Венгрия

Ungārija, būdama valsts Eiropas centrālajā daļā, tomēr ļoti atšķiras no savām kaimiņvalstīm... Ungāru valoda ir unikāla – nav gandrīz neviena vārda, kurš būtu līdzīgs kaimiņvalstu valodās lietotajiem. Neskatoties uz to, ka valstij nav jūras robeža, tā tiek saukta par „Ūdens zemi”, pateicoties daudzajiem lieliem un maziem ezeriem un upēm. Ungārijas tauriņu populācija nelīdzinās nevienai citai valstij. Ungārija ir vienreizēja un to pierāda Buda un Pešta ar savu vēsturisko pārbagātību un pasaulē skaistāko Parlamenta ēku, Gellerta kalnu, muzejiem, baznīcām, pieminekļiem un Donavas dzīvīgumu pa vidu; ar naksnīgo gaismu romantiku; zeme ar Balatona saldūdens brīnumu, daudzajiem termālajiem baseiniem un avotiem; vīna un vīnogu zeme; burvīgu mazpilsētu un spēcīgu tradīciju zeme; augļkopības lielvalsts; slavenā Ungārijas stepe un visā pasaulē pazīstamais gulašs; nacionālie motīvi vijas cauri ungāru amatniecībai, unikālajai valodai, arhitektūrai, kultūrai un sadzīve, kurā tradīcijas tiek godinātas un turpinātas jau gadiem, piešķirot Ungārijai papildus vērtību gan vietējo iedzīvotāju, gan tūristu acīs. Tā ir zeme, kuras šarmu un garšu vajag sajust ikvienam eiropietim…

Ģeogrāfiskais stāvoklis: atrodas Eiropas vidienē, un Z robežojas ar Slovākiju, R- ar Austriju un Slovēniju, D- ar Horvātiju un Serbiju un Melnkalni, A- ar Rumāniju, bet ZA- ar Ukrainu. Ungārijai nav pieejas pie jūras.
Platība: 93 030 km2
Galvaspilsēta: Budapešta
Iedzīvotāji: 9,612,938 (2022.gads)
Valsts valoda: ungāru
Etniskais iedalījums: etniskie ungāri veido 84%, kam seko romi (3%), vācieši (1%), slovāki (0,3%), rumāņi (0,3%) un horvāti (0,2%). (2021.gads)
Reliģijas: 62% ungāru ir katoļi, 20% nav reliģijas, 5% ir protestanti, 8% ir citi kristieši, 1% ir ebreji, 2% ir citi un 2% ir nedeklarēti. (2019.gads)
IKP/PP: $ uz 1 iedz. 36,848 (2021.gads)
Naudas vienība: forints (HUF)
Valsts pārvaldes forma: demokrātiska, parlamentāra republika
Zemākais punkts: Tisas upe 78 m v. j.l.
Augstākais punkts: Kekes virsotne (Matras kalnos) 1014 m v.j.l.
Garākās upes: Donava, Tisa, Duna
Lielākais ezers: Balatons
Reljefs: pamatā līdzenumu zeme ar plašo Vidusdonavas zemieni, nelieliem pauguriem un kalnaināku apgabalu pie Slovākijas robežas. Valsti iekļauj Karpatu, Alpu un Dināras Alpu kalni.
Dabas resursi: akmeņogles, boksīti, dabasgāze, auglīgas aramzemes, dabas ainavas
Klimats: atrodas mērenajā klimata joslā. Janvāra vidējā temperatūra ir -4°C, jūlijā : +24°C. Laika apstākļi bieži mainās, tāpēc vēlams līdzi paņemt apģērbu pret lietu un vēju, vasarās- pret karsto sauli. Ceļošanai klimats ir piemērots visos gadalaikos, bet vislabākais laiks ir pavasara beigās (maijs — jūnijs) un rudens sākumā (augusts — septembris), kad laiks ir mēreni silts un ienākas jaunā vīnogu raža. Balatona ezerā ūdens vēl ir pietiekami silts, lai varētu peldēties. Nelielajā Heviza ezerā Balatona rietumu krastā pat ziemas vidū ūdens temperatūra turas no +24 °C — +26 °C .
Piesardzības pasākumi: nav īpašas prasības attiecībā uz vakcināciju.

Ungārijas valsts pastāv jau vairāk nekā tūkstoš gadu, kopš tā brīža, kad ungāru valdnieks Ištvāns pieņēma kristīgo ticību. Ungāru senči bija maģāru ciltis, kuras ieceļoja Karpatu reģionā 896. gadā, iekarojot šajā teritorijā jau dzīvojošās ciltis. Ungārija par kristīgu karaļvalsti kļuva Svētā Stefana laikā 1000. gadā. Ungāru valoda nav līdzīga nevienai no kaimiņvalstu valodām, un to tikai ļoti attāli var salīdzināt ar somu un igauņu valodām. Ungāru valoda pieder pie somugru valodu grupas, un ir maz ārzemnieku, kuri spētu to iemācīties, jo vārdi ir gari un lietvārdiem 18 locījumi.

Budapešta saukta arī par Mazo Parīzi, tiek uzskatīta par Donavas pērli un ir pazīstama vispirms ar savām 3 vēsturiskajām pilsētas daļām – Budu, Peštu un Obudu, ar skaistāko Parlamenta ēku Eiropā, kas nepārtraukti tiek restaurēta. Ungāriem parlaments ir arī brīvības simbols, jo 150 gadus tagadējās valsts teritorija ietilpa Osmaņu impērijā, un pēc tam te vairākus gadsimtus valdīja Austrijas imperatori. Iesākumā bija divas atsevišķas pilsētas   Buda un Pešta, kuras vienu no otras šķir Donavas upe. Galvaspilsētas funkcijas pilsēta pilda tikai no 1872. gada. Pirms tam oficiālais Ungārijas centrs bija Buda – pilsētas daļa Donavas labajā krastā, kur atrodas karaļpils. Bet upes kreisajā krastā izvietojusies Pešta, kas slavena kā tirdzniecības un izglītības centrs. Te atrodas arī universitāte.

Apskates vērtas ir arī Varoņu laukums, Gellerta kalns, no kura paveras lielisks skats uz pilsētu, Budas pils, kura ir celta vairāk kā pirms 400 gadiem, un mūsdienās tajā apskatāms pilsētas vēstures muzejs; ievērojami objekti ir arī : Zvejnieku bastions, Citadele, Dominikāņu konventa drupas, Sv. Trīsvienības piemineklis, Gājēju iela – Vaci, zooloģiskais dārzs, Lunaparks, termālie baseini „Sečeni” , Sv. Annas baznīca, Sv. Mihaila baznīca, Vaidahunjadas cietoksnis, muzikālā arka, Sv. Ištvana bazilika, Marijas Magdalēnas baznīca, Nacionālā galerija, Telefona muzejs, Mūzikas vēstures muzejs, Transporta muzejs, cirks, Margitas sala, Ungāru vēstures muzejs, Ungāru mākslas muzejs. Kopš Osmaņu impērijas laikiem galvaspilsētā Budapeštā ir saglabājušās turku pirtis, kuras apmeklējot ir jāievēro noteikta kārtība.

Populārs apskates objekts Ungārija galvaspilsētā ir arī Brīvības tilts, kas ik dienas tiek iemūžināts neskaitāmi daudzu tūristu fotogrāfijās. Īpaši iespaidīgs tas ir dienas tumšajā daļā, jo ir izgaismots ar zaļām gaismiņām. Pie tilta atrodas gājēju iela, kas iecienīta tūristu vidū, pateicoties suvenīru veikaliņiem, kafejnīcām un restorāniem, kas uz tās izvietoti.

Pavisam pilsētā ir 22 rajoni, kas norādīti arī uz ielu nosaukumu plāksnītēm. Gellerta kalnā, kas paceļas virs pilsētas 40 metrus, paveras lielisks skats uz Peštu un Donavu. Blakus Citadelei slejas Brīvības statuja. Budā noteikti vajadzētu apmeklēt Sv.Matiaša baznīcu, kas celta pirms vairāk nekā 700 gadiem un turku laikos kalpojusi par mošeju. Zvejnieku bastions ar septiņiem tornīšiem atgādina par septiņām maģāru ciltīm, kas dibināja Ungāriju.

Budapešta tiek dēvēta arī par SPA galvaspilsētu, jo tajā ir gan klasiskie ārstniecībai, gan vienkārši cilvēku mieram un harmonijai paredzēti SPA centri. Budapešta ir pilna ar termālajiem ūdeņiem, kas pilda arī dziednieciskās funkcijas. Budapeštā atrodas vairāk kā 50 SPA viesnīcas dažādām gaumēm.

"Café Ruszwurm" var iedzert kafiju, ko te savulaik bija iecienījusi slavenā Sisī. Turpat netālu var iegriezties arī četros muzejos, tai skaitā Nacionālajā galerijā un Nacionālajā muzejā, kur, stingri apsargāts, apskatei izlikts Ungārijas karaļkronis un citas regālijas. Budapeštā atrodas arī otra pasaules lielākā sinagoga pēc Jeruzalemes. 12. gadsimtā celtā pils karaļa Matiaša laikos krāšņumā līdzinājās Mediči pilīm Florencē, taču Otrajā pasaules karā tā stipri cieta. Tūristu apmeklēta vieta ir nams Vorosmartija ielā, kur atrodas vecā mūzikas akadēmija un mūža pēdējos gadus pavadījis izcilais ungāru komponists Ferencs Lists.

„Tropikārijs - Okeanāriums” piedāvā apskatīt aligatorus, haizivis un citus dzīvniekus.

Slavenajā Ungārijas stepē: zirgu šovs un vakariņas ar nacionālo virtuvi un čigānu mūziku ļauj atgriezties senākajos laikos un izjust īpašo atmosfēru.

Ungārijā ir daudz jauku mazpilsētu. Piemēram, Mišhoļca — Topoļca ir slavens kūrorts ar termālajiem baseiniem, kas atrodas pazemes grotā, un te iespējams nopeldēties visu gadu, kā arī nozīmīgs zinātnes un izglītības centrs Ungārijā.

Estergomā dzimis, kronēts un miris pirmais ungāru kristīgais karalis Svētais Ištvāns. Estergomas bazilika (19. gs.) ir katoļu baznīcas centrs un lielākā baznīca Ungārijā, kuras atklāšanai par godu mesu tika rakstījis Ferencs Lists. Šeit atrodas vērtīgākā un lielākā baznīcas priekšmetu kolekcija. Te ir iespēja baudīt termālos ūdeņus un baseinus, apmeklēt zooloģisko dārzu un atrakciju parku.

Višegrada bija ungāru karaļa Matiaša iemīļota atpūtas vieta un sena katoļu rezidence – vasaras rezidence arī Ungārijas karaļiem. Šeit skatāmas 18. gs. cietokšņa un 15. gs. karaļu rezidences drupas un brīnišķīgi skati uz Donavu.

Sekešfehervara ir ievērojama ar Antīko muzeju, baznīcu.

Šombateli – seno romiešu apmetnes drupas, pils. Segeda – varena baznīca, tornis.

Sentendrē ir daudz viduslaiku vēstures pieminekļu. Pilsētas savdabīgo arhitektūras šarmu radījuši serbu, dalmāciešu un grieķu pārceļotāji. Te apmeklēšanas vērts ir Marcipāna muzejs un Vīnu muzejs, kas piedāvā arī iepirkšanos un degustācijas. Pilsēta ir mākslinieku un dzejnieku pulcēšanās vieta.

Egera ir viena no skaistākajām pilsētām Ungārijā, celta baroka stilā un saglabājusi viduslaiku plānojumu. Ievērojamākās vietas ir vecpilsēta, pilsētas aizsargmūri, Egeras cietoksnis, katedrāle, turku minarets, Ištvana Dobo memoriālais muzejs, Sporta muzejs, pilsēta pazīstama arī ar vīniem un ārstnieciskajiem avotiem. Egerā noskaņu rada neskaitāmie vīna pagrabiņi. Lielisks skats uz pilsētu paveras gan no cietokšņa, gan no minareta, kas liecina par turku laikiem šajā apvidū. Te sevišķi daudz ārstniecisko avotu.

Tihaņa ir neliela pilsētiņa, atrodas uz Tihaņas pussalas Balatona ezerā, ievērojama ar baznīcu, benediktiešu klosteri.

Pecsa ir Ungārijas pilsēta, kas 2010. gadā bija Eiropas kultūras galvaspilsēta.

Kestheli – ievērojama ar Fetetiču ģimenes pili, Balatona muzeju, parku, netālu atrodas Āfrikas muzejs un Šjumegas cietoksnis, kas ir viens no lielākajiem Ungārijā. Tapolca – alas, kurās ir kristāldzidri ezeri. Badarčona ir vīnogulāju rajons ar vienu no vislabākajiem vīna pagrabiem visā valstī, blakus kalnā atrodas cietoksnis.

Šifoka ir viens no populārākajiem kūrortiem pie Balatona ezera. Pilsēta ir piesātināta ar krodziņiem, kafejnīcām, notiek ielu koncerti, iespējas pavizināties ar kuģīti pa Balatona ezeru, apmeklēt Brīvdabas etnogrāfisko muzeju.

Balatonfjordvala – kūrortpilsēta pie Balatona ezera ar milzīgu parku, gotisku baznīcu, Gjombas skatu laukumu, neskaitāmām pludmalēm, viens no labākajiem un skaistākajiem dienvidu kūrortiem. Balatons ir lielākais saldūdens baseins Centrāleiropā, ko vietējie iedzīvotāji sauc arī par „Ungāru jūru”, un tagad- visā Eiropā slavena atpūtas vieta, tāpat kā dziednieciskais Hevizs – neliels sērūdeņraža ezeriņš Balatona rietumu galā. Hevizas pilsētiņa pazīstama ar lielāko termālo ezeru Eiropā, kurā peldēties var visu gadu, ievērojama ir arī Kestbeja pils. Balatonfjūrede – dziedniecības kūrorts Balatona ezera krastā, parks, netālu atrodas arī milzīgā Loci ala un unikālu torni Tamaša kalnā.

Kišbalatona ir aizsargājam teritorija Balatona ezera rietumos, te sastopama liela putnu daudzveidība.

Vesprema ir viena no senākajām pilsētām valstī, dēvēta par „Karaļu pilsētu”, ievērojama ar cietoksni kalna galā, Karalienes Gizeles muzeju, Dežē Lacko muzeju. Pilsētā ir skaists Botāniskais dārzs un zooloģiskais dārzs.

Ungārijā ir bagāta daba, lai to aizsargātu ir izveidoti vairāki nacionālie parki un rezervāti – Donavas-Dravas nac. Parks, Balaton-felvidek nac. parks, Ferto-Hansag nac. parks, Donavas-Ipoly nac. parks, Agtelekas nac. parks, Kiskunsagas nac. parks.  Baradlas stalaktītu alas ir viens no Ungārijas dabas dārgumiem.

Hortobāģas puštas nacionālais parks piedāvā vērot putnus, kas tajā ir vairāk kā 200 sugas, doties pārgājienos pa izziņas takām, jāt ar zirgiem vai braukt ar velosipēdiem, taču lielākā parka daļa apmeklētājiem ir slēgta. Ir iespēja apmeklēt Aitkopības muzeju. Parks izvietojies starp Tisas upi un Debrcenas pilsētu. Purvāji pieskaitāmi pie pasaules nozīmes mitrājiem, kultūrainava iekļauta biosfēras rezervātā. Kādreiz zirgu skriešanas sacīkstes bija puštas iedzīvotāju iecienīta izklaide. Nacionālajā parkā atrodas arī Tisas ezers, kas ir lieliska vieta lai makšķerētu.

Virtuve: Ungāru nacionālās virtuves īpatnības tiek saglabātas gadsimtiem ilgi. Gastronomiskais tūrisms ir ļoti plašs tūrisma spektrs Ungārijas tūrisma industrijā. Ja ceļojot pa Ungāriju neesi nobaudījis kādu no nacionālajiem ēdieniem, tad esi palaidis garām lielisku garšas piedzīvojumu. Ungāru nacionālie ēdieni ir ietekmējušies no itāļu, slāvu, turku, franču un pat austriešu nacionālajām virtuvēm. Pie gastronomiskajiem unikumiem Ungārijā noteikti pieskaitāma ir zosu aknu pastēte "fuagra" un nacionālais ēdiens- gulašs . Tas ir gaļas un dārzeņu maisījums, ko pasniedz sautētā veidā vai kā zupu. Šis ēdiens ir iekļauts UNESCO pasaules mantojuma sarakstā un katru gadu par godu tam tiek rīkots speciāls festivāls. Īpaši iecienītas ir ungāru zupas: sēņu, makaronu, saldskābā ķiršu zupa, bet jo sevišķi gaļas zupa gulašs. Arī karpa paprikas mērcē un ar aknu pastēti pildīti pīrādziņi ir tradicionālās virtuves sastāvdaļa.

Garšvielas ungāru gaumē ir populārs suvenīrs tūristiem, jo sevišķi sīvo papriku jeb čilli, kas žāvēta garās virtenēs vai auduma maisiņos tiek pārdota tirgos un bodēs. Ungārijā izaudzē 40% no paprikas pasaulē pieprasītās. Ūdens un vīns lieliski noder pie ungāru ēdieniem, kas ir piparoti un asi. Ungārija ir ideāli piemērota vīna darīšanas valsts, jo vidējā gaisa temperatūra valstī ir + 16 grādi pēc celsija, kas ir ideāla temperatūra gan baltvīnu, gan sarkanvīnu darīšanai.

Vēl viens no Ungārijas simboliem ir Tokajas vīni, kas vēstures avotos pirmoreiz minēti jau 1562. gadā. Tos gatavo no aszu šķirnes vīnogām, ko audzē Karpatu kalnos- īpašās vulkānisko pelnu augsnēs. Kopumā ir astoņas Tokajas vīna šķirnes. Tās vienu no otras atšķir vīnogu grozu («putonu») skaits, no kuriem vīns gatavots. Vecākā tokajieša pudele saglabājusies no 1616. gada.

No kulinārijas izstrādājumiem visiecienītākie Ungārijā ir siera smalkmaizītes (pogácsa) vai skābpiena mīklas strūdeles (rétes) ar ābolu, siera, skābo ķiršu vai magoņu pildījumu. Samaltas magoņu sēklas, kas sajauktas kopā ar cukuru un citrona miziņu, ir ļoti iecienīta sastāvdaļa daudzos konditorejas izstrādājumos.