Ceļojums uz Filipīnām: cik salu var apceļot divās vai trīs nedēļās?

Brauciens uz Filipīnām nereti sākas ar sarežģītu jautājumu – uz kuru salu labāk doties un cik no tām vispār var apceļoti divās vai trīs nedēļās? Izveidot Filipīnu maršrutu tiešām nav vienkārši, jo Filipīnās ir vairāk nekā 7600 salu, un, visticamāk, dzīves laikā tās visas nevar apmeklēt pat paši filipīnieši.
Tomēr divas vai trīs nedēļas ir pietiekami ilgs laiks, lai noķertu īstu paradīzes sajūtu, jo Filipīnās ir salas ar baltām pludmalēm un tirkīzzilu ūdeni, džungļi un ūdenskritumi, apbrīnojami skaista zemūdens pasaule, palmas un kokosrieksti, pazemes alas, vaļu haizivis, tarsiji jeb spoku pērtiķīši, spīdvaboles un vēl tik daudz unikālu lietu un vietu.
Lai mazliet sagatavotu Tevi realitātei, vēlamies pateikt, ka Filipīnas patiešām ir paradīze zemes virsū, bet vienlaikus tajā valda arī nabadzība, grausti un ne tik tropiskas ainas. Kad mūsu ceļojumu konsultante turp pirmo reizi aizveda savu draugu, viņš pajautāja: “Kad sāksies Filipīnu tīrā un attīstītā daļa?” Atbilde – nesāksies, jo tādas tur vienkārši nav.
Filipīnu ceļojuma burvība slēpjas tajā, ka tropu paradīze atrodas līdzās vietējo ikdienai – mazām mājiņām, vietām bedrainiem ceļiem, klaiņojošiem, bet draudzīgiem suņiem, vistām, gaiļiem un cāļiem, kas daudzviet brīvi staigā pa ielām, un motorolleriem, kuru uzpildei degvielu var nākties pirkt turpat pie vietējiem, kuri to bākā lies no stikla Fanta vai Sprite pudeles.
Filipīnās varbūt viss nebūs tik sterili un attīstīti, bet tieši tāpēc tās tik ļoti paliek atmiņā.

Kas Cebu / Oslob ir tāds, ko var sastapt tikai dažās vietās pasaulē?

Tās ir vaļhaizivis! Neskatoties uz savu nosaukumu, vaļhaizivs nav ne valis, ne haizivs un vaļa krustojums, bet tā ir zivs, kas savā izmērā var sasniegt pat autobusa parametrus. Cilvēkam parasti no tām nav jābaidās, jo, kaut arī vaļhaizivij ir vairāk nekā 3000 zobu, tie nav paredzēti upura saplosīšanai. Šīs zivis pārtiek no planktoniem, maziem vēžveidīgajiem, zivju ikriem vai mazāk zivtiņām.
Lai dotos peldē kopā ar šīm zivīm, ir jāievēro vairāki noteikumi – nedrīkst lietot saules aizsargkrēmu, pieskarties tām, ir jāievēro noteikta distance un ir limitēts laiks, ko vari pavadīt ūdenī.
Kaut arī pelde starp šīm brīnumainajām radībām ir kaut kas neticams un vienreizējs, mēs arvien īsti nezinām, kā vērtēt šo pieredzi. Vaļhaizivis dabā parasti pārvietojas starp milzīgiem attālumiem, bet Filipīnās tās ir pieradinātas pie regulāras barošanas, tāpēc daļa šo zivju visu laiku atgriežas. Tādējādi to dabiskā uzvedība ir mainīta, lai piesaistītu tūristus no visas pasaules.

Ko vēl ir vērts pieredzēt Cebu salā?

Salā ir ļoti daudz ūdenskritumu, bet īpaši vēlamies izcelt Kawasan ūdenskritumus, jo tajos var ne tikai izbaudīt skatus, bet būt daļai no tiem. Šī ieleja ļoti patiks adrenalīna cienītājiem, jo ielejas piedzīvojumā varēs brist pa ūdeni, lēkt no dažāda augstuma klintīm, peldēt starp tām un slīdēt lejup pa dabiskajiem ūdenskritumiem.
Salā ir arī iespēja ūdenskritumus vienkārši apskatīt un iemūžināt. Laba izvēle, lai iepriecinātu acis, būs Aginid ūdenskritums, jo tas ir vairākos līmeņos, un līdz katram nākamajam ir jānokļūst, brienot pa ūdeni vai kāpjot pa klintīm.
Cebu ir vērts iepazīt arī ārpus dabas objektiem, jo tieši pilsētā vienas pastaigas laikā redzēsi Magelāna krustu, baziliku un pilsētas fortu, kas bija Spānijas koloniālie centri. Tomēr dažas pilsētas ielas mūsu atmiņā paliks arī ar nelielu urīna, ēdiena un karstuma kombināciju un bāra apsargiem, kuri mūs aicināja tajā ieiet, atverot durvis un norādot uz aptuveni 20 vietējām skaistulēm, kuras tur gaidīja klientus.
Savukārt, ja pēc pilsētas trokšņa gribas atkal atpūsties, uz šīs salas var snorkelēt starp miljons sardīnēm, kurām blakus pa laikam nopeld kāds jūras bruņurupucis.
Kādā krāsā ir Ziemassvētki Manilā?

Kaut arī Manilā neaizvadījām daudzas dienas, iespaidu ir tik daudz, it kā būtu pavadījuši tur nedēļas. Spilgtāk palika prātā pirmā viesošanās pilsētā, kas bija ap Ziemassvētku laiku. Kamēr Eiropā mēs dziedam par baltiem svētkiem, tad tieši šajā pilsētā pirmo reizi dzirdējām dziesmu par “Green Christmas” jeb zaļajiem Ziemassvētkiem.
Absolūtais vairums filipīniešu ir katoļi, tāpēc šo svētku svinēšana nav nekas neparasts, bet neparasti liekas tas, cik ilgi viņi to dara. Proti, reizēm šo svētku sezona ar dekorācijām un tematisku mūziku sākas jau septembrī.
Citādāks Manilā ir arī sabiedriskais transports. Pirmo reizi ieraugot jeepney, liekas, it kā kāds būtu paņēmis vecu militāro džipu, pārkrāsojis to spilgtās krāsās, izrotājis, ielicis tajos tumbas ar pastiprinātājiem un palaidis pilsētas ielās. Šie krāsainie transportlīdzekļi ir viens no Filipīnu pilsētu simboliem un kursē pa noteiktiem maršrutiem.
Iekšpusē pasažieri parasti sēž uz gariem soliem viens otram pretī. Arī samaksas kārtība ir interesanta – naudu pasažieri padod no rokas rokā līdz šoferim, bet atlikums pa to pašu ķēdīti nonāk atpakaļ pie pasažiera. Tas viss notiek kaut kā ļoti organizēti, ņemot vērā to, cik haotiska no malas izskatās pati satiksme.
Ja Filipīnu braucienā paredzēta arī Manilas apskate, to ir vērts uztvert kā kontrastu pārējam ceļojumam. Tā patiešām atšķiras no tropu salu ainavām.

Kur Filipīnās redzami Šokolādes kalni?

Bohol salas slavenākais apskates objekts ir Šokolādes kalni – vairāk nekā 1000 pauguru, kas izveidojušies no seniem koraļļu nogulumiem un tūkstošiem gadu ilgas erozijas. Savu nosaukumu tie ieguva tāpēc, ka tie visi ir gandrīz vienādas formas un sausajā sezonā ir brūni, kas, skatoties no tāluma, rada asociāciju ar šokolādes konfektēm.
Tomēr mums atmiņā vairāk palika kāda cita aktivitāte šajā salā...
Filipīnās vietām var redzēt spīdvaboles jeb fireflies. Lai līdz tām tiktu, mēs sēdāmies mazās kanoe laivās un naktī pa džungļu upi airējāmies līdz kokiem, kuros to bija tūkstošiem. Skats patiešām bija sirreāls un atgādināja smalkus Ziemassvētku rotājumus turpat džungļos. Šajā brīdī negribējās ne sarunāties, ne fotografēt, bet tikai sēdēt laivā un vērot kokus, ap kuriem bija spīdvaboļu mākonis.
Jāpiebilst, ka arī atpakaļceļš izvērtās par piedzīvojumu, jo mūs noķēra pamatīgas lietusgāzes. Tās šajos apstākļos – džungļu upe, nakts, maza laiviņa, kuru pašam jāairē, – radīja vieglu satraukumu. Un tomēr šis brīdis vienmēr paliks atmiņā. Starp citu, Filipīnās pēkšņas un īsas lietusgāzes nav nekas neierasts.
Lobokas upi var izbraukt arī dienas laikā un ar lielāku laivu, uz kuras tiek pasniegta garšīga maltīte. Skats visu brauciena laiku ir ļoti skaists, jo abos upes krastos paveras zaļi džungļi. Pa ceļam laiva piestāj pie kādas vietējo cilts. Vismaz tā mums sākotnēji likās, līdz sapratām, ka tā ir atrakcija tūristiem. Kaut arī tas nebija gluži autentiski, mums tāpat patika.
Ja esi Bohol salā, ir vērts apskatīt arī tarsijus jeb Filipīnu pērtiķīšus. Tie ir pavisam maziņi, ar lielām acīm un nopietnu sejas izteiksmi. Šo dzīvnieku tuvumā ir svarīgi būt klusam, jo viņi ir jūtīgi pret troksni un satraukumu, tāpēc viņus nevajadzētu modināt, aiztikt, biedēt ar zibspuldzi vai mēģināt kā citādi pievērst uzmanību.

Kur Filipīnās var piedzīvot sajūtu, ka esi uz vientuļas salas?

Viens no spilgtākajiem ceļojuma posmiem bija Palawan reģions ar El Nido un Coron salām. Ja Filipīnās uzkavējies ilgāk, noteikti ir vērts doties vairāku dienu braucienā ar kuģīti no El Nido uz Coron salu (vai otrādi), pa ceļam nakšņojot uz nelielām un neapdzīvotām salām. Starp citu, šo kuģīšu izskats un izkārtojums pats par sevi jau ir piedzīvojums.
Šis bija viens no ceļojuma posmiem, kurā vari sajusties kā daļa no cilts, kas dzīvo uz vientuļas salas kaut kur okeāna vidū. Mēs dzīvojām vairākas dienas uz ūdens, katru rītu mostoties ar neziņu, kur tieši šodien piestāsim un ko redzēsim.
Bet vispirms līdz El Nido vēl bija jātiek...
Ceļojumu sākām Palawan salas pilsētā Puerto Princesa, no kurienes ar motorolleriem vienas dienas laikā mērojām aptuveni 300 kilometrus līdz El Nido. Godīgi sakot, citiem šo neieteiktu atkārtot, jo tas nebija pats ērtākais veids, kā nokļūt galamērķī. Tomēr mēs gribējām redzēt iespējami daudz un, protams, gribējām piedzīvojumu. To arī dabūjām, kad vienam no mūsu transportlīdzekļiem pa ceļam radās tehniskas problēmas.
El Nido pati ir vieta, kurā varētu pavadīt vairākas dienas. Stāvas kaļķakmens klintis, pludmales, pārgājienu takas, nelieli bāri un restorāni, un apkārt neskaitāmas saliņas, uz kurām var doties laivu braucienos. Tieši no El Nido sākās mūsu vairāku dienu piedzīvojums ceļā uz Coron salu.
Mēs devāmies jūrā un vairākas dienas pārvietojāmies no vienas salas uz nākamo. Pa ceļam nakšņojām mazās koka būdiņās uz salām, kur nebija ne viesnīcu, ne māju, ne kafejnīcu, ne tūrisma, nekā. Vienā no saliņām nebija pat elektrības, un vienīgais salas iedzīvotājs bija suns, kurš vakarā sēdēja kopā ar mums un, šķiet, priecājās par kompāniju, bet no rīta devās kopā pastaigā.
Nekad nekur citur pasaulē neesam redzējuši tik daudz spilgtu zvaigžņu kā šeit. Tas ir viens no ceļojuma mirkļiem, ko nevar nofotografēt, bet kas paliek atmiņā uz visu dzīvi.
Jāpiebilst, ka šie braucieni ir atšķirīgi, tāpēc pirms tam vēlams izpētīt piedāvājumus.
Mēs esam bijuši vairākos, un viens no tiem noteikti nav piemērots komforta cienītājiem, jo šo dienu laikā nomazgāties varēja tikai jūras ūdenī, bet par labierīcībām labāk neko nekomentēsim.

Tūres laikā piestājām nelielās saliņās, kur vietējie iedzīvotāji basām kājām kāpa palmās pēc kokosriekstiem, pēc tam cirta tos ar lielām mačetēm un deva mums padzerties. Šādos brīžos aizmirstas visa ikdiena – darbs, termiņi, rēķini, kašķi. Liekas, ka mierīgi varētu sevi iztēloties tur paliekam pavisam.
Dienas lielākoties pavadījām ūdenī. Snorkelējām, peldējām starp salām un pētījām zemūdens pasauli. Tajā redzējām jūras čūsku, jūras zirdziņu, jūras ežus un vēl visādus radījumus.
Brauciena organizatori mums bija parādījuši attēlus ar dažādiem zemūdens iemītniekiem, no kuriem labāk turēties pa gabalu, tāpēc katru reizi, kad ūdenī pamanījām kaut ko, kas izskatījās aizdomīgi, sākās nopietna iekšējā diskusija – piepeldēt un papētīt tuvāk vai tomēr iespējami ātri mukt prom? Protams, šeit vienmēr labākā izvēle būs bēgt, jo no šīm salām ātri tikt līdz slimnīcai ir gandrīz neiespējami.
Pa vidu visam, protams, bija arī ļoti daudz ēdiena un dzērienu. Šajos braucienos neviens nepaliek izsalcis – ik pa laikam tiek pagatavota maltīte, un dzērieni tiek piedāvāti tādā daudzumā, ka pēc dažām dienām uz kuģīša sāk likties, ka ēšana un dzeršana ir kļuvusi par galveno ekskursijas aktivitāti. Ja paveicas, kuģīša apkalpe pa ceļam noķer kādu zobenzivi, kuru vakarā arī pagatavo.
Ko apskatīt Coron salā?

Coron atrodas vienā no Filipīnu iespaidīgākajiem salu reģioniem, ko raksturo stāvas kaļķakmens klintis, dzidrs ūdens, lagūnas un ezeri. Arī šeit var doties dažādos laivu izbraucienos, snorkelēt, nirt pie koraļļu rifiem un pat apskatīt Otrā pasaules kara laika kuģu vrakus.
Viens no slavenākajiem šīs salas objektiem ir Kayangan Lake. Lai līdz tam nokļūtu, ir mazliet jāpakāpj, bet skats uz ūdeni un klintīm ir tā vērts. Savukārt Barracuda Lake sniedz pilnīgi citādāku pieredzi – zemūdens ainava un temperatūras slāņi padara to par iecienītu vietu niršanai.
Coron sala ir vieta, kas attaisnot to, kāpēc Filipīnas sauc par paradīzi.

Kur Filipīnās ir aktīvākā naktsdzīve un izklaides?

Ja Filipīnu pastkartēs redzi garu, baltu pludmali un tirkīzzilu ūdeni, ir liela iespēja, ka tā ir Boracay sala. Slavenākā pludmale ir aptuveni četrus kilometrus garā White Beach, kas sadalīta trīs daļās – Station 1, Station 2 un Station 3. Tomēr Boracay nav tikai vieta sauļošanās cienītājiem; šeit var snorkelēt, nirt, kaitot, braukt ar SUP dēli, ūdensmotociklu vai laivu, izmēģināt dažādus ūdenssporta veidus, doties salu izbraucienos un, protams, baudīt aktīvu naktsdzīvi.
Ja citās Filipīnu salās pēc saulrieta apkārtne pamazām norimst, tad Boracay vakarā viss tikai “sāk ieskrieties”, īpaši Station 1 un Station 2 apkārtnē, kur netrūkst bāru, pludmales ballīšu, dzīvas mūzikas un deju vietu. Daudzviet pludmalēs notiek uguns deju priekšnesumi, vakaros skan mūzika, un no mierīgas vakariņu atmosfēras ātri vien vari nonākt uz deju grīdas. Ir arī nakts tirgi, piemēram, D'Mall apkārtnē. Ja gribas ballēties, iepazīties ar citiem ceļotājiem un dančus turpināt līdz rītam, Boracay tam ir viena no piemērotākajām vietām Filipīnās.
Protams, popularitātei ir arī sava cena – Boracay ir daudz vairāk tūrisma infrastruktūras un cilvēku nekā nomaļajās Filipīnu salās, un šī sala turpina mainīties. Mūsuprāt, pat pārāk strauji, jo, piemēram, vēl pirms dažiem gadiem pašā White Beach nebija viena pasaulē pazīstama ātrās ēdināšanas ķēdes restorāna, bet tā vietā atradās vietējo stendiņš, kurā piedāvāja smūtijus. Šādas pārmaiņas nedaudz liek aizdomāties par to, cik daudz tūrisma sala spēj uzņemt, nezaudējot savu sākotnējo atmosfēru.
Lai cik ļoti tūrisms Boracay būtu mainījis, viena lieta ir palikusi nemainīga – tā maģiskā balto smilšu pludmale un tirkīzzilais ūdens. Ja Palawan reģionā ar El Nido un Coron sajutīsies tā, it kā būtu aizbēdzis no civilizācijas, tad Boracay parāda pavisam citu Filipīnu ainu – tropu paradīzi, kurai blakus atrodas visa nepieciešamā tūrisma infrastruktūra.

Vai Filipīnās runā angļu valodā?

Jā, un tas ceļošanu būtiski atvieglo. Angļu valoda ir viena no valsts oficiālajām valodām un tiek plaši izmantota skolās, darbā un ikdienas saziņā. Viesnīcās, restorānos, veikalos, ekskursijās un transportā ar angļu valoda parasti problēmu nav.
Ja kaut nedaudz runā angļu valodā, Filipīnās jutīsies daudz drošāk nekā valstīs, kur jāiztiek ar žestiem, tulkotāju un cerību, ka pasūtītais ēdiens vismaz aptuveni atbildīs tam, ko iedomājies.

Kas noteikti jāpagaršo Filipīnās?

Filipīniešu virtuve varbūt nav tik plaši pazīstama kā Taizemes vai Vjetnamas, bet arī šeit ir daudz garšīgu ēdienu. Mēs ēdām gan uz ielas, gan ekskursijās, gan labos restorānos, un ēdiens kopumā bija daudzveidīgs. Starp pazīstamākajiem ir adobo, lečons un kinilavs.
Adobo ir gaļa vai reizēm arī dārzeņi, kas tiek sautēti etiķī, sojas mērcē, ķiplokos un citās garšvielās. Garša ir sāļa, skābena un izteiksmīga, un visbiežāk to pasniedz kopā ar rīsiem. Savukārt lečons ir lēni cepta cūkgaļa ar kraukšķīgu ādu, ko Filipīnās parasti gatavo svētkos.
Ja patīk zivis un jūras veltes, jāmeklē kinilavs – svaiga zivs vai citas jūras veltes, kas tiek gatavotas etiķī vai citrusaugļu sulā un papildinātas ar garšvielām. To mēdz saukt par Filipīnu ceviche. Ja gribas kaut ko pavisam vienkāršu, šeit var atrast neskaitāmas variācijas ar grilētu gaļu, zivīm, jūras veltēm un, protams, rīsiem.
Desertā noteikti jānogaršo halo-halo – krāsains deserts no smalcināta ledus, piena un dažādām piedevām, piemēram, augļiem, želejām, pupiņām un saldumiem. Nosaukumu varētu aptuveni tulkot kā “sajauc visu”. Karstā klimatā tas ir tieši laikā.
Par ēdienu Filipīnās ir jāpasaka arī otra, mazāk patīkamā puse. Vairākos Filipīnu ceļojumos kādu no kompānijas vienmēr piemeklē caureja. Turklāt mums ir bijuši gadījumi, kad cilvēki pēc smagas caurejas un vemšanas nonāk slimnīcā. Tas, protams, nenozīmē, ka katrs, kurš apēd kaut ko uz ielas, obligāti saslims, bet Filipīnās ir vērts pievērst uzmanību pārtikas un ūdens drošībai. Arī CDC iesaka ceļotājiem izvairīties no potenciāli nedroša ūdens un ēdiena un būt uzmanīgiem ar pārtikas un dzērienu higiēnu.
Tāpēc mūsu praktiskais padoms ir dzert tikai drošu, noslēgtā pudelē iepildītu ūdeni, uzmanīties ar ledu un skatīties, kur un kā tiek gatavots ēdiens. Ja tomēr gribas pagaršot ielas ēdienu, dari to, bet turi pa rokai elektrolītus un esi gatavs, ka reizēm piedzīvojums var aprauties vannas istabā.
Kā Filipīnās ērtāk pārvietoties starp salām?

Īsā atbilde – ar lidmašīnu, prāmi, laivu un reizēm ar visu minēto pēc kārtas. Ja attālums starp salām ir liels, visērtāk ir lidot. Vietējie lidojumi savieno galvenos tūrisma centrus un transporta mezglus, piemēram, Manilu un Cebu ar citām salām. Tas ļauj ietaupīt laiku, īpaši, ja ceļojumā gribas apskatīt vairākus atšķirīgus reģionus.
Savukārt starp tuvākām salām ērtāk būs braukt ar prāmi vai ātrlaivu. Piemēram, no Bohol uz Siquijor vai no Bohol uz Negros salu var diezgan ātri aizbraukt ar prāmi vai ātrlaivu.
Trešais variants ir laiva. Ja dodies uz El Nido vai Coron salu, pārvietošanās starp mazajām salām kļūst par ceļojuma daļu, kurā var redzēt klintis un lagūnas.
Ceļotājiem, kuri plāno braukt uz Filipīnām, jārēķinās, ka ceļš no punkta A uz B ne vienmēr ir tik vienkāršs, kā tas izskatās kartē. Lidojums nozīmēs arī nokļūšanu līdz lidostai, pēc tam braucienu ar autobusu vai busiņu, tad prāmi un vēl kādu sauszemes transportu.
Mēs Filipīnās izmēģinājām gandrīz visu – braucām ar motorolleriem, savdabīgo sabiedrisko transportu, prāmjiem un laivām, lidojām starp salām un vairākas dienas pavadījām, pārvietojoties tikai ar laivu. Tāpēc, veidojot savu Filipīnu ceļvedi, ir jārēķinās ar šo – jo vairāk salu gribēsi redzēt, jo vairāk laika pavadīsi transportos.

Vai Filipīnās ir droši?

Filipīnās drošības jēdziens ir diezgan stiepjams un lielā mērā atkarīgs no tā, kur tieši atrodies. Ir salas, kur var justies brīvi, droši staigāt pa ielām, pārvietoties vienatnē, braukt ar motorolleru vai vienkārši izbaudīt laiku bez sajūtas, ka ik uz soļa ir jāskatās pār plecu. Apkārt pārsvarā būs smaidīgi un draudzīgi cilvēki.
Tad ir Filipīnu galvaspilsēta Manila, kas ir milzīga, skaļa, daudzviet skaista un moderna. Tomēr šī nebūs tā pilsēta, kur vienam klejot pa jebkuru rajonu vai ielu, īpaši tad, ja īsti nezini, kur tieši atrodies. Manilā ir vērts ievērot lielāku piesardzību un uzmanīt savas mantas.
Ir arī reģioni, uz kuriem parasti tūristi un tūroperatori nedodas. Viens šāds piemērs ir Sulu arhipelāgs. Starptautiskajās ceļošanas rekomendācijās ir aicinājums šeit ievērot īpašu piesardzību vai no ceļošanas izvairīties vispār terorisma, bruņotu konfliktu un cilvēku nolaupīšanas riska dēļ. Labā ziņa – šī vieta ir tālu no salām, kas ir aprakstītas šajā stāstā.
Ir vēl viena “drošības” sadaļa, par kuru vērts zināt, īpaši vīriešiem, kuri ceļojumā meklē romantiskus piedzīvojumus. Filipīnās transpersonas ir redzama sabiedrības daļa, un vietām viņas ir sastopamas tūrisma vietās un naktsdzīvē, tāpēc patiešām gadās situācijas, kad ārzemnieks bārā vai pludmalē iepazīstas ar kādu, pavada kopā vakaru un tikai vēlāk uzzina, ka viņa jaunā simpātija ir transpersona.
Mēs esam redzējuši gadījumus, kad eiropietis visu vakar dejo un skūpstās ar vietējo pludmalē, bet nakts beigās atklāj to, ko nebija gaidījis. Tas pats par sevi, protams, nav nekas bīstams vai aizliegts, bet, ja cilvēkam partnera dzimums ir svarīgs jautājums, labāk to noskaidrot jau iepriekš, nevis paļauties tikai uz pirmo iespaidu.
Kopumā Filipīnās var ceļot brīvi un droši, bet nevajadzētu jaukt tropisko paradīzi ar bezrūpīgu pasauli bez riskiem. Drošība tur, tāpat kā daudzviet Āzijā, sākas ar zināšanām par to, kur atrodies, un sapratni, ka skaista pludmale automātiski nozīmē drošu apkārtni.

Kāda ir Filipīnu valūta?

Oficiālā valūta Filipīnās ir Filipīnu peso (PHP). Viena eiro vērtība ir aptuveni 72 peso, tāpēc, ja kādā restorānā saņem rēķinu 500 peso apmērā, nesatraucies, jo tie ir tikai aptuveni septiņi eiro.

Kad ir labākais laiks doties uz Filipīnām?

Parasti par piemērotāko laiku ceļojumam uz Filipīnām uzskata sauso sezonu, kas ilgst no novembra līdz maijam, jo daudzviet nokrišņu ir mazāk, kā arī laikapstākļi ir labvēlīgāki atpūtai pludmalēs vai izbraucieniem uz tropu salām. Savukārt lietus sezona lielākajā daļā valsts ir no jūnija līdz oktobrim.
Tomēr, ja plāno doties uz Filipīnām, ņem vērā, ka laikapstākļi dažādos reģionos var būt atšķirīgi, tāpēc ir vērts pārbaudīt laikapstākļus tieši tajās salās, kuras vēlies apskatīt.

Rakstu sagatavoja ceļojumu konsultante Zane pēc personīgajiem ceļojumiem uz Filipīnām.