Celojumu bode

Ceļojumu meklēšana

MEKLĒT VIESNĪCU

Nīderlande.
Jūrniecības un tirdzniecības zeme…Pasaules siera zeme, kas joprojām veidojas uz jūrai atkarotajām teritorijām- māršām, kuru drošību no applūšanas rada polderu sistēma…zeme, kur holandieši savai zemei pieskaras ar lielu puķu un dārzeņu mīlestību, rībina ar klompiem jeb koka tupelēm… Romantikas piesātināta zeme- puķu krāsas sajaucas ar vējdzirnavu spārniem kā greznā krāsu paletē…Kaukenhofas ziedu parāde ik pavasari… māršas un kanālu labirinti…Pavasaros valsti apvij tulpju šarms- krāsas un formu daudzveidība, mākslinieciski pārdomāti stādījumi pamatoti devuši sinonīmu- „tulpju zeme” …Eiropas lielākā osta- Roterdama… kuģotāju un lauksaimniecības lielvalsts, inovāciju un veiksmīgas attīstības zeme…

Nīderlande

Ģeogrāfiskais stāvoklis: atrodas Eiropas pasaules daļā. Visu valsts R, Z un ZR piekrasti apskalo Ziemeļjūra, D robežojas ar Beļģiju, A –ar Vāciju. Z esošās Frīzu salas stiepjas uz A gar Vācijas un Dānijas krastiem.
Platība: 41 543 km2
Galvaspilsēta: Amsterdama; valdības rezidence: Hāga
Iedzīvotāji: 16 805 037 (2013.gada jūlijs) 
Vidējais iedzīvotāju vecums:
vidējais: 41,8 gadi
vīrieši: 41 gadi
sievietes: 42,6 gadi (2013.g.)
Iedzīvotāju blīvums: 404,5 cilv./km2. (2013.g.)
Valsts valoda: nīderlandiešu (holandiešu)
Reliģijas: katoļi 30%, reformatori 20%, musulmaņi 5,8%, citi 2,2%, ateisti 42% (2006.g.)
Etniskais sastāvs: holandieši 80,7%, eiropieši 5%, indonēzieši 2,4%, turki 2,2%, marokieši 2%, citi 7,6 % (2008.g.)
IKP/PP: $ uz 1 iedz. 41 500 (2012.g.)
Naudas vienība: eiro (EUR)
Valsts pārvaldes forma: parlamentāra monarhija
Lielākās pilsētas: Roterdama, Hāga, Hārlema, Māstrihta, Groningena, Zvolle
Zemākais punkts: Zuidplaspolderis -7 m z.j.l.
Augstākais punkts: Vālserbergs 322 m v.j.l.
Garākās upes: Reina, Māsa
Reljefs: tipiska līdzenumu zeme, kur 40% no teritorijas atrodas zem jūras līmeņa. 1/3 Nīderlandes teritorijas ir zeme, kas atgūta no jūras. Šos zemes gabalus sauc par polderiem. Lielāko daļu šīs jauniegūtās zemes izmanto lauksaimniecībā. Tā kā tik liela teritorijas daļa atrodas zem jūras līmeņa, nopietna problēma ir plūdi. Lai jūra neapdraudētu polderus, ir uzbūvēti milzīgi aizsargdambji, kanāli un regulāri tiek kontrolēts ūdens līmenis ar vējdzirnavu palīdzību.
Dabas resursi: nafta, dabasgāze, kūdra, sāls, silīcija smiltis, grants, lauksaimniecības zemes, dabas ainavas
Klimats: mērens piejūras klimats, ļoti mitrs visa gada garumā. Vidējā janvāra temperatūra ir no +1ºC līdz +3ºC, vidējā jūlija temperatūra ir no +16ºC līdz +17ºC. Nokrišņu daudzums ir vienmērīgs visos gadalaikos. Biežie ziemeļu vēji strauji pazemina temperatūru arī karstākajās dienās. Ziema ir silta, janvāra vidējā temperatūra ir +4°C, +5°C . Bieži sastopamas miglas.
Dodoties uz Nīderlandi, nepieciešams apģērbs pret vēju un lietu, vasarās aizsardzībai pret saules stariem- krēms un saules brilles. Paturiet prātā, ka vējš šeit sastopams vienmēr! Tāpēc tik daudz vējdzirnavu…
Piesardzības pasākumi: nav īpašas prasības attiecībā uz vakcināciju.

Vieni no pirmajiem Nīderlandes iedzīvotājiem bijuši ķelti, bet mūsu ēras sākumā šeit ieradās arī ciltis no Vācijas. No tām lielākā bija frīzi, kas apmetās Ziemeļjūras piekrastē. Savukārt Reinas un Māsas upes ietekas tuvumā apmetās bati. Sākot ar trešo gadu simteni Nīderlandes teritorijā ieradās arī sakši un franki, kas asimilēja līdz šim šeit dzīvojošos ķeltus un batus. 1463. gada pirmoreiz tika izveidoti Ģenerālie štati, kuriem kļuva kopējs nosaukums «Zemās valstis» jeb Nīderlande.

Kopš 17.gs. pirmās puses holandieši ir aizrautīgi tulpju audzētaji. Ievērojot iedzīvotāju aizrautību ar tulpju audzešanu, Hārlemas un Leidenes pilsētu mēri izsludināja,ka krāšņāko tulpju īpašniekiem tiks piešķirtas prēmijas. Tulpju audzēšanas kulminācijas laikā par vienu tulpju sīpoju bija iespēja nopirkt pat nelielu lauku saimniecības. Tādējādi jau kopš 1912.gada Alsmērā norisinās lielākā ziedu izsole.

Holandiešu jūrnieki 17. gs. sākumā veica daudzus ģeogrāfiskus atklājumus Āzijā, Ziemeļamerikā un Austrālijā, kas veicināja daudzu koloniālo īpašumu pievienošanu Nīderlandei.

Holandieši ir attīstījuši intensīvo lauksaimniecības metodi, lai uz savas platībā ierobežotās, bet auglīgās zemes izaudzētu iespējami vairāk produkcijas. Puķu sīpoli un ziedi, īpaši tulpes, ir vispazīstamākās Nīderlandes eksportpreces. Tā eksportē arī piena produktus, piemēram, Edamas un Goudas sieru.

Holandes neparasti līdzenie lauki padara braukšanu ar velosipēdu par vienu no populārākajiem pārvietošanās veidiem. Visā valsts teritorijā ir marķēti veloceliņi, kas atzīmēti arī kartēs.

Amsterdama ir valsts galvaspilsēta, un pazīstama visā pasaulē ar saviem daudzajiem kanāliem, šaurajām vecpilsētas ieliņām, Sarkano lukturu rajonu, muzejiem un riteņbraucējiem. Pilsētas vārds saistās ar 17.gs. ievērojamāko Nīderlandes gleznotāju Rembrantu. Pirms 300 gadiem pilsēta viens no lielākajiem tirdzniecības centriem Eiropā. Tā būvēta purvainā piekrastē uz pāļiem. Pilsēta ir veiksmīgi iepazīstama, ejot kājām. Nekur citur nav tik daudz interesantu vietu uz vienu kvadrātmetru. Kruīzs pa Amsterdamas kanālu sistēmu ir viena no lielākajām atrakcijām pilsētā, kuru gada laikā izmanto ap 3 miljoni cilvēku. Pilsētu grezno ap 500 tiltu, kuri savieno 90 salas, uz kurām uzbūvēta pilsēta. Tāpēc Amsterdamu dēvē par „Ziemeļu Venēciju”. Pilsētā attīstīta dimantu apstrāde. Tos slīpē un eksportē pa visu pasauli. Vēl pilsēta piedāvā apskatīt Doma laukumu, Dimantu apstrādes fabriku, „Rozā kvartālu”, Karaļpili, Damraka laukumu, Ziedu tirgu, daudzās baznīcas – „Udekerk”, „Vesterkerk”, „Sudenkerk”, „Norderkerk”, „Amstelkerk”, Centrālās stacijas ēku, Portugāļu sinagogu, Jūrnieku namu, Brīvības pieminekli, Van Goga muzeju, Spīdzināšanas muzejs, Marihuānas muzeju, Maddam Tisso vaska figūru muzejs, Seksa un erotikas muzeju, Heineken alus muzejs, Holandes vēstures muzejs, Annas Frankas muzejs, Amsterdamas vēstures muzejs, , Eiropas vēstures muzejs, Tetovējumu muzejs. Tā kā katram atliek izvēlēties pēc savām interesēm.

Delfa ir nīderlandiešu karaliskā porcelāna dzimtene. Kaukenhofa dārzs – pasaulē lielākais sīpolpuķu dārzs, kas īpaši krāšņs pavasaros- puķu ziedēšanas laikā. Te arī daudzi jauki veikaliņi, tirdziņi un muzeji. No marta līdz maijam šo pilsētu apber ziedu mīlētāji un sīpolpuķu fani.

Hārlema atrodas netālu no Amsterdamas. Tā ir bijušā Holandes grāfu rezidence. Pilsēta ir bagāta ar visdažādākajiem apskates objektiem – Halsa muzeju, Grote Markt laukumu, vecpilsētu, Sintbao baznīcu, Rātsnamu, Grotes baznīcu, Bīskapu muzeju, Industriālās mākslas muzeju.

Hāga ir Holandes administratīvais un politiskais centrs. „Madurudama” ir muzejs zem klajas debess – „Nīderlande miniatūrā”, vecpilsēta, Binenhofas pils komplekss, ANO starptautiskā tiesas ēka, Vilhelma Pirmā piemineklis, Tribunāla ēka. Gevagenporta ir viduslaiku cietums, kurā atrodas Inkvizīcijas muzejs. Mākslas un romantikas mīļotājiem pilsēta piedāvā apmeklēt Pasāžu, Karaliskā mākslas galerija, vecais Rātsnams, Grotes baznīca, Karalienes pils, Valonijas baznīca, Spinozas muzejs, vecā Katoļu baznīca, Vilhelma V gleznu galerija, Starptautiskās preses muzejs, Pasta muzejs, Kostīmu muzejs, Jūras muzejs.

Roterdama ir viena no modernākajām valsts pilsētām, kas atrodas pie Reinas ietekas Ziemeļjūrā. Lepna ar to, ka ir Eiropas lielākā osta. Pilsētas apkārtne kļuvusi par vienu no svarīgākajiem Eiropas rūpniecības rajoniem. Noteikti vajag redzēt pirmo Eiropas debesskrāpi– Het Vite Heis; muzejus- Boimana van Bēningena muzeju, Prinča Henrika jūras muzeju, Sv. Lorenta baznīcu, Pētera Pirmā pieminekli, Rātsnamu, Botāniskais dārzu, Mākslas Akadēmiju, Entomoloģijas muzejs un zooloģiskais dārzs.

Utrehta ir sena Universitāšu pilsēta ar kanāliem un romantiskiem tiltiņiem. Pilsētas sirds- skaistā vecpilsēta, savukārt Doma baznīca ir visvecākā gotiskā baznīca valstī. Pilsēta bagāta muzejiem- Centrālo muzeju, Mākslas muzeju, Dzelzceļa muzeju, Monētu muzeju, Kristietības muzeju. Protams, ka šajā pilsētā atrodoties, svarīgi apmeklēt kaut vienu Universitāti.

Zandame atrodas netālu no Amsterdamas. Pilsētā var apskatīt Pētera Pirmā māju un Arhitektūras muzeju.

Alsmera – lielākā ziedu un stādu izsole un Dārzu centrs pasaulē.

Alkmāra pazīstama ar viduslaiku siera tirgiem, Siera muzeju, kanāliem, viduslaiku ieliņām, Rātsnamu, Sv. Laurentija baznīcu, Pilsētas vēstures un mākslas muzeju, Nacionālo alus muzeju, Nīderlandes krāšņu muzeju.

Māstrihtā no galvenajiem piesaistes objektiem ir vecpilsēta, aizsargsienu un bastionu paliekas, Rātsnams, Pilsētas vārti, Sintservasas baznīca, Mākslas un senatnes muzejs.

Markenas sala ir bijušais zvejnieku ciemats Ziemeļjūrā,- apskatāms ir muzejs.

Tilburga ir pazīstama ar safari un izklaides parku „Efteling”.

Groningena ir pazīstama ar Sv. Martina baznīcu un torni, Jūras muzeju, romiešu apmetnes paliekām, Tabakas muzeju.

Ševeningena ir lielisks Ziemeļjūras kūrorts ar lieliskām atpūtas iespējām. Zemnieku saimniecība „Clara Maria” ir slaveno Holandes sieru gatavošanas vieta, un piedāvā- degustācijas.

Labākais laiks sīpolpuķu mīlētajiem ir no aprīļa vidus līdz maijam. Marta beigās sāk ziedēt krokusi, pēc tam seko narcises un mazās tulpes. Aprīļa vidus ir narcišu un hiacinšu kulminācijas laiks, un sākas tulpju ziedu parāda. Vislabākie un populārākie ziedu apskates reģioni - Betuve , Zuid-Bevelande un Dienvidu Limburga.

Beemsteres Arborētums atrodas netālu no Zuidostbēmsteres. Tā dibinātājs ir inženieris Hans Vollmars, kuram bija plašas zināšanas par koku un krūmu sugām. Arborētums sadalīts divās daļās- sekcijās: sistemātikas un ģeogrāfijas. Rudeņos ir īpaši krāšņs. Vollmara lielākais lepnums ir izcili plašā kastaņu kolekcija. Kastaņas vāktas no visas ziemeļu puslodes. Kad kastaņas zied, parks pārvēršas burvīgas pasakas līdzīgai ainai. Bišu sanoņa paspilgtina emocijas un romantiku.

Vadenzē Biosfēras rezervāts no Helderas līdz Emsas upes grīvai pie Nīderlandes krastiem ir savdabīgs jūras apgabals, jo tas divreiz dienā pārvēršas par jūru un divreiz- par mitru sauszemes joslu (t.s. vati). Ik pēc 12 stundām un 25 minūtēm sāļais jūras ūdens ieplūst vai izplūst starp Tekselas, Vlīlandes, Tershelingas, Amelandes un Shīrmonnikogas salām. Te ir ideāla gājputnu pieturas vieta un daudzu īpatnēju augu mājvieta. Kā īpašs piedzīvojums tūristiem ir pastaiga pa vatiem kailām kājām bēguma laikā, izjūtot mitro, tikko jūras ūdens skarto zemi, vērot putnus un iegūt informāciju gida pavadībā.

Izmantota informācija no grāmatas „100 pasaules nacionālie parki. Zvaigzne ABC. 2004.


Nīderlande


13.04.2015 Pavasaris Benelux valstīs 560.00 €
23.04.2015 ZIEDU PARĀDE HOLANDĒ 295.00 €
20.04.2015 Ziedu svētki Holandē 645.00 €
30.04.2015 HOLANDE PAVASARA KRĀSĀS 250.00 €
 

CEĻOJUMU APMAKSA bankā ar kredītkarti vai skaidrā naudā mūsu birojā Rīgā, Tallinas ielā 30

Tūrisma aģentūra un operators SIA "Ceļojumu bode",  t. 29700300, 67700300 | Par mums | Rekvizīti  | Noteikumi | Draugiem | Twitter | Facebook

Top.LV