Monako Firstiste
Kādreizējā pirātu pilsētiņa Monako šodien kļuvusi par vienu no bagātākajām valstīm pasaulē ar saviem brīnumiem: gan fantastiskais ceļš uz Monako, gan azartspēļu nami, gan debesskrāpju piramīdas, gan muzeju daudzveidība, gan tropisko dārzu krāšņums, gan augstās cenas un ubagu trūkums, gan vakara teatralizētā gaisotne…Tikai šeit rodamais īpašais šarms, kas smaržo pēc greznuma un turības…
Ģeogrāfiskais stāvoklis: atrodas Eiropas dienvidos, Vidusjūras krastā Alpu D nogāzē. Robežojas ar Franciju. Dienvidos valsti apskalo Ligūrijas jūra.
Platība: 1,95 km2
Galvaspilsēta: Monako
Iedzīvotāji: 39,777 (2022.gads)
Nacionālais sastāvs: Monegaski 32,1%, franči 19,9%, itāļi 15,3%, briti 5%, beļģi 2,3%, šveicieši 2%, vācieši 1,9%, krievi 1,8%, amerikāņi 1,1%, holandieši 1,1%, marokāņi 1%, citi 16,6%.
Valsts valoda: franču
Reliģijas: 93 procenti iedzīvotāju ir katoļi. protestanti pārstāv 2 procentus, citi 5 procenti (2019.gads)
IKP/PP: $ uz 1 iedz. 190 512,74 USD (2019. g.)
Naudas vienība: eiro (EUR)
Valsts pārvaldes forma: parlamentāra monarhija
Administratīvais iedalījums: 6 rajoni – Monaco Ville (La Rošer), La Condamine, Monte Carlo, Fontvieille, Larvotto, Monegetti
Zemākais punkts: Vidusjūra 0 m v.j.l.
Augstākais punkts: Agela kalns 140m v.j.l.
Reljefs: paugurains, nelīdzens un klinšains
Klimats: siltais Vidusjūras subtropu klimats ar karstām vasarām un siltām ziemām vilināt vilina tūristus greznajos kūrortos un azartspēļu zālēs. Vidējā jūlija temperatūra ir no +22ºC līdz +24ºC. Vidējā temperatūra janvārī +80C. Vislabākais laiks valsts apmeklējumam ir rudens un pavasaris, kad ir mērenas temperatūras. Ziemas periodā būs vajadzīgs kāds siltāks apģērba gabals un vējjaka. Kalnu nogāzēs aug akmeņozoli, pundurpalmas.
Piesardzības pasākumi: nav īpašas prasības attiecībā uz vakcināciju.
Francijas d, Vidusjūras piekrastes nelielo kalnu rajonu dēvē par Zilo krastu, kur lielā cilvēku blīvumā izvietojusies Monako Firstiste. Monako – tas ir cietoksnis, ko radījusi pati daba, lai pasargātu no iebrucējiem. Šekspīrs rakstīja, ka tā ir kā ‘’jūras sudrabā sastindzis dārgakmens’’. Monako veido 3 kopa saplūdušas pilsētas: Monako, Montekarlo un Kondamina.
Monako ostā var redzēt jahtas, kas pieder bagātākajiem cilvēkiem pasaulē. Aptuveni pirms 2500 gadiem osta kopā ar klinšainu paaugstinājumu veidoja dabisku cietoksni, kas pievilināja kolonistus. Firstistes daļa la Rošer ir sena nocietināta pilsēta, kas atrodas uz Vidusjūrā izvirzītas klints ‘’muguras’’.
Galvenais ienākumu avots ir tūrisms, kā arī pastmarku un tabakas tirdzniecība, bankas un apdrošināšana. Monako ir savas unikālās pastmarkas, kas tiek augstu vērtētas filatēlistu aprindās. Arī farmaceitisko, ķīmisko izstrādājumu, elektronisko iekārtu, kosmētikas, papīra, apģērba un tekstila ražošana ir ekonomiski nozīmīga.
Montekarlo – pasaules populārākā azartspēļu vieta, kas līdzīgi Aomiņai tiek saukta par „spēļu elli”. Te katrs apmeklētājs var paspēlēties ar dažādiem spēļu automātiem, ja vien spējat samaksāt ļoti augsto ir ieejas maksu. Monako ir iecienīta bagātu un slavenu cilvēku atpūtas vieta. Montekarlo notiek autosporta Formula-1 Grand Prix izcīņa. Milzīgus ienākumus valsts gūst no Montekarlo kazino azartspēlēm. Mazā Grimaldi karaļvalsts sākusi uzkrāt bagātības ar 1863. gadu, kad tika atvērts pirmais kazino. Ienākumi ir tik augsti, ka Monako iedzīvotājiem nav nepieciešams maksāt nodokļus. 1863. gadā ģeniālais biznesmenis Fransuā Blanks klajā laukā uzbūvēja Kazino, Hotel de Pari (1864.) un Kafe de Pari (1868.). Princis Kārlis III 1866. gadā šim rajonam piešķīra nosaukumu Montekarlo. Šī teritorija kļuva par firstistes ‘’Zelta četrstūri’’. 1879. gadā pēc arhitekta Šarla Garnjē projekta Kazino pils dienvidu daļā tika uzcelta Opera de Pari.
Ievērojamākās vietas te ir Monako katedrāle, kas celta pseidoromāņu stilā, Prinča pils, Okeanogrāfijas muzejs, kuru 1910. gadā dibinājis princis Alberts I, Napoleona muzejs, Tropiskie(eksotiskie) dārzi. Okeanogrāfijas muzejā ir milzīgs akvārijs, kur var vērot visdažādākos ūdensdzīvniekus.
Prinča pils atrodas uz stāvas klints kores un lejā zem šīs pils laukuma ierīkota Monako osta. Vasarā pilī Monako filharmonijas orķestra pavadījumā notiek pasaulē pazīstamāko solistu koncerti. Pilī ir krāšņas galerijas(Herkulesa , Spoguļu), saloni (Oficieru, Sarkanais, Luisa XV jeb Zilais) un Troņa Zāle, kur notiek oficiālās ceremonijas. Šajā zālē 1956. Gada 18. Aprīlī notika prinča Rainiera III un princeses Greisas laulību ceremonija. Katru dienu plkst.1150 notiek tradicionālā karabinieru sardzes maiņa orķestra pavadījumā.
120 m augstumā virs jūras līmeņa pēc prinča Alberta I iniciatīvas izveidoti tropiskie dārzi. Pateicoties labvēlīgajam klimatam, šeit var redzēt vairāk kā tūkstoti sauso un subtropu augu sugu: agaves, jukkas, alojas, kaktusus un citus augus. Te atrodas arī botāniskais centrs ar vairākiem desmitiem tūkstošiem augu, kas plašākai publikai ir slēgts.