cb@cb.lv | ул. Таллинас 30
ул. Калнциема 116, Рига

Словакия

Slovākija. Kalnu zeme Eiropas sirdī; gleznainu kalnu ainavu un ieleju apdāvināta valsts; populāra slēpošanas trašu un citu ziemas prieku gūšanas zeme; spēcīgu tradīciju un folkloras zeme; bagātu tautisko rakstu tērpta zeme; dziesmas un dzīvesprieks staro cilvēku sejās, bet kalnu maršrutos vējo apcerīgums; dresēto piekūnu tradīcijas; viduslaiku pilsētu un cietokšņu smarža; alpīnistu un vienkāršu kalnā kāpēju zeme; īpatnējo plostu raftings krāčainajās upēs; zeme, kuras reljefa virsotnes iesniedzas mākoņos un, uzkāpjot tur, esam tuvāk dieviem…

Ģeogrāfiskais stāvoklis: atrodas Eiropas vidienē. Z robežojas ar Poliju, ZR-ar Čehiju, DR-ar Austriju, D-ar Ungāriju, A-ar Ukrainu. Tipiska kalnu valsts ar Zemajiem un Augstajiem Tatriem.

Platība: 49 035 km2

Galvaspilsēta: Bratislava

Iedzīvotāji: 5,464,747 (2022.gads)

Valsts valoda: slovāku; (populāras ir ungāru un čehu valodas)

Etniskais iedalījums: Slovāki (80,7%), un ungāri pārstāv otro lielāko etnisko grupu (8,5%). Citas grupas ir romi (2%), čehi (0,6%) un rusīni (0,6%).

Reliģijas: Kristietība 68,8%. Katolicisms 59,8%, no kuriem (55,8%) piederēja latīņu baznīcai, (4%) bija Slovākijas grieķu katoļu baznīcas pārstāvji. 9% protestantisms un austrumu pareizticīgo kristietība un citas kristīgās konfesijas; Augsburgas konfesijas evaņģēliskā baznīca Slovākijā (5,3 %), reformātu kristīgā baznīca Slovākijā (1,6 %), Čehijas un Slovākijas pareizticīgā baznīca (0,9 %), Jehovas liecinieki (0,3 %) un citi. Mazākas kristiešu konfesijas (0,9%). 23,8% nav reliģiozi. 1,2% cita reliģija; reliģiskās minoritātes Slovākijā ir budisms, modernais pagānisms, islāms, jūdaisms, jedaisms, hinduisms, pastafariānisms un citi.

IKP/PP: $ uz 1 iedz. 37,136 (2022.gads)

Naudas vienība: Slovākijas krona (SKK)

Valsts pārvaldes forma: parlamentāra republika

Zemākais punkts: Bodrokas upe 94 m v.j.l.

Augstākais punkts: Gerlaha smaile 2655 m v.j.l.

Garākās upes: Donava, Vaha

Reljefs: kalnaina valsts ar Zemajiem un Augstajiem Tatriem. Šie kalni ir iemīļota un ļoti populāra kalnos kāpšanas vieta Eiropā. Kalnos kāpšanai vajadzīgi ērti sporta apavi (ieteicami ir kalnu zābaki), mazliet pārtikas, kāds plāksteris un ūdensnecaurlaidīga jaka vai lietusmētelis mugursomā. Ieteicams paņemt līdzi kādu tukšu plastmasas pudeli slāpju veldzēšanai, jo kalnu strautu ūdens ir dzidrs un tīrs, lietojams bez attīrīšanas. Valsts DR un D daļā ir Donavas ielejas zemienes -auglīgs lauksaimniecības reģions, kurā audzē kviešus, miežus, kartupeļus, cukurbietes, augļus, tabaku un vīnogulājus

Dabas resursi: brūnogles, mazliet dzelzsrūda, vara un mangāna rūdas, sāls, dabas (kalnu) ainavas.

Klimats: mēreni kontinentāls, janvāra vidējā temperatūra ir –2 C, jūlija vidējā temperatūra +18 C. Kalnu rajonos raksturīgs augstkalnu klimats ar zemākām temperatūrām vasarās un sniega segu virsotņu ieplakās visu gadu.
Piesardzības pasākumi: nav īpašas prasības attiecībā uz vakcināciju.

Viduslaikos cauri šai zemei gāja tirdzniecības ceļš no austrumiem uz rietumiem, kas veicināja daudzu apdzīvotu vietu uzplaukumu. Lielākajā daļā pilsētu joprojām valda senatnes elpa, kur ražošana un industrializācija visai veiksmīgi gājusi garām. Arī abi pasaules kari nav iecirtuši lielas brūces valsts sejā.
No 10.gs. valsts bijusi Ungārijas sastāvdaļa, bet 1918.gadā apvienojās ar Čehijas zemēm-Bohēmiju un Morāviju, un daļu Silēzijas, un izveidojās Čehoslovākijas Republika.
Ar Slovākiju saistīta 20.gs.izcilā poparta mākslinieka Endija Vorhola vārds. Viņa vecāki ieceļoja ASV no Medzilaborces, kur ir izveidots māksliniekam veltīts muzejs.
Slovākijā ir vecākā kalnu inženieru skola Eiropā- Banskas akadēmija, kas dibināta 1763.gadā.
Slovāki ir pasaules čempioni hokejā. Pat katrā mazpilsētā ir trīs neiztrūkstošas lietas: ledus halle, futbola un vieglatlētikas laukums, peldbaseins. Laikam jau pati kalnu klātesamība veidojusi tik sportisku nāciju ar lieliskiem panākumiem.

Bratislava - valsts galvaspilsēta - ir pazīstama ar savu pili-cietoksni. Apskates vērta ir vecpilsēta, Mihaēla tornis, Brīvības laukums,Sv. Martina katedrāle, Mihaela vārti, Hviezdoslava laukums, Rolanda fontāns, Devina pils, Rātsnams, Slovākijas nacionālā galerija, Farmācijas muzejs, Municipālais muzejs.

Lomņicas spice ir otra augstākā Augsto Tatru virsotne (2632 m. v.j.l.), pacelšanās kalnos ar funikulieri . Štrebskoje pļeso ir Augsto Tatru ūdenskritumi un ledus ezeri ar caurspīdīgo ūdeni un forelēm.
Beļanskas pazemes alas – vairāku kilometru gari eju labirinti, kurus rotā stalaktīti un stalagmīti.
Dobišinskas ledus ala, kuras temperatūra pat vislielākajā vasaras karstumā ir zem nulles .
Treņicina ir krāšņa pilsēta Slovākijas rietumos ar varenu pili, kura pirmo reizi minēta jau 179.gadā.
Boiņica jeb Bojnice ir kalnu un rožu ieskauta viduslaiku piļu pērle, kas atrodas apmēram 150 km no Bratislavas.
Slavena ar slēgtajiem un pat ziemā vaļējiem mineralizētajiem baseiniem, kuros ūdens temperatūra ir no + 28 C līdz +48 C. Te atrodas arī lielākais zooloģiskais dārzs Slovākijā (42 ha lielā platībā). Pilsēta atrodas 290 m v.j.l., un ir klusuma un miera apdvesta. Pils uzcelta uz klints- travertīna pakalnā, un tās Zilajā un Bruņinieku zālē redzamā simbolika liecina par saistību ar brīvmūrniecību. Kā jau viduslaikos, pils apsilde notika no speciālām krāsnīm zem grīdas, pa kuras atverēm siltais gaiss ieplūda zālē. Pie pils iekšpagalma akas ir iespēja nokļūt pazemes alā, kura ir 22 m gara un 6 m augsta. Viens no apbrīnu izraisošiem objektiem ir ungāru karaļa Matiaša liepa, kas ir vairāk kā 700 gadus(!) veca un 12,5 m diametrā, un tā joprojām zaļo un aug, lai arī sakņu sistēma kļuvusi niecīga.
Žilina – apskates vērta ir vecpilsēta, pils, Katedrāle, Vecpilsētas laukums.
Šutovskas ūdenskritums ir viens no visskaistākajiem ūdenskritumiem Slovākijā.
Poprada ir Tatru galvaspilsēta, pazīstama ar saviem omulīgajiem krodziņiem.
Gerlachovskij Štit jeb Gerlaha Smaile ir augstākā Tatru virsotne ar neparastām ainavām, klinšu labirintiem, dziļām aizām, stalaktītu alām, pazemes upēm un dažāda veida maršrutiem kalnu tūristiem.
Košice ir otra lielākā Slovākijas pilsēta, piesaista ar savu arhitektūru, apskates vēta ir arī Sv. Elizabetes baznīca, Dominikāņu baznīca, Sv. Mihaela baznīca, Teātra laukums, Sv. Urbana tornis.
Spišky Hrad pilsdrupas ir ievērojamas ar to, ka ir vislielākais kaļķakmens nocietinājuma komplekss Viduseiropā. Tas būvēts uz daļējas klints, un , uzkāpjot pilī, paveras lielisks skats uz apkārtni. Mazi un lieli zemes gabaliņi redzami dažādās nokrāsās. Krēslas un tumšajā nakts laikā pils ir izgaismota un atgādina tādu kā sirreālu pasaku skatu- virs apkārtnes nosacītā līdzenuma augstu pie mākoņiem rotaļājas gaisma ar ēnām un pils baltajām sienām.
Nacionālais parks „Slovenskij raj” ietver Hornadas upes brīnišķīgo kanjonu, skaistos dabas skatus, ūdenskritumus un ielejas.
Oravas pils ar labi nocietinātajām sienām tika uzbūvēta, lai aizsargātu tirdzniecības ceļu uz Poliju. Mazie tornīši atrodas uz šauru klinšu korēm kā garas sēnes. Pils ir viena no pazīstamākajām pilīm valstī.Slovākija ir bagāta arī ar nacionālajiem parkiem – Augsto Tatru nacionālais parks, Zemo Tatru nacionālais parks, Mala Fatra nacionālais parks, Pienini nacionālais parks.
Uzkāpšana Zemo Tatru populārākajā virsotnē Čopokā (2024 m) pārbaudīs jūsu fiziskās spējas un dos gandarījumu, kā arī neizsmeļamu dabas baudījumu.
Pārgājiens pa Zemo Tatru Demānovas ieleju (~ 6 st.) ir iespaidiem bagāts un pārsteigs ar saviem krāsainajiem stalaktītu un stalagmītu veidojumiem, pazemes ezeriem, sastingušiem ūdenskritumiem un pazemes upi. “Brīvības” alas koridori izveidojušies 4 līmeņos, ir 65 m dziļa, un temperatūra ir nemainīga visu gadu +7 C .
Donovalē ir iespēja izmēģināt paraplānus. Var izmēģināt instruktora pavadībā izbaudīt mirkļus „putna lidojumā”, vērojot kalnu smailes un ielejas.
„Tatralandia” atrakciju parkā var relaksēties 5 termālajos baseinos (+36 +38 C). Baseinu kompleksā ar 2004. gadu atklāta “Brīnumu pasaule” ar 13 dažādām pirtīm. “Laupītāju krogā” var nobaudīt tradicionālos slovāku virtuves ēdienus un dzērienus.
Tatranska Lomnica – Augsto Tatru kūrortpilsētuā (900 m.v.j.l.) ir iespēja pacelties uz kalnu smailēm ar slēgto pacēlāju līdz Lomnicky Štit (2632 m.v.j.l.), kas ir otra augstākā Tatru smaile. Uz Augsto Tatru otro augstāko virsotni — Lomnicas smaili (2633 m) neved neviena taka. To sasniegt atļauts tikai ekstremālākajiem kalnu iekarotājiem — alpīnistiem.
Levočas pilsēta ir gotikas dvēsele Slovākijā. Pilsētas centrs ir viens vienīgs kultūras, arhitektūras, mākslas un vēstures piemineklis. Jēkaba baznīcas galvenā vērtība ir koka altāris, kas ir augstākais gotiskais altāris pasaulē!
Tradicionālie ēdieni ir ar aitas sieru pildītas rīvētu kartupeļu klimpas, gulašu zupa, kazas siers un kāpostu zupa ar desu.