Дания
Dānija
Kurš gan nezina slaveno „Mazo nāriņu” Kopenhāgenā? Viņa sēž uz akmens un domīgi skatās ūdens klajumā kā tikko būtu izkāpusi no ūdens. E. Eriksens šo skulptūru veidojis pēc Hansa Kristiana Andersena pasakas motīviem. Lego zeme- Dānija aicina ciemos paspēlēties…
Ģeogrāfiskais stāvoklis: atrodas Ziemeļeiropā, aizņem Jitlandes pussalu un 406 dažāda lieluma salu starp Ziemeļjūru rietumos un Baltijas jūru austrumos. Dienvidos robežojas ar Vāciju(68 km). Jitlandes pussalu un Skandināvijas pussalu atdala Skageraka , Kategata un Ēresuna (šaurākā vieta tikai 4 km plata) šaurumi. Starp salām: Lielais un Mazais Belts. Šaurumi ir ļoti svarīgi kuģu ceļi. Dānija ir vistālāk uz dienvidiem esošā Skandināvijas valsts. Dānijai pieder pasaules lielākā sala-Grenlande, kā arī Atlantijas okeānā esošās Farēru salas.
Dānija tiek dēvēta par „ salu zemi”.
Platība: 43 094 km2
Galvaspilsēta: Kopenhāgena
Iedzīvotāji: 5,830,968 (2022.gads)
Nacionālais sastāvs: Dāņi (tostarp grenlandieši (kuros pārsvarā ir inuīti) un fērieši) 86,3%, turki 1,1%, citi 12,6% (lielākās grupas ir poļi, sīrieši, vācieši, irākieši un rumāņi)
Valsts valoda: dāņu
Reliģijas: luterāņi 95 %; citi kristieši (baptisti un katoļi) 3 %; musulmaņi 2%
IKP/PP: $ uz 1 iedz. 70,769 (2022.gads)
Valsts pārvaldes forma: parlamentāra monarhija
Administratīvais iedalījums: 12 āmtes, 2 pilsētu āmtes
Parlaments: Folketings
Lielākās salas: Zēlande (te atrodas galvaspilsēta Kopenhāgena), Fīna, „dvīņu” salas: Lollana un Falstēra, Bornholma
Zemākais punkts: Lammefjords 7 m v.j.l.
Augstākais punkts: Īdingskovhejs 173 m v.j.l.
Garākā upe: Gūdeno 158 km
Lielākais ezers: Arresē ezers 40 km2
Reljefs: Dāniju dēvē par vislīdzenāko zemi pasaulē. Tās augstākie kalni nesasniedz pat 200 m v.j.l. atzīmi. Jitlandes rietumu piekrastē vērojamas smilšu kāpas. Menas salā atrodas burvīgi skaistas balta krīta klintis, kas sniedzas līdz 100 m augstumam. Lielāko teritorijas daļu (65%) aizņem auglīgi līdzenumi, aramzemes. Ledājam atkāpjoties, te nogulsnējās bieza nogulumiežu sega, izņemot Bornholmas salu, kas ģeoloģiski saistīta ar Skandināvijas pussalu.
Dabas resursi: Nafta, dabasgāze- Ziemeļjūrā, zivis, kaļķakmens, krīts, akmeņi, grants, smilts,
Klimats: maigāks un mitrāks, siltāks kā citās Skandināvijas valstīs. Ziemas vējainās, bez sala; vasaras-vēsas un lietainas, jo jūtama siltās Ziemeļatlantijas straumes ietekme. Gada vidēji ir 160 lietainas dienas- tātad gandrīz puse. Janvāra vidējā temperatūra ir +5C, jūlija: +20C. Tā kā laikapstākļi ir nepastāvīgi, ieteicams paņemt siltākas drēbes, vējjaku, lietussargu vai lietusmēteli.
Piesardzības pasākumi: nav īpašas prasības attiecībā uz vakcināciju.
Zēlandes sala savu otro nosaukumu -Karaliskā sala - guvusi iespaidīgo piļu dēļ salas ziemeļu daļā: Kronborgas pils Helsingērā; Frederiksborgas pils Hillerēdā; Fredensborgas pils, kura ir karaliskās ģimenes vasaras rezidence. Roskilles pilsēta aicina iepazīt vikingu kuģu būvēšanas prasmi vikingu kuģu muzejā. Savukārt, Roskilles katedrāle glabā daudzu dāņu karaļģimeņu mirstīgās atliekas.
Kronborgas pils Helsingērā tiek dēvēta par Hamleta pili. Kāds tai sakars ar angļu rakstnieka V.Šekspīra lugu „Hamlets”? Hamlets patiešām ir bijis un vēl pie tam kāds dāņu princis no Jitlandes, saukts par Amletu, un ir pieminēts kādā islandiešu sāgā. Te nu slejas šī prinča majestātiskā pils ar nocietinājuma mūriem. Pastāv uzskats, ka V.Šekspīrs ziņas par Kronborgas pili un tās iemītniekiem dzirdējis no angļu aktieriem, kuri šeit spēlējuši izrādes karalim un viņa galmam. Par lugas darbības vietu rakstnieks izvēlējies Dāniju un Kronborgas pili. Pils celta no sarkanajiem holandiešu ķieģeļiem. Pazemes pagrabi glabā dāņu nacionālā varoņa Holgera Danskes statuju. Leģenda vēsta, ka viņam vienmēr jāmodina dāņu tauta, kad zemei draud briesmas.
Kopenhāgena ir varens tirdzniecības centrs ar kanāliem un ostu piestātnēm. Pilsētas nosaukums nozīmē „ tirgotāju osta”. Kopenhāgenas simboli kļuvuši karaļa pils sargi sarkanbaltā tērpā ar milzīgajām lāčādas cepurēm galvā. Strēgeta ir pasaules garākā gājēju un iepirkšanās iela. Tivoli parks ar bangojošiem piekrastes kuģiem un atrakcijām atgādina jautru dabas spēli ar vēju un cilvēku darinātām lietām. Kopenhāgenas vidū atrodas Slotsholmenas sala ar Kristiansborgas pili, kurā sanāk Folketings un daļa ministriju. Pilsētas austrumdaļā atrodas Amagēras sala, kuras līdzenā virsma bija piemērota Kastrupas starptautiskās lidostas būvniecībai. Tagad tā ir vieno lielākajām Eiropas lidostām.
Dāniju pavisam pamatoti var saukt arī par tiltu zemi, jo daudzās salas savieno tiltu sistēma. Visgrandiozākais dāņu projekts sadarbībā ar zviedriem ir tilts un tunelis (autotransportam un dzelzceļam) pāri Ēresuna šaurumam. Autoceļš tika atklāts 2000.gada vasarā. Tilts ir 7,8 km garš, lielākais augstums virs ūdens ir 55 m, tuneļa garums 4 km un tikpat gara ir arī mākslīgā sala, kas ir pāreja no tuneļa uz tiltu. Tilts savieno Kopenhāgenu ar Zviedrijas pilsētu Malmi. No Malmes līdz Kastrupas starptautiskajai lidostai Dānijā var nokļūt tikai 20 minūtēs. Otrs dāņu brīnums ir 1997.gadā uzbūvētais tilts pāri Lielā Belta šaurumam, un tas savieno Fīnas un Zēlandes salu.
Zēlandi ar Falsteras salu savieno divi tilti: Strostēmes tilts (celts 1937.g.) un Farē vanšu tilts (1985.g.), kuru uzskata par vienu gleznainākajiem tiltiem Dānijā.
Fīnas salā Odenses pilsētā dzimis slavenais rakstnieks Hanss Kristians Andersens (1805-1875). Dānijas cilvēki un daudzi reģioni ievīti rakstnieka pasaku un tēlu pasaulē. Rakstnieka mājā iekārtots muzejs un liela viņa darbu bibliotēka dažādās valodās.
Fīnas teritorijas lielāko daļu aizņem aramzemes (80%), un salas ziemeļdaļa nosusināta ar dambju palīdzību. Te atrodas arī Munkebū kuģu būves rūpnīca. Arī Fīnā neiztrūkstoša ir pils. Te slejas renesanses stila Egeskovas pils (latviski- Ozolmežš), kas uzbūvēta uz mākslīgas salas 1554.gadā. Fīna glabā arī vienu no vecākajām ķieģeļu celtnēm Skandināvijā- Nīborgas pili.
Dvīņu salās Lollanā un Falstērā plešas dižskābaržu meži, lieliskas pludmales, te atrodas daudz muižu un piļu, ģimenēm šeit ir daudz lielisku atpūtas vietu. Piemēram, Knuthenborgas Safari parks un Falsteras ģimeņu parks. Lollanas centrā ir Maribū pilsētiņa -iecienīts tūrisma centrs.
Mazā Mēnas sala ir dāņu lepnums. Dabas pērles aicina makšķerniekus, biologus, ornitologus, ģeologus, arī burātājus un vienkārši dabas baudītājus. Salas austrumdaļā atrodas unikālās Mēnas klintis- baltā krīta veidojumi 10 km garumā gar jūras piekrasti. Varenais klinšu stāvkrasts sadalījies mazākos bluķos, kurus atdala gravas un aizas. Klinšu masīvu augstums pārsniedz pat 100 m. Katram klintsbluķim dots savs nosaukums. Par augstāko klinti uzskata 128 m augsto Droningestolens klintsbluķi. Ja paveicas, tad skaidrā laikā no Mēnas klintīm ziemeļaustrumu virzienā var saskatīt Zviedrijas piekrasti (60 km attālumā); uz dienvidaustrumiem- Rīgenas salu Vācijā (55 km attālumā). 1 km no jūras stāvkrasta atrodas Lizelundas parks ar jauku, nelielu pili, kas tiek uzskatīta par vienu no dāņu 18.gadsimta šedevriem arhitektūrā. Tikai te var sastapt „norvēģu māju”, šveiciešu būdu”, „katoļu kapelu” un „ķīniešu tējas paviljonu”.
Jitlandes pussalas ziemeļu rags Grēnens ir iemīļota dāņu atpūtas vieta. Olborgas pilsēta lepojas ar Ziemeļjitlandes Mākslas muzeja ēku, ko projektējuši somu arhitekti A.un E. Ālto un dāņu arhitekts J.z.Bariels. Viena no lielākajām kuģu būvētavām Dānijā atrodas Frederikshavnā.
Jēlinga ir viena no vēsturiski nozīmīgākajām vietām, jo te apglabāti senie vikingu karaļi un saglabājušies rūnakmeņi. Īpaši nozīmīgi ir divi piemiņas rūnakmeņi, kas veltīti dāņu pirmajam karalim Gormam Vecākajam un viņa sievai Tīrai.
Orhūsas pilsētā atrodas Dānijas lauksaimniecības simbols- bekoncūka ar sivēniem strūklakas veidā. Tās autors ir tēlnieks M.Bodgilds
Rībes pilsēta vikingu laikā saukta par „ vārtiem uz Skandināviju”.
Gribi spēlēties? –Dodies uz Legolandi! Lego firma dibināta 1932.gadā, un sākumā tā ražoja tikai koka klucīšus.1968.gadā Bilunnā tika atklāta Legolande. Tajā viss veidots no lego klucīšiem, un tas kļuvis par vienu no apmeklētākajiem atrakciju parkiem pasaulē. Klucīšu veidotas parkā slejas dažādas populāras celtnes un atveidotas slavenas pasaules vietas. Ne jau velti Dānija nesen tikusi atzīta par otro pasaulē vislabāko vietu, kur augt bērniem. Bilunnā legomāniem ik pēc 4 gadiem tiek rīkoti pasaules čempionāti trijās vecuma grupās.
Starp citu, vārds „ Lego” veidots no diviem dāņu vārdiem, kas nozīmē :”spēlējies labi”!
Bornholmas salas ainavas apbur ikvienu ceļotāju. Salas dienvidu daļā ir smilšainas pludmales, savukārt pati sala ir klinšaina. Uz viršiem noaugušas klints un ložņājošu priežu izdaiļota salas ziemeļdaļā slejas Dānijas lielākās viduslaiku pils- Hammershusas- drupas. Salai raksturīgas īpatnējas apaļas baznīcas tās centrālajā daļā. Bornholmas lielākās pilsētas Ronnes baznīcā altārgleznā atainots kuģis vētrainā jūrā, bet virs dievlūdzēju galvām šūpojas kuģa modelis kā izlūdzoties veiksmi braucieniem jūrā.
Lego, ECCO, Danfoss termostati, mēbeles, medikamenti un precīzie mērinstrumenti… pasaules produkti no dāņu zemes.
Kurš gan nezina slaveno „Mazo nāriņu” Kopenhāgenā? Viņa sēž uz akmens un domīgi skatās ūdens klajumā kā tikko būtu izkāpusi no ūdens. E. Eriksens šo skulptūru veidojis pēc Hansa Kristiana Andersena pasakas motīviem. Lego zeme- Dānija aicina ciemos paspēlēties…
Ģeogrāfiskais stāvoklis: atrodas Ziemeļeiropā, aizņem Jitlandes pussalu un 406 dažāda lieluma salu starp Ziemeļjūru rietumos un Baltijas jūru austrumos. Dienvidos robežojas ar Vāciju(68 km). Jitlandes pussalu un Skandināvijas pussalu atdala Skageraka , Kategata un Ēresuna (šaurākā vieta tikai 4 km plata) šaurumi. Starp salām: Lielais un Mazais Belts. Šaurumi ir ļoti svarīgi kuģu ceļi. Dānija ir vistālāk uz dienvidiem esošā Skandināvijas valsts. Dānijai pieder pasaules lielākā sala-Grenlande, kā arī Atlantijas okeānā esošās Farēru salas.
Dānija tiek dēvēta par „ salu zemi”.
Platība: 43 094 km2
Galvaspilsēta: Kopenhāgena
Iedzīvotāji: 5,830,968 (2022.gads)
Nacionālais sastāvs: Dāņi (tostarp grenlandieši (kuros pārsvarā ir inuīti) un fērieši) 86,3%, turki 1,1%, citi 12,6% (lielākās grupas ir poļi, sīrieši, vācieši, irākieši un rumāņi)
Valsts valoda: dāņu
Reliģijas: luterāņi 95 %; citi kristieši (baptisti un katoļi) 3 %; musulmaņi 2%
IKP/PP: $ uz 1 iedz. 70,769 (2022.gads)
Valsts pārvaldes forma: parlamentāra monarhija
Administratīvais iedalījums: 12 āmtes, 2 pilsētu āmtes
Parlaments: Folketings
Lielākās salas: Zēlande (te atrodas galvaspilsēta Kopenhāgena), Fīna, „dvīņu” salas: Lollana un Falstēra, Bornholma
Zemākais punkts: Lammefjords 7 m v.j.l.
Augstākais punkts: Īdingskovhejs 173 m v.j.l.
Garākā upe: Gūdeno 158 km
Lielākais ezers: Arresē ezers 40 km2
Reljefs: Dāniju dēvē par vislīdzenāko zemi pasaulē. Tās augstākie kalni nesasniedz pat 200 m v.j.l. atzīmi. Jitlandes rietumu piekrastē vērojamas smilšu kāpas. Menas salā atrodas burvīgi skaistas balta krīta klintis, kas sniedzas līdz 100 m augstumam. Lielāko teritorijas daļu (65%) aizņem auglīgi līdzenumi, aramzemes. Ledājam atkāpjoties, te nogulsnējās bieza nogulumiežu sega, izņemot Bornholmas salu, kas ģeoloģiski saistīta ar Skandināvijas pussalu.
Dabas resursi: Nafta, dabasgāze- Ziemeļjūrā, zivis, kaļķakmens, krīts, akmeņi, grants, smilts,
Klimats: maigāks un mitrāks, siltāks kā citās Skandināvijas valstīs. Ziemas vējainās, bez sala; vasaras-vēsas un lietainas, jo jūtama siltās Ziemeļatlantijas straumes ietekme. Gada vidēji ir 160 lietainas dienas- tātad gandrīz puse. Janvāra vidējā temperatūra ir +5C, jūlija: +20C. Tā kā laikapstākļi ir nepastāvīgi, ieteicams paņemt siltākas drēbes, vējjaku, lietussargu vai lietusmēteli.
Piesardzības pasākumi: nav īpašas prasības attiecībā uz vakcināciju.
Zēlandes sala savu otro nosaukumu -Karaliskā sala - guvusi iespaidīgo piļu dēļ salas ziemeļu daļā: Kronborgas pils Helsingērā; Frederiksborgas pils Hillerēdā; Fredensborgas pils, kura ir karaliskās ģimenes vasaras rezidence. Roskilles pilsēta aicina iepazīt vikingu kuģu būvēšanas prasmi vikingu kuģu muzejā. Savukārt, Roskilles katedrāle glabā daudzu dāņu karaļģimeņu mirstīgās atliekas.
Kronborgas pils Helsingērā tiek dēvēta par Hamleta pili. Kāds tai sakars ar angļu rakstnieka V.Šekspīra lugu „Hamlets”? Hamlets patiešām ir bijis un vēl pie tam kāds dāņu princis no Jitlandes, saukts par Amletu, un ir pieminēts kādā islandiešu sāgā. Te nu slejas šī prinča majestātiskā pils ar nocietinājuma mūriem. Pastāv uzskats, ka V.Šekspīrs ziņas par Kronborgas pili un tās iemītniekiem dzirdējis no angļu aktieriem, kuri šeit spēlējuši izrādes karalim un viņa galmam. Par lugas darbības vietu rakstnieks izvēlējies Dāniju un Kronborgas pili. Pils celta no sarkanajiem holandiešu ķieģeļiem. Pazemes pagrabi glabā dāņu nacionālā varoņa Holgera Danskes statuju. Leģenda vēsta, ka viņam vienmēr jāmodina dāņu tauta, kad zemei draud briesmas.
Kopenhāgena ir varens tirdzniecības centrs ar kanāliem un ostu piestātnēm. Pilsētas nosaukums nozīmē „ tirgotāju osta”. Kopenhāgenas simboli kļuvuši karaļa pils sargi sarkanbaltā tērpā ar milzīgajām lāčādas cepurēm galvā. Strēgeta ir pasaules garākā gājēju un iepirkšanās iela. Tivoli parks ar bangojošiem piekrastes kuģiem un atrakcijām atgādina jautru dabas spēli ar vēju un cilvēku darinātām lietām. Kopenhāgenas vidū atrodas Slotsholmenas sala ar Kristiansborgas pili, kurā sanāk Folketings un daļa ministriju. Pilsētas austrumdaļā atrodas Amagēras sala, kuras līdzenā virsma bija piemērota Kastrupas starptautiskās lidostas būvniecībai. Tagad tā ir vieno lielākajām Eiropas lidostām.
Dāniju pavisam pamatoti var saukt arī par tiltu zemi, jo daudzās salas savieno tiltu sistēma. Visgrandiozākais dāņu projekts sadarbībā ar zviedriem ir tilts un tunelis (autotransportam un dzelzceļam) pāri Ēresuna šaurumam. Autoceļš tika atklāts 2000.gada vasarā. Tilts ir 7,8 km garš, lielākais augstums virs ūdens ir 55 m, tuneļa garums 4 km un tikpat gara ir arī mākslīgā sala, kas ir pāreja no tuneļa uz tiltu. Tilts savieno Kopenhāgenu ar Zviedrijas pilsētu Malmi. No Malmes līdz Kastrupas starptautiskajai lidostai Dānijā var nokļūt tikai 20 minūtēs. Otrs dāņu brīnums ir 1997.gadā uzbūvētais tilts pāri Lielā Belta šaurumam, un tas savieno Fīnas un Zēlandes salu.
Zēlandi ar Falsteras salu savieno divi tilti: Strostēmes tilts (celts 1937.g.) un Farē vanšu tilts (1985.g.), kuru uzskata par vienu gleznainākajiem tiltiem Dānijā.
Fīnas salā Odenses pilsētā dzimis slavenais rakstnieks Hanss Kristians Andersens (1805-1875). Dānijas cilvēki un daudzi reģioni ievīti rakstnieka pasaku un tēlu pasaulē. Rakstnieka mājā iekārtots muzejs un liela viņa darbu bibliotēka dažādās valodās.
Fīnas teritorijas lielāko daļu aizņem aramzemes (80%), un salas ziemeļdaļa nosusināta ar dambju palīdzību. Te atrodas arī Munkebū kuģu būves rūpnīca. Arī Fīnā neiztrūkstoša ir pils. Te slejas renesanses stila Egeskovas pils (latviski- Ozolmežš), kas uzbūvēta uz mākslīgas salas 1554.gadā. Fīna glabā arī vienu no vecākajām ķieģeļu celtnēm Skandināvijā- Nīborgas pili.
Dvīņu salās Lollanā un Falstērā plešas dižskābaržu meži, lieliskas pludmales, te atrodas daudz muižu un piļu, ģimenēm šeit ir daudz lielisku atpūtas vietu. Piemēram, Knuthenborgas Safari parks un Falsteras ģimeņu parks. Lollanas centrā ir Maribū pilsētiņa -iecienīts tūrisma centrs.
Mazā Mēnas sala ir dāņu lepnums. Dabas pērles aicina makšķerniekus, biologus, ornitologus, ģeologus, arī burātājus un vienkārši dabas baudītājus. Salas austrumdaļā atrodas unikālās Mēnas klintis- baltā krīta veidojumi 10 km garumā gar jūras piekrasti. Varenais klinšu stāvkrasts sadalījies mazākos bluķos, kurus atdala gravas un aizas. Klinšu masīvu augstums pārsniedz pat 100 m. Katram klintsbluķim dots savs nosaukums. Par augstāko klinti uzskata 128 m augsto Droningestolens klintsbluķi. Ja paveicas, tad skaidrā laikā no Mēnas klintīm ziemeļaustrumu virzienā var saskatīt Zviedrijas piekrasti (60 km attālumā); uz dienvidaustrumiem- Rīgenas salu Vācijā (55 km attālumā). 1 km no jūras stāvkrasta atrodas Lizelundas parks ar jauku, nelielu pili, kas tiek uzskatīta par vienu no dāņu 18.gadsimta šedevriem arhitektūrā. Tikai te var sastapt „norvēģu māju”, šveiciešu būdu”, „katoļu kapelu” un „ķīniešu tējas paviljonu”.
Jitlandes pussalas ziemeļu rags Grēnens ir iemīļota dāņu atpūtas vieta. Olborgas pilsēta lepojas ar Ziemeļjitlandes Mākslas muzeja ēku, ko projektējuši somu arhitekti A.un E. Ālto un dāņu arhitekts J.z.Bariels. Viena no lielākajām kuģu būvētavām Dānijā atrodas Frederikshavnā.
Jēlinga ir viena no vēsturiski nozīmīgākajām vietām, jo te apglabāti senie vikingu karaļi un saglabājušies rūnakmeņi. Īpaši nozīmīgi ir divi piemiņas rūnakmeņi, kas veltīti dāņu pirmajam karalim Gormam Vecākajam un viņa sievai Tīrai.
Orhūsas pilsētā atrodas Dānijas lauksaimniecības simbols- bekoncūka ar sivēniem strūklakas veidā. Tās autors ir tēlnieks M.Bodgilds
Rībes pilsēta vikingu laikā saukta par „ vārtiem uz Skandināviju”.
Gribi spēlēties? –Dodies uz Legolandi! Lego firma dibināta 1932.gadā, un sākumā tā ražoja tikai koka klucīšus.1968.gadā Bilunnā tika atklāta Legolande. Tajā viss veidots no lego klucīšiem, un tas kļuvis par vienu no apmeklētākajiem atrakciju parkiem pasaulē. Klucīšu veidotas parkā slejas dažādas populāras celtnes un atveidotas slavenas pasaules vietas. Ne jau velti Dānija nesen tikusi atzīta par otro pasaulē vislabāko vietu, kur augt bērniem. Bilunnā legomāniem ik pēc 4 gadiem tiek rīkoti pasaules čempionāti trijās vecuma grupās.
Starp citu, vārds „ Lego” veidots no diviem dāņu vārdiem, kas nozīmē :”spēlējies labi”!
Bornholmas salas ainavas apbur ikvienu ceļotāju. Salas dienvidu daļā ir smilšainas pludmales, savukārt pati sala ir klinšaina. Uz viršiem noaugušas klints un ložņājošu priežu izdaiļota salas ziemeļdaļā slejas Dānijas lielākās viduslaiku pils- Hammershusas- drupas. Salai raksturīgas īpatnējas apaļas baznīcas tās centrālajā daļā. Bornholmas lielākās pilsētas Ronnes baznīcā altārgleznā atainots kuģis vētrainā jūrā, bet virs dievlūdzēju galvām šūpojas kuģa modelis kā izlūdzoties veiksmi braucieniem jūrā.
Lego, ECCO, Danfoss termostati, mēbeles, medikamenti un precīzie mērinstrumenti… pasaules produkti no dāņu zemes.
Farēru (Fēru) salas
Vai esiet dzirdējuši par „Varbūt” salu? Par „Aitu salu”? Un par pacietīgākajiem cilvēkiem uz zemes? Viņi mēdz teikt: ”Sagaidīs vēju tas, kurš gaidīs.” Un tikai šeit ir iespēja izdejot ķēžu dejas…
Ģeogrāfiskais stāvoklis: atrodas Ziemeļeiropā, starp Norvēģu jūru un Atlantijas okeāna ziemeļdaļu, pusceļā starp Norvēģiju un Īslandi. Salas ir Dānijas autonomais apgabals.
Platība: 1399 km2
Administratīvais centrs: Torshavna
Iedzīvotāji: 54000 (2022.gads)
Valsts valodas: farēriešu (fēriešu), dāņu
Reliģijas: luterāņi 95 %; Plimutas brāļi 5 %
IKP/PP: $ uz 1 iedz. 66,904 (2022.gads)
Naudas vienība: Farēru krona = Dānijas krona (DKK)
Valsts pārvaldes forma: parlamentāra monarhija
Administratīvais iedalījums: 7 sisles
Parlaments: Legtings
Lielākās salas: Streimoja, Eisturoja
Dabas resursi: vulkāniskais tufs, bazalts, zivis
Klimats: maigs un mitrs, jo jūtas siltās Ziemeļatlantijas straumes ietekme, kura pie Farēru salu krastiem satiekas ar auksto polāro straumi, radot biežas miglas un lietavas. Jūlijā gaisa temperatūra var sasniegt +22C, bet marta mēnesī noslīd līdz – 14C. Laika apstākļus prognozēt gandrīz neiespējami, tāpēc salu dēvē par „Varbūt” zemi. Visvairāk miglainu dienu ir Mikinesas salā (100 dienas gadā). Gadā ir vidēji 280 lietainu dienu. Tāpēc tūristiem ieteicams nodrošināties ar atbilstošu apģērbu lietainam laikam, un nav ieteicams ceļot vienatnē, jo miglas laikā var apmaldīties un iekrist no kraujas jūrā. Vētras ir īslaicīgas, pēkšņas un stipras.
Piesardzības pasākumi: nav īpašas prasības attiecībā uz vakcināciju
Salu nosaukums ķeltu valodā nozīmē „tālās salas”, bet dāņu- „aitu salas”. 18 lielas, vairākas mazas salas veido Farēru arhipelāgu. 16 no salām ir apdzīvotas. Kopš cilvēki sākuši apdzīvot salas, šeit nav novērota vulkāniskā darbība. Salas ir vulkāniskas izcelsmes, veidojušās uz sacietējušas lavas plato.
Ainavas iezīmē ar zāli apauguši kalni, krāčainas, ūdenīgas upes, fjordi, ielejās izvietojušās pilsētiņas un aitu baltie laukumiņi uz zaļo kalnu fona. Salās tikpat kā nav saglabājušās dabiskas koku audzes. Visi koki ir cilvēku stādīti.
Streimojas salas nosaukums nozīmē „ Straumes sala”. Patiešām straume novērojama abpus salai ar ātrumu 19 km stundā. Salas dienviddaļā atrodas Čirčjubeuras pilsētiņa, kura viduslaikos bijusi salu politiskais un reliģiskais centrs. Te apskatāmas Sv. Magnusa katedrāles drupas.
Ziemeļu salām doti skanīgi nosaukumi: Fugloja (Putnu sala), Vidoja (Mežu sala), Svīnoja (Cūku sala), Kunoja (Sievas sala), Kalsoja (Vīra sala), Bordoja (Kraujas sala). Bordojas salas Klaksvīkas pilsētā ir lielākā alus darītava salās. Alus ir iemīļots dzēriens farēriešu vidū. Klaksvīka izvietota gleznaina līča krastā.
Mikinesa jeb Putnu mēslu sala ir īsta putnu un ornitologu paradīze. Farēru salās mīt ap 230 putnu sugu. Te var dzirdēt un redzēt slavenos putnu tirgus. Tās ir putnu kolonijas uz piekrastes klintīm. Melngalvas kaija, lielais alks, trīspirkstu kaija, zivju kaija, jūras zīriņš it tikai daži no ūdensputniem zivju tirgos.
Kopējais autoceļu garums salās ir 600 km. Pārvietošanos starp salām nodrošina arī prāmju satiksme.
Lielākā daļu māju jumtu klāta velēnām un ir zaļā krāsā, kas veiksmīgi saplūst ar salu kopējo dabas ainavu.
Salās nav abinieku un rāpuļu, tā kā laipni gaidīti visi, kam bailes no čūskām, vardēm, krupjiem. Te izveidojusies jauna zaķu pasuga no ievestajiem zaķiem.
Ūdeņos mīt pilotvaļi, kuru medības ir nekomerciālas.
Lielākajā pilsēta Torshavnā atrodas Farēru salu lielākais kultūras centrs- Ziemeļu nams, kura izveidošanas ideja pieder Ziemeļu padomei. Šādi nami atrodas arī Islandē, Grenlandē, Mārianhaminā (Ālandu salas). Šo namu mērķis ir kultūras sakru izveidošana starp ziemeļu valstīm. Torshavna ir slavena ar džeza mūzikas festivāliem, kuri tiek dēvēti par labākajiem Skandināvijā.
Farērieši ieņem vienu no pirmajām vietām pasaulē iespieddarbu daudzuma ziņā uz vienu iedzīvotāju. Savu popularitāti salas ieguvušas pastmarku kolekcionāru vidū, jo farēriešiem ir sava Pasta pārvalde, kura izdod savas pastmarkas, kādas nav citur pasaulē.
Fēru salu autonomija izpaudās 1972.gadā, kad pretēji Dānijai farērieši nolēma palikt patstāvīgi un nepievienoties Eiropas Savienībai.
28.jūlijs ir Sv. Olava diena, kad notiek Olavseka festivāls. Tad Torshavna atdzīvojas no cilvēku pieplūduma. Te notiek zirgu sacīkstes, futbola, mači, peldēšanas un airēšanas sacīkstes, šaha spēle, amatnieku darbu izstāde un tirgus. Vakarā kāja var izlocīt ķēžu dejās, t.i., dejas, kurās piedalās nenoteikts skaits cilvēku un pavadījumā skan senās balādes. Šo deju pirmsākumi meklējami viduslaikos. Farērieši aicina izbaudīt šo deju savdabību un kopības garu vienotā ritmā.
Vai esiet dzirdējuši par „Varbūt” salu? Par „Aitu salu”? Un par pacietīgākajiem cilvēkiem uz zemes? Viņi mēdz teikt: ”Sagaidīs vēju tas, kurš gaidīs.” Un tikai šeit ir iespēja izdejot ķēžu dejas…
Ģeogrāfiskais stāvoklis: atrodas Ziemeļeiropā, starp Norvēģu jūru un Atlantijas okeāna ziemeļdaļu, pusceļā starp Norvēģiju un Īslandi. Salas ir Dānijas autonomais apgabals.
Platība: 1399 km2
Administratīvais centrs: Torshavna
Iedzīvotāji: 54000 (2022.gads)
Valsts valodas: farēriešu (fēriešu), dāņu
Reliģijas: luterāņi 95 %; Plimutas brāļi 5 %
IKP/PP: $ uz 1 iedz. 66,904 (2022.gads)
Naudas vienība: Farēru krona = Dānijas krona (DKK)
Valsts pārvaldes forma: parlamentāra monarhija
Administratīvais iedalījums: 7 sisles
Parlaments: Legtings
Lielākās salas: Streimoja, Eisturoja
Dabas resursi: vulkāniskais tufs, bazalts, zivis
Klimats: maigs un mitrs, jo jūtas siltās Ziemeļatlantijas straumes ietekme, kura pie Farēru salu krastiem satiekas ar auksto polāro straumi, radot biežas miglas un lietavas. Jūlijā gaisa temperatūra var sasniegt +22C, bet marta mēnesī noslīd līdz – 14C. Laika apstākļus prognozēt gandrīz neiespējami, tāpēc salu dēvē par „Varbūt” zemi. Visvairāk miglainu dienu ir Mikinesas salā (100 dienas gadā). Gadā ir vidēji 280 lietainu dienu. Tāpēc tūristiem ieteicams nodrošināties ar atbilstošu apģērbu lietainam laikam, un nav ieteicams ceļot vienatnē, jo miglas laikā var apmaldīties un iekrist no kraujas jūrā. Vētras ir īslaicīgas, pēkšņas un stipras.
Piesardzības pasākumi: nav īpašas prasības attiecībā uz vakcināciju
Salu nosaukums ķeltu valodā nozīmē „tālās salas”, bet dāņu- „aitu salas”. 18 lielas, vairākas mazas salas veido Farēru arhipelāgu. 16 no salām ir apdzīvotas. Kopš cilvēki sākuši apdzīvot salas, šeit nav novērota vulkāniskā darbība. Salas ir vulkāniskas izcelsmes, veidojušās uz sacietējušas lavas plato.
Ainavas iezīmē ar zāli apauguši kalni, krāčainas, ūdenīgas upes, fjordi, ielejās izvietojušās pilsētiņas un aitu baltie laukumiņi uz zaļo kalnu fona. Salās tikpat kā nav saglabājušās dabiskas koku audzes. Visi koki ir cilvēku stādīti.
Streimojas salas nosaukums nozīmē „ Straumes sala”. Patiešām straume novērojama abpus salai ar ātrumu 19 km stundā. Salas dienviddaļā atrodas Čirčjubeuras pilsētiņa, kura viduslaikos bijusi salu politiskais un reliģiskais centrs. Te apskatāmas Sv. Magnusa katedrāles drupas.
Ziemeļu salām doti skanīgi nosaukumi: Fugloja (Putnu sala), Vidoja (Mežu sala), Svīnoja (Cūku sala), Kunoja (Sievas sala), Kalsoja (Vīra sala), Bordoja (Kraujas sala). Bordojas salas Klaksvīkas pilsētā ir lielākā alus darītava salās. Alus ir iemīļots dzēriens farēriešu vidū. Klaksvīka izvietota gleznaina līča krastā.
Mikinesa jeb Putnu mēslu sala ir īsta putnu un ornitologu paradīze. Farēru salās mīt ap 230 putnu sugu. Te var dzirdēt un redzēt slavenos putnu tirgus. Tās ir putnu kolonijas uz piekrastes klintīm. Melngalvas kaija, lielais alks, trīspirkstu kaija, zivju kaija, jūras zīriņš it tikai daži no ūdensputniem zivju tirgos.
Kopējais autoceļu garums salās ir 600 km. Pārvietošanos starp salām nodrošina arī prāmju satiksme.
Lielākā daļu māju jumtu klāta velēnām un ir zaļā krāsā, kas veiksmīgi saplūst ar salu kopējo dabas ainavu.
Salās nav abinieku un rāpuļu, tā kā laipni gaidīti visi, kam bailes no čūskām, vardēm, krupjiem. Te izveidojusies jauna zaķu pasuga no ievestajiem zaķiem.
Ūdeņos mīt pilotvaļi, kuru medības ir nekomerciālas.
Lielākajā pilsēta Torshavnā atrodas Farēru salu lielākais kultūras centrs- Ziemeļu nams, kura izveidošanas ideja pieder Ziemeļu padomei. Šādi nami atrodas arī Islandē, Grenlandē, Mārianhaminā (Ālandu salas). Šo namu mērķis ir kultūras sakru izveidošana starp ziemeļu valstīm. Torshavna ir slavena ar džeza mūzikas festivāliem, kuri tiek dēvēti par labākajiem Skandināvijā.
Farērieši ieņem vienu no pirmajām vietām pasaulē iespieddarbu daudzuma ziņā uz vienu iedzīvotāju. Savu popularitāti salas ieguvušas pastmarku kolekcionāru vidū, jo farēriešiem ir sava Pasta pārvalde, kura izdod savas pastmarkas, kādas nav citur pasaulē.
Fēru salu autonomija izpaudās 1972.gadā, kad pretēji Dānijai farērieši nolēma palikt patstāvīgi un nepievienoties Eiropas Savienībai.
28.jūlijs ir Sv. Olava diena, kad notiek Olavseka festivāls. Tad Torshavna atdzīvojas no cilvēku pieplūduma. Te notiek zirgu sacīkstes, futbola, mači, peldēšanas un airēšanas sacīkstes, šaha spēle, amatnieku darbu izstāde un tirgus. Vakarā kāja var izlocīt ķēžu dejās, t.i., dejas, kurās piedalās nenoteikts skaits cilvēku un pavadījumā skan senās balādes. Šo deju pirmsākumi meklējami viduslaikos. Farērieši aicina izbaudīt šo deju savdabību un kopības garu vienotā ritmā.