Senegāla ir krāsaina, saulaina un silta valsts Āfrikas rietumu daļā. Šeit valda īsta Āfrikas gaisotne sievietes ģērbušās krāsainu audumu”kleitās”, krāšņās rotās,  uz savas galvas nesot lielas ūdens krūzes. Zīmīgi ir lielie tirgi, kuros notiek nebeidzama rosība un dažādu krāsu sajaukumi, gaisā virmo grauzdētu zemesriekstu smarža- kas raksturo Senegālas kultūru.

Atrašanās vieta: Valsts atrodas Āfrikas rietumu daļā, uz dienvidiem no Senegālas upes. Uz rietumiem no Senegālas atrodas Atlantijas okeāns, Gvineja-Bisava uz dienvidiem, Mali uz austrumiem, un  Mauritānija uz ziemeļiem.
Platība: 196 722 km 2
Galvaspilsēta: Dakāra
Iedzīvotāju skaits: 17,594,382 (2022.gads)
Valsts valoda: franču valoda, lielākā daļa runā savā etniskajā valodā
Reliģija: 90% musulmaņi un 5% kristieši. Taču Senegālas dominējošā reliģiskā iztēle ievērojami atšķiras no tā, ko iesaka klasiskās etiķetes, piemēram, "musulmaņi" vai pat "sūfiju brālības". (2019.gads)
Etniskās grupas: Volofs 37,1%, Pulārs 26,2%, Serers 17%, Mandinka 5,6%, Jola 4,5%, Soninke 1,4%, citas 8,3% (ietver eiropiešus un libāniešu izcelsmes personas) (2021.gads)
IKP: $ uz 1 iedz. 3,675 (2020.gads)
Galvenās nozares: pārtikas pārstrāde, kalnrūpniecība, mākslīgais mēslojums, tekstilizstrādājumu un nafta;
Eksports: zivis, kokvilna, audumu, zemesrieksti, kalcija fosfāts. 26,7 % eksporta notiek uz Indiju;
Valūta: CFA franks ( XOF )
Valsts pārvaldes forma: daļēji prezidentāla republika
Augstākais punkts:  Nepen Diakha 584 m
Lielākās pilsētas: Dakāra, Touba
Reljefs: Senegālas teritorija ir līdzena ar smilšainu augsni un zema-vidējais augstums 200 m v.j.l.. Pašos valsts dienvidaustrumos reljefs kļūst augstāks- virs 500 m v.j.l.
Dabas resursi: zivis, fosfāti un dzelzs rūda
Klimats: Tropu klimats ar divām sezonām: sauso un lietus
Drošība: pastāv divas briesmas  Casamance reģionā var sākties pilsoņu nemieri un Dakāras pilsētā ir ielu noziedzība. Tumšajā diennakts laikā nevajadzētu atrasties pludmalē un klīst pa šaurām ieliņām, nevalkāt dārgas rotaslietas un jāuzmana somas. Īpaši uzmanīgām jābūt sievietēm dodoties vienām uz pludmali, ja iespējams var izlikties par precētu un valkāt laulības gredzenu, lai nepievērstu sev lielu uzmanību no vīriešu puses
Vakcinācijas prasības ceļojot uz šo valsti: visiem ceļotājiem obligāti jāvakcinējas pret dzelteno drudzi. Ieteicams vakcinēties pret vēdertīfu, Stingumkrampjiem – Difteriju, hepatītu A un Meningokoks A&C atsevišķās zonās pret hepatītu B, trakumsērgu un ETEC ceļotāju caureju
Vīza: nepieciešama visiem izņemot ES, ASV, Kanādas, Norvēģijas, Dienvidāfrikas, Izraēlas, Japānas un ECOWAS pilsoņiem.

Dakāra ir Senegālas galvaspilsēta un tā atrodas valsts rietumu daļā Kabovardes (Cape Verde) pussalā, Atlantijas okeāna piekrastē. Dakāras pilsētu ieskauj skaistas pludmales,  šeit atrodas Senegālas Valsts asambleja un prezidenta pils. Pilsēta pazīstama ar ralliju Parīze- Dakāra. Šodien Dakāra ir moderna un kosmopolīta pilsēta ar mūsdienīgām ēkām, kas slejas viena pie otras un iespaidīgu koloniālo arhitektūru. Pilsētas tirgos notiek nepārtraukta rosība, kur tirgo visu sākot no lietota apģērba un beidzot ar mājlopiem, lielākais no tirgiem ir  Sandaga tirgus kurš atrodas pašā pilsētas sirdī.
Ievērības cienīgs Dakārā ir viens no vecākajiem mākslas muzejiem IFAN. Muzejā eksponēti Rietumāfrikas mākslas un citi priekšmeti.
 
Netālu no Dakāras Atlantijas okeānā atrodas Gore salas, kur laikā no 15. Līdz 19. gadsimtam risinājās lielākā vergu tirdzniecība Āfrikā. Salas arhitektūra sevī apkopo britu, portugāļu, holandiešu un franču celtniecības elementus. Vietējiem iedzīvotājiem šī vieta ir kā milzīgu ciešanu simbols.

Touba ir pilsēta Senagālas centrālajā daļā. Pilsētā ir Islāma un Musulmaņu ticības pārstāvji. Touba pilsētā ir āpbedījuma vietas un Lielā mošeja, kas ir viena no lielākajām Āfrikā. Pilsētā ik gadu notiek svētceļojums Grand Magal, kas piesaista no viena līdz diviem miljoniem cilvēku no visas Senegālas un ārpus tās, pat no Eiropas un ASV. Mazāki svētceļojumi notiek cauru gadu. Pilsētā ir aizliegts alkohols, cigaretes, azartspēles, mūzika un dejas.

Cayar ir vieta kur simtiem zvejnieku atgriežas no atklātās jūras un ceļ ārā savu lomu. Zvejnieki ceļ ārā tonnām zivju, omāru un garneļu no savām krāsainajām laivām. Pludmale ir pilna ar pircējiem, ģimenēm un bērniem, tas ir brīdis ko nedrīkst palaist garām.

Rozā ezers. Pa ceļam uz Cayar pludmali jūs atklāsiet vienu no dabas brīnumiem rozā ezeru. Ezera ūdens ir ļoti sāļš, sekls un silts un tā krastus ieskauj baltas putas. Ezera dibens sastāv no biezas sāls garozas, un cauru nedēļu vietējie no ezera kasa sāli. Sāls iegūšana ir būtisks ienākumu avots. Īpaši iespaidīgs ezers izskatās rītausmā un krēslas stundā, kad saules gaismai atspoguļojoties sāļajā ūdenī parādās koši rozā krāsa.

Saint- Louis ir bijusī Senegālas galvaspilsēta. Pilsēta ir bagāta ar savu vēsturi, šaurajām ieliņām, koka balkoniem un skaistajām terasēm. Laikā no 18. Līdz 19. Gadsimtam Saint- Louis bija galvenā tirdzniecības osta un līdzīgi kā Gore salās notika vergu tirdzniecība. Pilsētu ir iespējams izstaigāt kājām, vai apkārtni vērot braucot zirga pajūgā. Pilsēta ir pazīstama ar tās kultūras dzīvi, festivāliem un svētkiem brīvdienās. No Saint- Louis dodoties lejā pa Senegālas upi var apskatīt Podor, Bakel un Matam pilsētas un to lielisko arhitektūru.

Stundas braucienā uz ziemeļiem no šejienes atrodas Djoudj Nacionālais parks. Šeit ir lieliska oāze un mājvieta 3000000 putniem ziemas sezonā.

Casamance pretstatā pārējai valstij, piedāvā ainavu ar bieziem mežiem, rīsu laukus un milzīgus kapok kokus. Tās pludmales tiek uzskatītas par labākajām visā Rietumāfrikā. Siltā saule, jūra un smiltis un viesnīcas gar pludmali padara šo  reģionu par lielisku vietu atvaļinājumam. Casamance ir mājvieta tradicionālajām Senegālas tautām. Daži ciemi piedāvā tradicionālas naktsmītnes un ekotūrisma programmas, lai ienākumus varētu izmantot ciemu attīstībai.

Austrumu Senegāla sevī glabā īsto valsts noslēpumu ar tradicionālo Āfrikas dzīvi un maziem ciematiem. Bedik, Bassari, un Tenda lepni tiek saglabātas tradīcijas, raksturīgais apģērbs, rotas un ciema robežas. Ciemi atrodas uz zaļiem pauguriem, ūdenskritumu un brīnišķas ainavas ieskauti.

Niokolo Koba Nacionālais parks tika dibināts 1954. un paplašināts 1969. gadā, un tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā kā biosfēras rezervāts. Parks atrodas kalnainā rajonā, kur garām stiepjas Gambijas upe. Lielāko parka teritoriju sastāda meži, parkā ir vairāk kā 1500 jeb 78% augu sugas. Parkam raksturīgie ir savvaļas dzīvnieki- 20 abinieku sugas, 60 zivju sugas, 38 rāpuļu sugas, 330 putnu sugas un aptuveni 80 zīdītāju sugas, 11000 bifeļu, 400 antilopes, 50 ziloņu, 120 lauvas, 150 šimpanzes, un dažas retas leopardu un Āfrikas savvaļas suņi.

Virtuve: valstij raksturīgi ir zemesrieksti, kuru aromāts virmo gaisā. Galvenais uzturā ir jūras veltes, zivis. Retāk tiek ēsta gaļa- liellopu, jēra un vistas gaļa, cūkgaļu dabūt praktiski nav iespējams, daudzi ir musulmaņi. Francijas pārtikas ietekme Senegālā ir nenoliedzama. Viens no galvenajiem ēdieniem ir rīsi un kuskuss.