Celojumu bode

Ceļojumu meklēšana

MEKLĒT VIESNĪCU

Kanāda
Pēc platības otra lielākā valsts uz Zemes, skujkoku mūžzaļās krāsas, kalnu un ledāju ieskauta; hokeja šūpuļzeme; ezeru un upju zeme-visvairāk saldūdens krājumu nekā citās pasaules valstīs; Fandi līcis ar visaugstāko paisuma un bēguma starpību pasaulē -18 m; dabas spēki, mežonīgums un skarbums , grizli un balto lāču valstība; inuitu izturība skarbajos apstākļos; Toronto TV tornis un „Zelta pakava” industriālais spēks; kļavu lapu sīrups un mežu nokrāsas rudenī…vēl daudz kas nepateikts paliek.. jo to  ir jāredz!

Kanāda

Ģeogrāfiskais stāvoklis: atrodas Ziemeļamerikas kontinenta ziemeļu daļā, tālu aiz polārā loka ar visgarāko krasta līniju pasaulē-to rada daudzās salas un sīkais krastu izrobojums. D un R robežojas ar ASV , bet ZA daļā-ar Dānijai piederošo Grenlandi. No A valsti apskalo Atlantijas okeāns, no R-Klusais okeāns, no Z- Ziemeļu Ledus okeāns. Sesto daļu no teritorijas veido salas, bet 35% teritorijas klāj meži.  
Platība: 9 984 670  km2  
Galvaspilsēta: Otava
Iedzīvotāji: 34 568 211 (2013.g.jūlijs)
Etniskās grupas: briti 28%, francūži 23%, citi eiropieši 15%, Amerikas indiāņi 2%, ekvatoriālās rases pārstāvji 6%, jaukti 26%
Vidējais iedzīvotāju vecums:
vidējais: 41,5 gadi
vīrieši: 40,02 gadi
sievietes: 42,7 gadi (2013.g.)
Iedzīvotāju blīvums: 3,46 cilv./km2.(2013.g.) 
Valsts valoda: angļu, franču
Reliģijas: katoļi 42,6%, protestanti 23,3% (tai skaitā unitāti 9,5%, anglikāņi 6,8%, baptisti 2,4%, luterāņi 2%), citi kristieši 4,4%, musulmaņi 1,9%, nenoteiktas ticības 11,8%, ateisti 16% (2001)
IKP/PP:  $ uz 1 iedz. 42 300 (2012.g.)
Naudas vienība: Kanādas dolārs (CAD)
Valsts pārvaldes forma: parlamentāra federatīva monarhija Britu Sadraudzībā
Administratīvais iedalījums: 10 provinces un trīs ziemeļu teritorijas
Zemākais punkts: Atlantijas okeāns 0 m j.l.
Augstākais punkts: Logana kalns 5959 m v.j.l.
Garākās upes: Makenzi, Saskačevana
Lielākie ezeri: uz robežas ar ASV atrodas 5 Lielie ezeri: Augšezers, Mičigans, Hūrons, Ēri, Ontario; valsts lielākie trīs ezeri ir Vinipegs, Lielais Lāčezers un Vergezers.
Lielākās salas: Kanādas Arktiskais arhipelāgs, kas ietver tādās lielas salas kā: Viktorijas s., Bafina Zeme (piektā lielākā salas pasaulē), Prinča Patrika sala u.c.
Reljefs: valsts R daļa ir izteikti kalnaina ar Kordiljeru grēdām ap 4000 m augstumā, un sniegotām virsotnēm. Te slejas Makenzi kalni un sākas Klinšu kalnu krokojums.  Virzienā uz A –vidusdaļā teritorija ir nolaidena, te plešas Lielei Līdzenumi un Lorensa augstiene ar pāreju uz lielieplaku ar Hudzona līci centrā. Vidiene ir mežiem klāta un tūkstošiem ezeru izraibināta.  A daļā – Labradoras pussalā ir vidēji zemie Apalaču  kalni, kuru ielejās ir bagātīga augsne. Visu Z daļu klāj ledāji.
Dabas resursi: nafta, dabasgāze, akmeņogles, varš, svins, cinks, sudrabs, zelts, sudrabs, dimanti,  niķelis, dzelzsrūda, kokmateriāli, zivis, mežonīgās dabas ainavas, ūdens enerģija, aramzemes
Klimats: klimata apstākļi ir daudzveidīgi, atšķiras ziemeļu un dienvidu daļas reģioni. Dienvidu daļa ietilpst mērenā klimata joslā, bet virzienā uz ziemeļiem- klimatiskās joslas mainās, pārejot subarktiskā un arktiskā klimata joslā. Kanādas Arktiskā arhipelāga salās ziema ilgst pat 10 mēnešus gadā, un te bieži plosās sniega vētras. Vidējā janvāra temperatūra ir -30°C, pie tam vairākus mēnešus ziemā ilgst polāra nakts. Tad var vērot polārblāzmu, bet saules starus gan neredzēt. Jūlija vidējā temperatūra te ir no 0°C līdz +8°C, un valda mūžīgais sasalums.  Mērenās joslas daļā Vidējā janvāra temperatūra ir -16°C, jūlijā: +17°C. Valsts Z daļu vislabāk ir apmeklēt jūlijā un augustā. No jūnija līdz septembra vidum Kanādā ir tūristu pieplūdums.
Piesardzības pasākumi: nav īpašu prasību attiecībā uz vakcināciju.
    
Kanādā ir 265 nacionālie parki, kas palīdz saglabāt unikālo dabas pasauli neskartā veidā, un ik gadus piesaista ap 20 miljonus tūristu.
Otava ir valsts galvaspilsēta ar savu ziemeļniecisku šarmu un eleganci.  Parlamenta ēka neogotikas stilā pirmoreiz atklāta 1866.gadā, 1916.gadā cietusi ugunsgrēkā. Arhitektūrā jūtama britu ietekme- paskatoties uz torņa smaili, rodas asociācija ar Londonas Big Bena pulksteni, kas ir pārsteidzoši līdzīgs. Tā teikt- britu varenības pierādījums jaunu zemju apguvē 19.gadsimtā.   Jūlijā ik gadu notiek Otavas Starptautiskais džeza festivāls, kad te pulcējas pasaules klases mūziķi. Kara muzejs, Royal Mint – lielas, senas ēkas. Otavas ielas ir plašas un cilvēki draudzīgi.

Toronto – ir Kanādas lielākā pilsēta un finanšu centrs. Septembrī Toronto starptautiskais filmu festivāls; York Old Town – senpilsēta ar vēsturiskām celtnēm, Cabbagetown – Viktorijas laika celtnes. Slavenais Niagāras ūdenskritums, kura 800 m platā daļa pieder Kanādai, un ir vispopulārākais apskates objekts. Bata Shoe Museum sevī glabā dažādu laiku, stila, materiāla apavus, sākot no 19.gs.franču kastaņbrūnajām koka tupelēm, inuitu polārajiem apaviem līdz mūsdienu modernās modes brīnumiem un slavenību apaviem, kurus valkājuši tādi cilvēki kā, piemēram, Indira Gandija, Eltons Džons, Pablo Pikaso.  1976.gadā uzcelts Toronto viens no ievērojamākajiem objektiem- CN tornis jeb Canadian National Tower . Šī torņa pamatfunkcija ir radio un TV translēšana, taču tas ir viena no pasaules augstākajām, savrupi stāvošajām celtnēm (augstums 553,34 m), kas piesaista tūristus ar aizraujošajiem skatiem uz pilsētu naktī, kad tā ir izgaismota, un dienā, kad skatiens sniedzas 160 km tālumā uz visām debespusēm. Viena no stāvu grīdām ir no stikla, tāpat arī lifti, kas nodrošina tādu kā lidojuma sajūtu. Jumta stāvā ir neliela observatorija, kurā var vērot debesu spīdekļus. Elgin & Winter Garden Teātru centrs ir vienīgais senākais un vēl darbībā esošais dubultgrīdu teātris pasaulē. Tāpat aizraujošs ir Pasta muzejs, Tekstīliju muzejs un Mūzikas dārzs.
„Zelta pakavs” ir patiešām zelta pakavs visai Kanādas valstij… Tas ir milzīgs industriāls reģions, kas paliec Ontārio ezeru. Te ir lielas tērauda ražotnes, autorūpnīcas, gaļas pārstrādes uzņēmumi, kuģu un lidaparātu būves rūpnīcas- tāds attīstības motors Kanādas ekonomikai. Ontārio un Ēri ezeri rada maigāku klimatu- te ir vairāk bezsala dienu gadā, kas nodrošina iespēju audzēt augļu kokus (persiki, plūmes, bumbieres).
Halifaksā - Maritime Museum of the Atlantic jeb jūras muzejs.

Kanāda

Vinipega  pasaules ekonomikā tiek dēvēta par „kviešu galvaspilsētu”, jo pilsētas apkaimē patiešām izaudzē ļoti daudz kviešu.  Museum of Man & Nature, Exchange District – pazīstama vieta ar savām Viktorijas laika biznesa celtnēm.

Kvebeka ir francūžu apdzīvots lielākais reģions valsts A daļā Labradoras pussalā, un ir kā “franciskās Kanādas” sirds. Te izkārtnes, norādes un sarunas notiek abās valsts valodās-gan franču, gan angļu. Teritoriju 17.gadsimtā kolonizēja francūži, un strīdi par teritorijām izraisījuši arī karus, kuros virsroku guva angļi.  Tāpēc šeit ir lielākā franciski runājošo iedzīvotāju aizjūras pavalsts, kas cīnās par savu neatkarību. Kvebekaas provincē apmetās pirmie franču kažokādu tirgotāji un zemnieki.  Kvebekas D daļā ir auglīgas augsnes, un tā ir arī attīstītākā reģiona daļa. F ebruāra beigās ir vērts aizbraukt uz Kvebeku, kad notiek Ziemas karnevāls, kura ietvaros noris  arī ledus skulptūru parāde. Tad te pulcējas ledus skulptūru mākslinieki no visas pasaules. Zib kalti, skan motorzāģi un lēnām no ledus kluča top izsmalcinātas figūras kā no stikla. Apziņa, ka tās ir vēl trauslākas un īslaicīgākas, rada patiesu mirkļa brīnumu, apjautu-priecāties, kamēr esi šeit un vari to visu redzēt!
Montreālas ielās jūnijā notiek džeza festivāls. Pointe à Callière ir 18.gs. Arheoloģijas un Vēstures muzejs, kas glabā unikālu kolekciju un stāsta par ieceļotāju pirmatnējiem dzīves apstākļiem, dabu un dzīvesvaidu.
Ņūfaundlendas sala ir Kanādas zivrūpniecības centrs. Kā province izveidota 1949.gadā pēc pievienošanas Kanādai. Bagātīgo nozveju veido gar salas krastiem plūstošās straumes un okeāna sēklis. Šī „jaunatrastā zeme”, kā tas tulkojas no angļu valodas, bija tiešām no jauna atklāta laikā, kad vikingi veica savus tālos pārbraucienus pār Atlantijas okeānu, un Eiropā valdīja mazais ledus laikmets.  
Sīlkeuvas ciemats jeb „roņu līcis” ar krāsainajiem namiņiem raisa dzīvespriecīgas noskaņas ziemeļnieciskajā klimatā uz zaļo mežu fona. Zvejnieku ciemats atrodas Menenas salā Fandi līcī, kurā vērojams arī visaugstākais paisuma vilnis-18 m.

Vankūvera ir Britu Kolumbijas jūras tirdzniecības centrs, un joprojām te rit aktīva ostas dzīve. Piekraste veidota ar kuģu un jahtu piestātnēm, un pati pilsēta ir pārpilna ar dabas brīnumiem un fantastiskiem skatiem. Balto jahtu sāni, garie masti lieliski izceļas uz augstceltņu veidoto pilsētas panorāmu.  Stenlija parks – viens no pasaulē lielākajiem parkiem, Wreck Beach - pludmale, ko iecienījuši gan sērfotāji, gan vienkārši atpūtnieki. Retas ir pilsētas pasaulē, kur var no rīta slēpot, pēcpusdienā burāt, un vakarā ierasties kādā bārā uz kokteili. Vankūverā to var…
Vudbafalo nacionālajā parkā ir miera osta reiz gandrīz jau izšautajiem bizoniem. Ahhh, skarbā vēsture un cilvēku aptumšotais prāts! Līdz 1830.gadam pa Kanādas prērijām brīvi un netraucēti klejoja ap 50 miljoniem bizonu. Tad sākās lielais slaktiņš- Amerikas armijas izstrādātā taktika, ka katrs mednieks, kurš nomedīja bizonu-saņēma ne tikai gaļu, bet arī prēmiju. Bizoni bija indiāņu cilšu galvenais iztikas avots. Iznīdējot pārtikas avotu- iznīkst arī cilvēki. Cilvēki attapās tikai 1898.gadā, kad stepju plašumos bizoja vien ap 1000 palikušo dzīvnieku. Indiāņu ciltis nepārcieta badu, un lēnām izzuda.  706 bizoni tajā laikā mitinājās vēl kādā fermā Montānā. 1906.gadā Kanādas valdība nopirka šos pieradinātos bizonus, un palaida savvaļā Albertā, tagadējā Vudbafalo nacionālā parka teritorijā.
Parks tika iekārtots 1922.gadā tikai bizonu saglabāšanai, un mūsdienās jau šeit uzturas ap 5000 bizonu, kas ir lielākā šo dzīvnieku populācija pasaulē. Apmeklētāju šeit ir visai maz, jo parks atrodas ļoti nomaļā vietā. Parka teritorijā sastopami arī minerālsāļiem bagāti avoti. Sausuma periodā nogulsnējas sāļi 250 km2 plašā teritorijā. Tajā mājvietu atraduši šai vietai Kanādai neraksturīgi, sāļumu mīloši augi, kas parasti aug jūras piekrastēs.
 Otra no apdraudētajām sugām, kas radusi mājvietu šeit, ir Amerikas dzērves.  To apspalvojums ir gandrīz balts, nelieli melni laukumiņi ir spārnu galos, uz galvas un kājām. 1914.gadā tika uzskaitīti tikai 15 šīs sugas pārstāvji, bet mūsdienās šeit ligzdo vairāk kā 200 šo cēlo un grezno putnu. Ziemā dzērves migrē prom uz Teksasas piekrasti- 4000 km garais lidojums prasa daudz spēka un piepūles, tāpēc daudzi putni neatgriežas.
Pīspointas apkaimē parka teritorijā vēl tagad dzīvo piecas ģimenes, kas piekopj tradicionālo dzīvesveidu- pārtiek no zvejošanas, medībām un lamatu likšanas. Albertas plato savu šarmu ieguvis ar biezajiem mežiem, lielajām un līkumainajām upēm, neskaitāmajiem ezeriem un nepārskatāmiem purviem, karsta alām un kritenēm. Kad pazemes ūdeņi izgrauzuši tukšumus, veidojas alas; kad iebrūk alas- veidojas kritenes, kuru dibenā ieplūst pazemes ūdeņi, veidojot mazus ezeriņus. Parka teritorijā ir iespēja vērot dzīvniekus, braukt ar kanoe, iet kājām vai braukt ar auto. Laika posmā no novembra līdz aprīlim autoceļi parka teritorijā ir slēgti.

Džespera nacionālais parks atrodas Kanādas Klinšu kalnos un šķērso vairākas dabas zonas. Te valda kontinentāls klimats, kur jūlija vidējā temperatūra ir +30°C, bet janvārī: -30°C. Parkā var nokļūt pa Jelouhedas autostrādi no Edmontonas līdz Prinsdžordžai. Parks ierakstīts Pasaules dabas mantojuma vietu sarakstā, un  plešas 23 000  km2 lielā teritorijā. Ledāju mēles starp klinšu staltajām mugurām, tumšzaļie meži, kalnu ezeri un krāčainās upes, Parkvejas leduslauki veido šīs vietas šarmu. Džespera ir tūristu pilsētiņā parka vidienē. No pilsētiņas dienvidu virzienā atzarojas Icefields Parkway, kas ir panorāmas ceļš ar daudzām skatu un pieturvietām ceļa malās, lai apmeklētāji pilnībā varētu izbaudīt apkārtnes skaistumu. Atabaskas šļūdonis ir lielākais atzars Kolumbijas ledus laukam, kas , savukārt, ir lielākais vienlaidus ledus vairogs Kanādas Klinšu kalnos. Ledus kušanas ūdeņi baro 1231 km garo Atabaskas upi, kas tek cauri Albertas provincei. Upe reiz bijusi nozīmīgākais transporta ceļš kažokādu tirgotājiem. Ledus sasniedz pat 350 metru biezumu. Ap šo ledus klājienu atrodas Kanādas augstākās virsotnes. Parka teritorijā mitinās 1200 augu un 56 zīdītāju sugas. Īpatnēji ir melnastes un baltastes brieži, sastopami arī aļņi un melnie lāči, grizli lāči un tiņi, Kanādas lūši un pumas. Parka alpīnajā joslā virs 2100 m v.j.l.izveidojušies visjūtīgākie biotopi ar polārajiem vītoliem, graudzālēm, grīšļiem. Te ganās resnragu aitas, kalnu kazas, alās sastopami  murkšķi un pīkstētāji. Parka teritorijā kursē Džespera gaisa tramvajs līdz Whistlers kalnu apmetnei ar burvīgu panorāmu. Līdz  Atabaskas šļūdoni ir iespēja braukt ar speciālo autobusu Snowcoach, parka teritorijā ir daudzas pastaigu un  dabas takas.
 
Benfas nacionālajā parkā Klinšu Kalnu austrumu nogāzēs ir pasakaini skaistas kalnu ainavas, gluži kā gleznās. Te ir viss, kas rada pilnasinīgu pasaules vienotības izjūtu: dzidri ūdeņi ezeros un upēs, kalnu majestāte, sniegotas virsotnes un ielejas, ledāji, skujkoku meži, saule un skaidras debesis vasarās, akmeņi, sūnas, vēji un dzīvnieki.  Šis parks ir vecākais nacionālais parks Kanādā, dibināts 1883.gadā.   
Ziemeļkanādas teritorija ir balto lāču galvenā mājvieta, lai gan 4/5 no teritorijas aizņem arktiskais tuksnesis. Šī ir arī visretāk apdzīvotā valsts daļa. Vairāk kā puse iedzīvotāju dzīvo pilsētā Vaithorsā. Nunavuta (inuitu valodā: „mūsu zeme”) ir inuitu pašnoteikšanās apgabals, jo teritorijā 85% no iedzīvotājiem ir inuitu tauta.
 
(Izmantota informācija no grāmatas „100 pasaules nacionālie parki”,-Zvaigzne ABC.-2004.)


Kanāda


 

CEĻOJUMU APMAKSA bankā ar kredītkarti vai skaidrā naudā mūsu birojā!

SIA "Ceļojumu bode" Tallinas iela 30, Rīga, t. 29700300, 67700300 | Par mums | Rekvizīti  | Noteikumi | Draugiem | Twitter | Facebook | m.celojumubode.lv

Top.LV