cb@cb.lv | ул. Таллинас 30
ул. Калнциема 116, Рига

Словения

Slovēnija ir viena no mazākajām Eiropas valstīm. Mūsdienu Slovēniju parasti pazīst kā vienīgo Dienvidslāvijas republiku, kura atdalījusies no šīs valstu savienības bez karadarbības. Tas varēja notikt tāpēc, ka slovēņi jau Dienvidslāvijas laikā jutās samērā neatkarīgi. Viņiem ir sava valoda, īpatnēja kultūra un labi attīstīta saimniecība.

Slovēnija ir sava ziņā unikāla zeme, jo neskatoties uz savu nelielo izmēru, tā ir ļoti daudzveidīga. Tā pilnībā attaisno tai piedēvēto epitetu „Eiropa attēlota miniatūrā”. Novietota apskaužamā ģeogrāfiskā pozīcijā starp Alpiem un tuvu pie jūras, tā ir svētīta ar iespaidīgiem kalniem un karsta veidojumiem, bieziem mežiem un Adrijas jūras piekrasti.

Iespaidīgās virsotnes, kas cauru gadu klātas sniegiem, gleznainās ielejas, straujās upes, dzidrie ezeri, brīnumainie ūdenskritumi, alas- paradīze alpīnistiem, kalnu slēpotājiem vai vienkārši romantiķiem. Te ir vairāk nekā 7 000 km ar marķētām kalnu takām pārgājieniem.

Slovēnija pievelk tūristus ne tikai ar savu daudzveidīgo ainavu, bet arī ar ūdensdziedniecības kūrortiem, kuri izpelnījušies popularitāti visā pasaulē. Tie ir ideāla vieta veselības uzlabošanai.

Zaļā ir dominējošā krāsa. Plašā dabas daudzveidība padara Slovēniju par lielisku tūristu galamērķi. Slovēnijas apmeklējums nodrošina savdabīgu brīvā laika, rekreācijas un aizraujošu ekskursiju salikumu. Un galu galā jūs varat „atgriezties pagātnē ” kādā no Slovēnijas muzejiem, pilīm, baznīcām un galerijām, un pēc tam pēcpusdienu pavadīt ļoti iecienītajos Slovēnijas kazino.

Slovēnijas platība: 20,273 tūkst. km2
Galvaspilsēta: Ļubļana
Iedzīvotāju sk.: 2,079,490 (2022.gads)
Nacionālais sastāvs: Slovēņi: 83,1% horvāti: 1,8% serbi: 2% musulmaņi (ieskaitot bosniešus) (2021.gads)
Valsts valoda: slovēņu, lielākās mazākumtautības - itāļi un ungāri
Etniskais sastāvs: Slovēnijas populāciju veido slovēņi (83,1%), serbi (2%), horvāti (1.8%), bosnieši (1.1%), ungāri, albāņi u.c. tautības.
Reliģija: 57,8 procenti iedzīvotāju ir Romas katoļi, 2,4 procenti musulmaņu, 2,3 procenti serbu pareizticīgo, 0,9 procenti “citi kristieši” un 10,1 procenti ateisti. (2017.gads)
IKP/PP: $ uz 1 iedz. 46,281 (2022.gads)
Naudas vienība: eiro (EUR)
Valsts pārvaldes forma: parlamentāri demokrātiska republika
Simboli: kalni, kalnu ezeri, spilgti tautastērpi, senas pilis
Augstākais kalns: Triglavs - 2864 m
Garākā upe: Sava - 940 km
Ģeogrāfija: Slovēnija atrodas Centrālajā Eiropā pie Alpiem un Vidusjūras. Valsts ziemeļos dominē Alpi, kā arī Pohorje masīvs. Slovēnijas dienvidrietumos atrodas Karst plakankalne – kaļķakmens reljefa reģions ar pazemes upēm, aizām un alām. Savukārt Panonijas līdzenumā valsts austrumos un ziemeļaustrumos pie Horvātijas un Ungārijas robežām dominē līdzens reljefs. Taču kopumā Slovēnijas reljefs ir raksturojams kā kalnains, jo 90% valsts teritorijas atrodas augstāk par 200m virs jūras līmeņa.

Augstākais Slovēnijas punkts ir Triglava kalns (2864m). Slovēnijai pieder arī viena sala, kas atrodas Bled ezerā un ir nosaukta ūdenstilpnes vārdā.
Dabas resursi: ogles, svins, urāns, sudrabs un merkūrijs. 12% teritorijas ir aramzeme, 24% - ganības, bet meži un mitrās zemes aizņem 54%.
Klimats: Valstij raksturīgs Vidusjūras klimats piekrastes reģionos, savukārt līdzenumos un ielejās dominē kontinentālais klimats ar karstām vasarām un vēsām ziemām.

Slovēnijā saule spīd apmēram 2000 stundas gadā. Vidējā gaisā temperatūra janvārī ir -2*C un 21*C jūlijā.
Piesardzības pasākumi: Ieteicamās vakcinācijas: kamēr Slovēnija nepieprasa vakcinācijas no starptautiskajiem tūristiem, Pasaules Veselības organizācija (PVO) ieteic visiem ceļotājiem uzmanīties no difterijas, tetānusa, masalām, cūciņām un bērnu triekas par spīti izvēlētajam ceļojuma galamērķim.

Kad doties uz Slovēniju? Katrā gadalaikā tiek piedāvātas dažnedažādas atrakcijas. Sniegs kalnos ar uzkavēties līdz pat vēlam jūnijam un pat jūlijam, bet pavasaris ir brīnišķīgs laiks, lai uzkavētos ziedu pilnajās ielejās aprīlī un maijā. Un tai pat laikā, kad dienas paliek garākas, pilnā sparā rit kultūras dzīve. Vasara ir ideāls laiks pārgājieniem. Septembris ir tas mēnesis, kas ir visbagātīgākais ar vietējiem augļiem un dārzeņiem. Rudens ir skaists, lielākoties kalnainajās apkārtnēs, bet ziemas Slovēnijā vilina slēpotājus.

Vēl Slovēnija ir pazīstama ar tās izcilajiem vīniem un tradicionālajiem ēdieniem. Vislabāk zināmie ēdieni ir no maizes, tas pamanāms pītos maizes klaipos struklji, kas pildīti ar saldumiem, gaļu vai dārzeņiem un potica - deserts, kas pagatavots no lielas dažādības pildījumu. Vispazīstamākie ir baltie vīni (Laski, Renski Rizling u.c.) un ļoti iecienīts ir Slovēnijas alus.

Slovēnijas galvaspilsētas Ļubļanas nosaukums tik tiešām jātulko kā „mīlētā”. Pilsētu patiešām ir par ko mīlēt! Tā atrodas brīnumskaistā kalnu ielejā, Ļubļaņicas upes krastos. Liela daļa pilsētas senā skaistuma ir gājis bojā 19.gs. otrā daļā piedzīvotā zemestrīcē, kuru pārdzīvoja tikai neliela daļa būvju. Ir saglabājies pilsētas cietoksnis, kas celts uz pilsētas centrā esošas salas kā sargpostenis tirdzniecības ceļam, kas šķērso Ļubļaņicas upīti. Pilsētas vēsturiskais centrs var lepoties ar Pūķu tiltu, Sv. Nikolaja katedrāli, Nacionālo galeriju, Slovēnijas Nacionālais muzeju, Tirgus paviljonu, Trīszaru tiltu. Pāri pilsētai paceļas XII gadsimta pils.
Centrā tūristi var apbrīnot 1672. gadā celto Floriāna baznīcu un XVI gadsimta rātsnamu. Ļubļanā ir arī universitāte, ko XVII gadsimtā dibinājuši jezuīti.

Otra lielākā pilsēta valstī ir Maribora. Pirmo reizi Maribora rakstos minēta 1164. gadā – kā Marburhas pils. Arī Mariboras senākā daļa ir pils, kas celta XV gadsimtā un atrodas kalna galā. Pilsētas galvenā iela ir Vēja iela jeb Vetrinskaja. Pagājušajos gadsimtos to bija iecienījuši daudzi aristokrāti, tāpēc tagad tūristi te var aplūkot greznus namus, kas rindojas cits aiz cita. Maribora ir arī lielākais valsts rūpniecības centrs.

Viens no skaistākajiem novadiem Slovēnijā ir Bleda. Tā centrā atrodas ezers, kurā ir sala ar senu cietoksni. To sāka celt 1004. gadā, un tajā dzīvojis vācu imperators Henrihs II un viņa sieva Kunigunde. Pils zāles ir rotātas ar skaistām gotiskām velvēm, ģerboņiem un freskām. Virtuve lepojas ar krēmkūkām, tām esot vienkārši dievišķa garša. Kā to panāk – tas ir pils pavāru noslēpums.

„Alu ala” - tā tiek dēvēta Postojnas ala. To veido apmēram 7000 mazākas alas. Alas krāšņumucilvēki novērtējuši jau tālā pagātnē – vecākais ceļotāja uzraksts uz sienām tapis 1213. gadā. Īpaši populāra tā kļuva XIX gadsimtā, kad alu dzīlēs pētnieki atklāja zāles ar stalaktītiem un stalagmītiem, kuru krāšņumu var salīdzināt tikai ar imperatoru piļu rotājumiem. Atliek ņemt palīgā fantāziju, lai saskatītu dažādas skulptūras alas iekšienē. Ja ir vēlme dziedāt, tad to droši var darīt-akustika ir iespaidīga. Alā ir mazs bānītis, kas ar aptuveni 10 km/h lielu ātrumu izved visus cauri daudzām izgaismotām alām.

Par savu nacionālo simbolu, kas redzams gan karogā, gan ģerbonī, slovēņi uzskata augstāko kalnu Triglavu (2864m) . Leģendas stāsta, ka tas esot aizmidzis milzis ar trim galvām, tāpēc tas ieguvis šādu nosaukumu. Triglavs atrodas Jūlijas Alpos, un ap to ir izveidots Slovēnijas nacionālais parks. Kāpšana Triglavā nav īpaši grūta, taču nepieredzējušiem alpīnistiem dažās vietās to darīt neiesaka.

Vēl ļoti iecienīts ir Vogela kalns (1500 m), kur var uzbraukt ar trosu vagoniņu un augšā sagaida ļoti iespaidīgs skats. Ja ir vēlme, tad var vienkārši blandies pa mākoņiem, gaidot, kad skatam atklāsies trīsgalvainais Triglavu kalns, kura galvenā virsotne sasniedzama pa 20 dažādām takām; var arī pasēdēt kādā no krodziņiem kalna galā un nobaudīt kādu no Ļutomeras rislinga vai Mariboras Traminec vīniem.

Slovēnija var lepoties ar plašu kultūrvēsturisko mantojumu. Slovēnijā ir ap 2850 baznīcu, interesantākās no kurām ir Sv.Johana baznīca Bohinjā un Sv. Mihaila Ļubļanā, 183 muzeji. Ļoti daudz cietokšņu, piļu, kā Predjama. Pilsētu ansambļi daudzējāda ziņā saglabājuši viduslaiku kolorītu ( Pirāna, Ļubļanas vecpilsēta, Kamņika, Ptuja, Maribora).

Interesanti fakti:

  • Arheologi ir izpētījuši, ka Ļubļanas pirmie iemītnieki savas mājas cēla upē – uz pāļiem, jo krasti bija pārāk purvaini..

  • Slovēņu sievietes pie labās rokas piedurknes mēdz piešūt lentīti ar atslēgām, lai, darot dienas darbus, tās nepazustu. Vīrieši tērpus rotā ar melna gaiļa izšuvumu, lai pasargātos no ļauniem kalnu gariem.

  • Slovēnijā saskaitīts apmēram 50 000 dzīvnieku un 30 000 augu sugu.

  • Slovēnijā ir daudz kukurūzas lauku, jūlija vidū var iebrist laukā un nogaršot mīkstu, pienīgu kukurūzu.

  • Lai gan valstij ir pieeja Adrijas jūrai, šī zemes josla ir ļoti šaura – tikai 46,6 km. Vietējie smejas, ka katram iedzīvotājam iznākot pa 2 centimetriem.

  • Netālu no otras lielākās Slovēnijas pilsētas Mariboras atrodas vieni no vecākajiem vīna dārziem pasaulē. Te sastopami vīnogu stādījumi, kas sākti jau pirms 450 gadiem.

  • Slovēnija ir bagāta ar daudziem derīgajiem izrakteņiem.