Gluži kā zeltaini dzintara gabaliņi, Baltijas jūrā ir izkaisītas salas, kas ir tikpat noslēpumainas un neizzinātas kā pati jūra. Un maģiskā Gotlande, kur laiks šķiet apstājies tālajos viduslaikos, ir viens no Zviedrijas slepenajiem dārgumiem. Izjūtas, kas rodas šeit, uz salas, ir vārdos grūti aprakstāmas - neatkārtojami saulrieti, kadiķu audzes, viduslaiku klostera drupas, klintis, jūra un tam visam pāri senatnīguma pieskaņa ar vasaras ziedu smaržu. Gotlandes sirds ir Visbija. Pilsēta, kurā šaurās viduslaiku ieliņas līkumo gar jūras krastu, augšup klintīs, līdz atduras viduslaiku pilsētas mūra priekšā. Staigājot pa tās ieliņām, nereti nākas pamukt sāņus, jo pretī nāk salas simbols – jērs. Visbijā to ir īpaši daudz gan suvenīru tirgotavās, gan kā rotājumi. Visbiju nereti dēvē par “drupu un rožu pilsētu”. Par to “parūpējās” virkne lielvaru, kas laika gaitā kāroja iegūt Gotlandi savā īpašumā. Tāpēc pilsēta savas rētas slēpj aiz kupliem rožu krūmiem. Gotlande ir jāredz – tā ir vieta, kas iespiežas atmiņā. Un ja vēl izdodas redzēt Viduslaiku Festivālu Visbijā, tad droši var teikt: tā ir cita, bet bezgala jauka un savāda pasaule ar salinieku neatkarīgo un īpatnējo raksturu.