpojums pāri Grenlandei, kurš prasīja mazliet ilgāk par
mēnesi. Pēc ceļojuma Nansens sarakstīja grāmatu, cita starpā
sīki izklāstot arī slēpju priekšrocības. Vienlaikus Eiropā
izplatījās nostāsti par prasmīgajiem skandināviem, kuri slēpojot
sasnieguši tādu meistarību, ka spēj panākt bēgošu vilku un,
nenoņemot slēpes, iešaut tam acī.
Kad uzbūvēja
dzelzceļu un sākās Alpu fotografēšanas ēra, tolaik smago
aprīkojumu — aparātu, statīvu, plates — kaut kā vajadzēja
dabūt augšā kalnos. Tirolieši atklāja, ka būt par kalnu
pavadoni ir ļoti izdevīgi. Jocīgie iebraucēji bija gatavi maksāt
veselas govs cenu par to vien, ka viņus kopā ar ekipējumu nogādā
pēc iespējas augstāk Alpos. Ar slēpēm to varēja izdarīt
krietni ātrāk un ērtāk.
Austrietis Mathias Zdarsky,
kuru uzskata par kalnu slēpošanas pionieri, ar šo sporta veidu
sāka nodarboties jau 1880. gadā. ieviesa pirmos efektīgos slēpju
stiprinājumus un 1905.gadā organizēja pirmās sacensības slalomā
un 1897.g. izdeva pirmo slēpošanas mācību grāmatu. 1922.gadā
Santantonā tika atvērta pirmā kalnu slēpošanas skola. 1933. gadā
slavenais austrietis Anton
Seelos („Toni“) uzvarēja
pasaules čempionātā slalomā, kur pirmo reizi veica pagriezienu uz
paralēlām slēpēm, tādejādi mainot kalnu slēpošanas tehnikas
pamatprincipus. Insbrukā divas reizes - 1964. un 1976.gadā - notika
ziemas Olimpiskās spēles.
Pacēlāju
skaita ziņā Austrija ir trešajā vietā pasaulē aiz ASV un
Francijas. Tieši Austrijā pirmo reizi izdevās veiksmīgi izbūvēt
sarežģītas pacēlāju sistēmas, kas savieno dažādas kalnu
nogāzes. Tā sāka veidoties slēpošanas reģioni, iekļaujot sevī
vairākus kūrortus. Austrijas kalnu slēpošanas trases ir aprīkotas
ar visjaunāko tehniku, pacēlāji tiek regulāri modernizēti,
kūrortos ir nevainojama apkalpošana.
Astoņos
valsts rajonos, kuru klāj sniegs un ledus var slēpot visu gadu.