Австралия

Pasaules mazākais kontinents, aborigēnu maigums, kultūra, tradīcijas,  savdabība un tagadnes traģika, Sidnejas Operas nams, Uluru sarkanā klints kā tuksneša dārgakmens; ķenguri, koalas - kuriem garšo tikai 5 sugu eikaliptu lapas no 500;  dingo, molohs, kukabara, kakadū, vombats, emu, pīļknābis-tikai daļa no unikālās endēmo dzīvnieku pasaules; Lielais Barjerrifs, pērļu audzēšanas fermas, eikalipti un zāleskoki, banksijas un skreba dzeloņi-tik trauslā augu un dzīvnieku valsts; tik vienreizīga ar savu dabas šarmu un neredzētu brīnumu pilna, tik tuksnešaina un trakulīgi skaista!...Mistērijas gaisotni rada aborigēnu leģendas par Sapņu čūsku un pasaules radīšanu.  Tā ir valsts, kurā vēlētos pabūt ikviens…

Ģeogrāfiskais stāvoklis: atrodas Dienvidu puslodē, starp Indijas un Kluso okeānu. Z robežojas ar Indonēziju un Papua - Jaungvineju; DA - ar Jaunzēlandi; D - ar Antarktīdu. Valsti apskalo daudzas jūras: DA - Tasmāna, ZA - Koraļļu , Z - Arafuru un Timoras jūras.

Platība: 7 741 220 km2

Galvaspilsēta: Kanbera

Iedzīvotāji: 26,058,980 (2022.gads)

Rasu sastāvs: angļi 25,9%, austrālieši 25,4%, īri 7,5%, skoti 6,4%, itāļi 3,3%, vācieši 3,2%, ķīnieši 3,1%, indieši 1,4%, grieķi 1,4%, holandieši 1,2%, citi 15,8% (ieskaitot Austrālijas aborigēnus).

Valsts valoda: angļu

Reliģijas: 52,1% kristietība, 30,1% bez noteiktas reliģijas, 2,6% islāms, 2,4% budisms, 1,9% hinduisms, 0,5% sikhisms, 0,4% jūdaisms, 0,4% citas ticības

IKP/PP:  $ uz 1 iedz.61,941 (2022.gads)

Naudas vienība: Austrālijas dolārs (AUD)

Valsts pārvaldes forma: federatīva, parlamentāra monarhija (domīnija) Britu Sadraudzībā

Zemākais punkts: Eira ezers - 15 m z.j.l.

Augstākais punkts: Kostjuško kalns 2229 m v.j.l.

Garākā upe: Mareja ar pieteku Dārlingu

Lielākās pilsētas: Sidneja, Pērta, Brisbena

Reljefs: Valsts ir izteikta līdzenumu zeme. Pat kontinenta D daļā plešas Nalārboras līdzenums, kas apzīmē Nulle līdzenums, jo šeit neaug koki. R daļā un lielākajā vidienes daļā plešas tuksneši. Mazāk nekā 7% no Austrālijas lielās teritorijas atrodas augstāk nekā 600 m v.j.l.  2/3 no teritorijas aizņem tuksneši un pustuksneši. A daļā atrodas Lielā Ūdensšķirtnes grēda, kas stiepjas no Z uz D, atdalot tuksnesīgo vidusdaļu no auglīgās A piekrastes, kur dzīvo lielākā daļa iedzīvotāju.

Dabas resursi: boksīti, akmeņogles, nafta, zelts, varš, dzelzsrūda, urāna rūda, alva, sudrabs, niķeļa rūda, dabasgāze, cinks, dimanti, dabas ainavas.

Klimats: ietilpst subekvatoriālā,  tropu un subtropu klimata joslās, Tasmānijas sala - mērenajā klimata joslā. Tasmānijas sala ir pati aukstākā vieta valstī. Pats karstākais gada laiks ir no novembra līdz janvārim, kad vidējā temperatūra svārstās no +20ºC līdz +32ºC. Valdošie vēji lielākajā kontinenta daļā ir pasāti. Z daļā - subekvatoriālajā joslā - vasarā ir ap +30°C, bet ziemā: +20°C, un te raksturīgas divas sezonas: sausā un lietus sezona, kas raksturīga vasarai. Z un A piekrastē mēdz būt regulāri nokrišņi, savukārt, valsts centrālajos rajonos lietus nelīst pat vairākus gadus pēc kārtas.

Vidienē plešas tuksneši un gaisa temperatūra ir +30°C, bet ziemā zemāka par +10°C. Kā jau tuksnešos, temperatūra var mainīties diennaktī ļoti krasi. Alispringsā, kas atrodas valsts vidienē, sākumā bija stacija, kura apkalpoja telegrāfa līniju starp Darvinu un Adelaidu,  dienā var būt +45°C, naktī jau - 6°C. Kopumā vidusdaļas temperatūra ir no +8°C līdz +16°C.
D daļā vasaras jeb janvāra vidējā temperatūra ir +22°C, ziemā jeb jūlijā +10°C.
Labākais laiks apmeklēšanai ir no augusta līdz decembrim.

Piesardzības pasākumi: Nav īpašu prasību ceļotājiem attiecībā uz vakcināciju, taču tiek prasīts sertifikāts ceļotājiem, kas vecāki par 1 gadu un ir ieradušies 6 dienu laikā pēc pārnakšņošanas vai ilgstošākas uzturēšanās kādā no infekcijas skartajām teritorijām.

Vēl pirms 200 gadiem šo zemi apdzīvoja tikai aborigēni. Bet 1770. gadā angļu ceļotājs Džeimss Kuks ieradās Botani līcī un pasludināja to par Lielbritānijas īpašumu. 18. gadsimtā britu cietumi bija pārpildīti un noziedzniekus bieži sūtīja uz aizjūras zemēm. 1788. gadā pirmie kuģi ar 757 katordzniekiem ieradās no Lielbri­tānijas un izveidoja apmetni vietā, kur tagad atrodas Sidneja. Līdz 1860. gadam Austrālijā tika ievesti vairāk nekā 160 000 katordznieku. 1901. gadā, Austrālija kļuva par neatkarīgu valsti - Austrālijas Savienību. Gadiem ilgi ieceļotāji no Britu salām un Eiropas, vēlāk arī no Āzijas, ir veidojuši šīs milzīgās zemes kultūru.

Sidneja Austrālijas lielākā pilsēta. No austrumiem pilsētu ieskauj Tasmāna jūra,  no rietumiem Zilie kalni, no ziemeļiem Havkesberijas upe un no dienvidiem Voronora plato. Siltākais mēnesis Sidnejā ir janvāris ar vidējo temperatūru +18,6°C – +25,8°C un vidēji 14,6 dienas gadā ar temperatūru virs +30°C.  Aukstākais mēnesis Sidnejā ir jūlijs ar vidējo temperatūru +8,0°C–+16,2°C.

Pilsēta ir slavena ar savu Operas teātri jeb Skanošo gliemežvāku, Karalisko botānisko dārzu, Akvārijumu, Toronga zooloģisko dārzu, aziātu rajoniem „Čainataun” un „Liverpūlstrīt”, veco ēku rajonu „Roks” un „Kingkros”, Olimpisko stadionu, Harboras tiltu, Oksfordstrītu – daudzie bāri, restorāni, Opālu fabriku, Austrālijas savvaļas dzīvnieku parks, Gaidparks. Pilsētā ir ļoti daudz muzeju – Sidnejas vēstures un Austrālijas antropoloģijas muzejs, Kara memoriālā mākslas galerija, Nacionālais jūras muzejs, Jaunās Dienvidvelsas mākslas galerija, Lietišķās mākslas un zinātnes muzejs, Mūsdienu mākslas muzejs, Nikolsona senatnes muzejs. Pilsētnieku iecienīta vieta ir Bondi pludmale. Portdžeksona līcis jeb Sidnejas osta, kuras krastos izvietojusies Sidnejas pilsēta, ir lielākā dabiskā ceļā veidotā osta pasaulē. Tas  sastāv no vairāk kā 70 līcīšiem un okeāna pludmalēm,  ietverot sevī pasaulē slaveno Bondībīčas (Bondi Beach) pludmali. Lielākās Sidnejas satelītpilsētas ir Ņīkāstla un Volongonga. Operas nams jeb Operteātris (1973), kas atgādina baltās jahtu buras Sidnejas Portdžeksona līča zilajos ūdeņos, ir ļoti iespaidīgs un ietilpīgs - tajā ir vairākas zāles izrādēm, simfoniskajai un kamermūzikai. Autors ir dāņu arhitekts Jorns Utzorns, un nama celšanas vēsture ir gara un sarežģīta.

Pilsētas centrā masīvas 19.gs. 1. puses celtnes Monētu kaltuve, Hospitālis (abi celti 1811.g.), Sv. Jēkaba baznīca (1819), Universitāte,  Sv. Marijas katedrāle (1886-1905), rātsnams. Daudz raksturīgu modernās arhitektūras paraugu administratīvo un dzīvojamo ēkas (1950-1960). Sidnejā ļoti populāra ir kāpšana slavenajā ostas tiltā - "Sydney Harbour Bridge Climb" - 3 stundas dienā vai naktī.

Zilo kalnu nacionālais parks atrodas 81 km no Sidnejas un ir populāra vieta vienas dienas ceļojumam. Nosaukums radies no tur esošajiem zilajiem eikaliptu kokiem. Parks aizsargā vairāk nekā 265 600 hektāru lielu krūmāju teritoriju, aizas, ūdenskritumus, aborigēnu klinšu zīmējumus. Parkā ir izveidotas kopumā 140 km garas pārgājienu takas. Populārākais apskates objekts šeit ir augstie smilšakmens veidojumi, kuri apvīti ar leģendām un nostāstiem, ko sauc par Trīs Māsām. Pārgājieni, klinšu kāpšana, kalnu riteņbraukšana, jāšana ar zirgu ir populāras nodarbes, ko piedāvā šis parks. Parkā var nokļūt braucot pa ainavisko Bells line ceļu, varēsiet vērot fantastiskos skatus uz Operu no Sidnejas Z puses.

Alispringsa (Alice Springsa) ir viena no pasaulē visvairāk izolētajām apdzīvotajām vietām. Tā atrodas bezgalīgi plaša, neapgūta tuksneša vidū, un pašā Makdonela (McDonell) kalnu gredzena sirdī. Sākumā pilsēta bija stacija, kas apkalpoja telegrāfa līniju starp Dārvinu un Adelaidu. Lielie attālumi, kas šķir apdzīvotās vietas, kavē daudzus bērnus apmeklēt skolu, un mācības notiek pēc tālmācības metodes.  Anzaka kalns sniedz iespēju redzēt plašu apkārtni ar neaizmirstamiem skatiem. Karaliskā kanjona ejas un izgrauztie kanjoni pārklāti ar sarkanu augsnes kārtu, tāpēc šo apvidu dēvē par „Sarkano centru”. Alispringsā var apmeklēt vēsturisko telegrāfa staciju un  aborigēnu darinājumu, suvenīru veikaliņus. Pilsētā ir neskaitāmi kazino, restorāni, veikali. Var apskatīt radiostaciju „Aero School”, „Royal Flying Doctor service” aviobāzi, kamieļu fermu, muzeju „Vecā telefonu stacija” un daudzas citas jaukas vietas, kuras pamanīsiet, staigājot kājām.

Valsts galvaspilsēta ir Kanbera, pilsēta ir salīdzinoši nabadzīga ar apskates objektiem. Te apskatāma viena no unikālākajām ēkām valstī – Parlamenta pils, tā  jaunā un vecā ēka, Kara memoriāls, vēstniecību ēkas. Klaiņojot pa ielām, var izjust modernās pilsētas mutuļojošo ikdienas garu..

Brisbena ir "Saulainā štata"- Kvīnslendas - galvaspilsēta ar parkiem, tropiskajiem lietus mežiem un Klusā okeāna piekrasti. Šeit vienlīdz labi izskatās gan modernie biroju un iepirkšanās centri, gan vēsturiskās smilšakmens baznīcas un pirmo kolonistu celtās mājas. Arī Brisbena ir kūrortpilsēta. Pilsēta ir populāra semināru un konferenču vieta, te ir daudz bāru, kafejnīcu, restorānu un lielisku pludmaļu.

Goldkoustas pilsēta jeb Zelta krasts netālu no Brisbenas uz dienvidiem ir sena ostas pilsēta, kur piestāja zelta drudža skartie kuģi, bet tagad te  ir viesnīcu virkne un kūrorti. Goldkousta ir Austrālijas slavenākais kūrorts. Pilsētā atrodas izklaides parks „See World”, austrāliešu Holivuda „Cinema World”, izklaides centri „Surffers Paradise” un „Dream World”, akvaparks „Wet’n Wild”, kazino „Conrad Jupiters”, tirdzniecības centri „Pasific Fair” un „Marina Miragge”, savvaļas dzīvnieku parks „Kurumbin”, diskotēkas, nakts bāri un visdažādākās gaumes restorāni.

Daintree nacionālais parks atrodas Kvīnslendas ziemeļos, tajā esošā ekosistēma ir starp senākajām ekosistēmām visā pasaulē. Kvīnslendas mitro tropu lietusmeži ir iekļauti Pasaules Mantojumu sarakstā. Parka teritorija pieder Austrumu Kuku Jalanji aborigēnu tautai, varenais dabas spēks vietējiem iedzīvotajiem ir nozīmīgs garīgo vērtību avots. Parks iedalās divās galvenajās daļās: Mossman aiza, kur kristāldzidrs ūdens plūst pāri granīta laukakmeņiem; un Ciešanu zemesrags, kur lietusmeži sastopas ar Koraļļu jūras balto smilšu pludmalēm. Parka apmeklējumu ļoti labi var apvienot ar Lielā Barjerrifa apmeklējumu, jo Ciešanu zemesrags ved līdz pat pludmalei, kur atrodas Lielais Barjerrifs. Šī ir viena no retajām vietām pasaulē, kur sastopas divas neaprakstāmi bagātas ekosistēmas. Parka neticamā bioloģiskā daudzveidība iekļauj vairāk nekā 18 000 augu sugu un plašu dzīvnieku sugu klāstu, ieskaitot krokodilus, kazuārus, milzīgus zilus taureņus un noslēpumainos Beneta koka ķengurus.

Pērta ir jauna un mūsdienīga pilsēta. Pilsētā var apmeklēt Rietumaustrālijas tēlotājmākslas galeriju, Rietumaustrālijas muzeju, pašu lielāko meteorīta krāteri pasaulē „Bulfkrīku”, Bersvudas kazino vai kādu izstādi, kuru te ir ļoti daudz.

Nambangas nacionālais parks – senā meža paliekas tuksneša vidū. Parkā sirdī atrodas Smaiļu tuksnesis(Pinnacles Desert), kurā paveras vienas no pazīstamākajām Austrālijas ainām. Tūkstošiem kaļķakmens pīlāru paceļas no dzeltenajām tuksneša smiltīm, kas atgādina ainu no fantastikas filmām. Nacionālais parks atrodas 245 km uz ziemeļiem no Pērtas, 3 līdz 4 stundu braucienā. Parks ir pazīstams arī ar savām skaistajām pludmalēm, kāpām un puķu klajumiem. No augusta līdz oktobrim ir ziedēšanas laiks, kas priecē apmeklētājus ar ziedu burvību. Apmeklētāju centrā ir izveidotas izstādes, kurās ir iespēja atklāt tuksneša dabas vērtības.

Eksmauta ir pilsētiņa, kura piesaista zemūdens peldēšanas piekritējus, te var novērot arī vaļhaizivis. Pilsētā atrodas Jurabi Bruņurupuču centrs, kurā var uzzināt daudz ko par bruņurupuču dzīvesveidu un piedalīties novērošanas ekskursijās. Tikai 40 km attālumā no pilsētas ir Cape Range nacionālais parks, kurā var apskatīt skaistās lagūnas un neaprakstāmi skaisto dzīvību zemūdens pasaulē, kā arī populāras ir pastaigas pa aizām un kanjoniem, kas paver skaistus panorāmas skatus. Apmeklētāju centra piedāvātie audio-vizuālie informācijas materiāli palīdzēs iepazīties ar apkārtnes dabas vērtībām. Ningalo jūras parks atrodas Austrālijas rietumu krastā blakus Cape Range nacionālajam parkam, tas aizsargā koraļļu rifu teritorijas 260 km garumā. Snorkelēšana koraļļu lagūnās, peldēšanās ar milzīgajām vaļhaizivīm, braucieni pa jūru vērojot delfīnus un haizivis, tas viss ir pieejams Ningalo jūras parkā.

Darvina ir neliela pilsēta valsts ziemeļos. Apskates vērts ir Kakadu parks, Kara muzejs, Aborigēnu Mākslas un Kultūras galerija, Botāniskais dārzs. Netālu atrodas burvīgie Ličfildas un Katerīnas parki.

Kakadu nacionālais parks atrodas Austrālijas ziemeļos, tas ir iekļauts UNESCO sarakstā un ir viens no planētas varenākajiem neskartās dabas brīnumiem. Parks plešas 20 000 kvadrātkilometru lielā teritorijā un ir lielākais Austrālijā, kā arī otrs lielākais nacionālais parks pasaulē. Parka robežās atrodas musonu lietusmeži, mangrovju purvi, upes, aizas, senie klinšu zīmējumi, mitrāji, ūdenskritumi un, protams, arī varenā dabas daudzveidība. Parkā ir sastopami daudzi zīdītāji un reptiļi, kā arī vairāk nekā 300 putnu sugas.

Lielais Barjerrifs tiek dēvēts par Zilo sapni, un ir iekļauts Pasaules aizsargājamo kultūras un dabas pieminekļu sarakstā, bez tam tā ir viena no tūristu iecienītākajām apskates vietām. Tas ir lielākais dzīvo būtņu veidojums pasaulē, kas stiepjas 2300 km garumā gar Austrālijas ZA piekrasti. Tas ir pasaku mežs zem ūdens un Zemes lielākā dabas būve. To veido dzīvi organismi-koraļļu polipi, kuri aug virsū jau atmirušajiem, bet ļoti cietajiem koraļļu organismiem. Te mājo ap 2000 zivju sugu. Peldētājiem, nirējiem, snorkelētājiem te ierādītas īpašas vietas, kur pētīt trauslo zemūdens pasauli un baudīt krāsu, kustību, formu daudzveidību. Te izveidots Lielā Barjerrifa jūras parks. Ceļojumā uz zemūdens pasauli ved dzeltena zemūdene ar caurspīdīgām sienām un grīdu.

Lielais Barjerrifs stiepjas dienvidos līdz lielākajai smilšu salai pasaulē - Freizera salai, kas 122 km gara, un te sastopamas gan drūmas klintis, gan dziļas kalnu aizas, gan ezeri un mūžameži, gan lielisks smilšu liedags. Uz salu dodas no pilsētiņas Hērvijbejas ar kuģi, un tad tālāk ar džipiem. Pārsteigumi ir jau pirmajos kilometros: ceļa abās pusēs ir īsti džungļi ar palmām un daudzām paparžu sugām. Salā agrāk dzīvojuši aborigēni, bet 19.gs. viņus nosūtīja uz kontinentu. Lielā smilšu sala dod mājvietu ap 230 putnu sugām. Pēc ornitologu atzinuma, šī sala ir viena no lielākajām putnu pulcēšanās vietām Austrālijā. Uz salu var paskatīties arī no putna lidojuma - gaisā no helikoptera loga, ja vien spējat maksāt.

Kērnsa ir viena no eksotiskākajām vietām valstī un ziemeļu nozīmīgākais kūrorts, kuru dēvē gan par džungļu galvaspilsētu, gan par  Lielā Barjerrifa simbolu. Pilsēta ir liels aktīvās atpūtas centrs. Daudzas tūrisma aģentūras piedāvā zemūdens niršanu, vizināšanos ar plostu, lēkšanu ar gumiju un izjādes ar zirgiem. Pilsēta bieži uzņem dziedātājus no Havaju salām, un savdabīgi ir papuasu radītā māksla.  Netālu atrodas Kurandas nacionālais parks – tropu meži, aborigēnu dejas, koalas un koraļļu noslēpumainā pasaule.

Melburna ir Austrālijas kultūras pilsēta. Tā tiek uzskatīta par Viktorijas pavalsts galvaspilsētu, un ir angliskāka, galvenokārt, pilsētas centrā. Te ir daudz pseidogotikas un eklektisma, kur ir gan štata patroneses karalienes Viktorijas, gan karaļa Džordža milzu monumenti. Melburnas īstais šarms sajūtams centra skaistajos parkos, kuriem katram ir sava nozīme un vēsture. Nepārspējams šajā sacensībā ir Karaliskais Botāniskais dārzs, kas ir kā paradīzes oāze līdzās pilsētas biznesa centram, kur notiek vērienīgi bezmaksas operas, simfoniskās un Ziemassvētku mūzikas koncerti. Pilsēta ir ļoti bagāta ar muzejiem – Viktorijas muzejs, Mūsdienu austrāliešu mākslas muzejs. Apskates vērta ir arī Sv. Patrika baznīca, Džeimsa Kuka memoriāls. Pilsētas biznesa centrs tiek saukts par „zelta jūdzi”. Divi augstākie debesskrāpji dienvidu puslodē – biroju ēka „Rialto torņi” (253 m). Melburnas rātsnams. Kinostudija, Flindera ielas stacija, Gājēju tilts, Melburnas tirgus. Populārākā svētku svinēšanas vieta ir Southbank jeb Jarras upes Dienvidkrasts, kur atrodas gan Nacionālā mākslas galerija un Mākslas centrs ar vairākām zālēm teātrim, operai un baletam, gan dažādas gaumes krodziņi un restorāni, gan ik svētdienu - mākslas priekšmetu brīvdabas gadatirgus.

Lielākā daļa tūristu ir iecienījusi kūrorta apkārtni – Filipa Ailenda salu ar unikālo „Pingvīnu Parādi”, Lielo Okeāna ceļu, Piekrastes klintis „Divpadsmit apustuļi”, Port Kempbelas nacionālā parka  unikālās skulptūras. Ja iespējams ieplānot, noteikti vērts apmeklēt slaveno Melburnas kausa izcīņu zirgu sacīkstēs. Tā ir ievērojamākā diena Austrālijas kalendārā. Ik gadu, novembra pirmajā otrdienā ap plkst. 15.00 dzīve apstājas, iestājas drudzis. Visa tauta seko šim svarīgajam notikumam!
Filipa salā ir vienīgā vieta, kur iespējams tuvumā apbrīnot iespaidīgu „pingvīnu parādi”. Tas ir pingvīnu ikvakara rituāls, kad, saķēruši zivis, pingvīni steidz no ūdens barot izsalkušos mazuļus, kuri slēpjas zālē.

Soverenhila (Sovereign Hill) atrodas netālu no Melburnas, un ir senā zeltraču pilsētiņa. Zelts ir tas metāls, kas bijis Austrālijas vēstures pamatā. Pilsēta atrodas vietā, kur bijušas viena no daudzajām raktuvēm. Zelta drudža pilsētiņa ir brīnumjauka: tā rada pilnu ilūziju par pārcelšanos pagātnē, neskatoties uz lielajiem tūristu bariem, kas šeit plūst, iespējams sajūtot savu asiņu balss šalkoņu, un iedomāties, kā viņu senči cīnījušies par zelta kriksīšiem.  Mājas, šahtas, veikali, kur apkalpo 19.gs. drēbēs tērpti cilvēki; ieliņas, kuras sadangājuši zirgu pajūgi, vizinot sajūsmas  pilnus bērnus. Piedzīvojums patiešām ir īsts, baudot dzīves daudzveidību.

Dandenondas kalni atrodas 50 km attālumā no Melburnas, kuru pakājē iespējams pavizināties ar vecu vilcienu.

Adelaide tiek saukta par  „20 minūšu pilsētiņu” – pilsētas centrs ir apskatāms nelielu gājienu attālumā. Ievērojamākās vietas ir: Viktorijas laukums, Centrālais tirgus – lielākais atklātais tirgus D puslodē; Parlamenta ēka., Barrosso vīna ieleja.

Netālu no Adelaides atrodas Džordža parks, kas atšķiras no klasiskiem zoodārziem ar to, ka šeit līdzās lieliem putnu būriem, nožogotām teritorijām ir plaši aploki, caur kuriem ved apmeklētāju celiņi, un kuros brīvi ganās vairāku sugu ķenguri. Parks ir viens no retajiem, kur ir iespēja paturēt rokās koala lācīti. Trīs reizes dienā dzīvnieku kopēji uz speciālu voljēru atnes pārīti koalu, un ļauj ziņkārīgajiem tos paturēt, pakasīt aiz auss, pabarot ar eikaliptu lapām. Tepat sastapsiet arī pasaules mazākos pingvīnus(30-35 cm gari), kas šajā tuksnešainajā kontinentā arī dzīvo. Tie mitinās kontinenta D daļā, apskatīt tos var Ķenguru salā, ja laimējas…jo pa dienu tie dodas jūrā peldēt un ķert zivis.

Ķenguru salā var nobaudīt vietējo iedzīvotāju gardumus – Ligūrijas medu, vietējo vīnu 30 dažādās vīna ražotnēs un dažādus citus ēdienus vietējās fermās. Visapkārt salai ir skaistas klinšu pludmales, kuras iecienījuši sērfotāji un arī roņi. Roņu līcī ir iespējams pastaigāties kopā ar apdraudētajām Austrāliešu roņu kopienām. Sala piedāvā arī elpu aizraujošas ekskursijas pa pazemes alām.

Lielais Okeāna ceļš jeb Great ocean Road ir galvenā piekrastes šoseja valsts D daļā ceļā no Adelaides uz Melburnu. Ceļam vārds dots, pateicoties unikālajām ainavām, ko var vērot pa logu. No Vornambūlas līdz Prinstaunai stiepjas kaļķakmens stāvkrasts, ko izrobojuši okeāna vēji un ūdens spēks ne pa jokam. Ceļa slavenākais objekts ir „Divpadsmit apustuļi”, kurus veidojuši dabas spēki okeāna piekrastē. Ik pēc dažiem kilometriem ir stāvlaukumi un norādes par kārtējo unikālo līci, aizu vai trakulīgā ūdens apskaloto klinti. Gar piekrasti ir nogrimuši daudzi kuģi. Dabas tēlnieku meistardarbnīca-tā varētu saukt šo ceļa posmu.  

Port Augustas tuvumā atrodas Woomera raķešu bāze. Lai nokļūtu līdz Coober Peddy opālu raktuvju pilsētiņai, jābrauc caur savannu. Te redzami būs Sāls ezeri. Okera kalni. Mēness līdzenumi. Pasaulē garākais – 5300 km garais Suņu žogs.

Uluru klints jeb Eiersa klints ir aborigēnu svētvieta. Ir iespēja uzkāpt 348 m augstajā kalnā. Sagaidīt saullēktu pie klints sāniem ir mākslinieciski spilgts skats, jo klints krāsojas dažādās tonalitātēs. Tas ir īsts šovs.  Olgas – iespaidīgi 36 kupolveidīgi klinšu veidojumi, aborigēnu valodā Kata Tjuta. Te ir iespēja pastaigāt pa dabas takām,  lidot ar helikopteru, doties izjādē ar kamieļiem vai izmantot citas aktivitātes. Tikai ar piebildi - neņemt ne gabaliņa no sarkanā klints monolīta mājup, jo tik daudzi tūristi piedzīvojuši nelaimes un tad bijuši spiesti klints gabaliņu sūtīt atpakaļ uz Austrāliju. Padomājiet, pirms pielikt roku un nolauzt…

Tasmānijas sala piesaista apmeklētājus ar savu neskarto dabu un Cradle Mountain nacionālais  parks – unikālā pirms ledus laikmeta flora un fauna. Tiek uzskatīts, ka Tasmānijā ir vistīrākais gaiss pasaulē.

Gipslendas augstiene ir reģions Viktorijas štatā, šī teritorija ir Austrālijai ekonomiski nozīmīga ar savu kalnrūpniecību, enerģijas ieguvi un lauksaimniecību, taču šis reģions arī ir iecienīts tūristu vidū, galvenokārt tās dabas dažādības dēļ. Pārbraucieni pa Austrālijas Alpiem un pārgājieni pa Vilsona zemesraga nacionālo parku, vairāk nekā 18 000 gadus senā aborigēnu vēsture un tradicionālais dzīves stils, 400 miljonu gadu vecās alu sistēmas, Gipslendas ezeru, purvu un lagūnu sistēma, zelta raktuves, neskarta daba, tas viss ir pieejams Gipslendas nacionālajos parkos, no jūras krastiem līdz pat kalnu virsotnēm. Teritorijā arī ir vīna dārzi, vietējo lauksaimnieku produktus var nobaudīt fermās un tirdziņos, kas ir plaši izvietoti visā Gipslendas teritorijā.

Vai zinājāt,ka..

* Austrālija ir vismazākais kontinents-valsts.

* Mežos nav ēnas, jo šaurās eikaliptu lapu malu šķautnes pagrieztas pret sauli, lai taupītu ūdeni audos iztvaikošanas laikā.

* Te sastopami melnie gulbji. 

* Valsts ir līdere pasaules tirgū ar aitas vilnas ražošanu un eksportu. Galvenais aitkopības rajons ir Jaundienvidvelsa.

* Gadalaiki ir pretēji mums pierastajiem gada mēnešiem- Ziemassvētku svinēšana notiek pludmalē zem palmām…

* Te atrodas lielākā monolītā klints pasaulē-Uluru jeb Eiersa klints.

* Pamatiedzīvotāji izsenis bijuši aborigēni,taču ienākot eiropiešu kultūrai un pārtikai, ir izveidoti speciāli aborigēnu rezervāti, viņiem tiek maksātas kompensācijas, kas radījis visai negatīvas tendences jaunajā paaudzē. Savukārt modificētā pārtika radījusi lielu skaitu cukurslimnieku aborigēnu vidū, jo viņu aknas vienkārši nespēj pārstrādāt ogļhidrātiem bagāto pārtiku. 
* Austrālijas apguve sākta pavisam dīvaini…-kā nevajadzīgs Lielbritānijas īpašums tas ilgu laiku palika eiropiešu neapdzīvots, un tikai 18.gs.sākās kontinenta apguve, jo Anglijas cietumi bija pārpildīti, un te veda katordzniekus. Viņiem viss bija jāsāk no nulles… 

* Aborigēnu kultūras pamatā ir tā pasaule, kas, pēc viņu ticējumiem, pastāvēja ilgi pirms tam, kad tika radīta zeme un dzīvība.

* Tagad Austrālija ir īsta multikultūru valsts, kur valsts nodrošina radioraidījumus 60 valodās, un lielajās pilsētās China Town jeb miniatūra Ķīnas pilsēta nav nekāda dekorācija, tā vienkārši ir jau pierasta lieta.

* 4. septembrī austrālieši atzīmē  "krokodilu mednieka" Stīva Ērvina nāves gadadienu. 44 gadus vecais dabas pētnieks un televīzijas zvaigzne Stīvs Ērvins gāja bojā 2006. gadā, kad Lielā Barjerrifa zemūdens pasaules filmēšanas laikā viņam sirdī iedzēla dzeloņraja.