Venecuēla

Galda kalnu jeb tepuju lielzeme, pasaules augstākā ūdenskrituma-Anhela- īpašniece, mistikas un eksotisku mežu pārbagāta zeme; te savu baltumu žilbina sniegotās Gvajānas plakankalnes virsotnes un Bolivāra smaile;  krāsainu ziedu mozaīku veido kalnu pļavas- paramas ; džungļu sajūtas kā mauglim modina Orinoko deltas ūdensceļu labirinti;  augstākais un garākais  trošu ceļš pasaulē –teleferico.  Kristofera Kolumba atklātajā pasakaini skaistajā Margaritas salā gozējas pasaulslaveni  kūrorti, kas dēvēti par Karību jūras pērlēm…Par to pārliecināties var  ikviens, kas kaut reizi turp nokļūs…

Ģeogrāfiskais stāvoklis: valsts atrodas Dienvidamerikas ziemeļu daļā, R robežojas ar Kolumbiju, A- ar Gajānu, D- ar Brazīliju. Valsts Z daļā krastus apskalo Karību jūra, ZA- Atlantijas okeāns. Z daļā Karību jūrā kā skaista pērļu virtene izvietojušās Mazās Antiļu salas, kas atrodas Venecuēlas pārvaldījumā.
Platība: 912 050 km2  
Galvaspilsēta: Karakasa
Iedzīvotāji: 28,280,210 (2022.gads)
Valsts valoda: spāņu; izplatītas-gvarauno, carinja, gvahiro valodas
Reliģijas: 96 procenti iedzīvotāju ir katoļi. Pārējie iedzīvotāji ir evaņģēliskie protestanti, Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekļi (Jēzus Kristus Baznīca), Jehovas liecinieki, musulmaņi, bahajieši un ebreji. (2021.gads)
IKP/PP:  $ uz 1 iedz. 5,273 (2022.gads)
Naudas vienība: bolivars (VEB)
Valsts pārvaldes forma: prezidentāla federatīva republika
Zemākais punkts: Karību jūra 0 m j.l.
Augstākais punkts: Bolivāra smaile 5007 m v.j.l.
Lielākās pilsētas: Valensija, Barkisimeto, Marakibo
Garākā upe: Orinoko
Lielākais ezers: Marakaibo (patiesībā - Karību jūras līcis)
Reljefs: valsts Z daļā plešas Austrumkordiljeru kalnu grēdas atzara kalni ar augstāko virsotni- Bolivāra smaili (5007 m).  Valsts vidusdaļu aizņem plašā  Orinoko zemiene, kuru sauc par ljanosiem (no spāņu valodas- līdzenumi) jeb palmu savannu. Gandrīz pusi valsts aizņem Gvajānas plakankalne ar tepujiem jeb galda kalniem, kuru virsotnes ir plakanas kā galdi. Šeit ikviena maza upīte atklājas kā vareni augsts ūdenskritums. Tāds ir arī Anhels, kas atrodas uz Gaujas upes Orinoko pietekā. Nosaukumu upei devi latvietis Aleksandrs Laime, kas Venecuēlas mūžamežos pavadījis lielu daļu sava mūža, un kartēs fiksējis daudzas upes, dodot tām nosaukumus.  Vidējais Gvajānas plakankalnes pacēlums ir 1000 m v.j.l. Plakanie kalni kļuvuši populāri pēc filmas „ Zudusī pasaule”, kur atainota vēl dinozauru laika dzīvnieki un augi, kas mitinās uz tepujiem.  Zemes garozas kustību dēļ kalni tika pacelti augšup, kas radīji mītus par citu pasauli uz tiem. Cilvēku neskarta un nepieejama ir šo kalnu virsotne.
Dabas resursi: zelts, nafta, dabas gāze, boksīti, dimanti, dažādi minerāli, kokmateriāli, ūdens enerģija, tropiskie meži, dabas ainavas
Klimats: atrodas tropu klimata joslā. Gada laikā temperatūra mainās ļoti maz, un visās valsts daļās vidējā temperatūra ir ap +25ºC. Septembrī gaisa temperatūra ir +28 ºC robežās, bet vasarās visbiežāk ir +35 ºC.  Protams, ka kalnos valda augstkalnu klimats, kas pazemina gaisa temperatūru par ~6 ºC uz katru augstuma kilometru. Naktis kalnos ir īpaši vēsas, tāpēc nepieciešama silta vilnas jaka, lietusmētelis vai cita siltumu saglabājošs apģērbs. Valstī ir divas sezonas – sausā jeb verano (no decembra līdz aprīlim/maijam),  un lietus sezona jeb invierno (visu pārējo laiku).
Piesardzības pasākumi: nav īpašas prasības attiecībā uz vakcināciju. Tomēr malārijas risks pastāv zemienēs un džungļu teritorijās, kur vairojas malārijas odi. Profilakse nepieciešama, ja dodas uz Amazonas, Bolivaras un Delta Amacuro štatu pašvaldībām.
Noteikti nepieciešams ir saules aizsargkrēms, saules brilles un galvassega atklātajā saulē, jo tuvu ekvatoram ziemeļniecisko valstu iedzīvotāju āda var stipri apdegt.
Vīzas: Latvijas pilsoņiem vīzas nav nepieciešamas.
Nacionālie ēdieni: cepta kukurūza, maize un pankūkas ceptas no kviešu miltiem. Visiecienītākie gaļas ēdieni ir cepta vai grillēta zivs un gaļa, pasniegta ar rīsiem. Cachito – karsta smalkmaizīte pildīta ar kapātu šķiņķi vai sarīvētu sieru; cachapa – bieza, nedaudz salda pankūka pasniegta kopā ar mozarellas tipa sieru, hallaca – tradicionāls Ziemassvētku ēdiens no sakapātas šķiņķa gaļas, cūkgaļas un vistas gaļas ar zaļajiem pipariem, sīpolu, tomātiem, ķiploku, rozīnēm un olīvām.  Mango, ananāsi, papaija, banāni, avokado, apelsīni, kokosrieksti, melones, guava – daži no augļu veidiem.
1499.g. spānis de Oheda tika līdz Marakaibo līcim un nosauca valsti par Venecuēlu (mazā Venēcija) lielā indiāņu pāļu būdu skaita dēļ līcī. Pēc valsts atklāšanas, Venecuēla kļuva par Spānijas koloniju, ko pārvaldīja spāņu garīdzniecība un birokrāti. Kolonisti sākumā pievērsās zelta meklēšanai, taču vēlāk savu uzmanību pievērsa lauksaimniecībai, lietojot indiāņu un ievesto vergu darba spēku.

Karakasa un tās centrālais reģions aptver valsts galvaspilsētu un trīs apkārtējos štatus – Aragva, Karabobo, Miranda. Karakasa ir viena no modernākajām pilsētām kontinentā. Pilsētā ir liels skaits viesnīcu, restorānu, iepirkumu centru, kafejnīcu, naktsklubu, muzeju, izglītības un kultūras centru.  Karakasa īpaši lepojas ar trim apskates  objektiem – Bolivara laukumu, La Parque Central un La Sabana Grande. Bolivara laukums ietver katedrāli un Simona Bolivara dzimšanas vietu. La Parque Central ir muzeju, teātru un mākslas galeriju lokalizācijas vieta. La Sabana Grande rajons ir populārs ar bāriem, veikaliem un restorāniem. Parki, botāniskie dārzi un zooloģiskie dārzs ir kā radīti atpūtai divatā vai ar ģimeni.  
Piraoa ir indiāņu svētais kalns Amazonasas štatā. Te atrodas arī 4 nacionālie parki: Yapacana, Duida - Marahuaca, Parima-Tapirapeco un Serrania La Neblina, kuri aptver 6 milj. ha lielu teritoriju. Tikai Duida-Marahuaca nacionālajā parkā ir atļauta ieeja.
Orinoko delta ir sazarots, plašs un sarežģīts ūdensceļu labirints, kas ieplūst Atlantijas okeānā. No apmetnes vietas bieži tiek rīkotas un ir iespējams noorganizēt braucienus ar laivu pa upi.  Brauciens ar laivu ir kā došanās piedzīvojumu pasaulē caur džungļiem, kuru ūdeņos mīt piraijas, kokos krāšņi lidinās papagaiļi, un varbūt ir iespēja redzēt pat īstu indiāni…  
Anhela ūdenskritums (Salto Angel) ir visaugstākais ūdenskritums pasaulē, un populārākais tūristu piesaistes objekts Venecuēlā. Kanaimas nacionālais parks aicina aplūkot šo visaugstāko pasaules brīnumu – 1002 m augsto Anhelu, kuru atklāja latviešu dēkainis Aleksandrs Laime. Kanaima ir sestais lielākais nacionālais parks pasaulē. Parks ir populārs ar tā daudzo ūdenskritumu skaitu un gleznainajiem dabasskatiem. Roraima masīvais galda kalns ir unikālas augu valsts bagāta un cilvēku neskarta kā Mēness virsma…
Marakaibo atrodas blakus Marakaibo ezeram, kas ir lielākais ezers kontinentā. Marakaibo siluetā dominē augstceltnes, sajūtams modernisms un industriālisms. Tomēr atrodamas arī koloniālas celtnes- muzeji dažādām interesēm.

Valensia ir Karabobo štata galvaspilsēta un trešā lielākā pilsēta, kas dibināta 1555.gadā. Iespaidīgā Pietras Pintadas petroglifu kolekciju var apskatīt tieši šeit.  
Mūsdienās Valensia ir nozīmīgs lauksaimniecības un industriāls centrs. Las Trincheras karstie avoti ir karstākie tāda veida avoti pasaulē.
Medanos de Coro ir vienīgais tuksnesis Venecuēlā, kas 1974.gadā tika pasludināts par nacionālo parku. Masīvās smilšu kāpas jeb barhani var sasniegt pat 40 m augstumu, un tās pastāvīgi pārveido vējš .
Barkismeto ir ceturtā lielākā pilsēta valstī, kā vairums Venecuēlas pilsētas, ir ļoti modernizēta. Pilsētā ir daži parki, muzeji, dažas viesnīcas un restorāni.

Populārs tūristu galamērķis ir Margaritas sala Karību jūrā. Porlamara ir salas lielākā pilsēta, kuru uzskata par salas izklaides, tirdzniecības, sabiedriskās dzīves galvaspilsētu. Te ir daudz koloniālā stila celtņu, gan arī mūsdienīgu debesskrāpju.
Pampatara - cēlusies no maza zvejnieku ciematiņa, kuru spāņi apbūvējuši ar  fortiem un pilīm. Mūsdienās populārs apskates objekts ir 19.gs. pils Castillo de San Carlos Borromeo. Paradīzes pludmale, kas pielieta ar sauli un apaugusi palmām, aicina pamieloties ar tradicionāliem kreoliešu ēdieniem un vērot zveju jūrā.
Laguna de La Restinga nacionālais parks savu ievērību guvis ar sāļajā ūdenī augošajām baltajām mangrovēm, kuras viegli atpazīt pēc garajām gaisa saknēm. Te ligzdas vij pelikāni, jūras ķīri un papagaiļi.