cb@cb.lv | ул. Таллинас 30
ул. Калнциема 116, Рига

Македония

Maķedonija - kontrastu zeme Balkānu kalnu pašā sirdī. Šī zeme vēsturiski slavena jau ar savu nosaukumu vien, kur slavenais kara vadonis, pasaules iekarotājs, Maķedonijas Aleksandrs jeb Aleksandrs Lielais ir nācis no Maķedonijas reģiona. Maķedonieši ir maza tauta, bet toties bagāta ar grieķu, romiešu un osmaņu vēsturi. Maķedonijas galvaspilsēta Skopje ir viena no Eiropas neparastākajām galvaspilsētām, kura šķietami atgādina puzles gabaliņus, kas veidoti no turku vecpilsētas un seniem cietokšņiem.

Informācija par Maķedoniju:

Pilns nosaukums: Maķedonijas Republika

Ģeogrāfiskais stāvoklis: Maķedonija robežojas ar Grieķiju dienvidos, Bulgāriju austrumos, Serbiju un Kosovu ziemeļos un Albāniju rietumos. Maķedonija ir iekšzemes valsts.

Galvaspilsēta: Skopje

Valsts valoda: maķedoniešu, albāņu valoda

Valsts platība: 25 713 km²

Valsts iekārta: parlamentāra demokrātija

Iedzīvotāju skaits: 2,083,210 (2022.gads)

Etniskais sastāvs: 64,17% ir maķedonieši, 25,17% albāņi, 3,5% turki, 2,66% romi, 0,48% vlahi, 1,78% serbi, 0,84% bosnieši un 1,04% pieder citām etniskām grupām. (2020.gads)

Reliģija: Kristietība ir galvenā reliģija Ziemeļmaķedonijā, taču ir arī vairākas citas reliģiskas kopienas, kas attīsta savstarpējas cieņas un tolerances attiecības. Galvenokārt cilvēki ir pareizticīgie, kam seko islāma pārstāvji, tad katolicisms un citi. (2022.gads)

Naudas vienība: Maķedonijas dinārs (MKD)

Maķedonijas IKP: $ 5888 (2020. g.)

Vidējā alga Maķedonijā: MKD 22025 (dināri)

Starptautiskais tālruņu kods: +389

Interneta adreses domēns: mk

Augstākā virsotne: Koraba kalns 2,7 km

Zemākais punkts: Vardavas upe 50m

Maķedonija robežojas ar Grieķiju dienvidos, Bulgāriju austrumos, Serbiju un Kosovu ziemeļos un Albāniju rietumos. Maķedonija ir iekšzemes valsts. Maķedonijā par galveno valsts dzērienu uzskata vīnu jau kopš Romas laikiem, kad valdošie imperātori audzēja vīnogas. Pateicoties Maķedonijas saulainajam laikam un vidusjūras kontinentālajam klimatam, kā arī bagātīgajai augsnei, vīna vīnogas tiek audzētas Maķedonijā gandrīz katrā ģimenē. Senajos laikos Maķedonija bija Aleksandra III karaļvalsts. Gan Aleksandra, gan arī viņa tēva Filipa II piemiņas statujas ir uzstādītas visā valstī un vietējie iedzīvotāji ar to lepojas. Arī viena no lielākajām lidostām valstī nosaukta Maķedonijas Aleksandra vārdā. Maķedonijas galvaspilsētai Skopjei cauri tek skaista un burvīga upe Vardar.

Maķedonijas iedzīvotāji pārsvarā dzīvoja kalnu reģionos, kur nodarbojās ar aitkopību, lauksaimniecību un rokdarbiem. Maķedoniešu tradīcijas visbiežāk līdzinās Austrumu un Centrāleiropas kultūras tradīcijām. Mūsdienu maķedoniešiem ir kirilicas rakstība, kas ir līdzīga serbu, bulgāru un krievu rakstībai.

Reljefs. Lielākajā daļā Maķedonijas teritorijas atrodas daudz kalnu masīvu, kā arī reģioni ar dziļiem upju baseiniem un ielejām, kuras pārsteidz ar lielām, dažādu eksotisku augļu plantācijām. Maķedonijā ir 3 lieli ezeri: Ohridas, Dorjan, Prespas, kā arī Vardaras upe, kas sadala valsti divās dāļās. Visbiežāk Maķedonijas augstie kalni ir piemēroti ziemas sporta veidiem un medībām. Maķedoniju šķērso divas kalnu grēdas: rietumos Dināri un austrumos Rodopi. Dināri ir vecāki un erodētāki (nodrupuši). Augstākā virsotne ir Koraba kalns, kas sasniedz 2,7 km. Kalni veidojušies pamatā no kaļķakmens un smilšakmens. Tas nozīmē, ka klintis, alas, upju ielejas un kanjoni veido gleznainus skatus it visur.

Klimats. Caurmērā Maķedonijā ir silts klimats, ar sausām vasarām un rudeņiem un salīdzinoši siltām ziemām. Maķedonija atrodas uz mērenās un subtropu joslas robežas (mērens kontinentālais klimats), valsti galvenokārt klāj skujkoki un podzolētā augsne.

Dabas resursi. Dzelzs rūda, varš, svins, cinks, hromīts, mangāns, niķelis, volframs, zelts, sudrabs, azbests, ģipsis, kokmateriāli, aramzeme, kā arī kalnu upju hidroenergoresursi.

Maķedonijas galvaspilsēta ir Skopje, kurā dzīvo apmēram puse valsts iedzīvotāju. Skopji divās daļās sadala Vardaras upe, kas kalpo gan par fizisku, gan simbolisku robežu starp maķedoniešiem un albāņiem. Skopje ir moderna pilsēta ar gandrīz vienu miljonu iedzīvotājiem, tā reprezentē Maķedonijas galveno politisko, ekonomisko, izglītības un kultūras centru. Galvaspilsētā ir atrodams 1500 gadus vecs cietoksnis un Sv. Panteilemona klosteris ar renesanses laika freskām. Pilsētai ir skaista piestātne Vardaras upes krastā, kas savienojas ar šaurām “vecā tirgus” ieliņām. Pilsētas tirgus ir saglabājies vēl joprojām un ir lielākais Balkānu reģionā.

Maķedonijas reģionu apmēram 5 gadsimtus kontrolēja osmaņi. Tā rezultātā no osmaņu kultūras ir palikušas dažādas mošejas, gan arī dažādas islāma reliģiskās ēkas. Osmaņu arhitektūru var aplūkot Skopjes galvaspilsētas vecpilsētas daļā. Mustafa Pasha mošeja ir viena no slavenākajām osmaņu ēkām visā Maķedonijā, tā celta 1492. gadā, tai ir kvadrātveida forma un mošejas pīlārus rotā stalaktīta rotājumi, kas ir tipiska iezīme osmaņu arhitektūrā.

Akmens pilsēta Kuklica. Tā sastāv no vairāk nekā 120 akmens pīlāriem, kas ir izveidojušies dabiskā ceļā. Akmens veidojumi atrodas Krivas upes ielejas labajā krastā. Pilsētas teritorijas augstums mērāms līdz pat 415- 420 metriem.

Smolare ūdenskritums. Tas atrodas 630 metru augstumā dziļi Belasica kalnos. To ieskauj unikāli 100 gadus veci dižskābaržu koki. Smolare ūdenskritums ir lielākais Maķedonijā, tā ūdens krīt no 39,5 metru augstuma. Pa ceļam uz ūdenskritumu tūristiem ir izbūvēta speciāla 300m gara dabas taka, kas ir veidota no dažādiem dabiskiem materiāliem. Tāpat ūdenskritumu var vērot mežā no speciāli būvēta koka tilta iepretim ūdenskritumam. Uz tilta var sajust vieglu smidzinošu ūdens miglu, kas nāk no ūdenskrituma.

Viens no vietējās augu un dzīvnieku sugas krāšņākajiem ezeriem Maķedonijā ir Ohridas ezers. Tas atrodas 693 metru virs jūras līmeņa. Ne tikai ezers ir šajā reģionā unikāls, bet ezera Dienvidu galā esošais Sv. Nauma klosteris, kas simbolizē maķedoniešu dramatisko vēstures un kultūras mantojumu. Klosteris gadsimtu gaitā ir vairākas reizes atjaunots, līdz ar to tajā vērojamas dažādu laiku kultūras iezīmes. Klostera ikonu un fresku mākslas darbi, kas tika uzgleznoti ap 16 un 17. gadsimtu ir atzīti par labākajiem reliģiskajiem mākslas darbiem visos Balkānos. Tāpat klostera kompleksā ir arī saglabājušās agrāku laiku gravīras, kas ir no bizantiešu un grieķu valdīšanas laika. 

Македония на карте

погода Македония

Skopje mai jun jūl aug sep okt
gaiss *C 18 22 24 24 21 16
ūdens*C 23 27 29 29 26 21