Ceļojums uz Madeiru: ko apskatīt, kad turp doties un cik tas maksās?

Ceļojums uz Madeiru latviešu ceļotāju vidū kļūst arvien iecienītāks, jo Portugāles sala vienuviet piedāvā dabu, kalnus, okeānu un maigu klimatu visa gada garumā.

Kad pirmo reizi nonācām Madeirā, mums radās jautājums, kāpēc nebijām šurp atlidojuši jau agrāk. Kaut arī sala nav liela, tajā ir stāvi kalni, klintis, ūdenskritumi, zaļi meži, mazas pilsētiņas, dabiskie baseini un tik daudz pārgājiena taku, ka, tās izstaigājot, mājās atgriezīsies ne tikai dažus kilogramus vieglāks, bet arī miljons iespaidu bagātāks.

Madeira ir interesanta arī ar to, ka uz šejieni tiešām var ceļot teju jebkurā gadalaikā. Sala atrodas subtropu klimatā, tāpēc pat ziemā te nav jāstaigā ar trim jakām. Vienlaikus Madeirā laikapstākļi var mainīties ļoti strauji – kamēr pie okeāna spīd saule, kalnos var būt migla, vējš un lietus, tāpēc, ja plāno iet pārgājienā, laikapstākļu pārbaude ir ļoti vēlama.

Tomēr ir aplami domāt, ka Madeira ir galamērķis tikai pārgājienu entuziastiem. Jā, kalni šeit ir iespaidīgi, un tieši pēc šī ceļojuma mēs tos tik ļoti iemīlējām, bet salā var darīt arī daudz ko citu – peldēties vulkāniskajos baseinos, doties jūrā skatīties vaļus un delfīnus, sērfot, nirt, braukt ar laivu, izbaudīt vietējo virtuvi un Madeiras vīnu vai vienkārši klīst pa Funšalas ielām. Starp citu, vaļus un delfīnus Madeiras apkārtnes ūdeņos var vērot visa gada garumā.

Šajā rakstā mazliet vairāk iepazīsies ar šo Portugāles salu – ar tās kalniem, pārgājieniem un vēl citiem vilinošiem iemesliem, lai jau tagad rastos vēlme izpētīt tuvākos lidojumus uz Madeiru.

Vai lidot uz Madeiru ir droši?

Jā, lidot uz Madeiru ir droši, bet šīs salas lidosta ir viena no tehniski izaicinošākajām Eiropā, jo tā atrodas starp kalniem un Atlantijas okeānu, un lidostas skrejceļa izbūve ir bijusi liels izaicinājums inženieriem. Patiesībā to pat dēvē par vienu no nozīmīgākajiem Portugāles inženiertehniskajiem sasniegumiem, jo daļa skrejceļa atrodas uz milzīgas konstrukcijas virs okeāna.

Arī vējš šeit nav tikai neliela brāzma, kas liek matiem patīkami plīvot. Spēcīgs vējš Madeiras lidostā var ietekmēt lidojumu kustību, un ir bijušas dienas, kad laikapstākļu dēļ lidostas darbība tiek traucēta, tāpēc pilotiem, kuri lido uz Madeiru, ir jābūt īpaši sagatavotiem šiem specifiskajiem apstākļiem.

Tomēr no tā nevajadzētu izdarīt secinājumus, ka lidot uz Madeiru ir bīstami vai ka to nevajadzētu darīt. Lidosta darbojas pilnā režīmā, un pēdējos gados tā ir būtiski attīstīta un modernizēta. Tāpēc, ja rodas satraukums pirms nolaišanās, skaties uz to no otras puses, proti, Tu neesi ieradies bīstamā lidostā, bet gan vietā, kur pilotiem ir jābūt īpaši prasmīgiem un kur pati nolaišanās var kļūt par atmiņā paliekošu ceļojuma mirkli. Jāpiebilst, ka mums visi lidojumi uz Madeiru ir bijuši ļoti mierīgi.

Ko apskatīt Madeiras lielākajā pilsētā Funšalā?

No lidostas var doties pa taisno uz Funšalu. Turp ved sabiedriskais transports, Bolt taksometri, kā arī ir ērti aizbraukt ar nomas auto. Šī ir vieta, kur var satikt visvairāk ceļotāju, jo pilsētā ir gan vecpilsētas ieliņas, tirgus, katedrāle, parki, promenāde gar okeānu, trošu vagoniņi, restorāni un kafejnīcas, gan arī daudz iespēju doties tālākās ekskursijās vai pārgājienos.

Labs Funšalas sākumpunkts ir Avenida Arriaga – viena no galvenajām un skaļākajām ielām. Ja pilsētā notiek kāds festivāls vai pasākums, šo ielu parasti rotā dažādi dekori un instalācijas. Netālu atrodas arī neliels dārzs Jardim Municipal do Funchal, kurā ir eksotiski augi, dīķis un amfiteātris. Tā ir laba vieta, kur uz brīdi apsēsties, ja pēc pilsētas iepazīšanas kājās jūtams nogurums.

No šejienes tālāk var doties uz Funšalas katedrāli, kas ir viena no vecākajām ēkām Madeirā. Ieeja tajā ir bez maksas.

Funšalā ir vērts izstaigāt arī promenādi gar okeānu. Tajā ir daudz kafejnīcu, ēdienu busiņu, skulptūru un arī laivu, kas dodas jūrā un atgriežas ostā.

Kaut arī Madeira nav slavena ar plašām smilšu pludmalēm, Funšalā ir vairākas iespējas nopeldēties okeānā, jo pilsētas piekrastē ir gan nelielas pludmales, gan dabiskie vulkāniskie baseini. Piemēram, nedaudz izbraucot no pilsētas, var nokļūt Doca do Cavacas dabiskajos okeāna baseinos.

Vēl viens labs veids, kā apskatīt Funšalu, ir trošu vagoniņš, kas no pilsētas centra aizved uz Monte. Brauciens ilgst aptuveni 15 minūtes, un tā laikā pilsēta pamazām paliek arvien mazāka, bet skats uz Funšalas līci – arvien plašāks.

Monte augšpusē atrodas Monte Palace tropiskais dārzs, kurā var pavadīt pat vairākas stundas. Savukārt, dodoties lejā, var piedzīvot vēl vienu aktivitāti – nebraukt ar vagoniņu, bet tā vietā izvēlēties ragaviņas jeb Carreiros do Monte. Tās ir lielas pītās ragavas, kurās vari iesēsties un piedzīvot to, kā divi vadītāji baltos tērpos stums un vadīs tās lejup pa ielu. Kādreiz vietējie iedzīvotāji šādi pārvietojās no Monte uz Funšalas centru, bet mūsdienās tā ir saglabājusies tikai kā atrakcija ceļotājiem.

Tomēr jāņem vērā, ka ragaviņas neaizved līdz pašam pilsētas centram, tāpēc pēc brauciena vēl būs jāiet lejup aptuveni 15 minūtes.

Funšalas vecpilsētā atrodas arī Mercado dos Lavradores – krāsains tirgus, kur var apskatīt un nopirkt augļus, dārzeņus, zivis, ziedus un citus vietējos produktus. Viens praktisks padoms – pirms kaut ko pērc, noskaidro cenu, jo tūristiem paredzētajos tirgos tā var būt ievērojami augstāka.

Vai Funšalā var redzēt vaļus un delfīnus?

No pilsētas ostas regulāri tiek organizēti izbraucieni okeānā, kuros var meklēt vaļus un delfīnus. Laivu ekskursijas var būt dažādas – no lielākām laivām līdz ātrlaivām. Dažos braucienos līdzi dodas arī jūras biologs, kurš stāsta par dzīvniekiem un palīdz tos ieraudzīt.

Šeit, protams, jāatceras, ka daba nav zooloģiskais dārzs – neviens nevar garantēt, ka konkrētajā dienā ieraudzīsi tieši to dzīvnieku, kuru cerēji satikt. Tomēr arī tad, ja vaļi šai dienā nolemj palikt citur, brauciens okeānā pats par sevi būs piedzīvojums.

Caniçal: pārgājiens gar klintīm un Atlantijas okeānu

Caniçal pilsētiņa atrodas netālu no lidostas, tāpēc šeit var palikt gan pirmajā, gan pēdējā ceļojuma naktī. Šai vietai ir vēl viena priekšrocība – no Caniçal ir ērti nokļūt līdz vienam no skaistākajiem Madeiras pārgājieniem – Vereda da Ponta de São Lourenço jeb PR8.

Līdz takas sākumam var aizbraukt ar transportu, bet, ja ir laiks un vēlme, no Caniçal turp var doties arī kājām. Tikai jāņem vērā, ka vietām nāksies iet gar šosejas malu, tāpēc šis nav tas posms, kurā vajadzētu aizklīst savās domās un aizmirst par satiksmi. Šajā virzienā kursē arī sabiedriskais transports, bet, ja negribas gaidīt autobusu, Madeirā darbojas arī Bolt aplikācija, tāpēc nokļūšana uz un no pārgājiena nav sarežģīta.

PR8 taka ir pilnīgi cita Madeira, ja salīdzina to ar citām kalnu ainavām. Ponta de São Lourenço ir vulkāniska pussala, kur koku gandrīz nav, ir zema veģetācija, stāvas klintis un Atlantijas okeāns abās pusēs. Taka ved gar pussalu, un, ejot arvien tālāk, skati kļūst interesantāki – vienā pusē mierīgāks okeāns, bet otrā viļņi sitas pret klinšaino krastu.

Šajā pārgājienā nebūs visu dienu jākāpj kalnā un beigās jādomā, kā tikt no tā lejā, lai saudzētu savus sāpošos ceļgalus. Te ir kāpumi un kritumi, bet ne tādi, kas pieredzējušam pārgājienu gājējam sagādātu problēmas. Ja neesi tuvos draugos ar kāpšanu, dažos posmos, protams, nāksies nedaudz piepūlēties, bet kopumā maršruts ir paveicams arī bez kalnu pārgājienu pieredzes. Oficiāli tas tiek klasificēts kā vidējas grūtības pārgājiens, un turp un atpakaļ jārēķinās ar aptuveni astoņiem kilometriem.

Viennozīmīgi šajā pārgājienā steigties negribēsies, jo acis būs piekaltas apkārtējām ainavām. Iespējams, vietām jutīsi stiprākas vēja brāzmas, tāpēc saulainā dienā neļaujies maldīgai sajūtai, ka ārā ir silti un jaka nebūs vajadzīga.

Kur Madeirā atrodas kāpnes uz debesīm?

Uz Pico do Areeiro virsotni, kas ir 1818 metrus augsta, noteikti ir vērts aizbraukt, jo tā paver skatu uz salas centrālo kalnu masīvu, ielejām un Atlantijas okeānu, kā arī ļauj acīm priecāties par brīnišķīgiem skatiem.

Labākais šī pārgājiena piedzīvojums sākas tad, kad dodies mazliet tālāk pa PR1 Vereda do Areeiro taku, kur parādās slavenās kāpnes uz debesīm jeb stāvas kāpnes, kas izcirstas klintīs un ved arvien augstāk kalnu masīvā. Vienā brīdī apkārt ir tikai klintis, debesis un mākoņi, bet lejā – Madeira, kas izskatās pavisam maza. Taka ved cauri vairākiem tuneļiem, kas tai piešķir vēl vienu burvību. Jāpiebilst, ka tad, ja esi garāka auguma un Tev līdzi ir liela soma ar guļammaisu, telti, ēdienu nedēļai un drēbēm, tad iziešana cauri atsevišķiem tuneļiem var radīt nelielas sāpes mugurā.

Ja neesi gatavs pilnajam pārgājienam līdz Pico Ruivo – Madeiras augstākajai virsotnei –, vari aiziet līdz Miradouro da Pedra Rija un doties atpakaļ. Šis posms ir vairāk nekā kilometru garš vienā virzienā, un to var veikt turp un atpakaļ pa to pašu taku.

Lai noietu maršrutu līdz Pico do Areeiro un sajustu kalnu burvību, nav jābūt nopietnam pārgājienu cienītājam. Vari vienkārši atbraukt, izstaigāt pirmo takas posmu, paskatīties uz klintīm un mākoņiem un saprast, kāpēc Madeiru tik ļoti iecienījuši kalnu pārgājienu cienītāji.

Ja gribas gājienu turpināt, tad taka aizvedīs Pico Ruivo virzienā.

Kā tikt līdz Madeiras augstākajam punktam – Pico Ruivo?

1862 metrus augstā virsotne ir ne tikai Madeiras, bet visa arhipelāga augstākais punkts. Lai tur nokļūtu, var veikt gan garāku pārgājienu no Pico do Areeiro, gan mērot īsāko ceļu, kas sākas Achada do Teixeira. No turienes līdz virsotnei ir aptuveni trīs kilometri vienā virzienā. Oficiāli šis ir vidējas grūtības pārgājiens, tomēr izturība, pārgājiena apavi, lietus mētelis un iepriekšēja sagatavošanās noderēs.

Pico Ruivo atrodas Madeiras centrālajā kalnu masīvā, un, kāpjot augšup, apkārt pamazām paliek arvien mazāk civilizācijas un parādās arvien vairāk klinšu. No augšas paveras plašs skats uz Madeiras kalniem.

Šī ir vieta, kur laikapstākļi var pilnībā mainīt pārgājiena pieredzi. Vienā dienā no virsotnes vari skatīties uz visu salu, bet citā apkārt var būt tikai balts mākoņu slānis. Dažreiz mākoņi atrodas zem kājām, un tad rodas sajūta, ka stāvi virs debesīm. Pico Ruivo apkārtnē laikapstākļi var mainīties diezgan strauji, tāpēc pat tad, ja lejā spīd saule, kalnos jābūt gatavam vējam, lietum un zemākai temperatūrai.

Ja gribas no Pico Ruivo iegūt vairāk nekā tikai īsu pastaigu līdz virsotnei, to var apvienot ar Pico do Areeiro virsotni. PR1 Vereda do Areeiro sākas Pico do Areeiro 1818 metru augstumā, pa ceļam ved gar Pico das Torres un noslēdzas Pico Ruivo. Pilnais maršruts ir aptuveni sešus kilometrus garš vienā virzienā. Vienīgi jārēķinās, ka tie nenozīmē parastu sešu kilometru pastaigu. Ir kāpumi un kritumi, kāpnes, tuneļi un klinšaini posmi.

Mēs Madeiras kalnus iepazinām mazliet citādāk – ar telti un garākos vairāku dienu maršrutos, tāpēc vienā dienā sanāca redzēt un izstaigāt tiešām daudz. Tomēr šo maršrutu var veikt arī vienā dienā un bez telts, ja esi pieradis pie kalniem, laikus sāc iet un reāli novērtē savus spēkus.

Vērtīgākais šajā pārgājienā ir tas, ka galamērķis nav vienīgais iemesls kāpt. Protams, ir patīkami nostāties Madeiras augstākajā virsotnē un zināt, ka augstāk vairs nevar uzkāpt, tomēr vēl vairāk paliek atmiņā pats ceļš un, ja nakšņo teltī, tad arī saullēkti un saulrieti starp kalniem.

Kura vēl ir populāra virsotne Madeirā?

Ja pēc Pico Ruivo pārgājiena apavus vēl negribas likt malā, vēl viena diena kalnos var aizvest uz Pico Grande. Aptuveni 1654 metrus augstā virsotne atrodas Madeiras centrālajā kalnu masīvā un ir īpaši interesanta ar skatiem uz Curral das Freiras ieleju un apkārtējām virsotnēm.

Pico Grande var izvēlēties kā atsevišķu dienas pārgājienu, īpaši tad, ja gribas mazliet citādāku pieredzi. Viena no iespējām ir sākt maršrutu Boca da Corrida. Šī apkārtne ir arī sākumpunkts vēsturiskajam Caminho Real da Encumeada maršrutam.

Pico Grande apkārtne ir laba izvēle tiem, kuri grib ne tikai nonākt līdz kādai konkrētai virsotnei, bet arī izbaudīt pašu kalnu ainavu. Te ir stāvas nogāzes, dziļas ielejas un Madeiras centrālajiem kalniem raksturīgais reljefs.

Ja pārgājieni kalnos Tev nav sveši, Pico Grande var būt labs vienas dienas plāns, tomēr konkrētais maršruts un grūtības pakāpe būs atkarīga no izvēlētā sākumpunkta. Ja neesi pieradis pie stāviem kāpumiem un klinšaina reljefa, šo nevajadzētu uztvert kā vienkāršu pastaigu līdz skatupunktam – Madeiras kalni arī šeit Tavām kājām var atgādināt, ka skaisti skati parasti kaut ko maksā.

Vai Madeirā drīkst nakšņot teltī?

Madeiras mežos un dabas teritorijās kempings ir atļauts tikai tam paredzētās vietās, turklāt iepriekš jāsaņem atļauja no Madeiras Mežu un dabas aizsardzības institūta. Šī atļauja maksā piecus eiro par nakti.

Mēs savu ceļojumu pa Madeiras kalniem sākām Porto Moniz pilsētiņā. No Funšalas līdz turienei braucām ar taksi, un tālāk devāmies kājām, līdz nonācām arī pie Vereda da Ponta de São Lourenço un izgājām šo taku. Viss pārgājiens mums aizņēma astoņas dienas un septiņas naktis teltī.

Pārgājiena laikā bija savi izaicinājumi. Piemēram, trešās dienas vakarā spēka bija palicis maz, lija lietus, bija tumšs, gribējās gulēt, kā arī dzeramais ūdens bija beidzies. Mums vēl bija jāiet aptuveni pieci kilometri līdz oficiālajai nakšņošanas vietai, kur bija arī iespēja tikt pie ūdens. Šajā brīdī tie pieci kilometri likās ļoti gari.

Mēs turpinājām iet un ik pa laikam tāpat skatījāmies apkārt, varbūt tomēr atradīsies kāda vieta, kur uzcelt telti, bet kalna nogāze bija stāva, visur plūda ūdens; vietām tas burtiski gāzās lejup pa nogāzi. Sausas un kaut cik līdzenas vietas nebija. Turklāt gribējās dzert, tāpēc Madeirā pirmo un vienīgo reizi dzīvē mēs padzērāmies lietus ūdeni, ko pasmēlām turpat no peļķes. Tāpēc šobrīd katru reizi liek pasmaidīt teikums: “Man ir tikai krāna ūdens, vai tas derēs?”

Naktī beidzot sasniedzām vietu, kur varējām uzcelt telti un tikt pie ūdens, un, kad beidzot tika uzveikta cīņa ar sevi un laikapstākļiem, rīts mūs atalgoja ar saulīti. Tā mūs pavadīja visu tālāko maršrutu.

Arī tuneļi, kas Madeiras pārgājienos sākumā izklausās pēc interesanta piedzīvojuma, mūsu gadījumā ne vienmēr radīja prieku. Mans draugs ir gara auguma, viņa mugursoma svēra gandrīz 20 kilogramus un bija milzīga. Ejot cauri dažiem tuneļiem, viņš pat izteica vārdus, kurus šeit labāk nerakstīt.

Dažas dienas kalnos mēs nesatikām gandrīz nevienu, un tas bija viens no labākajiem ceļojuma brīžiem. Būt vienīgajiem cilvēkiem kalnos, vakarā sēdēt Pico Grande virsotnē un skatīties uz sauli, kas riet mums zem kājām... Šo pieredzi viesnīcas numurs nekad neaizstās.

Pārgājienā bija arī neliela baiļu deva, jo vietām nācās kāpt pa klintīm, un pilna soma lika pārdomāt katru nākamo soli, tāpēc šādā pārgājienā es noteikti ieteiktu ņemt līdzi nūjas, īpaši tad, ja līdzi ir smaga soma. Tāpat noderēs ūdens necaurlaidīgi maisiņi, kuros iepakot guļammaisu un drēbes.

Pa ceļam netrūka arī mazāku piedzīvojumu. Vienā pusdienu pauzē mums apkārt saskrēja vistas, kuras diezgan nekaunīgi līda klāt, knābāja mūsu somas un mēģināja tikt pie ēdiena.

Savukārt vairākus rītus, pamostoties teltī, tajā atradām ērces. Par laimi, neviena nebija piesūkusies.

Jāatzīst, ka mums bija arī tādas naktis, kad telti uzcēlām vietās, kur to nedrīkstēja. Šeit skaidri pasakām, ka mēs zinājām, ka pārkāpjam noteikumus, apzinājāmies, ka varam tikt pieķerti un sodīti, un šo pieredzi noteikti nekad neieteiktu atkārtot citiem. Tagad, kad Madeiras kempinga noteikumi ir kļuvuši stingrāki un vienlaikus ir visiem pieejami, drošākā izvēle ir izmantot oficiālās kempinga vietas un pirms došanās saņemt vajadzīgo atļauju.

Kādi laikapstākļi ir Madeiras kalnos?

Kalnos laikapstākļi var mainīties ļoti strauji, tāpēc pat saulainā rītā tajos nevajadzētu doties bez siltākas un lietus izturīgas jakas. Arī oficiālā Madeiras tūrisma informācija brīdina par straujām laikapstākļu izmaiņām, īpaši Pico Ruivo apkārtnē.

Pirms dodies kalnos, ir vērts zināt, ka Madeiras oficiālajiem PR pārgājienu maršrutiem var būt nepieciešama iepriekšēja rezervācija SIMplifica sistēmā. PR1 pilnajam maršrutam no Pico do Areeiro līdz Pico Ruivo piekļuve maksā aptuveni 10 eiro, savukārt īsākajam PR1 posmam un citiem klasificētajiem maršrutiem tiek piemērotas atšķirīgas maksas.

Pirms došanās pārbaudi arī aktuālo takas statusu, jo kalnu maršruti laikapstākļu vai drošības apsvērumu dēļ var tikt ierobežoti.

Kādas aplikācijas noderēs, ejot kalnos?

Dodoties kalnos, iesakām lejupielādēt aplikācijas, kurās karte redzama arī offline režīmā, jo kalnos interneta pārklājums ne vienmēr ir pieejams. Mēs parasti izmantojām MapOut – tajā var lejupielādēt kartes telefonā, redzēt pārgājienu takas, augstuma profilus un dažādus kartē atzīmētus objektus. Tas nozīmē, ka arī vietā, kur telefonam vairs nav zonas, vari redzēt, kur atrodies, kurp dodies un kur var tikt pie ūdens.

Ja plāno garākus pārgājienus vai ceļo ar telti, vēl viena noderīga aplikācija ir Komoot. Tajā vari meklēt un plānot maršrutus, lejupielādēt tos lietošanai bez interneta, kā arī apskatīt citu ceļotāju atzīmētas vietas, piemēram, ūdens avotus vai iespējamās nakšņošanas vietas.

Svarīgākais – karti lejupielādē vēl pirms došanās kalnos un pārbaudi, vai tā tiešām darbojas offline režīmā.

Kur Madeirā atrodas slavenie dabiskie baseini?

Ja pēc pārgājieniem gribēsi palutināt ne tikai savas kājas, bet arī pārējo ķermeni, to varēs izdarīt Porto Moniz dabiskajos baseinos. Tos pirms tūkstošiem gadu izveidojusi atdzisusi lava, bet šodien baseinos ieplūst Atlantijas okeāna ūdens.

Porto Moniz baseinu komplekss aizņem aptuveni 3800 kvadrātmetru lielu platību, un te ir arī ģērbtuves, dušas, bārs, sauļošanās zona, bērnu baseins un pirmās palīdzības punkts. Peldot šajos baseinos, ir neparasta sajūta, jo apkārt ir tumši vulkāniskie ieži un Atlantijas okeāns.

Ja jau esi aizbraucis līdz Porto Moniz, iesakām apskatīt arī tuvumā esošo Seixal. Tur atrodas melno vulkānisko smilšu pludmale, ko ieskauj zaļi kalni un okeāns.

Kas tik īpašs redzams Madeiras lauru mežā?

Mūsdienās Madeira ir mājvieta lielākajai saglabājušās lauru meža teritorijai pasaulē, un 1999. gadā Laurisilva tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Šis ir viens no retajiem gadījumiem Eiropā, kur var izstaigāt tādu mežu, kas atgādina par laiku pirms cilvēka aktīvās iejaukšanās dabā.

Laurisilvā aug ne tikai lauru koki – ejot pa mežu, redzēsi milzīgas papardes, sūnām un ķērpjiem klātus stumbrus, mitras ielejas, klintis un nelielus ūdenskritumus. Šī ir arī viena no nozīmīgākajām Madeiras teritorijām bioloģiskās daudzveidības ziņā, jo te sastopams, piemēram, Madeiras laurkrauklis, kas savvaļā dzīvo tikai šajā reģionā.

Laurisilva aizņem aptuveni 15 000 hektāru lielu teritoriju, un caur mežu ved arī Madeiras slavenās levadas – ūdens kanāli, kas izbūvēti, lai nogādātu ūdeni no salas mitrākās centrālās un ziemeļu daļas uz apdzīvotām vietām un lauksaimniecības teritorijām dienvidos.

Viena no pazīstamākajām Laurisilvas vietām ir Fanal. Šeit saglabājušies seni til koki, no kuriem daži ir pat vairākus simtus gadu veci. Fanal ainavā atklātas pļavas mijas ar seniem kokiem, un teritoriju šķērso vairākas pārgājienu takas. Ja Laurisilvu gribas nevis tikai izbraukt cauri, bet patiešām izstaigāt, Fanal ir viena no vietām, ko vērts iekļaut maršrutā.

Kas ir Madeiras levadas un kāpēc ir vērts tās izstaigāt?

Madeiras levadas ir šauri ūdens kanāli, kas gadsimtiem ilgi būvēti, lai nogādātu ūdeni no salas mitrākajiem kalnu rajoniem uz apdzīvotām vietām un lauksaimniecības teritorijām dienvidos. Mūsdienās gar daudzām levadām izveidotas pārgājienu takas, lai ceļotāji var redzēt ne tikai dabu, bet arī vienu no Madeiras nozīmīgākajiem vēsturiskajiem infrastruktūras projektiem.

Viena no populārākajām ir Levada das 25 Fontes. Tā ved cauri zaļai un mitrai Rabaçal apkārtnei līdz vietai, kur klintīs satek 25 avoti. Savukārt vēl iespaidīgāka var likties Levada do Caldeirão Verde, kas ir garāks maršruts cauri Laurisilvas mežam, kur pa ceļam jāiziet arī cauri vairākiem tuneļiem, beigās nonākot pie augstas klints un ūdenskrituma.

Ja gribas mierīgāku pastaigu, laba izvēle ir Levada dos Balcões. Tā ir īsa taka līdz skatupunktam, no kura paveras skats uz Madeiras kalniem un Laurisilvas mežu. Savukārt Levada do Rei ļauj ilgāk pabūt pašā mežā, ejot gar levadu cauri salas ziemeļu daļai.

Arī levadu pārgājienos jāņem vērā Madeiras laikapstākļi, jo pēc stipra lietus ūdens līmenis var būtiski pieaugt un dažas takas var tikt slēgtas. Pirms došanās ceļā vienmēr vērts pārbaudīt konkrētā maršruta aktuālo statusu un rezervācijas nosacījumus.

Cik dienas vajag, lai apskatītu Madeiru?

Madeiras apskatei ieteicams vismaz piecu līdz septiņu dienu ilgs ceļojums, jo šajā laikā var izstaigāt Funšalu, aizbraukt uz salas rietumu un ziemeļu piekrasti, apskatīt dabas baseinus un ūdenskritumus un doties vismaz divos pārgājienos. Ja galvenais mērķis ir kalni un levadas, labāk ieplānot septiņas līdz 10 dienas.

Ja esi aktīvs ceļotājs, nedēļa Madeirā paies ļoti ātri. Vienu dienu vari veltīt Pico do Areeiro un Pico Ruivo, citu – Pico Grande, vēl kādu dienu pavadīt levadās vai Laurissilvas mežā, bet atlikušajā laikā izbraukāt piekrasti un apskatīt Funchal. Madeirā oficiāli ir daudz dažādu pārgājienu maršrutu, sākot no īsām pastaigām līdz vairāku stundu gariem pārgājieniem.

Savukārt, ja negribi skriet no viena apskates objekta uz nākamo, bet vienkārši izbaudīt salu, vienā nedēļā to mierīgi varēs izdarīt.

Kā vislabāk pārvietoties Madeirā un cik tas maksā?

Madeira nav liela sala, bet, skatoties kartē, var rasties maldīgs priekšstats, ka no viena salas gala līdz otram var ātri aizbraukt. Kalni, līkumainie ceļi un serpentīni braucienu padara garāku, tāpēc tas, kā pārvietosies pa salu, var ietekmēt arī to, cik daudz dienā paspēsi apskatīt.

Ja gribi brīvi izbraukāt salu, piestāt pie skatu laukumiem, aizbraukt uz mazākiem ciematiem un pats izvēlēties, kad un kur doties tālāk, ērtākais variants ir nomas auto. Tas noderēs arī tad, ja plāno vairākus pārgājienus, jo daudzu taku sākumpunkti neatrodas tieši pie autobusu pieturām. Ceļi Madeirā vietām ir stāvi, šauri un ar asiem līkumiem, bet, ja brauc uzmanīgi, pie tiem var pierast.

Ja auto negribas īrēt, salā darbojas SIGA sabiedriskā transporta tīkls. Ar autobusiem var nokļūt starp galvenajām pilsētām un apdzīvotajām vietām, bet uz attālākām vietām reisi var kursēt retāk, tāpēc maršrutu labāk saplānot iepriekš. Sabiedriskā transporta biļešu cenas par braucienu svārstās starp diviem un trim eiro. Ja plāno dienā izmantot autobusus vairākas reizes, ir arī dienas un vairāku dienu biļetes.

Tāpat uz salas darbojas Bolt aplikācija, kas noderēs ne tikai īsākiem braucieniem, bet arī brīžos, kad esi nokāpis no kalna un negribi gaidīt nākamo autobusu. Auto šajā aplikācijā var izsaukt arī no tālākām salas vietām. Piemēram, mēs no Funšalas līdz salas otrai pusei braucām ar Bolt, un brauciens kopumā izmaksāja 50 eiro. Šīs izmaksas dalījām ar kādu vācu tūristi, kura gribēja nokļūt tajā pašā pilsētā.

Ko ir vērts pagaršot Madeirā?

Pēc vairākām stundām kalnos apetīte noteikti būs liela. Turklāt varēs bez vainas sajūtas apēst arī kādu desertu, jo tas tomēr būs godam nopelnīts! Un Madeiras virtuve patiešām ir garšīga.

Ja jāizvēlas, ar ko sākt, mēs ieteiktu pagaršot espetada jeb uz lauru koka iesma ceptu liellopu gaļu. To tradicionāli gatavo uz oglēm, pievienojot ķiplokus un lauru lapas. Parasti to pasniedz kopā ar ceptu kukurūzas putraimu masu.

Tāpat iesakām nogaršot melnās zobenzivs fileju, ko bieži vien servē kopā ar Madeiras banānu. Jā, tiešām ar banānu, bet šī kombinācija garšo ļoti labi, jo Madeiras banāni ir mazāki un saldāki, un tos salā izmanto arī pamatēdienos.

Madeira ir slavena arī ar savu vīnu. Funšalā ir vērts aiziet uz kādu no vīna pagrabiem, lai uzzinātu, kā tas tiek gatavots un kāpēc tas ir tik slavens. Madeiras vīnam ir sena vēsture, un tas jau gadsimtiem tiek eksportēts uz citām pasaules valstīm.

Ja tomēr ir vēlme pēc kā neparastāka, tad var pamēģināt nogaršot ponču – Madeiras tradicionālo dzērienu, ko gatavo no cukurniedru spirta, medus un citrona.

Madeirā ir pieejami gan klasiskie portugāļu deserti, gan arī tādi, kas iecienīti tieši salā. Piemēram, Portugāles klasika ir pastel de nata jeb mazs, kraukšķīgs mīklas groziņš ar olu krēma pildījumu. Savukārt Madeirā populārāka ir bolo de mel. Tā ir blīva, tumša kūka ar cukurniedru medu, garšvielām, riekstiem, sukādēm un Madeiras vīnu. Tāpat izplatīts ir marakujas pudiņš, kas ir krēmīgs un skābens.

Cik maksā naktsmājas Madeirā?

Madeirā var atrast gan vienkāršus viesu namus un apartamentus, gan dārgas pieczvaigžņu viesnīcas. Tātad naktsmāju cena būs atkarīga no komforta līmeņa, kādu vēlies izbaudīt, un no sezonas, kurā plāno turp lidot.

Ja negribas tērēt tik daudz, var skatīties apartamentus, viesu namus vai mazākas lauku naktsmītnes, un šādā gadījumā cena par nakti svārstīsies no 40 līdz 80 eiro par nakti, bet vidējas klases viesnīcās nakts maksās jau ap 90 eiro un vairāk.

Ja pirmo reizi brauc uz Madeiru un neplāno katru dienu pārvākties, ērtākā palikšanas vieta ir Funšala, jo tur ir visplašākā naktsmītņu izvēle, restorāni un ērtāka nokļūšana uz dažādām salas vietām.

Savukārt, ja ceļojuma galvenais mērķis ir pārgājieni, var būt interesanti palikt arī ārpus galvaspilsētas, piemēram, Santana, Porto Moniz vai citur salas ziemeļu daļā. No šīm vietām līdz vairākām takām var nokļūt ātrāk.

Kad vislabāk braukt uz Madeiru?

Uz Madeiru var doties visu gadu, bet, ja galvenais mērķis ir pārgājieni, daba un kalni, mēs ieteiktu to labāk darīt pavasarī vai rudenī.

No marta līdz maijam Madeira ir ļoti zaļa un ziedoša. Temperatūra ir patīkama garākām pastaigām, daba pēc ziemas lietiem ir sulīga, un arī levadas šajā laikā ir bagātas ar ūdeni. Maijā notiek arī slavenais Funšalas Ziedu festivāls.

No jūnija līdz augustam ceļojumu uz Madeiru var plānot tie, kuri vēlas apvienot kalnus ar okeānu. Šajā laikā dienas ir garākas, piekraste ir silta, var peldēties dabiskajos baseinos un okeānā, bet kalnos temperatūra joprojām ir daudz patīkamāka nekā karstā vasaras dienā pilsētā.

Septembris un oktobris ir labs laiks, ja negribas ceļot pašā aktīvākajā sezonā. Laiks joprojām ir silts, jūra pēc vasaras ir patīkama, bet salā kļūst nedaudz mierīgāk. Septembrī notiek arī vīnogu ražas svētki.

Savukārt ziemā uz Madeiras piekrastē temperatūra parasti saglabājas silta, bet kalnos būs vēsāks, iespējama arī migla un lietus. Ja neesi atbraucis tikai sauļoties, ziemas sezona var būt patīkama pārgājieniem un salas apskatei, turklāt šajā laikā ir mazāk apmeklētāju.

Vai Madeirā runā angļu valodā?

Kaut arī vietējā valoda ir portugāļu, Madeiras viesnīcās, restorānos, kafejnīcās un vietās, kur apkalpo daudz ceļotāju, ar angļu valodu parasti problēmu nav. Arī mēs ceļojuma laikā iztikām tikai ar angļu valodas zināšanām, tāpēc par sazināšanos ar vietējiem nav jāuztraucas.

Vai, ceļojot uz Madeiru, vajag vīzu?

Latvijas pilsoņiem, braucot uz Madeiru, vīza nav nepieciešama, jo Madeira ir Portugāles autonomais reģions, bet Portugāle ir Eiropas Savienības un Šengenas zonas dalībvalsts. Ieceļošanai būs vajadzīga derīga personas apliecība vai pase.

Kāda valūta ir Madeirā?

Madeirā, tāpat kā citviet Portugālē, oficiālā valūta ir eiro, tāpēc arī ar bankas karti var norēķināties lielākajā daļā viesnīcu, restorānu, veikalu un tūrisma vietu. Tomēr ieteicams paņemt līdzi nelielu skaidras naudas summu, īpaši, ja plāno doties uz mazākiem ciematiem, tirgiem vai attālākiem kalnu rajoniem.

Ja tev līdzi ir Latvijas bankas karte, papildu valūtas maiņa nav nepieciešama.

Rakstu sagatavoja ceļojumu konsultante Zane pēc personīga ceļojuma uz Madeiru..