Ekskursijas programmā:
9:40 izbraukšana no Rīgas, pieturvietas pie Zinātņu akadēmijas.
Rīta kafiju šajā reizē padzeram katrs pats pirms izbraukšanas, kopīga rīta kafijas pauze nav paredzēta.
ASV vēsmas kino pilsētiņā. KinoCity Rumbulā — filmu uzņemšanas laukums ar amerikāņu pilsētiņas dekorācijām. Ņujorka Rumbulā. Mazais ceļojums uz Ameriku jeb kino ieliņa Rumbulā! Un kāda Gruzijas pilsēta.
(Ziedojums 5€ no personas)
Piemiņas zīme Daugavas lībiešiem un viņu vadonim Ako. 1994. gadā tika atklāta tēlnieka Ģirta Burvja veidotā piemiņas vieta – veltījums mūsu novada seno iedzīvotāju brīvības alkām. Šī vieta Daugavas krastā rada īpašas sajūtas, liekas, ka senču cīņas gars tikai nogaida aiz senajiem vaļņiem, gatavs jebkurā brīdī izlauzties. Pašā vidū slejas burts „A”, kam ir īpašs spēks. Tas ir pirmais burts, latvju rakstos tas atpazīstams kā Dieva zīme. Uz augšu vērstie stabi simbolizē pretēju varu cīņu, kas tomēr virsotnē vienojas, saplūstot Saules zīmē, jo tāda ir latviskā dzīves gudrība. Laivas formas šķērslī iekalts vēstījums par to dienu notikumiem. Uz stabiem attēloti Rīgas skati, cīņu ainas, pilskalns un senā osta, kas atradās tepat, Daugavas pretējā krastā. Ja uz piemiņas vietu skatītos no putna lidojuma, tā atgādina seno vairogu, kas aizsargā ne tikai cīnītāju, bet mūs visus. Simboliskajā aizsargvalnī ir četri vārti, bet uz tā – senie sargi, kas pārvērtušies akmenī. Ako piemiņas zīme atjaunota un ar jauniem senvēstures motīviem papildināta 2013. gadā. Teritorija Daugavas piekrastē labiekārtota 2014. gadā.
Piemiņas zīmes tuvumā atrodas vieta, kur arheologi atklājuši senāko Latvijā zināmo akmens laikmeta cilvēku apmetni, kas atradās teritorijā pie Salaspils Laukskolas.
Svētkiem sapostā Ogre, tiem kas vēlas, iespēja iepirkties "Sierštelles" veikaliņā.
Ekspozīcija “Brīvības ceļš”. Tā vēsta par Latvijas un Ogres novada iedzīvotāju cīņu par brīvību, Latvijas Republikas neatkarību. Ekspozīcija sniedz izpratni par Brīvības ceļa nepārtrauktību, Latvijas un Ogres novada iedzīvotāju parādīto varonību, upuriem brīvības vārdā. Ekspozīcija akcentē svarīgus notikumus Latvijas neatkarības izcīnīšanā un izceļ nozīmīgas Ogres novada personības — vēsturisko notikumu dalībniekus. Ekspozīcija sniedz apziņu, ka Latvijas Republikas brīvība un neatkarība ir fundamentālas vērtības. Vērtības, kas nosaka arī katra indivīda brīvību un neatkarību. Apziņu, ka valsts neatkarība ir vēsturiski izcīnīta ar lieliem upuriem, ka valsts brīvība un neatkarība ir sargājama kā liels dārgums.
(Ekskursija vietējā gida vadībā - ~2 EUR personai)
Pusdienas. Piedāvājums un cena tiks precizēti brauciena dienā.
Ķeguma pilsētas muzejs. 2018. gadā atklāts Ķeguma novada muzejs bijušās Tomes skolas ēkā. Muzejā apskatāmas dzejnieka, tulkotāja, rakstnieka, grāmatu izdevēja un mākslinieka Jāzepa Osmaņa un rakstnieces, prozaiķes Regīnas Ezeras ekspozīcijas.
Regīna Ezera un Jāzeps Osmanis - atšķirīgi un tomēr līdzīgi. Regīna Ezera: Esmu ļāvusies ritmam un tas sniedz dvēseles līdzsvaru, gandarījuma sajūtu. Būt ritmā iekšā – tas ir ļoti svarīgi, mēness grieži, gadalaiki, sirdspuksti, ieela-izelpa – vai tie arī nav ritmi?
Jāzeps Osmanis:
Tavās acīs tumšzaļa gaisma
Dzelmaini dziļumi lās
Tā tu man uzmirdzi reizēm
Kā mežezers pasakās.
Tā šobrīd vārdu ritmos satiekas divas spilgtas personības – rakstniece Regīna Ezera un dzejnieks Jāzeps Osmanis. Viņi bija ļoti atšķirīgi gan savā mākslā, gan cilvēciskajā būtībā, tomēr netrūka arī vienojošu momentu
– viņi bija teju vienaudži, abiem bija poļu saknes, abiem piemita ļoti smalka un dziļa dabas izjūta, kā arī jūsma par debesu spīdekļiem, tikai - Jāzeps Osmanis bija vairāk saules apdzejotājs, bet Regīna Ezera iedvesmu vairāk
guva mēnesgaismas maģijā. Regīna visa mūža garumā ļoti mīlēja suņus, kas spilgti atspoguļojas arī viņas daiļradē, un šo iezīmi mūža nogalē pilnā mērā iemantoja arī Jāzeps Osmanis - ne velti mēdz teikt, ka viņa suņa puika Rūdis kļuva par visvairāk apdzejoto un apgleznoto suni Latvijā.
Un vēl. Abu dzīves (gan dažādos laika posmos) ļoti cieši bija saistītas ar Ķeguma novadu. Dzimusi Rīgā, Regīna Ezera mūža otro pusi pavadīja Tomes pagasta „Briežos”, tāpat no Latgales nākušais un lielāko dzīves daļu Rīgā dzīvojošais Jāzeps Osmanis mūža nogalē kļuva par ķegumieti.
(Ziedojums 3 EUR)
Garšu sētai 6 gadi, un Garšu sētas mājvietai – 100 gadi! Ne tikai citiem radām svētkus, bet arī paši vērienīgi svinam! Artūrs Kovaļevskis Ogres novada Tomes pagastā ar ģimenes atbalstu savas dzimtas mājās Grantslejas 2020. gadā izveidoja svinību un ēdināšanas pakalpojumu uzņēmumu “Garšu sēta”. Protams, 23 gadu vecumā sākt uzņēmējdarbību bija izaicinājums - neziņa par to, kā viss būs. Taču par sava uzņēmuma izveidi domāju jau ļoti sen. Man bija vīzija un arī plāns, kā visu veidošu.
Baudīsim svētku kūku un kafiju, tēju.
(Vakara našķošanās - 8 EUR no personas)
Mājupceļš, atgriešanās Rīgā ap 18:30
Ekskursijas cena: 46 EUR
Cenā ietilpst: vieta autobusā, pavadošā gida pakalpojums.
Cenā neietilpst: ieejas maksas apskates objektos, ēdināšanas izmaksas, ziedojumi, citi personīgie tēriņi
Maza grupa, piesakies savlaicīgi!
Maršrutu sastādījusi un vada gide Inita.