Ekskursijas programmā:
9:00 izbraukšana no Rīgas, pieturvietas pie Zinātņu akadēmijas.
Kafijas pauze šoreiz izpaliek!
Dieva dārzs jeb Dievdārziņš ir senvieta Iecavas upes krastā, no kura paveras gleznains skats uz Iecavas upi un Iecavas luterāņu baznīcu – dodoties pa ierīkoto pastaigu koka laipu, iespējams apskatīt iespaidīgos dolomīta atsegumus, kas redzami vairāk nekā 200 metru garumā, kā arī šķērsot upi pa kājāmgājēju tiltu.
Dievdārziņš tiek uzskatīts arī par piemiņas vietu 1812. gada kara laikā kaujās pie Iecavas kritušajiem Napoleona armijas virsniekiem
Iecavas parks un muižas komplekss
Kurzemes hercogistes laikā Iecavas tagadējais centrs nonāca Gotharda Ketlera īpašumā. Šeit tika uzbūvēta viena no hercoga medību pilīm, taču pašā Iecavā hercoga valdīšanas laikā bijusi attīstīta saimnieciskā darbība ar vara, kaļķu un darvas cepļiem, linu un vadmalas austuvēm, papīra dzirnavām. Pēc Ziemeļu kara Iecavas muiža zaudēja savu nozīmi, ēkas netika remontētas un panīka – 1773. gadā par muižas īpašnieku uz visiem laikiem kļuva Krievijas armijas pulkvežleitnants Pēteris fon der Pālens, kurš arī muižas kompleksu 1907. un 1908. gadā atdzīvināja, uzbūvējot jaunu muižas dzīvojamo ēku, alus un liķiera fabriku, viņa uzraudzībā tika iekopts arī angļu stila muižas ainavu parks. Diemžēl, pils līdz šim nav saglabājusies, jo to 1915. gadā Krievijas armijas daļa nodzedzināja.
Iecavas parks ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, tas veidots vienlaicīgi ar muižas kompleksa izbūvi laikā no 1795. līdz 1800. gadam, naturālistiskā angļu ainavu parka stilā. Interesanti, ka muižas laikā iecavniekiem ieeja parkā bija liegta, un tikai pēc Latvijas neatkarības izcīnīšanas parks kļuva publiski pieejams. Parka kopējā plātība ir 16,6 ha, tam raksturīga liela lapu koku daudzveidība, pārstāvētas vairākas eksotisku koku sugas, un koku vecums pārsniedz pat 130 gadus – daudzi no tiem iezīmēti dižkoku statusā. Parkā 1936. gadā atklāts tēlnieka P.Bandera veidotais piemineklis Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem,
(Apskate ar vietējo gidu. 3 EUR no personas)
Pēc gandrīz gadsimtu ilga klusuma Iecavas luterāņu baznīca atkal vērusi durvis apmeklētājiem. Vairāku gadu laikā vēsturiskais dievnams ieguvis jaunu elpu – atjaunots tā interjers, kas veidots, iedvesmojoties no baznīcas 17. gadsimta pirmsākumiem un gotikas un renesanses stilistikas.
Šajā darbā līdzās draudzei un restauratoriem piedalījušies arī Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma audzēkņi. Iecavas baznīca ir jau 58. dievnams Latvijā, kura atjaunošanā topošie meistari savas prasmes pilnveido, strādājot īstā kultūras mantojuma objektā.
Iecavas baznīca celta 1641. gadā. Gadsimtu gaitā tā vairākkārt cietusi – Otrā pasaules kara laikā un 20. gadsimta 70. gados, kad ugunsgrēkā tika iznīcināts tās vēsturiskais interjers. Draudze dievnama atjaunošanu uzsāka 90. gados.
(Apmeklējums pēc remonta noteikts 5 EUR no personas)
Pusdienas "Bārbelītē", kur saimniece gatavo gardus cepelīnus!
(Cepelīni 2 gb 6 EUR).
Jezuītu ordeņa celtā Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs Uzņemšanas Romas katoļu baznīca ir izcilākais agrā baroka stila arhitektūras piemineklis. Vēl 18. gs. sākumā baznīca bija lielākais un greznākais katoļu dievnams Latvijā.
Skaistkalnes baznīca ir viena no lielākajām un krāšņākajām Latvijas lauku baznīcām. Lielā balti krāsotā trīsjomu bazilika, kuras rietumu galā paceļās divi iespaidīga izmēra torņi, bija viena no pirmajām agrā baroka stila divtorņu katedrāles tipa baznīcām Latvijā. Tā kļuva par sava veida paraugu veselai virknei vēlāk celto Latgales katoļu baznīcu.
Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs Uzņemšanas Romas katoļu baznīca ir otrs lielākais svētceļojumu galamērķis aiz Aglonas, ik gadu uzņemot simtiem svētceļnieku un tūristu. Kopš 2021. gada baznīca plašāk pazīstama arī kā Sv.Jēkaba jeb Camino de Santiago ceļa noslēgums Latvijā (tālāk ceļš seko Lietuvā).
(Apmeklējums un katakombas ar vietējo gidu 5 EUR no personas)
Radīšanas tradīcija. Biržu reģions ir slavens ar diviem produktiem – alu un maizi –, kuru ražošanā īpaša nozīme ir augstas kvalitātes graudaugiem. Var teikt, ka biržieši piedzimst ar mīlestību pret graudaugiem , īpaši novērtējot maizi – ģimenes, spēka un veselības simbolu. Maize ieņem svarīgu, godājamu vietu ne tikai tradicionālajos svētkos, bet arī ikdienas ģimenes galdā. Tas ir īpaši vērtīgs produkts, tāpēc birzieši ir saglabājuši seno maizes cepšanas paražu gudrību.
Iepirkšanās Biržu donas veikalā.
Kirkilu skatu tornis. No 32 metrus augstā skatu torņa paveras burvīgs skats uz ezeriņiem torņa pakājē. Ezeriņi šeit veidojušies no karsta kritenēm. Turpat blakus tornim ir arī dabas taka, kas izved cauri ezeriņiem. Takas garums ir ap vienu kilometru. No torņa paveras 30 dažāda izmēra ezeriņi, turklāt vasarā, ja paveicas, ezeriņi var iekrāsoties arī dažādās krāsās. Ezeriņi savā starpā ir savienoti, diametrā tie ir aptuveni 20-30 metrus plati, bet dziļumā sasniedz 8-11 metrus.
Plkst. 18:00 festivāla "Zemgales ērģeles" noslēguma koncerts Bārbeles luterāņu dievnamā.
Te solokoncertu ar intriģējošu nosaukumu “Latviskais un nezināmais” sniegs ērģelniece Ilona Birģele. Koncertā celsim gaismā gan Latvijā teju nepazīstamu mūziku, gan vispirms jau Bārbeles ērģeles – brīnišķīgu vēsturisko instrumentu. Koncertā satiksies latviskais un tālais, nezināmais, meditācija un enerģiski deju ritmi, atturīgs smalkums un varenas kaujas scēnas. Zīmīgi, ka daļa programmas būtiski sabalsosies ar festivāla ieskaņas koncerta programmu, tā it kā noslēdzot sava veida apli.
(Ziedojums dievnamam)
Atgriešanās Rīgā ap 20:30
Ekskursijas cena: 46 EUR
Cenā iekļauts: vieta autobusā, pavadošais gids
Cenā nav iekļauts: ieejas maksas, ziedojumi, ēšanas u.c.izmaksas
Ekskursiju sagatavoja un vada gide Inita
