Par galamērķi
Norvēģija.
Balts kuģis slīd pa zilo ūdens virsmu fjordu ieskautā līcī, ūdenskritumu sirmo matu greznotās klinšu sienas, kaut kur pavīd troļļa deguns un matu ērkulis, gaisā lidinās trauslās laumiņas, serpentīnveida ceļi un „kabatas” ceļmalās, vēja skarbie pieskārieni klinšu virsotnēs un pikošanās vasaras vidū, kazas siers un aitu zvanu šķinda, mākoņu pieskārieni Zemei, sūnu un ķērpju raksti uz akmeņiem un Eiropas galējais ziemeļu punkts - to visu un ne tikai jums sniegs troļļu zeme Norvēģija.
Ģeogrāfiskais stāvoklis: atrodas Ziemeļeiropā, Norvēģu jūras un Atlantijas okeāna austrumu krastā, Skandināvijas pussalas rietumu daļā. Dienvidu daļā valsti apskalo Ziemeļjūra. Robežojas ar Zviedriju rietumos, ar Dāniju dienvidos, ar Krieviju un Somiju ziemeļos, ar Lielbritāniju dienvidaustrumos.
Vārds „Norvēģija” nozīmē „ceļš uz ziemeļiem”. Valsts teritorijā atrodas galējais Eiropas ziemeļu punkts Nordkaps (710 10’48”).
Ģeogrāfiskais stāvoklis: atrodas Ziemeļeiropā, Norvēģu jūras un Atlantijas okeāna austrumu krastā, Skandināvijas pussalas rietumu daļā. Dienvidu daļā valsti apskalo Ziemeļjūra. Robežojas ar Zviedriju rietumos, ar Dāniju dienvidos, ar Krieviju un Somiju ziemeļos, ar Lielbritāniju dienvidaustrumos.
Vārds „Norvēģija” nozīmē „ceļš uz ziemeļiem”. Valsts teritorijā atrodas galējais Eiropas ziemeļu punkts Nordkaps (710 10’48”).
Platība:
kopējā: 323 802 km2
sauszeme: 304 282 km2
ūdeņi: 19 520 km2
Robežas kopgarums ar Somiju ir 727 km, ar Zviedriju 1,619 km, ar Krieviju 196 km.
Krasta līnijas kopgarums: 25 148 km
kopējā: 323 802 km2
sauszeme: 304 282 km2
ūdeņi: 19 520 km2
Robežas kopgarums ar Somiju ir 727 km, ar Zviedriju 1,619 km, ar Krieviju 196 km.
Krasta līnijas kopgarums: 25 148 km
Galvaspilsēta: Oslo
Iedzīvotāji: 5,502,736 (2022.gads)
Nacionālais sastāvs: 83,2% norvēģi (tostarp aptuveni 60 000 sāmi), citi eiropieši 8,3%, pārējie 8,5%. (2020.gads)
Sāmi dzīvo valsts ziemeļdaļā. Dienviddaļā dzīvo arī dāņiun zviedri.
Eiropā Norvēģija ir viena no retāk apdzīvotajām valstīm.
Sāmi dzīvo valsts ziemeļdaļā. Dienviddaļā dzīvo arī dāņiun zviedri.
Eiropā Norvēģija ir viena no retāk apdzīvotajām valstīm.
Valsts valoda: norvēģu
IKP/PP: $ uz 1 iedz. 64,856 (2020.gads)
Naudas vienība: Norvēģijas krona (NOK)=100 ēras
Valsts pārvaldes forma: konstitucionāla monarhija
Administratīvais iedalījums: 19 filkes
Parlaments: Strortings
Lielākās salas: Svalbāras arhipelāgs- 62 924 km2 Jana Majena sala – 380 km2
Antarktiskie īpašumi:
Buvē sala - 59 km2
Pētera Pirmā sala - 249 km2
Karalienes Modas Zeme Antarktīdā - tiesības uz šo teritoriju nav starptautiski atzītas.
Buvē sala - 59 km2
Pētera Pirmā sala - 249 km2
Karalienes Modas Zeme Antarktīdā - tiesības uz šo teritoriju nav starptautiski atzītas.
Zemākais punkts: Norvēģu jūra 0 m v.j.l.
Augstākais punkts: Galhēpigens 2469 m v.j.l.
Garākā upe: Glomma 598 km
Reljefs: Kalni un plakankalnes jeb fjelli aizņem 70 % no valsts teritorijas. Krastu tuvumā izvietotas ap 150 000 sīku klinšainu saliņu jeb šēru. Krastus izrobojušas gleznaino fjordu muguras. Kā mugurkauls valstij cauri stiepjas Skandināvijas kalni.
Dabas resursi: nafta, dabasgāze, dzelzsrūda, vara, cinka, svina, niķeļa, urāna rūdas, pirīts, kokmateriāli (meži 24% no teritorijas platības), zivis, ūdens enerģija, dabas ainavas
Klimats: rietumu daļu būtiski ietekmē siltā Ziemeļatlantijas straume, kura sasilda piekrasti un ziemas ir siltākas nekā Ziemeļamerikā tajos pašos platuma grādos. Dodoties uz Norvēģiju, vēlams paņemt līdzi vējjaku, lietusmēteli vai lietussargu, jo siltā straume veicina ūdens iztvaikošanu un nokrišņu, miglu veidošanos. Savukārt, valdošie rietumu vēji nes mitrās gaisa masas uz piekrasti. Tās atduras pret Skandināvijas kalniem, ceļas augšup, un izkrīt nokrišņu veidā. Nebrīnieties, ja, kāpjot kādā augstākā virsotnē, tur jūs sagaidīs migla (un redzamības nekādas), lietus un vējš. Vidējā gaisa temperatūra janvārī dienviddaļā ir +5 0C, vidusdaļā un ziemeļdaļā -5 0C, jūlijā + 13 0C visā teritorijā.Norvēģija kā līdere pasaules valstu vidū izceļas ar elektroenerģijas ražošanu uz 1 iedzīvotāju (24 000 kWh gadā). To paveic daudzie HES un straujās kalnu upes. Norvēģiem ir paradums vienmēr atstāt gaismu tualetē, jo lētā elektroenerģija nerada robus ģimenes budžetā.Norvēģija ir vienīgā valsts pasaulē, kur var redzēt brīdinājuma zīmi ceļmalā:” Uzmanību, troļļi!” Tādu ieraudzīt varēsiet pie ainaviskā Troļļu ceļa (atklāts 1936.g.), un sastapt pašus tumsas un krēslas radījumus jums izdosies arī. Troļļu ceļu veido 11 serpentīnveida līkumi ar kopējo augstuma starpību 900 m. Šo un daudzus citus augstkalnu ceļus ziemas periodā slēdz, jo tos klāj vairāku metru biezs sniegs slānis. Vasarā braucot pa kalnu ceļiem, vērts pavērot koka kārtis ceļmalās un atzīmes uz tām- tik augsts bijis sniega slānis ziemā.
Troļļu siena ir augstākā vertikālā klints Eiropā: 1000 m augsta. Tajā pirmoreiz uzkāpa 1965.gadā. Romsdāles ieleja ar skaudru dabas skaistumu, dramatismu un nervus kutinošajiem troļļu ceļiem ir īsts pārbaudījums kārtīgam Norvēģijas mīļotājam. Tepat kā no debesīm krīt Vermas ūdenskritums (Vermafoss).Garākais no fjordiem ir Sognefjords (220 km). Tā platums ir 6-8 km, un dziļākā vieta ir 1244 m(82 km no okeāna). Pie ieejas vienā no fjorda atzariem-Esefjordā atrodas lielākais Sognefjorda tūrisma centrs- Balestranna. Lustrafjorda atzara ziemeļdaļā atrodas Šoldenas ciems, kur no 1705.līdz 1723.gadam bijušas zelta raktuves.
Storfjorda dziļākajā atzarā majestātiski guļ fjordu karalis- Geirangerfjords jeb „Zemes mātes skaistākā dāvana” (viens no diviem Norvēģijas rietumu piekrastes fjordiem, kas iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā un tā garums ir 16km).
Šeit 1869.gadā pirmoreiz iebrauca kruīza kuģis. Piestātnē pie fjorda ir vienas no bagātīgākajām suvenīru tirgotavām, kur savam ceļojumam var iegādāties ceļabiedrus-troļļus, vēlams divus, lai arī viņiem savā starpā iet jautri, kad gulēsiet.Norvēģijā atrodas viens no visaugstāk izbūvētajiem dzelzceļiem pasaulē- Bergensbanen. Tas savieno Bergenu rietumos ar galvaspilsētu Oslo. Savukārt, visgarākais no tuneļiem ir Laerdāles tunelis- 25 km garš, otrs garākais ir Trollkonnas tunelis- 7950 m.
Lielākais no Skandināvijas ledājiem- Justedalsbrēns guļ Norvēģijā. Ledus biezums sasniedz pat 300 m. No tā iziet apmēram 25 ledāji, un starp tiem arī garākais Skandināvijas ledājs-Tunsbergdalsbrēns (garums 14 km, platums 2,5 km). Gleznainas ainavas un leduslaikmeta pieskārienu var sajust pie Briksdāles, Beijas un Nigārdas ledāju mēlēm. Ledāja tirkīzzilā krāsa, kas veidojusies, sniegam un ledum sablīvējoties, apbur acis un rada cieņu, bijību pret dabas varenību.
Klinšu skarbo skaistumu lieliski sajust var, braucot pa serpentīnu augšā Dalsnibas klintī 1500 v.j.l. Ja izdodas tur nokļūt labos laika apstākļos, tad dabas ainavas mūžam paliks jūsu atmiņā.Aktīva dzīvesveida cienītājiem kā Norvēģijas dāvana ir kāpiens Gausta kalnā (Gaustatoppen) 1883 m augstumā. Te varot redzēt sesto daļu Norvēģijas, protams, labas redzamības apstākļos. Rudens pusē kalns atgādina Japānas Fudzijamu- ar savu gleznainumu, sniegbalto svētumu un majestāti. Kāpienu kalna lejasdaļā uzmundrinās aitu zvanu šķindoņa. Pamatīgāku pārbaudījumu sniegs Stūrtoppena kalns (2286 m) Dovres nacionālajā parkā; Rondslattens (2178 m) Rondanes nacionālajā parkā; Mardalsfossens (675 m) Raumas kalnos. Protams, lai to veiktu, vajadzīgi kārtīgi kalnu zābaki vai citi tūrisma apavi, pret vēju un lietu nodrošināts apģērbs, un tālskatis (reizēm izdodas redzēt kalnu dzīvniekus). Savas „bēdas zem akmeņa” var palikt visās augstkalnu taku un ceļu malās, uzceļot savu akmens krāvumu jeb tūru.
Īpašas sajūtas raisa Līsefjorda tuvumā Kjeraga klinšu plaisā iesprūdušais apaļais akmens. Daudziem drosminiekiem izdevies uz tā uzkāpt un nofotografēties. Lielais akmens turas aptuveni 1000 m virs fjorda. Lietainā laikā klintis ir slidenas, akmens, protams, arī.
Preikestolenas klints jeb Mācītāja kancele turpat Līsefjorda krastā tiek saukta par vienu no skaistākajām Eiropas ainavām. Uz klints virmas uzkāpjot, patiešām ir sajūta, kā uz liela galda vai kancelē stāvot,- pie kājām guļ puse Norvēģijas. Tāda savdabīga varenības un bijības izjūta.
Nigardsbrēens- viens no tūristu apmeklētākajiem un krāšņākajiem šļūdoņiem Norvēģijā. ''Mazajā ledus laikmetā'' (18 gs.), kad klimats bija ievērojami bargāks, Nigardsbrēens noslīdēja tik zemu,ka izpostīja zemniekiem sētas un laukus. Mūsdienās ledājs ir atkāpies un aiz sevis atstājis laukakmeņu un oļu veidotus morēnas vaļņus.
Ja no Troļļu ceļa galva sāk reibt, tad ieteicams doties mierīgā braucienā pa norvēģu tiltu būves fenomenu- Atlantijas ceļu. Tas savieno vairākas mazas saliņas Atlantijas okeāna krastā starp Fraenas pussalu un Averojas salu. Paši norvēģi to nosaukuši par „gadsimta konstrukciju”. Tiltu ķēdē izcili izteiksmīgs ir viens mākslinieciski izliektais tilts kā saikne starp debesīm, jūru un zemi. Lai tur nokļūtu, būs jārēķinās ar papildus naudas summu, jo maksas ceļi ir visai bieža parādība, un šis nav izņēmums.
Loftu salas- 64 km no kontinenta Norvēģijas jūras klaida šķir 112 km garu klinšainu salu arhipelāgu. Salas mēdz izveidot mānīgu iespaidu, jo to ainavā ir redzamas asas klintis ,kuras klāj pelēkzaļš tundras auglājs. Tomēr pirmais iespaids ir mānīgs, jo,neskatoties uz to, ka salas atrodas aiz polārā loka, klimats ir maigs un salu austrumu (aizvēja) pusē ir iespēja audzēt siltummīlošus augus (tabaku), kā arī pārliecināties,ka pat ziemā ostas spēj neaizsalt..tas viss pateicoties siltajai Ziemeļatlantijas straumei,kas plūst gar šīm salām.
Neaizmirstamas izjūtas rada brauciens pa Hardangerviddas augstkalnu masīvu, lielāko kalnu plato Eiropā ar upju, ezeru, ganību ainavām. Tikai šeit lieliski var izjust vienotību ar dabu- tā ir būšana kopā ar ūdeni, zemi, vēju, sniegu, lietu, akmeņiem, sūnām un mazajām norvēģu kalnu mājiņām.
Īstiem dabas mīļotājiem, kam nenāk miegs vasaras naktīs, aizraujoši būs doties uz Eiropas galējo ziemeļu punktu- Nordkapu (386 m v.j.l.)- tālu aiz polārā loka, un baudīt „mūžīgo dienu” ar gaišajām debesīm. Saule šeit nenoriet visus vasaras mēnešus. Pašiem vien jāseko pulkstenim, lai saprastu: ir plkst.7 rītā vai vakarā? Veiksme jums uzsmaidījusi būs, ja būsiet skaidrā laikā un redzēt plašos okeāna ūdeņus. Ļoti bieži Nordkaps klāts miglā, un tad ainavas baudīšana, emocionālais pacēlums ir stipri bālāks.
Urbanizāciju mīlošie cilvēki labi jutīsies Norvēģijas pilsētās. Oslo- vikingu pilsēta ar Vikingu kuģu muzeju; Bergena- E. Grīga dzimtā pilsēta, koka arhitektūras pērle ar slaveno zivju tirgu; Trondheima- te slejas gotiski varenā Nidarosas katedrāle ar karaļa dārgumiem pils sētas pagrabos, kara muzeju un mazu zivju tirdziņu; Stavangera- Norvēģijas naftas "galvaspilsēta", osta Ziemeļjūras krastā, kompānijas Statoil galvenās mītnes vieta, ceturtā lielākā Norvēģijas pilsēta, kurā atrodas Stavangeras Doms - Norvēģijas vecākā katedrāle. 2008. gadā Stavangera būs Eiropas galvaspilsēta.
Norvēģijas īpatnība ir senās viduslaiku koka stāvbaļķu baznīcas, kuras būvētas no stateniskiem baļķiem, no ārpuses nodarvotas, lai būtu ugunsdrošas. Baznīcu jumtu korēs mīt kokā grebtie pagānu simboli- pūķu galvas. Hedāles stāvbaznīca ir lielākā Ziemeļeiropā. Iespaidīgas ir arī Borgundas, Urnes, Uvdāles, Geilo stāvbaznīcas.
Pakutināt kāda troļļa degunu, sabužināt matu ērkuli, baudīt dabas brīnumus, kāpt kalnos vai sajust leduslaikmetu un dabas pirmatnību var tikai Norvēģijā.
Troļļu siena ir augstākā vertikālā klints Eiropā: 1000 m augsta. Tajā pirmoreiz uzkāpa 1965.gadā. Romsdāles ieleja ar skaudru dabas skaistumu, dramatismu un nervus kutinošajiem troļļu ceļiem ir īsts pārbaudījums kārtīgam Norvēģijas mīļotājam. Tepat kā no debesīm krīt Vermas ūdenskritums (Vermafoss).Garākais no fjordiem ir Sognefjords (220 km). Tā platums ir 6-8 km, un dziļākā vieta ir 1244 m(82 km no okeāna). Pie ieejas vienā no fjorda atzariem-Esefjordā atrodas lielākais Sognefjorda tūrisma centrs- Balestranna. Lustrafjorda atzara ziemeļdaļā atrodas Šoldenas ciems, kur no 1705.līdz 1723.gadam bijušas zelta raktuves.
Storfjorda dziļākajā atzarā majestātiski guļ fjordu karalis- Geirangerfjords jeb „Zemes mātes skaistākā dāvana” (viens no diviem Norvēģijas rietumu piekrastes fjordiem, kas iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā un tā garums ir 16km).
Šeit 1869.gadā pirmoreiz iebrauca kruīza kuģis. Piestātnē pie fjorda ir vienas no bagātīgākajām suvenīru tirgotavām, kur savam ceļojumam var iegādāties ceļabiedrus-troļļus, vēlams divus, lai arī viņiem savā starpā iet jautri, kad gulēsiet.Norvēģijā atrodas viens no visaugstāk izbūvētajiem dzelzceļiem pasaulē- Bergensbanen. Tas savieno Bergenu rietumos ar galvaspilsētu Oslo. Savukārt, visgarākais no tuneļiem ir Laerdāles tunelis- 25 km garš, otrs garākais ir Trollkonnas tunelis- 7950 m.
Lielākais no Skandināvijas ledājiem- Justedalsbrēns guļ Norvēģijā. Ledus biezums sasniedz pat 300 m. No tā iziet apmēram 25 ledāji, un starp tiem arī garākais Skandināvijas ledājs-Tunsbergdalsbrēns (garums 14 km, platums 2,5 km). Gleznainas ainavas un leduslaikmeta pieskārienu var sajust pie Briksdāles, Beijas un Nigārdas ledāju mēlēm. Ledāja tirkīzzilā krāsa, kas veidojusies, sniegam un ledum sablīvējoties, apbur acis un rada cieņu, bijību pret dabas varenību.
Klinšu skarbo skaistumu lieliski sajust var, braucot pa serpentīnu augšā Dalsnibas klintī 1500 v.j.l. Ja izdodas tur nokļūt labos laika apstākļos, tad dabas ainavas mūžam paliks jūsu atmiņā.Aktīva dzīvesveida cienītājiem kā Norvēģijas dāvana ir kāpiens Gausta kalnā (Gaustatoppen) 1883 m augstumā. Te varot redzēt sesto daļu Norvēģijas, protams, labas redzamības apstākļos. Rudens pusē kalns atgādina Japānas Fudzijamu- ar savu gleznainumu, sniegbalto svētumu un majestāti. Kāpienu kalna lejasdaļā uzmundrinās aitu zvanu šķindoņa. Pamatīgāku pārbaudījumu sniegs Stūrtoppena kalns (2286 m) Dovres nacionālajā parkā; Rondslattens (2178 m) Rondanes nacionālajā parkā; Mardalsfossens (675 m) Raumas kalnos. Protams, lai to veiktu, vajadzīgi kārtīgi kalnu zābaki vai citi tūrisma apavi, pret vēju un lietu nodrošināts apģērbs, un tālskatis (reizēm izdodas redzēt kalnu dzīvniekus). Savas „bēdas zem akmeņa” var palikt visās augstkalnu taku un ceļu malās, uzceļot savu akmens krāvumu jeb tūru.
Īpašas sajūtas raisa Līsefjorda tuvumā Kjeraga klinšu plaisā iesprūdušais apaļais akmens. Daudziem drosminiekiem izdevies uz tā uzkāpt un nofotografēties. Lielais akmens turas aptuveni 1000 m virs fjorda. Lietainā laikā klintis ir slidenas, akmens, protams, arī.
Preikestolenas klints jeb Mācītāja kancele turpat Līsefjorda krastā tiek saukta par vienu no skaistākajām Eiropas ainavām. Uz klints virmas uzkāpjot, patiešām ir sajūta, kā uz liela galda vai kancelē stāvot,- pie kājām guļ puse Norvēģijas. Tāda savdabīga varenības un bijības izjūta.
Nigardsbrēens- viens no tūristu apmeklētākajiem un krāšņākajiem šļūdoņiem Norvēģijā. ''Mazajā ledus laikmetā'' (18 gs.), kad klimats bija ievērojami bargāks, Nigardsbrēens noslīdēja tik zemu,ka izpostīja zemniekiem sētas un laukus. Mūsdienās ledājs ir atkāpies un aiz sevis atstājis laukakmeņu un oļu veidotus morēnas vaļņus.
Ja no Troļļu ceļa galva sāk reibt, tad ieteicams doties mierīgā braucienā pa norvēģu tiltu būves fenomenu- Atlantijas ceļu. Tas savieno vairākas mazas saliņas Atlantijas okeāna krastā starp Fraenas pussalu un Averojas salu. Paši norvēģi to nosaukuši par „gadsimta konstrukciju”. Tiltu ķēdē izcili izteiksmīgs ir viens mākslinieciski izliektais tilts kā saikne starp debesīm, jūru un zemi. Lai tur nokļūtu, būs jārēķinās ar papildus naudas summu, jo maksas ceļi ir visai bieža parādība, un šis nav izņēmums.
Loftu salas- 64 km no kontinenta Norvēģijas jūras klaida šķir 112 km garu klinšainu salu arhipelāgu. Salas mēdz izveidot mānīgu iespaidu, jo to ainavā ir redzamas asas klintis ,kuras klāj pelēkzaļš tundras auglājs. Tomēr pirmais iespaids ir mānīgs, jo,neskatoties uz to, ka salas atrodas aiz polārā loka, klimats ir maigs un salu austrumu (aizvēja) pusē ir iespēja audzēt siltummīlošus augus (tabaku), kā arī pārliecināties,ka pat ziemā ostas spēj neaizsalt..tas viss pateicoties siltajai Ziemeļatlantijas straumei,kas plūst gar šīm salām.
Neaizmirstamas izjūtas rada brauciens pa Hardangerviddas augstkalnu masīvu, lielāko kalnu plato Eiropā ar upju, ezeru, ganību ainavām. Tikai šeit lieliski var izjust vienotību ar dabu- tā ir būšana kopā ar ūdeni, zemi, vēju, sniegu, lietu, akmeņiem, sūnām un mazajām norvēģu kalnu mājiņām.
Īstiem dabas mīļotājiem, kam nenāk miegs vasaras naktīs, aizraujoši būs doties uz Eiropas galējo ziemeļu punktu- Nordkapu (386 m v.j.l.)- tālu aiz polārā loka, un baudīt „mūžīgo dienu” ar gaišajām debesīm. Saule šeit nenoriet visus vasaras mēnešus. Pašiem vien jāseko pulkstenim, lai saprastu: ir plkst.7 rītā vai vakarā? Veiksme jums uzsmaidījusi būs, ja būsiet skaidrā laikā un redzēt plašos okeāna ūdeņus. Ļoti bieži Nordkaps klāts miglā, un tad ainavas baudīšana, emocionālais pacēlums ir stipri bālāks.
Urbanizāciju mīlošie cilvēki labi jutīsies Norvēģijas pilsētās. Oslo- vikingu pilsēta ar Vikingu kuģu muzeju; Bergena- E. Grīga dzimtā pilsēta, koka arhitektūras pērle ar slaveno zivju tirgu; Trondheima- te slejas gotiski varenā Nidarosas katedrāle ar karaļa dārgumiem pils sētas pagrabos, kara muzeju un mazu zivju tirdziņu; Stavangera- Norvēģijas naftas "galvaspilsēta", osta Ziemeļjūras krastā, kompānijas Statoil galvenās mītnes vieta, ceturtā lielākā Norvēģijas pilsēta, kurā atrodas Stavangeras Doms - Norvēģijas vecākā katedrāle. 2008. gadā Stavangera būs Eiropas galvaspilsēta.
Norvēģijas īpatnība ir senās viduslaiku koka stāvbaļķu baznīcas, kuras būvētas no stateniskiem baļķiem, no ārpuses nodarvotas, lai būtu ugunsdrošas. Baznīcu jumtu korēs mīt kokā grebtie pagānu simboli- pūķu galvas. Hedāles stāvbaznīca ir lielākā Ziemeļeiropā. Iespaidīgas ir arī Borgundas, Urnes, Uvdāles, Geilo stāvbaznīcas.
Pakutināt kāda troļļa degunu, sabužināt matu ērkuli, baudīt dabas brīnumus, kāpt kalnos vai sajust leduslaikmetu un dabas pirmatnību var tikai Norvēģijā.