Pērnava ir pazīstama kā Igaunijas vasaras galvaspilsēta, un šis tituls raisa asociācijas ar peldēšanos jūrā, laisku gozēšanos pludmalē, brīvdabas kafejnīcām, ielu muzikantiem, saulē vizuļojošām strūklakām koku paēnā un ūdens atrakciju parka apmeklējumu.
Vasara šķiet Pērnavā nebeidzas nekad, jo pilsētā atrodas vairākas SPA viesnīcas un akvaparki. Pērnavas kūrorta attīstība aizsākās vienā laikā ar daudzu citu Eiropas kūrortu rašanos. Jau 1837. gadā vairāki vietējie uzņēmēji izveidoja pirmo peldu iestādi. 19. gadsimta astoņdesmito gadu beigās peldu iestādi savā īpašumā iegādājās pilsētas pašvaldība un mērķtiecīgi sāka popularizēt Pērnavas kūrortu aizvien plašākā mērogā. Dūņu dziedniecība, jūras gaiss un balto smilšu pludmale bija trīs vaļi, uz kuriem tolaik balstījās šī Dienvidigaunijas kūrorta pievilcība, un 19./20. gadsimta mijā Pērnava jau spēja veiksmīgi konkurēt ar citiem Igaunijas kūrortiem – Hāpsalu un Kuresāri.
Braucienu vadīs gide Kristīne Priede

Peipuss – ceturtais lielākais ezers Eiropā pēc Lādogas ezera, Oņegas ezera un Vēnerna.  
Peipusa krastā, Kallastes ciemā, atrodas Igaunijā lielākais devona perioda smilšakmens atsegums. Tā kopējais garums ir vairāk kā 900 metri, bet maksimālais augstums 5 metri.
Alatskivi pils ir piemērota iepazīšanai arī caur “National Geographic” koši dzelteno logu, kurš, kā izcils šīs vietas novērtējuma apstiprinājums, uzstādīts pils parkā! 
Braucienu izstrādāja un vadīs gide Edīte Pole.

Jaunums!

Uz jūgendstila PUĶU pili Igaunijā - TĀGEPERA gaida Jūs!

Iesakām kā lielisku augusta brīvdienu ceļojumu ar cenā jau iekļautu SPA atpūtu!

Pērnava ir pazīstama kā Igaunijas vasaras galvaspilsēta, un šis tituls raisa asociācijas ar peldēšanos jūrā, laisku gozēšanos pludmalē, brīvdabas kafejnīcām, ielu muzikantiem, saulē vizuļojošām strūklakām koku paēnā un ūdens atrakciju parka apmeklējumu.
Vasara šķiet Pērnavā nebeidzas nekad, jo pilsētā atrodas vairākas SPA viesnīcas un akvaparki. Pērnavas kūrorta attīstība aizsākās vienā laikā ar daudzu citu Eiropas kūrortu rašanos. Jau 1837. gadā vairāki vietējie uzņēmēji izveidoja pirmo peldu iestādi. 19. gadsimta astoņdesmito gadu beigās peldu iestādi savā īpašumā iegādājās pilsētas pašvaldība un mērķtiecīgi sāka popularizēt Pērnavas kūrortu aizvien plašākā mērogā. Dūņu dziedniecība, jūras gaiss un balto smilšu pludmale bija trīs vaļi, uz kuriem tolaik balstījās šī Dienvidigaunijas kūrorta pievilcība, un 19./20. gadsimta mijā Pērnava jau spēja veiksmīgi konkurēt ar citiem Igaunijas kūrortiem – Hāpsalu un Kuresāri.
Braucienu vadīs gide Kristīne Priede

Igaunijā ir tieši 2317 salas un populārākās no tām ir Sāremā, Hījumā, Kihnu, Muhu un Roņu sala. Tik daudz salu, bet tikai 318 no tām ir lielākas par vienu hektāru. Igaunijas teritorijas ziemeļu un rietumu daļa joprojām nedaudz paceļas, tāpēc nākotnē varam gaidīt gan jaunas salas, gan mazo salu apvienošanos.
Šajā salu tūrē, kurā iepazīsimies “aci pret aci” ar salu dabas skaistumu, neiztikt bez dažām populārākajām – Sāremā un Muhu salām, gan iepazīsim arī dažas īpašākas salas – Vilsandi un Abruku. Katru dienu nostaigāsim apmēram 15-20 km.
Ceļojums nelielā grupā – 24 personas.
Braucienu izstrādāja un vadīs gide Kristīne Priede

Muhu sala – trešā lielākā Igaunijas sala. Ēmu dzirnavas. Pārbrauciens pa dambi uz Sāmsalu. Valjalas baznīca un pilskalns. Iespaidīgais Kāli meteorīta krāteris. Meteorīta nokrišana jau apdzīvotajā Sāremā izraisīja lielus postījumus, kas tiek salīdzināti ar mazas atombumbas sprādzienu. 14. gs. Kuresāres bīskapa pils – labākais konventa tipa pils paraugs Baltijā ar gotisku interjeru, muzejs. 20 m augstās Pangas klintis jūras krastā. Atkarībā no laika apstākļiem iespējams neliels, nedaudz ekstrēms pārgājiens gar klints pakāji. Pārcelšanās ar prāmi uz Hījumā salu, Kassari zemesstrēle, varenā vecā Kipu bāka, piemineklis prāmja Estonia pasažieriem Tahkunas zemesragā. Kukkakivi dižakmens, Derības akmeņi, Sūremizas muižas komplekss. Kadiķu džungļi – t. s. alvāri.