29 700 300
67 700 300

Grenlande

Grenlande
Leduslāču dzimtene, ziemeļblāzmu dejas naksnīgajās debesīs, aisbergu baltums,suņu pajūgu slieču skaņas ziemā,  ledāji, skarbo vēju un aukstuma rūdītie inuiti-  pasaules lielākās salas unikalitāte un lepnums. Šeit jūs gaida pavisam atšķirīga arktiskā pieredze.

Ģeogrāfiskais stāvoklis: atrodas Ziemeļamerikas ziemeļaustrumu daļā, Atlantijas okeāna ziemeļu daļā un Ziemeļu Ledus okeāna dienvidu daļā, rietumos apskalo Bafina jūra, austrumos - Grenlandes jūra. Tuvākā kaimiņvalsts - Kanāda,un ģeogrāfiski sala pieskaitāma Ziemeļamerikas kontinentam.
Ir Dānijas autonomais apgabals.
Platība: 2 166 086 km2
Administratīvais centrs: Nūka
Iedzīvotāji: 56 344 (2007.gada jūlijs)
Nacionālais sastāvs: grenlandieši (inuiti un Grenlandē dzimušie eiropeīdās rases pārstāvji) 88%, dāņi un citi 12% (2000).
Valsts valoda: inuitu, dāņu
Reliģijas: luterāņi 98 %
IKP/PP:  $ uz 1 iedz.20 000 (2001)
Naudas vienība: Dānijas krona (DKK)
Administratīvais iedalījums: 18 komūnas (ietilpst 3 reģionos)
Parlaments: Landstings
Augstākā virsotne: Gunbjerna kalns 3700 m v.j.l.
Dabas resursi: svina un cinka rūdas
Klimats: lielākajā daļā salas valda arktiskais klimats, vidiene klāta ar ledus segu (84% no salas teritorijas),  dienvidos-subarktiskai un mērenais klimats. Ir novērojamas atšķirības ziemeļiem no dienvidu reģioniem, un starp piekrastes un iekšzemes klimatiskajiem apstākļiem. Dienvidgrenlandē maigāku un siltāku klimatu veido Golfa straume, un jūlija vidējā temperatūra ir +50C, kamēr salas vidusdaļā un ziemeļdaļā tā var būt no +20C līdz-100C. Janvāra vidējā temperatūra salas dienvidos ir no -20C līdz - 140C, bet vidusdaļā un ziemeļdaļā: no -240C līdz -420C. Zemākā reģistrētā temperatūra ir -700C. Temperatūras izjūta šeit ir pavisam savādāka nekā Eiropā: 10-150C šeit ir ļoti karsts, bet - 100C ir normāla temperatūra. Pilsētā Nūkā pavasarī vidējā temperatūra ir -80C, vasarā +50C, rudenī +20C.. Inuiti sev šuj leduslāču bikses un kažokus, roņādas apģērbus, omas un siksnas, jo aukstumā rūpnieciskie materiāli iegūst citu struktūru, un var neizturēt salu. Atkarībā no vietas, uz kuru vēlaties doties, nepieciešams izvēlēties atbilstošu apģērbu. Stipri vēji, miglas, lietus, sniegs, sals-tas viss var būt vienkopus. Salas vidienē arktiskā klimata joslā un kontinentālos klimata apstākļos būs vajadzīgs polārajiem apstākļiem piemērots tērps, aizsargbrilles.
Dabas resursi: dzelzsrūda, ogles, urāna, svina un cinka rūdas, grafīts, marmors, dimanti, zelts, platīns, zivis, roņi, vaļi, ūdens enerģija
Piesardzības pasākumi: nav īpašas prasības attiecībā uz vakcināciju.

Kāpēc „Greenland” jeb „zaļā zeme”?  Kad pirmie ceļotāji piestāja salas krastos, bija siltāks un mitrāks klimats, tāpēc salu tā nosauca pēc zaļajiem krastiem.
Pasaules lielākais nacionālais parks aizņem trešo daļu Grenlandes.
Savu autonomiju sala ieguva 1985.gadā, un tad arī Landstings pieņēma lēmumu izstāties no Eiropas savienības.
Ar ko slavena šī sala pasaules eksporta tirgū?- Garneles!!! Tās pamatā eksportē uz Japānu . Arī laši, mencas, ātes ir pasaules prece no Grenlandes.
Ledus segas biezums var sasniegt pat 3 km biezumu, vidējais biezums: 1790 m. Ledus vairogā atrodas 12% no Zemes ledājiem. Ja izkustu visi Grenlandes ledāji, līmenis Pasaules okeānā celtos par 6 metriem. Ilulisatas ledājs ir viens no kustīgākajiem ledājiem pasaulē- tas dienas laikā pavirzās par 25-30 m.
Baltās naktis varēsiet vērot laikposmā no aprīļa līdz augustam: ziemeļu daļā Kānākā tas ilgst no 19.aprīļa līdz 24. augustam, tuvāk Polārajam lokam –Ilulisatā- no 25.maija līdz 25. jūlijam. Tad var vērot īstu pusnakts sauli visas 24 stundas diennaktī un domāt, kad īsti jādodas gulēt…
Grenlandes augi dzīvo ar moto: „ātri nodzīvot un ātri mirt” . Veģetācijas periods ir ļoti īss. Ledus klātajā salā dzīvo ap 500 augu sugu, pat 5 orhideju sugas. Polārās magones, lielziedu rododendri, kokvilnas zāle, dažādas meža ogas ir tikai daļa no daudzajiem augiem.
Muskusvēršus var sastapt Rietumgrenlandes applūstošajās zemēs. Tie tiek dēvēti par dīvainākajiem zālēdājiem uz pasaules. Tie uzturas atklātās, vējainās vietās, kur vēji atsedz zāli. No aukstuma tos pasargā biezā, garā, smalkā vilna.
Tūristu iecienīts atpūtas veids ir vizināšanās suņu pajūgos. Tās gan konkurē ar sniega motorkamanām. Suņu ragavas izmanto Grenlandes rietumu un austrumu piekrastē. Pie tam ragavas ir atšķirīgas pa reģioniem, jo pielāgotas vietējiem apstākļiem. Piemēram, Ziemeļgrenlandē tās ir šaurākas un garākas, lai viegli slīdētu pa ledu. Ilulisatā uzbūvēta suņu novietne vairākiem tūkstošiem suņu.
Medības no kajaka vēl saglabājušās ziemeļu un austrumu rajonos. Kajaks ir vienvietīga, no visām pusēm ar ādu apvilkta smailīte ar lūku airētājam. Lūkas virspuse ir cieši savilkta ap airētāja vidukli, un ūdens tajā iekļūt nevar. Apgāžoties un nokļūstot ar galvu ūdenī, tikai pieredzējis airētājs spēj apgriezt kajaku atpakaļ pareizajā stāvoklī.
21. jūnijā ir Grenlandes nacionālo svētku diena, un tad notiek grandiozākā kajaku demonstrācija.
„ Galvenajā zemē” (inuitu valodā) jeb Nūkā dzīvo otrs pasaules populārākais Ziemassvētku vecītis. Kas zina, varbūt vissvarīgākais no visiem Ziemassvētku vecīšiem... Te pirms Ziemsvētkiem sabrauc visi pasaules Santa Klausi, lai mācītos un sacenstos par labākā vecīša titulu. Santa Klausa  jeb Ziemassvētku vecīša māja glabā unikālu kolekciju! Te no visas pasaules atsūtītie knupīši veido savdabīgu kolekciju. Tos sūtījuši bērni, kas jau izauguši no mazbērna un zīdaiņa vecuma. Pie mājas ir milzīga pasta kastīte-lielākā pasaulē, un ik gadu tā saņem tūkstošiem vēstuļu no visas pasaules.
Nūkā interesi piesaista tādas kultūras celtnes kā Nacionālais muzejs, teātris, bibliotēka, arhīvs un te ir arī sava televīzija.
Grenlandes roņu āda ir maigi gaišos toņos, izturīga. To apstrāde, šūšana koncentrējusies divās pilsētās: Kakortokā un Narsakā (uzņēmums „Eskimopels” ).
Slēpošana, pastaiga pa kalnu takām, vizināšanās suņu pajūgos vai motorkamanās, kajaku, vaļu medības un vērošana no kuģa, makšķerēšana, inuitu dzīvesveids un tradīcijas- tas viss aicina dabas un aktīvās atpūtas mīļotājus Grenlandē.
Dārgās izmaksas iespējams attur daudzus ceļotgribētājus. Taču vienreiz redzot šo salu, aizmirst vairs nevar. Brauciet!... tāpēc, ka ledāji negaidīs mūžīgi…

Grenlande uz kartes