Rietumigaunijas Zviedru piekraste un Kihnu ГАРАНТИРОВАННО

29. - 30. июнь 2 дней \| Эстония	Доступны свободные места Язык - латышский CeļasomaLV	от 130 € Забронировать

Pilna cena 130 €

Программа путешествия

Vēl salīdzinoši nesen Igaunijas R un ZR piekrasti apdzīvoja zviedri, kurus mēdza dēvēt arī par piekrastes zviedriem. Tie, līdzīgi kā mūsu Kurzemes lībieši, dzīvoja savā pasaulē un kultūras telpā. Par igauņu zviedru galvaspilsētu tiek uzskatīta Hāpsala. Piekrastes ciemos, kurus līdz 1944. gadam apdzīvoja zviedri, to nosaukumi rakstās divās valodās – igauņu un zviedru valodā. Piedāvājam apskatīt šo kultūras un vēstures ziņā savdabīgo Igaunijas pusi, kā arī apciemot Kihnu salu, kurā tās savrupās atrašanās dēļ, visilgāk saglabājās tradīcija sievietēm ikdienā nēsāt tautiskos brunčus.

1.diena – izbraukšana 7:00 no Rīgas (Turgeņeva ielā pretī Latvijas Zinātņu akadēmijai).
Kafijas un WC pauze uz robežas.

11:30 pārcelšanās ar prāmi uz Kihnu salu
Kihnu (Ķīļu) sala – sala Baltijas jūrā, 12 km attālumā no sauszemes. Tā ir 7-tā lielākā Igaunijas sala. Salas garums ir 7 km, platums 3,3 km.
Kihnu muzejs –. Muzeja pastāvīgā ekspozīcija veidota atbilstoši cilvēka dzīves ciklam. Izdalītas divas dažādas pasaules: sievietes pasaule mājās kopā ar bērniem un dzīvniekiem un vīriešu – ar jūru saistītā. Vīriešu istabā skatienu piesaista Kihnu Jenna vaska figūra.
Kihnu Sv.Nikolaja pareizticīgo baznīca – pārveidota no luterāņu baznīcas, pēc tam, kad 1846. gadā gandrīz visi Kihnu iedzīvotāji pārgāja pareizticībā.
pusdienas – tradicionāls pusdienu piedāvājums ar zivīm.
Kihnu bāka – būvēta no detaļām, kas ražotas Anglijā. Bāka ir 130 gadus veca.
pārcelšanās uz cietzemi;
brīvais vakars Pērnavā
viesnīca Pērnavā, vēsturiskā vecpilsētas namā (izmitināšana 2-vietīgos/3-vietīgos numuros ar WC un dušu)

2.diena. Brokastis viesnīcā (zviedru galds).

Lihula – vieta, kas minēta hronikā. Te zviedru spēki, kurus vadīja karalis Johns, izcēlās Igaunijas piekrastē un ieņēma seno igauņu Lihulas pilskalnu, vēl pirms te bija parādījušies krusta karotāji no Rīgas. Lihula 17 gadus ir bijusi Ēzeles – Vīkas bīskapa rezidence. Apskatīsim pilsdrupas un muižas ēku no ārpuses.
Hāpsala – tiek dēvēta par „Ziemeļu Venēciju”. Ārstniecisko dubļu kūrorts. No 13-tā gadsimta līdz 1944. gadam Hāpsala un tās apkārtne bija Igaunijas zviedru centrs. Bīskapa pils, kura ir viena no labāk saglabātajām pilīm Igaunijā. Lielā promenāde un Āfrikas pludmale, Šokalādes pludmale ar Pētera Čaikovska pieminekli - vietā kur viņam 1867. gadā patika vērot saulrietus. Dzelzceļa stacija – stacija būvēta speciāli Imperatora ģimenes locekļiem
dodamies dziļāk “zviedru piekrastē”, ik pa laikam redzot zviedriem raksturīgās apdzīvotās vietas, kuru nosaukumi beidzas ar “by”, kas nozīmē ciems. Sasniedzam Noaroots pussalu, kas vēl 19-jā gadsimtā bija sala ar nosaukumu Nuckö.
Noarootsi Sv.Katrīnas baznīca – celta vēlīnā gotikas stilā ap 1500. gadu. Tai ir dēļu jumts zviedru sarkanā krāsā. Baznīca ir viena no trim Igaunijas baznīcām, kurām ir dēļu jumts. Baznīcas ēkai ar kaļķakmens un granīta sienām viduslaikos bija arī baznīcas-cietokšņa loma. Blakus ieejai ir akmens ar karalisko autogrammu no tagadējā Zviedrijas karaļa Kārļa XVI Gustava, kurš apmeklēja Noarootsi 1992. gadā.
pusdienas Narootsi krodziņā
Harju-Risti baznīca - Svētajam Krustam veltīto baznīcu ap 1330. gadu kā kapelu nodibināja Padises abatijas mūki. Tai ir īpatnējs zvanu tornis un vecākais baznīcas zvans Igaunijā.
Padises klosteris – to 1310. gadā nodibināja cisterciešu mūki, kas ar Dānijas karaļa Ērika VI atļauju, pārcēlās uz šejieni no rīdzinieku nodedzinātā Daugavgrīvas klostera. 1343. gadā Padises klosteri nopostīja Jurģu nakts sacelšanās laikā. Pašlaik te atvērta muzeja ekspozīcija.