Britu salās katrs gadsimts ir atstājis aristokrātiskas liecības gan senpilsētās, kuru vēsture un leģendas aizved līdz pat senajiem druīdu rituāliem, gan arī jaunpilsētās, kuru mūsdienīgais, kosmopolītiskais gars ir spējis saglabāt anglisko ieturētību. Pietiek vien laiski piesēst angļu mauriņā, kāri notiesāt fish & chips, domās sev uzdodot ķecerīgu jautājumu – nez vai apaļā galda bruņinieki šo galdu servēja arī ar slaveno Čedaras sieru vai tikai ar saviem zobeniem? Čedaras aizā darināto sieru noteikti varēja iegādāties Vinčesteras tirdziņā arī pirms pāris gadsimtiem. Turpinot šķetināt vēsturiskās fantāzijas valdziņu, domās parādās aristokrātiskie Oksfordas studenti, kas Bātā smēlās spēkus senajās romiešu termās, jo līdz karaliskajai pieņemšanai Vindzoras pilī tiem tik viegli netikt. Turpat līdzās esošā Velsa ir pilnīgs pretstats – dumpīga, spītīga, nepakļāvīga un nepieradināta, kuras karogā nav klasiskās trejkrāsas, bet gan pūķis, kuram gadsimtu gaitā kakla siksnu un uzpurni tā arī neviens nav spējis uzlikt, ļaujot tam brīvi izbaudīt Snoudonijas kalna nogāzes un vērīgi sargājot turpat netālu apslēptās zelta raktuves