Lidojums Rīga – Nica – Rīga.
Francijas Rivjēra – Eiropas izsmalcinātākais kūrorts, krāšņāko festivālu norises vieta un saulaināko sapņu zeme. Nica – Cote d’Azur jeb Francijas dienvidu Zilzaļā krast acitadele ar Angļu promenādi jūras krastā, pasaules mēroga biznesa un konferenču centrs, muzeju cienītāju meka. Monako – feniķiešu dibinātā, Grimaldi dzimtas 13.gs iekarotā un vēl joprojām pārvaldītā firsiste ir otrā mazākā (2,02km2), bet vienlaikus arī viena no bagātākajām valstīm pasaulē. Kalnu ciematiņš Ezē, kurš kā nocietināts ciems tika būvēts, lai paglābtos no saracēņu pirātiem. Kannas – ziedu laiki pilsētā aizsākās pateicoties starptautiskajam kino festivālam un Zelta palmas zaru dalīšanai. Grasa – Francijas smaržu galvaspilsēta, kur top aromāti modes pasaules korifejiem. Marseļa – Francijas vecākā un trešā lielākā pilsēta, kuru romieši dibināja 103. g.p.m.ē., kādu laiku tā bijusi visas Provansas galvaspilsēta. Grāfa Monte Kristo sala un varenais Ifas cietoksnis. Karkasona – divdesmit gadsimtos daba, māksla un vēstures rats ir veidojuši šo unikālo pilsētu. Ķelti, romieši, vestgoti, Tuvo Austrumu arābi — saracēņi, franki un visbeidzot Francijas karaļi ir pielikuši svētīgu roku Karkasonas ansambļa radīšanai. Perpinjana savu uzplaukumu piedzīvoja 13. un 14.gs, kad valdīja Maljorkas un Aragonas karaļi. Lai gan mūsdienās Perpinjana ir Rusijonas novada galvaspilsēta, te var izbaudīt gan kluso Tē upes promenādi, gan koši zilos un sārtos toņos apgleznotās senās ēku fasādes. Nīmā visi ceļi ved uz amfiteātri, kas ir pilsētas ne tikai ievērojamākais apskates objekts, bet arī nozīmīgs kultūras centrs. Tieši šajā nedēļā katru gadu tiek uzvestas “Romiešu spēles” romiešu amfiteātrī - izrādē redzēsiet romiešu leģionārus, jātniekus un kaujas ratus, imperatora galmu un gladiatoru cīņas – tas viss 500 aktieru izpildījumā Sentropēza – izbaudiet šo kūrortpilsētiņu kā no vecajām franču filmām – pludmales, šauras ieliņas, lēni atpūtnieki un vīns. Žandarmērijas un filmu muzeja ēkā policijas iecirknis atradās no 1879. līdz 2003.gadam, bet pat mūsdienās var aplūkot kolorīto iekārtojumu, iejusties slavenajos Luija de Finessa tēlos, iesēsties slavenajā žandarmu automobīlī, izdzīvot Santropēzas kino vēstures gājumu.