Rakstnieces Ingunas Baueres grāmatu “Dieva riekšavā” lapojot. Kopā ar gidi Signi Lūsiņu ГАРАНТИРОВАННО

Rakstniecei Ingunai Bauerei bija talants celt saulītē tos latviešu tautas dēlus, kuri paveikuši ko nozīmīgu un atstājuši pēdas mūsu kultūrā. Mārcis Sārums bija viens no pirmajiem latviešu tautības būvmeistariem, sauca sevi par pēdējo Vidzemes lībieti un uzcēla daudzas skaistas baznīcas un muižas visā plašajā Vidzemē – Vecpiebalgas, Drustu un Cēsu baznīcas, Jumurdas muižas pili. Kopā ar gidi Signi Lūsiņu brauksim pa vietām, kas svarīgas bija abiem, - gan Mārcim, gan grāmatas autorei Ingunai.

Ekskursijas programmā:

Plkst. 7:45 izbraukšana no Rīgas, pieturvietas pretī Zinātņu akadēmijai

Rīta kafijas pauze ar pīrādziņiem Jumurdas muižā.

(maksa tiks precizēta)

Jumurdas pils ar parku - pirmie, kas veidojuši Jumurdas muižu, ir baroni Tīzenhauzeni. 1852. gadā šo īpašumu par 80 tūkstošiem sudraba rubļu nopērk Eduards for Tranzē, bet kungu nama pēdējais īpašnieks ir bijis latvietis - ārsts Reinholds Miķelis Liepiņš. Patlaban  pils tiek atjaunota senajā godībā, savukārt saimniecības ēkās ir iekārtota viesnīca un pasākumu telpas. Pils ārpuse jau liecina par to skatu, kāds tas bijis baronu laikos, visas vēsturiskas detaļas, koka logi un tornīši arī ir atjaunoti.

(Ekskursija vietējā gida vadībā par ziedojumu ~1 EUR)

Vecpiebalgas baznīca. Baznīcas būvprojekts nav saglabājies, bet domājams, ka tā autors bija Tērbatas arhitekts Georgs Frīdrihs Geists (1782-1846), kura projektētā Marijas baznīca Tērbatā arhitektoniskā risinājuma ziņā bijusi mats matā līdzīga Vecpiebalgas baznīcai. Draudzes priekšnieks tolaik bija Gatartas barons Augusts fon Hagemeisters, un viņš pieaicināja pie celtniecības darbiem visslavenāko apkārtnes būvmeistaru Mārci Sārumu, uzticot viņam koka darbus. Sārums kopā ar otru mūrniekmeistaru Mārci Ķēzi baznīcas būvi godam nobeidza. Baznīcas tornis pacēlās 260 metrus virs jūras līmeņa.

(Ziedojums)

Vecpiebalgas Vidus kapi izveidoti 1854.gadā. Kapos apglabāti ļoti daudz ievērojami Latvijas sabiedriskie un kultūras darbinieki. Šeit atdusas brāļi Kaudzītes, kā arī Līze Ratmindere-Kaudzīte (1848-1928). Te apglabāts Atis Kronvalds (1837–1875), kura kapa pieminekli 1893.gadā veidojis A.Folcs. Kapa vietu te radis skolotājs, rakstnieks un sabiedriskais darbinieks J.Pilsātnieks (1838–1879), tulkotājs un bibliogrāfs Kārlis Egle (1887–1974) u.c.

Pieminam rakstnieci Ingunu Baueri.

Pusdienas Vecpiebalgā

(piedāvājums un cena tiks precizēti brauciena dienā)

Gatartas muižas leģendas. Muižas pils celta laikā no 1823. – 1824. g.  un tās fasāde veidota klasicisma stilā. Tās īpašnieks bija vācbaltietis un pētnieks Ludvigs Kārlis Augusts fon Hāgemeisters (1780. – 1833). Muižas sākumposmā tā bija ļoti grezna – to rotāja divi lieli lauvu tēli un muižas komplekss sastāvēja no 20 ēkām (ledus pagrabs, dārznieka un kalēja māja, klēts, magazīna, alus brūzis, u.c. ēkas).  19. gadsimta muižas parks arvien ir bagātīgs ar dažādiem augiem un kokiem, to skaitā arī dižozolu. 

(Ekskursija muižā par ziedojumu 3 EUR)

Pastaiga pa Rododendru dārzu Priekuļu Saules parkā un  Veselības taka. Priekuļu Saules parkā izveidots rododendru dārzs ar vairāk kā 120 pavasarī krāšņi ziedošiem rododendriem. Šeit iespējams ieraudzīt arī tik interesantus rododendru nosaukumus, kā “Guļošais policists”, “Priekuļu princis” un “Sniega karaliene”, jo 24 jaunizveidotiem rododendru hibrīdiem nosaukumus devuši Priekuļu bērnudārza “Mežmaliņa” audzēkņi. 

Parkā atrodas Latvijas dižākais dalības jeb analemmatiskais Saules pulkstenis un Veselības taka pa kuru ejot, var iepazīt Latvijas ārstniecības augus, izmasēt kāju pēdas un vienlaikus smelties zemes enerģiju.

Svētā Jāņa baznīca Cēsīs ir viens no vecākajiem viduslaiku arhitektūras pieminekļiem Latvijā. Baznīca ne reizi vien ir cietusi postījumos. Kopā ar pilsētu tā degusi 1568., 1607., 1613., 1640., 1665., 1671., 1686., 1694. gadā.1853. gadā pēc arhitekta, Cēsu mācītāja Kārļa Punšela dēla Teodora Alvila Punšela projekta uzbūvēts Cēsu Sv. Jāņa baznīcas tornis. Celtniecības darbus vadīja Mārcis Sārums. Cēsu Jāņa baznīcas torni uzskata par M. Sāruma izcilāko darbu. Par tā modeli viņš 1853. gadā Rīgā Melngalvju namā sarīkotajā izstādē ieguva mazo sudraba medaļu.

Dosimies ekskursijā pa baznīcu un uzzināsim par tām vērtībām, ko tā glabā. Būs iespēja baudīt Cēsis no putna lidojuma, uzkāpjot Sv.Jāņa baznīcas tornī.

(Ekskursija dievnamā vietējā gida vadībā 2 EUR. Uzkāpšana tornī (pēc izvēles) 4 EUR).

Atgriešanās Rīgā ap 20:30

Ekskursijas cena: 38 EUR

Cenā iekļauts: vieta autobusā, pavadošais gids

Cenā nav iekļauts: ieejas maksas, ēšanas maksas, ziedojumi u.c. izdevumi

Maršrutu sagatavojusi un vada gide Signe Lūsiņa