29 700 300
67 700 300

Baltkrievija

Baltkrievijas Republika.

Baltkrievija ir viena no retajām valstīm Eiropā, kas ir saglabājusi neskartu dabu- bagātīgus mežus, purvus, ezerus un upes... Tā ir valsts, kurā lauku rajonos ir iespēja iepazīt senās tradīcijas, redzēt krāsainas sādžas mājas un nogaršot nacionālo ēdienu- kartupeli. Savukārt pilsētā izjust mūsdienas, kas atspoguļojās ēkās, kuras sava neparastuma dēļ tiek uzskatītas par arhitektūras paraugiem... Baltkrievija- zeme,kur vēsture mijas ar mūsdienām, tradīcijām un dabu..tas viss un vēl!

Ģeogrāfiskais stāvoklis: valsts Austrumeiropā. Ziemeļos robežojas ar Lietuvu un Latviju, austrumos ar Krieviju, dienvidos ar Ukrainu un rietumos ar Poliju.
Platība: 207 600 km2
Iedzīvotāji: 9 625 888 (2013.gada jūlijs)
Galvaspilsēta: Minska ( 1,861 milj. iedzīvotāji (2011.g.))
Lielākās pilsētas: Minska, Grodņa, Vitebska, Bresta, Mogiļeva, Gomeļa.
Nacionālais sastāvs: baltkrievi 83,7 %, krievi 8,3%, poļi 3,1%, ukraiņi 1,7%, citi 3,2% (2009.g.)
Valsts valoda: baltkrievu un krievu.
Reliģijas: Pareizticīgie 80%, citi 20% (1997.g.)
IKP/PP: $ uz 1 iedz. 15 500 (2012.g.)
Valsts pārvaldes forma: prezidentāla republika.
Valūta: Baltkrievijas rublis (BYR)
Administratīvais iedalījums: Tiek iedalīta 6 apgabalos.Apgabali sīkāk tiek iedalīti rajonos (118 rajoni),pilsētās ( 102 pilsētas) un ciematos (108 ciemati). Atsevišķi un ar īpašu statusu tiek izdalīta galvaspilsēta- Minska.
Iedzīvotāju blīvums: 46,3 cilv./km2 (2013.g.)
Augstākais punkts: Dzeržinska kalns 345 m
Klimats:Kontinentāls klimats. Ziemas ir samērā aukstas un sniegotas-janvārī vidējā gaisa temperatūra ir -4,5 grādi pēc Celsija. Savukārt sniega kārta ir sākot no 15 līdz pat 30 cm. Šī sniega kārta katru gadu Baltkrieviju pārklāj no 75 līdz 125 dienām. Vasaras ir vēsas un mitras- vidējā gaisa temperatūra jūlijā ir līdz +18,5 grādiem pēc Celsija. Lietainas dienas ir izjūtamas no aprīļa līdz oktobrim,kad vidējais nokrišņu daudzums sasniedz 700 mm.

Kad ir ieteicams apmeklēt Baltkrieviju? - Visu gadu!
Ja nav iebildumu, ka ārā ir auksts, tad visus ziemas mēnešus Baltkrievijā ir apskatāma skaista ziema, bet, ja priekšroka tiek dota siltumam, tad ieteicams paņemt lietussargu un doties gada vidū.

Reljefs: Teritorijai nav jūras robežas , tā lielākoties ir līdzena un purvaina. Baltkrieviju varētu saukt par ''zaļo zemi'', jo augu valsts aizņem 93,1 % teritorijas no kuras 1/3 daļa ir zaļi meži, kuros ir sastopami 28 dažāda veida koki un 70 dažādi krūmi. Skujkoki ir sastopami valsts ziemeļu daļā, ozols valsts dienvidu daļā, savukārt priedes un bērzi- visā valsts teritorijā.

Valstī ir apmēram 11 000 ezeru. 
Lielākās upes: Dņepra, Pripete un Nemuna
Dabas resursi: mežs, kūdra, nafta un dabasgāze nelielā apjomā, granīts, dolomīta kaļķakmens, merģelis, krīts, smilts, grants, māls.
Tālsarunu kods: +375
Nepieciešams: Vīza
Piesardzības pasākumi: Ieteikts vakcinēties pret A un B hepatītu, trakumsērgu, holēru un ērču encefalītu.
Nacionālā virtuve: Baltkrievijā tā ir lieliska visā savā vienkāršībā. Visi ēdieni tiek gatavoti no ekoloģiski audzētiem produktiem un to garša ir tik pat lieliska un neatkārtojama kā to smarža. Ēdiena galvenā sastāvdaļa ir kartupelis un dzēriens- kvass.

Baltkrievija ir viena no retajām valstīm Eiropā, kura ir saglabājusi savu neskarto dabu un senās tradīcijas, kuras lielākoties redzamas lauku rajonos. Te ir redzami cilvēkveidīgi akmens tēli , kuri tiek vēl mūsdienās pielūgti, vēstures atstātās pēdas pagāniskajos kulta akmeņos, upurakmeņos un akmens krustos. Lauku rajonos ir redzama ne tikai sena vēsture, bet arī baltkrievu mīlestība pret krāsām, kas izpaužas uz sādžu mājām, žogiem..pat durvju rokturiem, jo viss ir nokrāsots spilgtās krāsās no kurām izplatītākās ir gaiši un tumši zilās krāsas. Baltkrievi vēl mūsdienās tur godā savu bagātīgo kultūrvēsturi, kas ir redzama dažādos amatniecības izstrādājumos, folkloras tradīcijās un krāšņos tautastērpos.

Baltkrievija ir viena no tām NVS valstīm, kura tiek uzskatīta par ekonomiski attīstītākajām. Tās ekonomikā liela nozīme ir rūpniecības sektoram – lauksaimniecības tehnikas ražošana, auto detaļu un gultņu ražošana, elektroenerģētika, naftas ieguve un pārstrāde, minerālmēslu ražošana, farmācija, sintētisko šķiedru ražošana, būvmateriālu ražošana un pārtikas rūpniecība.

Baltkrievija

Minska- Baltkrievijas galvaspilsēta, valsts ekonomiskais un politiskais centrs.
Pirmo reizi rakstos Minska tika pieminēta 1067. gadā kā Polockas kņazistes cietoksnis. Līdz ar padomju Baltkrievijas nodibināšanu, tā kļuva par valsts galvaspilsētu.
Vēl mūsdienās Minskā ir saglabājušās vairākas senas baznīcas:
Minskas vecākā baznīca – Svēta Pētera un Paula baznīca, kas tika uzcelta 1613.gadā. Izcila 1642.gadā celta un baroka stilā projektēta Svētā Gara katedrāle, kas sākotnēji tika celta kā klosteris Bernadine mūķenēm. Katedrāle ir ievērojama ar torņiem un ikonu kolekciju, kas ietver arī svētās Dievmātes ikonu.
19.gs. celtā Aleksandra Ņevska baznīca, kura agrākajos laikos esot bieži bijusi slēgta un mūsdienās nav zināms, cik ilgi tā bus atvērta.
Svētā Simona un Helēnas jeb Sarkanā baznīca- neliela baznīca, kas ir nozīmīgs garīgās kultūras centrs, jo te darbojas gan kristīgais teātris, gan kristīgais radio un dievkalpojumi tiek vadīti vairākās valodās
Lai iepazītu visu Minskas reģionu, ir nepieciešamas vairākas diena, jo te ir daudz interesantu apskates objektu un vietu:

Parlamenta ēka un Ļeņina piemineklis.
Mira pils komplekss, kas 2000.gadā tika iekļaus UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Sākotnēji šis pils komplekss tika celts gotikas stilā, bet 16. gs. ,kad valdīja Radzivilli, tika pabeigts renesanses stilā. Ņemot vērā, ka pilī dzīvojuši gan lietuviešu, gan slāvu, gan poļu kņazi, tās arhitektūrā ir jūtama visu šo kultūru ietekme. 

Nesvižu- Viena no senākajām apmetnēm Baltkrievijas teritorijā, kuras nosaukums hronikās tika minēts jau 13.gs. Mūsdienās te ir apskatāms rātsnams, rātslaukums, varenās pils- parku ansambļi, kas ir kņazu Radzivillu galvenā rezidence.

Centrālā dzelzceļa stacija, kura tiek uzskatīta par modernāko NVS valstu dzelzceļa termināla paraugu.
Baltkrievijas Nacionālais vēstures un kultūras muzejs, kas ļauj atgriezties senajā Baltkrievijas vēsturē.
Mākslas baudītājiem ieteicams apmeklēt Baltkrievu Valsts mākslas muzeju,kurā ir iespēja apskatīt nacionālos mākslas darbus, savukārt modernās mākslas darbi ir apskatāmi Palats Mastatsva mākslas galerijā un vietējo mākslinieku darbi ir apskatāmi Mastatskij Salon.

Minskas pilsētas halle- unikāls vēstures un arhitektūras piemineklis. Tā 32 m augstais tornis ar vēja rādītāju spēj pārsteigt ikvienu , jo šis vēja rādītājs ir dekorēts ar pilsētas ģerboni un pulksteni, kurš, aizejot katrai stundai, atskandina 19 sekunžu garu melodiju no Baltkrievijas komponista Igora Lučenko skaņdarba.

Trīsvienības priekšpilsēta- Minskas stūris, kuru ir iecienījuši gan vietējie iedzīvotāji, gan pilsētas viesi. Atrodas Svislačas upes kreisajā krastā un savu nosaukumu ieguva, pateicoties 15.gs. izveidotajai Sv. Trīsvienības baznīcai. Mūsdienās te ir iespēja apskatīt dažādus muzejus, kafejnīcas, suvenīru veikaliņus un ''Dabas māju'', kurā regulāri tiek izstādīti retro faunas pārstāvji no visas pasaules.
Baltkrievijas Nacionālā bibliotēka – 73,6 m augstā celte, kas ir viena no neparastākajām modernās arhitektūras paraugiem, tika atklāta 2006. gadā. Valsts prezidents A. Lukašenko bija pirmais, kurš saņēma Lasītāja karti Nr.1. Katru vakaru šī ēka kļūst par milzu daudzkrāsainu ekrānu īpašnieci, kuros atklājas dažādas gaismas spēles, pateicoties ēkas rombokubookteadra formai.

Uzvaras un Neatkarības prospektā ir vērts pacelt acis augšup, jo katra ēka ir kā arhitektūras piemineklis. UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā ir iekļauts slavena 16.gs. baltkrievu publicista un apgaismotāja Franciska Skorias prospekts, kurā ir redzama 20. gadsimta 40. un 50. gadu apbūve.

Lai iepazītu tuvāk Minskas dabu, ir jādodas uz 1999. gadā izveidoto Narachansky Nacionālo parku, kurā sastopama lielākā daļa no visām valsts priedēm.Parks ir slavens ar savām makšķerēšanas vietām un izveidots kā atpūtas vieta saviem viesiem, jo te ir iespēja ne tikai izbaudīt dabu, bet arī atgūt spēkus kāda no sanatorijām vai atveseļošanās centriem.

Esot Minskā, nav jāuztraucas par pārvietošanās veidu, jo te ir viegli pārvietoties gan ar kājām, gan ar auto, pateicoties plašajām ielām un skvēriem.

Ir zināms, ka tieši Minska ir vieta, kur iespējams iegādāties lētu linu.

Grodņa (Hrodna) pilsēta , kas izveidojusies Nemunas krastos. Slavena ar 1939.gadā notikušo Grodņas kauju, kurā Polijas armija pretojās iebrūkošajam PSRS karaspēkam. Gadsimtu laikā Grodņa ir saglabājusi dažādus vēsturiskās arhitektūras pieminekļus. Zināmākie no šiem pieminekļiem ir 12. gs. celtā Borisa un Gļeba pareizticīgo baznīca, Stefana Batorija pils, kas 1576.g. - 1586. g. bija Polijas karaļa Stefana Batorija rezidence, kā arī daudzas citas baroka un klasicisma stilā celtas ēkas. Kā mūsdienu arhitektūras paraugu var minēt grandiozo Grodņas Drāmas teātra ēku,kurai līdzās ir novietots piemineklis – T-34 tanks.

Vitebska – pilsēta Baltkrievijas ziemeļaustrumos. Šī pilsēta ir daļa no mūsu- latviešu vēstures, jo te, Krievijas impērijas laikā, atradās centrs Vitebskas guberņai, kurā ietilpa Latgale.
Vitebska tiek uzskatīta par ezeru zemi ,jo te atrodas vairāk nekā 2800 ezeri un 500 upes.
Vairāk kā trešdaļa reģiona aizņem meži. Tādējādi te ir iespēja apskatīt biosfēras rezervātu ''Berezinsky''. Šis rezervāts tika izveidots 1925.gadā ar domu, ka spēs aizsargāt retas dzīvnieku sugas,kas sastopamas valsts ziemeļu daļā. Rezervātu veido ne tikai dzīvnieki, bet arī meži, purvi un pļavas.. Ir zināms, ka vairāk nekā puse no Baltkrievijas zināmajām floras sugām ir sastopama tieši šeit.
Starp skaistajiem ziemeļrietumu Baltkrievijas ezeriem, 1995. gadā tika izveidots “Braslavskiye Ozera” nacionālais parks. Te ir vieta, kur mājo 800 augu sugas no kurām 20 ir izmirstošas. Parka vidū ir izveidota sena 11.gs. pilsēta- Braslava.

Mūsdienu Vitebskas pilsēta ir ne tikai krāšņas dabas īpašniece,bet arī daudzu muzeju, teātru un festivālu īpašniece.

Bresta- Baltkrievijas galējo dienvidu pilsēta. Tā pirmo reizi tika minēta 1019. gadā kā Kijevas Krievzemes pilsēta. Mūsdienās šī pilsēta ir Brestas apgabala galvenā pilsēta un pilsēta ,kurā ir attīstītākā infrastruktūra visā Baltkrievijā. Tās dzelzceļš, ielas un ūdens ceļi ved caur visu Brestas reģionu.
Mūsdienu Bresta ir saglabājusi kādu senu vēstures liecību- Brestas cietoksni.
Brestas cietoksnis tika celts 1840. gadā, vietā, kur satiekas upes Buh un Mukhavyets.
Tas atspoguļo vēsturi un notikumus,kas gadu tūkstošos ir skāruši Baltkrieviju. Tādējādi šis cietoksnis ir veltījums 2.pasaules kara PSRS kareivjiem- cietokšņa aizstāvjiem.
Mūsdienās Brestas cietoksnis ir vieta, kas jāredz ikvienam Baltkrievijas apmeklētājam.
Ejot caur cietoksni ir redzama  zvaigzne, kas iegriezta lielā blokā. Šī esot bijusi kā vieta, no kuras radio diktators informēja par vācu armijas iebrukumu.
Ir apskatāmi dažādi pieminekļi, mūžīgā liesma un uguns, ceremonijas skvērs un 100M augsts milzu durklis, kas ir redzams, atrodoties jebkurā cietokšņa vietā. Durklis ir savienots ar galveno pieminekli,kas simbolizē drosmi ar 3 rindās noliktiem kapakmeņiem. Mūsdienās ir zināmi tikai 216 no 850 aizstāvjiem ,kuri te ir zaudējuši savas dzīvības. Piemineklis vēsta varonīgu aizsardzību notikumos, kuri ir notikuši cietoksnī.

Ar vēsturi un mūsdienām mijas Nacionālais parks '' Belovezhskaya pushcha'', kas atrodas pašos Baltkrievijas dienvidrietumos. Parks ir ieguvis vairākas nozīmīgas atzinības- 1992. gadā ar UNESCO lēmumu tika iekļauts Cilvēces mantojuma sarakstā, 1993.g. piešķīra biosfēras rezervāta statusu un jau 1997. gadā saņēma Eiropas Padomes diplomu. Un ne velti, jo 152 962 ha lielajā platībā ir iespēja sastapt subrus, lāčus, un citus iemītniekus, kuri atrodas iežogotā teritorijā, kā arī iepazīt seno vēsturi.
Jau no pirmsākumiem šī vieta ir zināma, kā bagātīgu medību lauku īpašniece. Tas atspoguļojās gan jaunāko, gan senāko laiku kultūras pieminekļos- apbedījumu pilskalnos, upurakmeņos, ozolā, kuram ir caurejošs dobums, kas esot izmantots dedzināšanas rituālos, kā arī dažādās citās liecības par kariem un uzbrukumiem, kurus piedzīvojusi Belovežas gārša.
Ikviens gāršas viesis gūs neaizmirstamus iespaidus no dažādām pastaigas un dabas takām, braucieniem ar pajūgu vai velosipēdu un ekskursijām pa gāršas ievērojamākajām vietām.