29 700 300
67 700 300

Horvātija

Leģendāra zeme Latvijas tūristiem ar savu īpašo šarmu un skaistuma vilinājumu; ar burvīgiem cilvēkiem un Vidusjūras virtuvi; ar salām izraibinātu piekrasti un tirkīzzilajiem iekšzemes ūdeņiem nacionālajos parkos; bezgaldaudzu  salu apdāvināta un izgreznota;  romantikas piesātināta zeme, ar cikāžu dziesmām pīnijās un ciprešu aromātu, ar lavandu smaržu azotē un gliemežvāku baltumu iedvesmai, ar vīģēm un platānām bagāta zeme ; ar marmora un kaļķakmens ielu segumiem, kas atgādina slidotavas; ar jahtām, kuģiem, kuteriem un prāmjiem bagātu piekrasti;  ar sauli un sāļo jūras gaisu apgarota zeme, kuras īpašo raksturu piešķir sarkanie dakstiņu jumti uz balto ēku un zilo ūdeņu fona, kā arī pagātnes sāpju pēdas ar ložu skartiem caurumiem māju sienās…

Ģeogrāfiskais stāvoklis: atrodas Eiropas dienvidos pie Adrijas jūras austrumu krasta un Balkānu pussalas ZR daļā.  Robežojas ar Slovēniju un Ungāriju Z daļā, ar Serbiju un Melnkalni A daļā, un ar Bosniju un Hercegovinu D daļā.

Platība: 56 542  km2

Galvaspilsēta: Zagreba

Iedzīvotāji: 4 475 611  (2013.gada jūlijs)

Vidējais iedzīvotāju vecums:

vidējais: 41,8 gadi

vīrieši: 40 gadi

sievietes: 43,7  gadi (2013)

Iedzīvotāju blīvums: 79,1 cilv./km2. (2013.g.)

Valsts valoda: horvātu ( populāras ir arī ungāru un itāļu valodas)

Etniskais iedalījums: horvāti 89,6%, serbi 4,5%, citi 5,9% (ieskaitot bosniešus, ungārus, slovēņus, čehus un itāļus) (2001)

Reliģijas: katoļi 87,8%, pareizticīgie 4,4%, citi kristieši 0,4%, musulmaņi 1,3%, citi 6,1% (2001)

IKP/PP:  $ uz 1 iedz. 17,600 (2012)

Naudas vienība: kunas (HRK)= 100 lipas

Valsts pārvaldes forma: parlamentāra republika

Zemākais punkts: Adrijas jūra 0 m j.l.

Augstākais punkts: Dināra kalns 1830 m v.j.l.

Garākās upes: Sava, Drava, Mura

Reljefs: valstij pieder ap 1185 lielākas un mazākas salas, bet tikai 65 salas ir apdzīvotas, jo citās nav dzeramā ūdens.  Laikam jau salas, klintis un rifi ir tā īsta valsts vērtība, kurus lūkoties brauc cilvēki no visas pasaules. Dalmācijas piekrastē plešas lielais salu daudzums, bet pašus krastus veido Velebita kalnu grēda, kas ir Dināru kalnu atzars. Valsts vidusdaļu veido līdzenumi, kas mijas ar pauguriem, bet jau valsts A daļā- Slavonijā- starp visai līdzeno Ungārijas pierobežu un valsts vidieni slejas Slavonijas kalnu grēda.  Dināru kalnos ir raksturīgi karsta procesi, kad pazemes iežus (ģipsi, kaļķakmeni, dolomītu) izšķīdina pazemes ūdens plūsmas. Te plašās teritorijās sastopami karbonātieži, tāpēc Dināros atrodas lielākais karsta lauks pasaulē - tieši Karsta ieleja deva nosaukumu šai parādībai. Karsta procesa rezultātā Dināros izveidojušās daudzas ievērojama izmēra alas.

Dabas resursi: nafta, mazliet akmeņogles, boksīti, dzelzsrūda, kalcijs, ģipsis, vizla, dabīgais asfalts, marmors, māli, sāls, ūdensenerģija, dabas ainavas.

Klimats: Adrijas jūras piekrastē valda Vidusjūras klimats ar sausām un karstām vasarām: no +21°C līdz +27°C, sasniedzot arī +38 °C un vairāk grādu dienas vidū. Savukārt, šeit ir siltas  ziemas: no +6°C  līdz +11 °C. Nokrišņu daudzums sasniedz līdz 2000 mm /gadā, lielākā to daļa  ziemā vai agri pavasarī. Sausais gaiss vasaras mēnešos ļauj vieglāk panest augstās temperatūras virs +30°C, nekā tas būtu Latvijas klimatā . Ūdens temperatūra ziemā +12°C , vasarā +25°C. Pirms peldes vasarā obligāti jāuzvelk speciālas čībiņas (!), kas pasargās jūsu pēdas no jūras ežiem.
Dināru kalnos apstākļi kā jau kalnos ir ievērojami skarbāki – visai vēsas vasaras no +13°C līdz +19°C . Ziemā: no -3°C līdz +1°C un stabila ir sniega sega. Nobraucieni laivās pa kalnu upēm, pārgājieni kalnos, pastaigas pa marķētām takām, ūdens slēpošana ezeros tiek piedāvāti vasarā, savukārt ziemā šeit darbojas arī ievērojams skaits slēpošanas trases.

Iekžzemē (mērenā josla) - Horvātijas Z, ZA daļā klimats ir mēreni kontinentāls: karstas un sausas  vasaras : no +19°C līdz +23°C (augustā), mitras ziemas: no 0 līdz +2 °C janvārī.
Visos gadalaikos vēlams paņemt līdz vējjaku, ziemas periodā- lietussargu, siltākas drēbes, vasarās- vaļējas kurpes un ežu čības, bet jakas tikpat kā nebūs jāizmanto. Protams, vēlams sekot līdzi laika ziņām tuvākajā periodā, kad dosieties uz šo valsti.

Piesardzības pasākumi: nav īpašas prasības attiecībā uz vakcināciju.

Par Horvātijas rašanos vēsta burvīga teika: Eņģeļi nesa maisu ar skaistumu un daili, lai izbārstītu to pa visu zemeslodi. Viņiem uzbruka velns un saplēsa maisu. Viss skaistums izbira pār Horvātiju – tāpēc šī valsts ir tik krāšņa.

Horvātija ir brīnumskaista valsts, kuru uzskata par vienu no ekoloģiski tīrākajām pasaulē. 
Horvātijas piekrastē ir aptuveni 700 lielākas salas un aptuveni 450 mazas saliņas, no kurām daudzas nav apdzīvotas. Salas atšķiras gan pēc lieluma, gan pēc to dārgumiem- daļu sedz sudrabainas olīvkoku birzis un zaļojoši
vīna dārzi, priežu audzes un krūmāji, turpretim citas ir tuksnešainas un rūsganas. Bet salām ir kaut kas kopīgs- jūras ūdeņos apslēptie krāšņie rifi ar koraļļiem, dažādām zivīm un sūkļiem, kā arī labirinti burātājiem- salu arhipelāgi. 
Horvātijā ir liels skaits minerālo un termālo avotu, pie kuriem ir izveidotas daudzas kūrortiestādes. Šajās iestādēs iespējams atgūt veselību pēc pārciestām slimībām vai vienkārši pavadīt brīvdienas. Populārākie kūrorti ir Bižovačkes avoti, Tuheljskes avoti, Topusko kūrorts, Lipikas kūrorts un Istras pussalas avoti.

Zagreba atrodas starp Savas upi un Medvednicas kalnu. Mūsdienu Zagreba ir radusies no 2 viduslaiku apmetnēm un uz diviem blakus esošiem pakalniem.

Kaptols jeb garīdznieku pilsēta veidojās 11.-13. gs. ap katedrāli, un te dzīvoja galvenokārt dažādi garīdzniecības pārstāvji. Gradeca jeb tirgotāju un amatnieku apmešanās vieta  ir par 100 gadiem jaunāka, kuras centrā atrodas Sv. Marka baznīca. Abas apdzīvotās vietas ieskāva augsti mūri un torņi, kuru drupas ir redzamas vēl šodien. 1850. gadā abas pilsētas tika apvienotas vienā administratīvajā vienībā – Zagrebas pilsētā.  Mūsdienās Zagreba ir tipiska festivālu pilsēta: te atrodas 15 teātri un 10 koncertzāles, 20 muzeji, norisinās mūsdienu mūzikas koncerti, avangardistu teātra izrādes, folkloras svētki. Populārs ir basketbols un rokasbumba, un te ir labākā komanda Eiropā. Pilsētā notiek vispasaules kara sporta spēles, vispasaules studentu sporta spēles. Pati pilsēta ir barokāli grezna, ar senu vēsturi. Vakara pastaiga pa vecpilsētu Gorni Grad, apskatot Kaptolu ar slaveno Sv.Stefana katedrāli centrā, Sv.Marka laukumu un prezidenta rezidenci, radīs īsti horvātisku un dienvidniecisku noskaņu.

„Avantūra uz Cetinas upes” Dalmācijā– tā tiek dēvēts raftings pa vienu no skaistākajām Horvātijas upēm – Cetinu. Upes kanjons – varenas klintis, noslēpumainas alas, neskarta flora un fauna, cikāžu melodijas,  peldēšanās prieki upē. Atpūta un neaizmirstamas emocijas ikvienam! Brauciens notiek ar gumijas laivām pieredzējušu instruktoru pavadībā ~ 8km garumā, bet airi rokās jātur pašiem. Turklāt Cetinā ir ievērojams ārstniecisko minerālūdeņu avots.
Omiša ir sena pirātu pilsētiņa ar daudziem suvenīru veikaliņiem, tirdziņiem un burvīgu pludmali.

Dubrovnika ir īsta Adrijas pērle kopš 1979. gada iekļauta UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Bernards Šovs ir teicis: “Tiem, kas meklē paradīzi zemes virsū, jādodas uz Dubrovniku!” Un katram ir jāatrod sava paradīze Zemes virsū! Iespējams, ka tās būs šī pasakainā, līdz „ kaulam” tipiska Vidusjūras pilsēta. „Pilsēta-cietoksnis,” tā ir kādreizējā brīvā un lepnā Dubrovnikas republika ar devīzi: “Brīvība netiek pārdota ne par kādu pasaules zeltu.” Pilsēta, kas nesenā vēsturē pārcieta barbarisku bombardēšanu un apšaudes, kad tika iznīcināti unikāli vēstures pieminekļi, brīvā Horvātijas republika ir dzimusi no jauna ar saules apspīdētām marmora ieliņām un laukumiem, ar nopietnām cietokšņa sienām. 1991. gada oktobrī pēc neatkarīgās Horvātijas Republikas pasludināšanas Dubrovnika piedzīvoja sīvu serbu un melnkalniešu uzbrukumu – lidmašīnas bombardēja jumtus. Pilsētu bombardēja katru dienu. Sistemātiski iznīcināja pasaules mantojuma pieminekļus. Ienaidnieka blokāde Dubrovnikas apkārtnē turpinājās līdz 2002.gada jūlijam. Par spīti Dubrovnikas starptautiskai atpazīstamībai, uzbrukumi pilsētai turpinājās līdz 2005.g. vasarai. Jūlijā un augustā ielās notiek teātra festivāli, vasaras festivāli, kā arī daudzas zinātniskas, akadēmiskas un literātu konferences un pasaules tūrisma kongresi. Izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis ir veicinājis jūrniecības un tirdzniecības attīstību.

Lokrumas sala atrodas 700m no Dubrovnikas. Dabas rezervāts, lai pasargātu eksotisko augu sugas. Pirmie iedzīvotāji bija benediktiešu mūki, kuri 1023.gadā  nodibināja klosteri. To, savukārt, 1667.gadā sagrāva zemestrīce. 1859.gadā Habsburgi klosteri atjaunoja un uzcēla pili.
Mljetas nacionālais parks atrodas kādā salā uz rietumiem no Dubrovnikas. Tajā aug skujkoki, olīvkoki un vīnogulāji, un ir daudz ezeru ar saliņām. Mljetas nacionālais parks ir bagāts ar kultūras pieminekļiem, starp tiem arī – 17. gs. benediktiešu klosteris Sv. Marijas saliņā, arī romiešu muižas un bazilikas paliekas Polačē. Salu var izpētīt gan braucot ar velosipēdu, gan kanoe, gan  braucot ar auto. Polačes un Pomena pilsētiņas līči ir īpaši aizraujoši jahtu cienītājiem.
Izbraukumā ar kuģīti uz Adrijas jūras salām un zivju pikniku var sajust īstu atpūtas garšu, baudot sauli un vēju, viļņus,  vērojot neskaitāmos līčus un salas – gan neapdzīvotas, gan apdzīvotas, katru ar savu dzīves stāstu un eksotiku. Dalmācijas reģionā ietilpst Kornati arhipelāgs, kuru veido 147 atsevišķas salas vai salu grupas, kas atrodas netālu cita no citas un uzskatāmas par vienu veselumu.1980.g. nodibināja Kornati nacionālo parku. Tas sargā 89 salas, klintis un rifus (zemūdens klintis). Kornati zemūdens pasaule ir atzīta par bagātāko Adrijas jūrā.  Romiešu laikā, kad vēl nebija saldūdens pazudis plaisās, Kornati salās audzēja olīves. Paisuma - bēguma spēku izmantoja šaurumā starp salām - ierīkoja dzirnavas olīveļļas spiešanai, jo paisuma-bēguma ūdens 6 stundas plūda uz vienu pusi, 6stundas uz otru pusi. Vēlāk te audzēja vīnogas.

Šoltas sala ar ziedošiem kaktusiem, oleandriem un saules sakarsētām smaržīgām pīniju audzēm.
Čiovo salas akmeņainajos krastos zem ūdens var pavērot jūras iemītnieku dzīvi.

Splita ir Dalmācijas un Adrijas jūras piekrastes lielākā pilsēta.. To dēvē arī par “Balto Splitu”, un tā ir arī izglītības un sporta centrs. Pilsētas vēsture saistīta ar Romas imperatora Diokletiāna dzīvi, kurš 3.gs. šeit uzcēla pili – tagad tā iekļauta UNESCO kultūras mantojuma sarakstā. Pilsētā var apskatīt Jupitera templi, Diokletiāna pili, Sv.Duje katedrāli, Jupitera kapellu, 400-gadīgas palmas un Horvātijas dižgaru pieminekļus., XV. gs. rātsnamu, XV. – XVII. gs. Adrijas piekrastes dzīvojamo ēku arhitektūru, turīgo pilsētnieku villas, Zelta un Sudraba vārtus. Splita= dziesmu pilsēta - te notiek opersvētki un popmūzikas festivāli. Ievērojama ir lielā koncertu estrāde "Poljud" ar apaļajiem jumtiem.

Trogira ir skaista viduslaiku vecpilsēta (UNESCO) - uz mazas mākslīgas saliņas starp līčiem, Čiovo salu un kontinentu. Trogiras sala ir pilsēta-muzejs zem zilām debesīm ar savu neatkārtojamo kolorītu – tirdziņiem, “konobām”, palmām, jahtām līcī un Dalmācijas liriskajām mūzikas skaņām. Pilsētā atrodas kuģubūves rūpnīca, kurā no1990. līdz 2004.gadam tika uzbūvēti 93 kuģi. Pilsētas ievērojamākās vietas ir centrs ar 10 baznīcām un 13.gs. ēkām, 17.gs. pilsētas vārti un 15.gs. pilsētas mūris; Kamerlango forts (15.gs), Hercoga pils, Cipko lielā un mazā pilis, 13. gs Sv. Lavrenca katedrāle ar meistara Radovana unikālo portālu, 15. gs.  pilsētas lodžija.
Vienu no skaistākajiem Horvātijas dabas veidojumiem – Krkas Nacionālo parku- noteikti ir vērts apmeklēt! Krkas upe, lauzdama ceļu uz jūru, savā 72 km garajā plūdumā veidojusi varenu kanjonu un ūdenskritumus. Kanjona dziļums sasniedz no 100 līdz 200 metriem, veido ezerus, kanjonā dibenā lejup krīt 7 ūdenskritumi.   Visā krāšņumā šeit redzams Skradinski buk ūdenskritums, kuru uzskata par vienu no lielākajiem pakāpju ūdenskritumiem Eiropā. Senā tautas vēsturē aicina etnogrāfiskais muzejs un unikālas, joprojām darbojošās dzirnavas. Varēsiet gan nopeldēties, gan redzēt pa kādai eksotiskai čūskai vai putnam, un, protams, milzīgi garās bambusniedres un citus eksotiskus augus.

Vodice pirmo reizi minēta 1402.gadā,  kaut gan dibināta jau Romas laikā kā Arausa. Nosaukums cēlies no vārda” voda” =ūdens.  Baroka baznīca (1749) un mazā Sv. Kusta baznīca (1662) atrodas kapsētā. Īpaši tiek saudzēta daba (apmežošanas projekts "100 Palmas"). Jūnija sākumā šeit notiek Horvātijas lokālo radiostaciju festivāls. Augustā notiek ikgadēji pilsētas svētki, un visu vasaru pilsētas centrā notiek koncerti, kuros veiksmīgi piedalās arī dejotāji no Latvijas.

Zadara tiek dēvēta par Dalmācijas galvaspilsētu, un ir lielākā osta Horvātijā. Zadaras universitāte ir vecākā horvātu universitāte (1396).  Pilsētā ir teātris, nacionālais muzejs, arheoloģiskais muzejs, jūras muzejs, sakrālās mākslas ekspozīcija, arsenāls. Otrā pasaules karā pilsēta daudz ko zaudēja – sabiedroto spēki to bombardēja 72 reizes. 90-tajos gados tā tika bombardēta atkārtoti. Tika bojāti vēsturiskie bastioni (Grimāni, Moro, Kopnena Vrata, Kaštel un Veliki arsenal), cieta arī kulta celtnes (Svētā Hrisogona baznīca, Svētās Marijas konvents, Svētās Anastasijas baznīca un Svētā Simeona baznīca). Pilsētas aplenkums ilga līdz 1993. gada 22. janvārim. Katru gadu Zadarā 1. augustā notiek „pilnmēness nakts” ar dejām, ekskursijām u.c. pasākumiem.

Šibenika atrodas pie Krk upes ietekas jūrā. Pirmo reizi minēta 1066.gadā.

Tā ir tipiska rūpniecības pilsēta, būvmateriālu ražotāja- ražo ietves plāksnes, kuras no ostas eksportē uz daudzām valstīm. Arhitekti brauc skatīties Horvātijā krāšņāko 15. gs. Sv. Jakova katedrāli (UNESCO) ar interesanto jumtu no veselām akmens plāksnēm. Šibenikas pilsēta tiek dēvēta par visakmeņaināko Horvātijas pilsētu. Tās viduslaiku stila ieliņas ir ļoti līkumainas, iespaidīgas ir pilsdrupas.

Pagas sala raksturīga ar sāls ieguvi jau kopš senseniem laikiem, aitu sieru – “paški sir” un mežģīņu darinātājām. Sāls tvaicētava "Salano Pag"  viena no 3 sālstvaicētavām Horvātijā. Uz salu var nokļūt pa tiltu, ko dēvē par “Dzīvības tiltu” pēc pēdējā kara notikumiem.

Pagas pilsēta aicina apskatīt un apbrīnot Sv.Marijas debesbraukšanas baznīcu pilsētas centrālajā laukumā (15.gs.) Pēc formas tā ir bazilika, kas veidota gotiskā stilā, bet tās arhitektūrā vērojami arī renesanses elementi. Fasādi rotā liela, grezna akmens roze, kas atgādina rozes no Pagas tradicionālajiem izšuvumiem.  Telpā kādreiz atradies arī saulespulkstenis. Torņa pirmais stāvs tika izmantots kā pilsētas cietums. Bīskapa pils atrodas pie pilsētas valdes ēkas un nekad nav tikusi pabeigta. Tā veidota simetriski pilsētas valdei burta “L” formā, radot laukumu centrā. Sv.Juraja baznīca atrodas Vela ielas galā. Sv.Jurajs ir pilsētas senākais patrons. Baznīca celta 15.gs. vidū un kādreiz veidoja daļu no pilsētas aizsargmūra (Z siena un zvanu tornis). Sv.Franjo baznīca atrodas tajā pašā pilsētas daļā un tās portāls veidots renesanses stilā. Baznīca savienota ar Benediktīniešu klosteri, kas šodien saglabājies daļēji. Sv.Margaritas baznīca atrodas pilsētas R daļā. Tā ir trīsjomu bazilika, kas veidota latīņu krusta formā. Pie baznīcas ir Benediktīniešu klosteris, kas celts vienlaicīgi ar baznīcu 15.gs. 80.-tos gados. Klostera dārgumu glabātuvē atrodas daudzi vērtīgi mākslas darbi: divi Baltasasra D`Akno (1560.-1639.g.) altārdarbi ar sv.Antonu no Padujas un Karmelas Dievmāti, Tintoretto veidotais galvenais altāris, 15.gs. nezināma autora kokgriezums – sv.Madonna.

Brijuni nacionālais parks izvietojies 14 salās, netālu no Pulas. Biezi meži, veclaicīgas priedes, egļu un ciprešu alejas, olīvkoks, kuram ir 1600 gadu... Tā ir īsta mazā paradīze, kur lieliski un harmonijā vērojams krāšņas augu valsts briedums, bagātīga fauna, mūsdienīgas un ērtas viesnīcas un vēstures pieminekļi, ieskaitot Romas imperatoru vasaras rezidences un Venēcijas laikmeta celtņu paliekas. Šeit starp kokiem var vērot, kā pa salu brīvi pastaigājas fazāni un brieži. Turklāt, kā apgalvo paleontologi, kādreiz šeit dzīvojuši arī dinozauri. Iesakām apmeklēt lielāko arhipelāga salu - Lielo Brijunu, kas pazīstama ar to, ka Dienvidslāvijas prezidents Josifs Brozs Tito sava mūža laikā katru gadu devās uz šo salu, lai pusgadu pavadītu tieši šeit. Lielā Brijuna salā var apmeklēt Tito dāvināto dzīvnieku izbāzeņu muzeju. Turklāt šeit ir izvietotas arī divas fotoizstādes. Viena no tām veltīta Tito un viņa draugiem, starp tiem arī Brežņevs, Hruščovs, Tereškova, Merilina Monro un daudzas citas 20.gs. otrās puses sabiedrībā pazīstamās personas. Lielajā Brijunā tagad ir izveidota Horvātijas prezidenta vasaras rezidence, un visās neoficiālajās politiķu vizītēs dienas kārtībā parasti tiek iekļauts arī salu un Baltās villas apmeklējums. Saglabājušās Romas impērijas pēdas, jūtama Venēcijas Republikas ietekme.

Paklenicas nacionālais parks ietver 150 km marķētas takas - labākās Velebitos. Augstākā Velebitu virsotne ir Vaganski -1758m. Galvenās parka vērtības: 2 paralēlas ielejas – lielā un mazā Paklenica (elle, pekle); pirmatnēji Austrijas priežu meži, veģetācijas, alas, klinšu kāpšanas maršruti. Viena no pazīstamākajām klinšu kāpšanas vietām Eiropā.

Par pasakaini krāšņo Plitvices ezeru nacionālo parku var runāt un rakstīt daudz, bet tas neatsvērs patieso dabas baudījumu klātienē. Gleznainās klintīs ieskautie ezeri, ūdenskritumu kaskādes un neskaitāmie foreļu bari kristāldzidrajos ūdeņos ir tikai daļa no visa krāšņuma. Kopumā te gozējas 16 ezeri, kas savstarpēji savienoti ar ūdenskritumiem. Ezerus atdala šķirtnes, kas veidojušās no saldūdens kaļķiežiem, izgulsnējoties travertīnam. Travertīns gadā nogulsnējas 1cm biezumā. Ūdens šķīdina kaļķakmeni un dolomītu un šis ūdens atkal nosēžas uz kokiem un koki apaug ar kaļķakmeni. Virszemē ūdens sasilst un pārvēršas kaskādēs. Apakšējos 4 ezeros pamatā ir smilšakmens, un  ezeri ir izveidojušies iebrukušās karsta alās.  Zilizaļā krāsa veidojas no ķīmiskas reakcijas - dolomīts/kaļķakmens ar ūdeni - daudz minerāli. Tonis ir atkarīgs no planktona(ūdens augu un dzīvnieku mikroformu kopums) koncentrācijas. Lielākajā ezerā (Kozjak) ūdens ir ļoti dzidrs un iespējams redzēt 8,22 m dziļumā (Adrijas jūrā līdz 22m). Krāsa ir no vara sāļiem iežos. Plitvecē ir apmtuveni 100 ūdenskritumi, kuri plūst pāri kaļķakmeņiem un viens no gleznainākajiem un augstākajiem ir 25 m augstais Garlovači buk. 

Kad Horvātija bija Dienvidslāvijas sastāvā, no visām valsts malām uz šejieni ieradās jaunlaulātie, lai pie vislielākā Plitvices ezeru ūdenskrituma salaulātos. Horvāti šo tradīciju labprāt atjaunotu.

Dzīvnieku valsts pārstāvji Plitvicē ir visai plašā daudzveidībā: savvaļas kaķi, lūši, mežacūkas, aļņi, brieži, stirnas, mufloni. Plitvices ezeros foreles un savvaļas karpas - sazāni. Šeit dzīvo vairāk nekā 120 putnu sugu un daudz savvaļas dzīvnieku. Plitvices simbols  ir lācis. Pēc pēdējā kara Plitvicē palika 8 lāči no 200 pirms tam.

Istras pussala

Poreča – lielākais un populārākais kūrorts Istras pussalā. Horvātijas tūrisma ofiss atzina to par vienu no labākajiem kūrortiem visā Horvātijā. Lielākie tūristu rajoni ir pilsētas dienvidu līčos – Zelena (zaļš), Plava (zils) un Laguna (lagūna), visi aprīkoti ar modernām viesnīcām un citiem apartamentiem. Vecpilsētā atrodas Eufrazijeva bazilika, 6. gs. celtā bazilika ir ļoti labi saglabājusies un ir slavena ar savām zelta mozaīkām. Bazilika ir tikai daļa no kopējā kompleksa, turpat atrodas arī Bīskapa pils un baptistērija. Ieeja ir bez maksas, taču mazs ziedojums vienmēr būs augsti novērtēts. Bazilika 1997. gadā tika iekļauta UNESCO Pasaules Mantojumu sarakstā. Pilsētas galvenā iela Decumanus iet cauri visai vecpilsētai. Marafora laukums ir iespaidīgākais laukums pilsētā, tas agrāk bija romiešu forums, šeit joprojām atrodas 2 romiešu tempļi – viens veltīts Neptūnam, otrs – Marsam. Uz ziemeļiem no laukuma atrodas Parlamenta ēkas, šobrīd tajās ir ierīkos muzejs.

Pula – lielākā no Istras pussalas pilsētām. Pilsēta vēl joprojām glabā antīkās romiešu celtnes. Populārākais no tiem ir 1. gs. celtais amfiteātris, kurš ir ļoti labi saglabājies. Tas ir 6. lielākais amfiteātris, kas saglabājies no romiešu laikiem. Mūsdienās šeit notiek Pulas Filmu festivāls, operas, koncerti un jāšanas šovi. Citi ievērojami romiešu kultūras mantojumi – Sergii Triumfa arka; Augusta un Romas tempļi; Herkulesa vārti ar bārdaino Herkulesa seju un viņa rumbu; Augusta forums, kas vēl mūsdienās ir pilsētas centrālais laukums; visas šīs celtnes tika uzbūvētas 1. gs. Pilsētā atrodas arī dažādu stilu un reliģiju 6. gs. baznīcas un katedrāles, jūras forts un Arheoloģijas muzejs. 3 km no pilsētas centra atrodas lielākais Horvātijas akvārijs, kurš ir būvēts austroungāru cietokšņa Verudela pamatiem.

Rovinju – Šo pilsētu varētu raksturot kā mazo Itāliju. Šajā pilsētā dzīvo daudz itāļu, pilsēta oficiāli ir pieņēmusi divas valodas – Horvātu un Itāļu. Ievērojamākā celtne pilsētā noteikti ir 61 metru augstā Svētās Eufēmijas katedrāle, tā ir augstākā baroka celtne Istras pussalā. Netālu atrodas Venēcijas impērijas simbols – Balbi arka. Lielākā cilvēku plūsma ir Grisijas ielā, kur vasarās bieži notiek atvērta tipa festivāli. Izejot cauri vecpilsētai, var iepazīties ar vietējo iedzīvotāju vēsturi, galā nonāksiet pie pilsētas ostas, netālu no tās atrodas Pilsētas muzejs, kurā atrodas arheoloģiskie atradumi, gleznas un skulptūras. Vietējo ūdeņu zemūdens pasauli var pavērot Rovinju akvārijā.

Kvarnera Rivjēra

Kvarnera Rivjēra atrodas netālu no Istras, centrālā pilsēta ir Rijeka, horvātu valodā nosaukums nozīmē „upe”. Rijeka ir lielākā reģiona pilsēta un industriālais centrs, tajā atrodas noslogotākā osta Adrijas jūrā. Šī nav populārākā vieta, kur baudīt skaistas pludmales, taču pilsētā var apskatīt galveno ielu Korozo, kur atrodas 4 pulksteņu tornis, romiešu arka, Svētā Vitusa baznīca un Ivana Zajca teātris.

Populārākie kūrorti – Opatija ar Lovranu, Crikvenica, Kraljevica un Novi Vinodolski.

Opatija pievilina tūristu masas jau kopš 19. gs. Austroungāru impērijas laikā šis bija modernākais kūrorts Horvātijā. Savulaik šeit ir apmetušās eiropiešu zvaigznes un karaliskās personības. Te var apskatīt Svētā Jēkaba baznīcu, pirmo moderno ēku rajonā - Villa Angiolina, tai apkārt ir skaists parks, kurā aug augi no Indijas, Ķīnas, Japānas, Ziemeļamerikas un Austrālijas. Ļoti skaista ir piejūras promenāde, kura stiepjas līdz pat Lovranai. Piekrastē ieraudzīsiet Opatijas simbols – Jaunava ar kaiju.

Crikvenica ir mazāks kūrorts par Opatiju, taču šeit joprojām brauc daudz tūristu, it īpaši rehabilitācijas nolūkos. Maigo klimatu un tīro gaisu ir iecienījuši tūristi, kuri meklē atvieglojumu pēc pārciesta bronhīta vai astmas. Pilsētas ievērojamākie apskates objekti: Frankopana viduslaiku pils, šeit gan tagad ir ierīkota viesnīca, Jaunavas Marijas baznīca, Pilsētas muzejs un Crikvenicas akvārijs.

Atpūšoties šajā reģionā noteikti jāapskata arī lielākā Adrijas jūras sala - Krk sala. Tilts savieno to ar kontinentu. Šeit atrodas daudzas baznīcas un katedrāles, kā arī smilšu pludmale Baska.

Makarskas Rivjēra

Makarska ir kosmopolītiska piejūras pilsētiņa. Pilsētiņa piedāvā nedaudz no visa – pludmales, naktsdzīvi, kā arī piedzīvojumus pārgājienā pa Biokovo kalnu. Regulārais prāmītis 50 minūšu laikā nogādās uz lielāko Dalmācijas salu - Braku. Franciskāņu klostera pagrabā atrodas Gliemju muzejs, tā gliemežu, gliemeņu un gliemežvāku kolekcija, iespējams, ir pati lielākā pasaulē.

Biokovo kalns - Dalmācijas augstākais kalns un 2. augstākais Horvātijā (1762 m). Vislabāk šo rajonu izpētīt ir Biokovo nacionālā parka teritorijā. Tā ir atvērta no aprīļa līdz novembra vidum. Kalns ir ļoti labi piemērots pārgājieniem. Vosaka virsotnes iekarošana (1422 m) ir populārākais maršruts, tas ir ļoti labi aprīkots ar maršruta norādēm. 2 stundu pārgājienā no Vosaka un vēl viena populāra maršruta – Svētā Georga takas, var nonākt kalna pašā virsotnē (1762 m). Šeit paveras elpu aizraujoši skati uz Horvātijas piekrasti un tās salām, kā arī skaidras dienas laikā var arī redzēt daļu no Bosnijas un Hercegovinas, un pāri Adrijas jūrai arī pat Itāliju.

Nepalaidiet garām iespēju nogaršot neparasto ķiršu liķieri “Maraska”, kas savas izcilās garšas dēļ atzīts pat par Anglijas karaļnama oficiālo dzērienu!