Tallinas iela 30, Rīga Kalnciema iela 116, Rīga
20 700 300 cb@cb.lv

Kur atrodas Kambodža un ko šī valsts piedāvā ceļotājiem?

Kaut arī Kambodža ir liela Āzijas valsts, ne visi, dzirdot šo nosaukumu, uzreiz spēj pateikt, kur tā atrodas un ar ko tā ir slavena. Tātad Kambodža atrodas starp Taizemi, Laosu un Vjetnamu, un tās piekrasti apskalo Taizemes līcis. Tā ir valsts ar ļoti bagātu vēsturi, interesantu kultūru, tropu klimatu un iespaidīgāko seno tempļu kompleksu pasaulē. Turklāt tā ir vienīgā valsts pasaulē, kuras karogā attēlots templis. 
Tieši Angkor tempļi bija iemesls, kāpēc izvēlējāmies doties uz Kambodžu, un šī vieta tiešām pārspēja mūsu gaidas. Tomēr jau pirmajās ceļojuma dienās sapratām, ka šī zeme piedāvā ļoti daudz interesantu vietu un lietu, ko redzēt un piedzīvot. Turklāt ne vienmēr interesantākie piedzīvojumi ir atrodami populārākajos apskates objektos.
Kambodžā var doties izbraucienā pa Tonle Sap ezeru, kur cilvēki dzīvo mājās uz pāļiem un ikdienā pārvietojas ar laivām. Var ar motorolleru izbraukāt kā pilsētas, tā arī mazus ciematus, kuros tūristus sastop reti. Var izstaigāt džungļus vai doties uz salām, kur ir skaistas pludmales un iespēja naktī vērot bioluminiscējošu planktonu. Šeit var baudīt tropu augļus un garšīgu khmeru ēdienu. 
Kaut arī vēl salīdzinoši nesen sarkano khmeru režīma laikā valstī gāja bojā aptuveni ceturtā daļa iedzīvotāju, vietējie ir ļoti laipni, atvērti, draudzīgi, tic mieram un paši to izstaro. Tomēr šīs traģēdijas sekas ir jūtamas joprojām, palīdzot saprast, kāpēc Kambodžas attīstība atšķiras no kaimiņvalstīm. 
Šajā rakstā pastāstīsim par vietām, kuras ir vērts redzēt, par dažādiem plānotiem un neplānotiem piedzīvojumiem, par Kambodžas vēsturi, vietējo dzīvi un praktiskām lietām, kas jāzina pirms ceļojuma.

Ko apskatīt Siem Reap?

Ja lido uz Siem Reap, tad jau ceļojuma pirmajās dienās pieredzēsi spēcīgus iespaidus, jo šī pilsēta ir galvenie vārti uz pasaulslaveno Angkor arheoloģisko parku un seno khmeru impērijas galvaspilsētu. 
Brauciens no lidostas līdz pilsētai bija garš un savdabīgs. Kad skatījāmies kartē, izskatījās, ka lidosta no pilsētas nav tālu, bet, kad braucām, likās, ka brauciens nekad nebeigsies. Ceļš bija tumšs, apgaismojuma nebija, braucām daudzus kilometrus tikai taisni, ainava nemainījās, tikai tumsa. Turklāt vietējie brauc diezgan lēni. No vienas puses, tas ir saprotams, jo ceļu kvalitāte ne vienmēr ir laba. No otras puses, te radās pirmais jautājums – kāpēc valstī, kuras vēsturē bijusi tik varena impērija, mūsdienu infrastruktūra daudzviet joprojām ir tik pieticīga? Arī par to pastāstīsim tālāk.
Kad beidzot sasniedzām Siem Reap, devāmies iepazīt pilsētas ielas un ēdienu. Jā, Siem Reap var kļūt par piedzīvojumu arī vēderam. Šeit ir daudz gan ielu ēdiena tirgotāju, gan restorānu, un ēdienu izvēle ir tik plaša, ka bija grūti saprast, ar ko sākt.
Uz ielas gatavo jūras veltes, zupas, nūdeles, grilētu gaļu, pankūkas un dažādus saldos ēdienus. Turpat var iegādāties svaigu augļu smūtijus, bet blakus ierastiem ēdieniem atradīsi arī tādus, kurus Eiropā diez vai redzēsi. Piemēram, vārītas olas ar embriju, fritētus zirnekļus, tārpus un citus kukaiņus. Ja esi gana drosmīgs, kādu no tiem noteikti vari nogaršot. Savukārt, ja doma par zirnekli vai čūsku uz iesmiņa neizraisa apetīti, vari arī tikai paskatīties, ko un kā vietējie gatavo. 
Viena no rosīgākajām vietām pilsētā ir Pub Street un tās apkārtne. Te ir daudz restorānu, bāru, kafejnīcu un ielu ēdiena tirgotāju. Vakaros ielas piepildās ar cilvēkiem, mūziku un dažādām smaržām. 
Vēl viena lieta, kam Siem Reap ieteiktu atvēlēt laiku, ir vietējie tirgi. Pilsētā ir gan dienas, gan nakts tirgi, kuros var atrast dažādus amatnieku darinājumus un suvenīrus. Šeit tirgo Budas skulptūras, budisma rituālos izmantotās skaņu bļodas, gleznas, keramiku, rotaslietas, apģērbu, smaržīgas eļļas, vīrakus un dažādus balzamus. Starp citu, vienu no Siem Reap iegādātajām gleznām atvedām mājās, un tā tagad rotā mūsu sienu.
Populāra vieta ir Old Market jeb Phsar Chas, kur līdzās suvenīriem var redzēt arī vietējo ikdienas tirdzniecību – augļus, dārzeņus, garšvielas, gaļu un zivis. Savukārt vakaros var aiziet uz Angkor Night Market apkārtni, kur lielāka uzmanība pievērsta suvenīriem, amatnieku izstrādājumiem un tūristiem paredzētām precēm.
Tomēr Siem Reap nav tikai ēdiens, tirgi un izklaides. Pilsētā ir arī vairākas vietas, kur var iepazīt Kambodžas kultūru, reliģiju un vēsturi.
Viena no vietām, ko pilsētā var redzēt, ir Wat Preah Prom Rath – budistu templis ar krāsainiem sienu gleznojumiem un Budas statujām. Tas atrodas netālu no vecā tirgus, tāpēc abas vietas var ērti apvienot vienā pastaigā.
Vērts aiziet arī līdz Siem Reap upei, gar kuru ierīkotas pastaigu vietas. Netālu atrodas Karaliskie dārzi un Preah Ang Chek Preah Ang Chorm svētnīca, kur vietējie dodas lūgties un atstāt ziedojumus. Budisms Kambodžā nav tikai tempļi, kurus apskatīt tūristiem, bet arī svarīga cilvēku ikdienas sastāvdaļa.
Ja interesē Kambodžas nesenā vēsture, iesakām pievērst uzmanību APOPO apmeklētāju centram, kas atrodas netālu no pilsētas. Šeit var iepazīties ar veidiem, kā Kambodžā tiek meklētas sauszemes mīnas, piemēram, ar īpaši apmācītu Āfrikas milzu žurku palīdzību. Tās ir apmācītas saost sprāgstvielas, un nelielā svara dēļ tās spēj pārvietoties vietās, kur cilvēkam atrasties būtu bīstami. Apmeklētāju centrā var vērot demonstrāciju, kurā žurkas meklē paslēptus priekšmetus, un uzzināt, kāpēc Kambodžā mīnas joprojām ir nopietna problēma.
Vakarā vari apmeklēt tradicionālo apsaru deju priekšnesumu. Šīs dejas saknes meklējamas senajā khmeru kultūrā, un dejotājas ar īpašām roku un pirkstu kustībām attēlo dažādus tēlus un stāstus. 
Kopumā pašai Siem Reap pilsētai mēs ieteiktu atvēlēt vismaz vienu dienu vai dažus vakarus pēc Angkor tempļu apskates. Kaut arī lielākā daļa ceļotāju šeit ierodas tieši tempļu dēļ, arī pilsētā netrūkst vietu, kur paēst, iepirkties, iepazīt kultūru un saprast, kāda ir dzīve mūsdienu Kambodžā.

Kuri Angkor kompleksa tempļi ir jāiekļauj maršrutā?

Angkor arheoloģiskais parks patiešām ir iemesls, kāpēc aizbraukt ceļojumā uz Kambodžu. Tajā var aizvadīt vienu vai vairākas dienas, apstaigājot senos tempļus, pētot skulptūras, lauzot galvu par to, kā cilvēki tolaik varēja kaut ko tādu uzbūvēt, klausoties džungļu skaņās un vērojot, kā džungļi lēnām apēd šīs senās celtnes. 
Pirms runājam par konkrētiem objektiem, vispirms pastāstīsim, kas ir Angkor. Tas nav tikai viens templis, kā varētu likties, dzirdot slaveno nosaukumu “Angkor Wat”. Tā ir milzīga teritorija aptuveni 400 kvadrātkilometru platībā, kurā atrodas seno Khmeru impērijas galvaspilsētu paliekas, tempļi, ūdenskrātuves, kanāli un citas būves.
Khmeru impērija izveidojās 9. gadsimta sākumā, un tā vairākus gadsimtus bija viena no ietekmīgākajām valstīm Dienvidaustrumāzijā. Tās valdnieki kontrolēja plašas teritorijas, attīstīja lauksaimniecību un izveidoja diezgan sarežģītu ūdensapgādes sistēmu. Šeit tapa arī milzīgi tempļi, kuru celtniecība prasīja ievērojamus cilvēku un materiālu resursus.
Interesanti, ka Angkor nebija tikai reliģisks centrs. Tā bija arī milzīga pilsēta, kurā dzīvoja simtiem tūkstošu cilvēku. Sākotnēji daudzus tempļus cēla hinduistu dieviem, īpaši Višnu un Šivam, bet vēlāk arvien lielāku nozīmi ieguva budisms. Mainoties valdniekiem un reliģiskajām tradīcijām, mainījās arī tempļu nozīme, arhitektūra un tajos attēlotie dievi.
15. gadsimtā Angkor zaudēja savu nozīmi kā impērijas politiskais centrs. Daļa teritoriju pamazām aizauga ar džungļiem, tomēr priekšstats, ka visi tempļi tika pilnībā pamesti un tikai vēlāk eiropieši tos atklāja, nav pareizs. Piemēram, Angkor Wat izmantoja budistu mūki, un vietējie iedzīvotāji par šo vietu nekad nebija aizmirsuši.
Kopš 1992. gada Angkor arheoloģiskais parks ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Tempļu šeit ir ļoti daudz, tāpēc, ja neplāno Kambodžā pavadīt daudzas nedēļas, nāksies vien izvēlēties, kuriem savu laiku veltīt un kuriem – ne. Mēs ieteiktu sākt ar šiem...

Angkor Wat – lielākais un slavenākais Kambodžas templis

Angkor Wat ir Kambodžas simbols, un tas redzams valsts karogā. Templis tika uzcelts 12. gadsimta pirmajā pusē un sākotnēji bija veltīts hinduistu dievam Višnu. Vēlāk tas kļuva par budistu svētvietu.
Šis ir pasaulē lielākais reliģisko celtņu komplekss, kura teritorija aizņem aptuveni 160 hektārus. Lai nokļūtu galvenajā templī, ir jāšķērso liels grāvis ar ūdeni un jāiet pa garu akmens celiņu. Tempļa pieci torņi redzami jau pa gabalu, un to veidols simbolizē Meru kalnu – hinduistu mitoloģijā dievu mājvietu.
Fotogrāfijās Angkor Wat izskatās iespaidīgs, bet tikai klātienē var saprast, cik milzīga ir šī būve un cik daudz darba ir ieguldīts tās celtniecībā. Templī ir gari gaiteņi, pagalmi, kāpnes, galerijas un neskaitāmi akmenī izcirsti rotājumi. Īpašu uzmanību iesakām pievērst sienu ciļņiem, jo tajos attēlotas hinduistu mitoloģijas ainas, dievi, karotāji un vēsturiski notikumi. Viens no slavenākajiem attēlojumiem ir Piena okeāna kulšana – hinduistu mīts par dievu un dēmonu centieniem iegūt nemirstības eliksīru. 
Angkor Wat ir slavens arī ar saullēktu. Katru rītu pirms saulītes uzlēkšanas šeit ierodas cilvēki, lai vērotu, kā aiz tempļa torņiem parādās saule un to silueti atspoguļojas ūdenī. Īpaši populāra ir vieta pie dīķiem tempļa rietumu pusē. Ja vēlies redzēt šādu skatu, būs jāceļas ļoti agri un jārēķinās, ka tāda pati ideja būs ienākusi prātā arī citiem.
Jo ilgāk tur staigājām, jo vairāk jautājumu radās, īpaši tāpēc, ka būvniecībā izmantotas ļoti precīzas ģeometriskas proporcijas, orientācija pēc debespusēm un zināšanas par Saules kustību. Templis ir orientēts uz rietumiem, kas ir neparasti hinduistu tempļiem, un noteiktos gada laikos saullēkta laikā Saule no konkrētiem skatpunktiem nostājas virs tā centrālā torņa.
Mūs pārsteidza arī akmeņu savienošanas veids, jo daudzviet tie salikti kopā bez javas, un tie tika tik precīzi apstrādāti, ka tos kopā notur pašu svars un berze. Savukārt tempļa ģeometriskās proporcijas un saistība ar Saules kustību liecina, ka tā projektētājiem bija ļoti labas zināšanas matemātikā, astronomijā un būvniecībā. 
Mēs ieteiktu Angkor Wat apskatei atvēlēt vismaz divas vai trīs stundas, bet, ja interesē vēsture un arhitektūra, te var pavadīt arī vairāk laika. 

Ta Prohm – templis, kurā filmējās Andželīna Džolija

Plašu starptautisku uzmanību Kambodža ieguva pēc tam, kad 2001. gadā kinoekrānos nonāca filma „Lara Krofta: Kapeņu izlaupītāja” (Lara Croft: Tomb Raider) ar Andželīnu Džoliju galvenajā lomā. Daļa filmas ainu tika uzņemtas Angkor tempļos, un īpaši slavens kļuva Ta Prohm templis.
Kāpēc tieši šis templis bija tik piemērots piedzīvojumu filmai? Šeit ir milzīgi koki, kas aug tieši uz senajām akmens sienām, bet to saknes stiepjas lejup pāri durvju ailēm, apvij kolonnas un iespiežas starp akmens blokiem. Vietām tās ir tik resnas, ka izskatās pēc milzīgām čūskām, kas apvijušās ap templi. Citviet saknes ir kļuvušas par daļu no būves, un grūti saprast, kas ko notur – koks templi vai templis koku.
Skats patiešām ir iespaidīgs, jo liekas, ka džungļi pamazām paņem atpakaļ savu teritoriju. Ja kādreiz esi brīnījies par pieneni, kas spējusi izaugt cauri asfaltam, tad šeit redzēsi kaut ko daudzreiz iespaidīgāku. 
Ta Prohm 12. gadsimta beigās uzcēla karalis Džajavarmans VII, un sākotnēji tas bija budistu klosteris. Atšķirībā no daudziem citiem Angkor tempļiem, kuru apkārtne ir attīrīta no veģetācijas, Ta Prohm restaurācijas laikā apzināti saglabāta daļa koku un sakņu, kas ieaugušas drupās. Protams, tas nenozīmē, ka kokiem ļauj nekontrolēti postīt senās būves – restauratoriem nemitīgi jāmeklē līdzsvars starp tempļa saglabāšanu un tā īpašo izskatu.
Šeit tika uzņemtas vairākas filmas „Lara Krofta: Kapeņu izlaupītāja” ainas. Mūsdienās tūristi meklē konkrētās vietas, kurās filmēta Andželīna Džolija, un fotografējas pie tām pašām koku saknēm un akmens sienām. Instagram bieži var atrast salīdzinošas fotogrāfijas – vienā pusē kadrs ar aktrisi, otrā – tūrista fotogrāfija tajā vietā.
Turklāt Andželīnas Džolijas saikne ar Kambodžu nebeidzās līdz ar filmas uzņemšanu. Pēc iepazīšanās ar šo valsti aktrise sāka aktīvāk interesēties par tās vēsturi un iedzīvotāju dzīvi. 2002. gadā viņa adoptēja bērniņu, kurš dzimis Kambodžā. Vēlāk Džolija iesaistījās dažādos labdarības un dabas aizsardzības projektos, bet 2017. gadā kā režisore uzņēma filmu „Vispirms viņi nogalināja manu tēvu” (First They Killed My Father) par sarkano khmeru režīma laiku. 

Bayon – templis ar simtiem akmenī izcirstu seju

Bayon atrodas Angkor Thom jeb senās nocietinātās pilsētas centrā. To 13. gadsimta sākumā uzcēla karalis Džajavarmans VII. Atšķirībā no Angkor Wat, kas sākotnēji bija hinduistu templis, Bayon tika veidots kā budistu svētvieta.
Bayon izceļas ar to, ka tajā redzamas daudzas akmenī izcirstas sejas, kas raugās dažādos virzienos. Staigājot starp torņiem, rodas sajūta, ka kāds Tevi visu laiku vēro. 
Apskatot Bayon, ieteiktu nepalaist garām arī Angkor Thom pilsētu, jo arī tās vārti ar lielajām akmens sejām ir iespaidīgi. Tāpat tajā ir Ziloņu terase, kur savulaik notika valdnieka ceremonijas un svinīgas procesijas. 

Preah Khan – tempļu labirints

Preah Khan ir vēl viens templis, kas celts karaļa Džajavarmana VII valdīšanas laikā 12. gadsimta beigās. Tā nosaukums nozīmē „Svētais zobens”, un komplekss savulaik bija ne tikai reliģiska, bet arī izglītības un sabiedriskās dzīves vieta.
Šis templis ir īpašs ar savu plānojumu. Tajā ir daudz garu gaiteņu, pagalmu, durvju aiļu un savstarpēji savienotu telpu. Vietām sienas ir daļēji sagruvušas, bet citviet cauri akmeņiem izauguši koki. Arī šeit var redzēt, kā daba pamazām pārņem senās būves, tomēr kopējā sajūta atšķiras no Ta Prohm.
Salīdzinot ar Angkor Wat vai Ta Prohm, šeit apmeklētāju parasti ir mazāk.

Banteay Srei – neliels templis ar smalkiem akmens grebumiem

Ja ir laiks un spēks apskatīt vēl kādu templi ārpus populārākā Angkor maršruta, mēs ieteiktu Banteay Srei. Tas atrodas aptuveni 25 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no galvenā Angkor Wat tempļa, tāpēc nokļūšanai būs jāatvēl papildu laiks.
Banteay Srei tika uzcelts 10. gadsimtā un ir viens no senākajiem labi saglabātajiem Angkor tempļiem. Atšķirībā no citiem kompleksiem, tas būvēts no sarkanīgi rozā smilšakmens, un tā sienas klāj ārkārtīgi smalki grebumi, kuros attēlotas hinduistu dievības, mitoloģiskas būtnes un dažādi stāsti.

Kādus vēl Angkor tempļus ir vērts apskatīt?

Angkor arheoloģiskā parka teritorijā atrodas vairāk nekā 1000 tempļu un citu seno būvju palieku. Bez jau pieminētajiem tempļiem mēs apmeklējām arī Beng Mealea, Neak Pean un citus. 
Beng Mealea daba diezgan pamatīgi ir pārņēmusi senās celtnes. Šeit redzami milzīgi sagruvušu akmeņu krāvumi, starp kuriem aug koki un vijas saknes. Savukārt Neak Pean likās citādāks – tas ir neliels templis uz mākslīgas salas ūdenskrātuves vidū, līdz kuram ved gara koka laipa. Šī vieta saistīta ar seno khmeru priekšstatiem par ūdens dziedinošo un attīrošo spēku. 
Mums patika visi apmeklētie tempļi, un katrā varēja atrast kaut ko interesantu, tomēr jāatzīst, ka pēc vairākām dienām, kas pavadītas, staigājot pa Angkor, acis pamazām pierod pie redzētā. Tāpēc mēs ieteiktu nemēģināt vienā dienā apskatīt pēc iespējas vairāk tempļu, bet labāk izvēlēties dažus, veltīt tiem pietiekami daudz laika un patiešām izpētīt visu. 

Kur var nopirkt Angkor ieejas biļetes? Cik tās maksā?

Lai apmeklētu Angkor arheoloģisko parku, ir vajadzīga ieejas biļete jeb Angkor Pass. To var iegādāties oficiālajā vietnē https://www.angkorenterprise.gov.kh/en vai klātienē Angkor Enterprise biļešu kasēs, kas atrodas Siem Reap aptuveni četrus kilometrus no centra. 
Apmeklētājiem pieejami trīs biļešu veidi – vienas dienas biļete, kas maksā 37 ASV dolārus, trīs dienu biļete, kuras cena ir 62 dolāri, un septiņu dienu biļete, kas maksā 72 dolārus. Bērniem līdz 12 gadu vecumam ieeja ir bez maksas, bet vecuma apliecināšanai var būt nepieciešama pase.
Mēs ieteiktu izvēlēties vismaz trīs dienu biļeti, jo Angkor teritorija ir milzīga un tempļi viens no otra atrodas diezgan tālu. Vienā dienā var paspēt apskatīt slavenākos objektus, bet tad nāksies steigties. Savukārt divās vai trīs dienās var paspēt mierīgāk iepazīt tempļus un arī mazāk apmeklētas vietas.
Interesanti, ka vienas dienas biļeti, kas iegādāta pēc plkst.16.45 iepriekšējā dienā, var izmantot jau tajā pašā vakarā, lai dotos vērot saulrietu. Pēc tam tā būs derīga arī visu nākamo dienu.
Jāņem vērā, ka atsevišķiem tempļiem, kas atrodas ārpus galvenā Angkor arheoloģiskā parka, var būt vajadzīga papildu biļete.

Kā visērtāk pārvietoties starp Angkor tempļiem? Vai ir vajadzīgs gids?

Angkor arheoloģiskais parks aizņem ļoti plašu teritoriju, tāpēc, plānojot apskati, jāpadomā arī par transportu.
Viens no populārākajiem variantiem ir tuk-tuks. Siem Reap ir daudz vadītāju, kuri piedāvā izvadāt tūristus pa populārākajiem tempļiem. Parasti var vienoties par konkrētu maršrutu vai nolīgt vadītāju visai dienai. Kamēr apskati templi, vadītājs Tevi gaida un pēc tam aizved uz nākamo vietu.
Var izvēlēties arī taksometru vai privātu automašīnu ar šoferi. Tas būs ērtāks variants, ja ceļo ar bērniem, nevēlies visu dienu pavadīt karstumā vai plāno apmeklēt tālāk esošos tempļus.
Savukārt, ja vēlies ne tikai apskatīt tempļus, bet arī saprast to vēsturi, arhitektūru un dažādo skulptūru nozīmi, ieteiktu izvēlēties ekskursiju gida pavadībā. Angkor ir tik daudz vēsturisku detaļu, ka bez papildu skaidrojuma daudzas no tām var nepamanīt. Pieejamas gan grupu ekskursijas, gan individuālas tūres, kurās gan transports, gan gids ir iekļauts piedāvājumā.
Mēs izvēlējāmies iznomāt motorolleru un tempļus apskatīt patstāvīgi. Mums tas likās ļoti ērti, jo varējām paši izlemt, kurp doties, cik ilgi uzturēties katrā templī un kad braukt tālāk. Nebija jāpielāgojas grupai vai iepriekš noteiktam ekskursijas grafikam.

Kas vēl ir jāzina pirms Angkor tempļu apmeklējuma?

Plānojot Angkor tempļu apskati, jāņem vērā, ka tās ir reliģiski nozīmīgas vietas, kurās joprojām uzturas budistu mūki un ierodas vietējie iedzīvotāji, lai lūgtos, tāpēc apmeklētājiem jāievēro noteikti uzvedības un apģērba noteikumi.
Tempļos jābūt nosegtiem pleciem un ceļgaliem. Tas attiecas gan uz sievietēm, gan vīriešiem. Tātad īsi šorti, minisvārki un krekliņi ar atkailinātiem pleciem nebūs piemēroti. Īpaši stingri šos noteikumus ievēro Angkor Wat augšējā līmenī, kur neatbilstoša apģērba dēļ ieeja var tikt liegta.
Jāievēro arī cieņpilna uzvedība. Nedrīkst kāpt uz senajām būvēm vietās, kur tas nav atļauts, aiztikt vai bojāt akmens grebumus, kā arī fotografēties nepiedienīgās pozās. Ja vēlies fotografēt mūkus, vispirms jālūdz viņu atļauja.
Vēl viens svarīgs aspekts ir karstums. Kambodžā gaisa temperatūra dienas laikā bieži pārsniedz 30 grādus, bet tempļu apskate nozīmē daudz staigāšanas, tai skaitā pa kāpnēm un atklātām vietām bez ēnas, tāpēc iesakām vilkt ērtus apavus, paņemt līdzi pietiekami daudz ūdens, galvassegu un saules aizsargkrēmu.
Pārvietojoties starp tempļiem, nav obligāti jāņem līdzi savs ēdiens, jo daudzviet ir pieejamas vietējās kafejnīcas un restorāni, kuros var kārtīgi un arī lēti paēst.
Jāpiebilst, ka Angkor teritorijā dzīvo ļoti daudz pērtiķu. Lai cik piemīlīgi tie izskatītos, tos nevajadzētu barot vai mēģināt paglaudīt. Tie ir savvaļas dzīvnieki, kas var kļūt agresīvi, īpaši tad, ja pamana ēdienu. Ja Tev ir līdzi kāds našķis, esi uzmanīgs pērtiķu tuvumā, jo viņi to var nozagt. 

Tonle Sap ezers: peldošie ciemati un kā tos var apskatīt?

Netālu no Siem Reap atrodas Tonle Sap jeb lielākais saldūdens ezers Dienvidaustrumāzijā, kas ir interesants ar saviem peldošajiem ciematiem un vietējo iedzīvotāju dzīvi uz ūdens.
Tonle Sap ir neparasts ezers, jo tā platība gada laikā ļoti mainās. Sausajā sezonā tas aizņem aptuveni 2500 līdz 3000 kvadrātkilometru, bet lietus sezonā var izplesties līdz pat 15 000 kvadrātkilometru. Tas notiek tāpēc, ka lietus sezonā Mekongas upē paaugstinās ūdens līmenis un Tonle Sap upe sāk plūst pretējā virzienā, iepludinot ūdeni ezerā. Sausajā sezonā ūdens atkal plūst no ezera uz Mekongu.
Šīs ūdens līmeņa svārstības ietekmē arī vietējo iedzīvotāju dzīvi. Daļa māju ir uzbūvētas uz augstiem pāļiem, bet citas atrodas uz peldošām platformām un maina atrašanās vietu līdz ar ūdens līmeni. Šeit laivas ir tikpat ierasts pārvietošanās līdzeklis kā mums automašīnas, jo ar tām cilvēki dodas uz darbu, ved bērnus uz skolu, pārvadā pārtiku un citas ikdienā nepieciešamas lietas.
Tonle Sap apkārtnē ir vairāki ciemati, kurus var apmeklēt, piemēram, Kampong Phluk, Chong Kneas un Kampong Khleang. Dažos var redzēt galvenokārt mājas uz pāļiem, citos arī peldošas mājas, veikalus un citas ēkas. Šeit dzīvojošajām ģimenēm zvejniecība ir viens no svarīgākajiem iztikas avotiem.
Lai apskatītu ciematus, vari izvēlēties organizētu ekskursiju no Siem Reap vai doties patstāvīgi uz kādu no piestātnēm un tur vienoties par laivas braucienu.
Mēs izvēlējāmies otro variantu. Iznomājām motorolleru, aizbraucām uz piestātni un sarunājām privātu laivu. Tā bija diezgan liela, un mums tā bija tikai diviem, tāpēc varējām mierīgi izbaudīt braucienu.
Tobrīd ūdens līmenis bija tik augsts, ka bija grūti saprast, kur beidzas upe un sākas applūdusī teritorija. Šeit cilvēki pārvietojās mazās laiviņās, veda dažādas preces, makšķerēja un nodarbojās ar saviem ikdienas darbiem. Turpat uz ūdens varēja arī iepirkties, jo pie mūsu laivas piebrauca tirgotāji, kuri piedāvāja dažādas preces. Brauciena laikā redzējām arī zeltītu reliģisku statuju, kas šajā ūdens un vienkāršo māju ainavā izcēlās.
Tomēr visvairāk mums patika vietējie bērni. Skatoties, cik veikli viņi pārvietojas mazajās laivās, radās sajūta, ka airēt iemācījušies ātrāk nekā staigāt. Daži pat mēģināja sacensties ar mūsu lielo laivu ātrumā. 
Pēc brauciena nolēmām vēl nedaudz izpētīt apkārtni ar motorolleru. Iebraucām mazākos ciematos, kur daļa ceļu jau bija applūdusi. Vietām nācās braukt tieši cauri ūdenim. Interesanti, ka tieši šajos ciematos mums radās sajūta, ka vietējie tūristus redz ļoti reti. Cilvēki smaidīja, māja ar rokām un ar interesi vēroja, ko mēs tur darām. Mums pat likās, ka mēs viņiem esam tikpat interesanti kā viņi mums.
Tomēr labākais piedzīvojums mūs sagaidīja atpakaļceļā uz Siem Reap.

Kā mēs nejauši nokļuvām vietējo svētkos?

Pusceļā pamanījām, ka ceļa malās pulcējās cilvēki, bet pa ielu pārvietojās traktoriem līdzīgi transportlīdzekļi un dažādas ārkārtīgi savdabīgas automašīnas, kas bija aprīkotas ar milzīgām tumbām un skaņas pastiprinātājiem. 
Un tad sākās troksnis! No katra transportlīdzekļa skanēja ārkārtīgi skaļa mūzika. Basi bija tik spēcīgi, ka tos sajutām ar visu ķermeni. Turklāt katrs mēģināja pārspēt otru skaļumā. No viena traktora skanēja viena dziesma, no blakus esošās automašīnas cita, un tas viss saplūda vienā milzīgā “bum-bum” koncertā.
Protams, mēs nevarējām pabraukt tam garām. Apstājāmies un devāmies skatīties, kas tur notiek. Vienā no traktoriem jau atradās kādi 15 vietējie, kuri dejoja un izklaidējās, bet mēs, ilgi nedomājot, ielēcām iekšā un viņiem pievienojāmies. Mēs bijām vienīgie tūristi visā šajā pasākumā, tāpēc piesaistījām lielu uzmanību.
Visi šie neparasti aprīkotie transportlīdzekļi pulcējās pie budistu klostera, kur atradās arī mūki. Apkārt bija daudz cilvēku, bet ielas malās tirgotāji piedāvāja ēdienus un uzkodas. Starp tiem bija arī tārpi un vārītas olas ar embriju, ko nolēmām nogaršot.
Vēlāk, interesējoties par Kambodžas tradīcijām, sapratām, ka, visticamāk, bijām nejauši nokļuvuši Kathina jeb Kathen svētkos. Tie Kambodžā ir nozīmīgi budistu svētki, kas parasti notiek oktobrī un novembrī pēc vairāku mēnešus ilgās lietus sezonas, kad mūki uzturas klosteros un pievēršas reliģiskajai praksei. Kathina laikā vietējie iedzīvotāji dodas uz budistu klosteriem, lai pasniegtu mūkiem jaunas mantijas, pārtiku un citus ziedojumus. Tā ir iespēja izrādīt viņiem cieņu, atbalstīt klosterus un saskaņā ar budisma tradīcijām uzkrāt labos nopelnus. Daudzviet šos svētkus pavada krāšņas procesijas ar mūziku, dejām un izrotātiem transportlīdzekļiem.
Lai kā arī būtu, svinēt kambodžieši māk – tas ir fakts! Šis nejaušais piedzīvojums kļuva par vienu no spilgtākajām Kambodžas ceļojuma atmiņām. Nebijām pirkuši ekskursiju, nebijām neko iepriekš plānojuši un pat īsti nesapratām, kas notiek. Vienkārši braucām pa ceļu, līdz attapāmies starp simtiem vietējo, tumbām un dejām.

Ko apskatīt Kambodžas galvaspilsētā Pnompeņā?

Pnompeņa (Phnom Penh) ir Kambodžas galvaspilsēta un lielākā pilsēta, kurā dzīvo vairāk nekā divi miljoni cilvēku. Atšķirībā no Siem Reap, kur tūrisms lielā mērā saistīts ar senajiem Angkor tempļiem, Pnompeņā var iepazīt mūsdienu Kambodžu. Šeit ir augstceltnes, tirgi, budistu tempļi, karaļa pils un Francijas koloniālā perioda arhitektūra. Tomēr līdzās mūsdienīgām ēkām joprojām redzami arī nabadzīgāki rajoni, vienkāršas dzīvojamās mājas un infrastruktūra, kas vēl tikai attīstās.
Pnompeņa ir arī vieta, kur var iepazīt vienu no traģiskākajiem periodiem Kambodžas vēsturē, un, pirms doties apskatīt pilsētas skaistākās vietas, ir vērts uzzināt, kas šajā valstī notika vēl pavisam nesen.

Sarkanie khmeri: Kambodžas vēstures tumšā puse

No 1975. līdz 1979. gadam Kambodžā valdīja sarkanie khmeri – komunistisks režīms Pola Pota vadībā, kura mērķis bija izveidot radikālu agrāru sabiedrību. Cilvēkus piespiedu kārtā pārvietoja no pilsētām uz laukiem, likvidēja privātīpašumu un naudas apriti, slēdza skolas un ierobežoja reliģisko dzīvi. Režīma laikā no nāvessodiem, piespiedu darba, bada un slimībām gāja bojā aptuveni divi miljoni cilvēku jeb apmēram ceturtā daļa valsts iedzīvotāju.
Pnompeņā ir divas vietas, kur ar šo vēsturi var iepazīties plašāk. Vienlaikus brīdinām, ka tālākais teksts var radīt smagas emocijas, tāpēc, ja jūti, ka nevēlies uzzināt vairāk par genocīda tēmu, labāk izlaid šo sadaļu.

Choeung Ek jeb Killing Fields un Tuol Sleng genocīda muzejs

Choeung Ek ir viens no daudzajiem sarkano khmeru režīma masu slepkavību un apbedījumu laukiem, kas atrodas aptuveni 15 kilometru attālumā no Pnompeņas centra. Šeit tika nogādāti un nogalināti tūkstošiem cilvēku, daudzi no viņiem iepriekš bija ieslodzīti Tuol Sleng cietumā. Mūsdienās teritorijā ierīkota piemiņas vieta ar budistu stūpu, kurā glabājas vairāk nekā 5000 upuru galvaskausu. Apskates laikā var uzzināt par notikušo un redzēt masu kapu vietas.
Otra vieta ir Tuol Sleng genocīda muzejs, kas pazīstams arī kā S-21 cietums. Pirms sarkano khmeru nākšanas pie varas šeit atradās vidusskola, bet režīma laikā tās klases pārvērta par ieslodzījuma un spīdzināšanas telpām. Te tūkstošiem cilvēku tika pratināti, spīdzināti un piespiesti atzīties izdomātos noziegumos. Lielāko daļu pēc tam nogalināja. Muzejā saglabātas ieslodzīto kameras, fotogrāfijas, dokumenti un liecības par notikušo.
Abas vietas ir emocionāli smagas, bet, mūsuprāt, tās ir svarīgas apskates vietas, ja ir vēlme saprast valsti, tās cilvēkus un to, kāpēc Kambodža mūsdienās ir tāda, kāda tā ir.
Par Kambodžas traģisko vēsturi bijām dzirdējuši jau pirms ceļojuma, tomēr viena lieta ir lasīt par masu slepkavībām vēstures grāmatās, bet pavisam cita – stāvēt vietās, kur tās patiešām ir notikušas, un klausīties cilvēku stāstos par piedzīvoto.
Mūs satrieca brutalitāte un noziegumu apmērs. Piemēram, lai taupītu munīciju, cilvēkus nogalināja ar kapļiem, nūjām, dzelzs stieņiem un citiem priekšmetiem. Daudzi no tiem, kuri izpildīja pavēles, bija pavisam jauni puiši, nereti vēl pusaudži. Sarkanie khmeri savās rindās iesaistīja arī bērnus, kurus pakļāva ideoloģiskai apmācībai un izmantoja režīma vardarbībā.
Režīms īpaši vērsās pret cilvēkiem, kurus uzskatīja par draudiem jaunajai sabiedrības kārtībai. Viņu vidū bija skolotāji, ārsti, inženieri, ierēdņi, reliģiskie līderi un citi izglītoti cilvēki. Par aizdomu iemeslu varēja kļūt svešvalodu zināšanas, izglītība vai saikne ar iepriekšējo valsts pārvaldi. Tika stāstīts arī par cilvēkiem, kurus vajāja briļļu vai koptu roku dēļ, jo tas it kā liecināja par piederību izglītotajai sabiedrības daļai. 
Šaušalīgākie stāsti mums saistās ar bērniem. Killing Fields teritorijā atrodas koks, pret kuru, kā liecina izdzīvojušo stāstījumi, tika nogalināti zīdaiņi, pret to triecot viņu galvu. Iemesls – režīma izpildītāji nevēlējās, lai nogalināto cilvēku bērni izaugtu un vēlāk atriebtos par savu vecāku nāvi.
Joprojām ir grūti aptvert, kā cilvēks spēj otram apzināti nodarīt tik lielas ciešanas. Turklāt runa nav par seniem viduslaiku notikumiem, bet par nesenu pagātni. Cik nesenu? Gan tie, kuri bija iesaistīti režīmā, gan cietušie arvien ir dzīvi un atceras šos laikus.
Pēc režīma gāšanas 1979. gadā valsts bija ārkārtīgi smagā situācijā. Naudas sistēma bija iznīcināta, skolas un slimnīcas ilgstoši nedarbojās, bet liela daļa izglītoto cilvēku bija nogalināti vai aizbēguši. Kambodžai nācās no jauna veidot ne tikai valsts pārvaldi un ekonomiku, bet arī izglītības, veselības aprūpes un tieslietu sistēmu.
Staigājot pa Kambodžas pilsētām, ievērojām, ka ielās ir salīdzinoši maz vecu cilvēku. Protams, tas ir tikai mūsu novērojums, bet, zinot valsts vēsturi, bija grūti nedomāt par cilvēkiem, kuru šeit vairs nav. Runājām, ka, salīdzinot ar Taizemes vai Vjetnamas galvaspilsētu, ir sajūta, ka šeit ielās iztrūkst aptuveni divu miljonu cilvēku. 
Īpaši grūti bija aptvert faktu, ka starptautiski atbalstītais tribunāls, kas izmeklēja sarkano khmeru noziegumus, notiesāja tikai trīs personas. Trīs! Vēl divas augsta ranga amatpersonas nomira, pirms viņu tiesvedība bija noslēgusies.
Savukārt Pols Pots, kurš bija viens no galvenajiem režīma veidotājiem, tā arī nestājās starptautiskas tiesas priekšā. Viņš nomira 1998. gadā, gandrīz 20 gadus pēc sarkano khmeru režīma gāšanas. 
Daudzi kambodžieši arvien izjūtot dusmas, sāpes un netaisnību. Tomēr pēc tik milzīgas traģēdijas valstij bija jāatrod veids, kā turpināt dzīvot, neiegrimstot jaunā vardarbības vilnī. Tāpēc daļa bijušo sarkano khmeru tika iekļauti sabiedrībā, un 20. gadsimta 90. gados valsts centās panākt mieru arī ar politisku vienošanos un amnestiju palīdzību. Tas bija sarežģīts un pretrunīgi vērtēts process, jo miers daudzos gadījumos tika panākts, neatrisinot jautājumu par vainīgo atbildību.
Domājot par to visu, arvien atgriezāmies pie jautājuma par piedošanu. Budismā liela nozīme ir spējai atbrīvoties no naida un dusmām, jo pieķeršanās šīm emocijām rada arvien jaunas ciešanas. 
Šajā sakarā atcerējos kādu senu budistu stāstu: reiz divi mūki mēroja tālu ceļu uz templi. Pie kāda ciemata viņi pamanīja sievieti, kura stāvēja dubļaina ceļa malā un nezināja, kā tikt pāri. Viens no mūkiem viņu pacēla un pārnesa uz otru pusi. Pēc tam abi turpināja ceļu. Pagāja vairākas stundas, līdz otrs mūks vairs neizturēja un pārmeta pirmajam, ka viņš rīkojies nepieņemami, jo mūkiem neklājoties pieskarties sievietēm. Pirmais mūks viņu uzklausīja, pasmaidīja un atbildēja: „Es viņu pārnesu pāri ceļam pirms vairākām stundām, bet izklausās, ka Tu viņu nes joprojām.”
Protams, sievietes pārnešanu pāri dubļainam ceļam nevar salīdzināt ar miljoniem cilvēku izpostītām dzīvēm. Un piedošana nenozīmē, ka noziegumi jāaizmirst vai vainīgajiem nav jāatbild par nodarīto. Tomēr šajā stāstā ir doma, pie kuras daudz atgriezos. Cik ilgi cilvēks spēj nest līdzi sāpes, dusmas un aizvainojumu? Un kā turpināt dzīvot, ja pagātni nav iespējams izmainīt?
Atceroties Kambodžā sastaptos cilvēkus, viņu smaidu, laipnību un atvērtību, man bija grūti savienot šo pieredzi ar visu, ko uzzinājām par valsts vēsturi.
Pēc šo vietu apmeklējuma var saprast, kāpēc Kambodža ekonomiskās attīstības ziņā joprojām atpaliek no citām reģiona valstīm. Kāpēc daudzviet ir slikti ceļi, ierobežotas veselības aprūpes iespējas un nepietiekami attīstīta infrastruktūra. Ir grūti pārvērtēt sekas, ko atstājusi veselas paaudzes iznīcināšana un izglītības sistēmas sagraušana. Kā valsts var ātri attīstīties, ja tai atņem ārstus, skolotājus, inženierus un citus cilvēkus, kuriem vajadzētu šo attīstību nodrošināt?

Ko darīt un redzēt Pnompeņā?

Kaut arī Pnompeņas vēstures tumšā puse atstāj spēcīgu iespaidu, galvaspilsētā ir arī daudz vietu, kur var iepazīt Kambodžas arhitektūru vai vietējo iedzīvotāju ikdienu.
Viena no skaistākajām apskates vietām ir Karaļa pils (Royal Palace), kas joprojām ir Kambodžas karaļa oficiālā rezidence. Pils kompleksā atrodas vairākas tradicionālās khmeru ēkas ar zeltītiem jumtiem, pagalmi un rūpīgi kopti dārzi. Daļa teritorijas ir pieejama apmeklētājiem, bet atsevišķas ēkas tiek izmantotas karaliskajām vajadzībām.
Turpat blakus atrodas Sudraba pagoda (Silver Pagoda), kuras nosaukums radies no grīdas, kas klāta ar tūkstošiem sudraba plākšņu. Pagodā glabājas Budas statujas, arī Smaragda Buda un zelta Budas statuja, kas rotāta ar dimantiem. 
Tāpat ir vērts aiziet uz Wat Phnom jeb budistu templi, kas atrodas uz aptuveni 30 metrus augsta mākslīgi veidota paugura. Ar šo vietu saistīta arī Pnompeņas nosaukuma izcelsme. Saskaņā ar leģendu kāda sieviete vārdā Penh upē atradusi Budas statujas un likusi izveidot pauguru, uz kura tās novietot. Tā radies nosaukums Phnom Penh jeb Penhas paugurs.
Ja patīk muzeji, var apmeklēt arī National Museum of Cambodia. Tajā glabājas viena no pasaulē nozīmīgākajām khmeru mākslas kolekcijām – senas skulptūras, keramikas izstrādājumi un reliģiskie priekšmeti. 
Ja patīk vietējie tirgi, iesakām aiziet uz Phsar Thmei. Tas atrodas lielā Art Deco stila ēkā. Zem tās milzīgā kupola un četros sānu korpusos tirgo rotaslietas, apģērbu, elektroniku, suvenīrus, augļus un daudz ko citu. Pat ja neplāno neko pirkt, ir interesanti apskatīt gan pašu ēku, gan vietējo tirgošanos.
Savukārt Toul Tompong Market jeb Russian Market redzēsi cieši izvietotus tirgotāju stendus un milzīgu preču izvēli, sākot ar apģērbu un audumiem, beidzot ar kokgriezumiem, gleznām, garšvielām un dažādiem suvenīriem. 
Vakaru ieteiktu pavadīt Sisowath Quay promenādē gar Tonle Sap upi. Šeit vietējie dodas pastaigās, sporto, satiekas ar draugiem un pavada laiku kopā ar ģimeni. Gar promenādi ir daudz kafejnīcu, restorānu un ielu ēdiena tirgotāju. 

Koh Rong un Koh Rong Sanloem: Kambodžas skaistākās salas

Ja ir vēlme nosauļoties un atpūsties pie jūras, mēs ieteiktu doties uz Koh Rong un Koh Rong Sanloem salu Taizemes līcī. Abās ir baltu smilšu pludmales, dzidrs, tirkīzzils ūdens, palmas un tropu džungļi. Salas tomēr ir nedaudz atšķirīgas, tāpēc, mūsuprāt, ir vērts apmeklēt abas.
Lai tur nokļūtu, vispirms jādodas uz Sihanoukville piekrastes pilsētu, no kuras kursē ātrlaivas. Brauciens atkarībā no izvēlētās piestātnes un maršruta parasti ilgst aptuveni 30 līdz 60 minūtes. Starp salām var pārvietoties ar laivu, tomēr savienojumi ir atkarīgi no pārvadātāja un sezonas, tāpēc tos ieteicams pārbaudīt iepriekš.

Koh Rong sala

Mēs savu atpūtu sākām lielākajā no abām salām – Koh Rong. Apmetāmies skaistā mājiņā pie pašas jūras, kur līdz pludmalei bija tikai daži soļi. Šeit pavadījām divas dienas, peldoties, braucot ar ūdensmotociklu, snorkelējot daudz un bieži, dodoties izbraucienā, lai naktī vērotu bioluminiscējošo planktonu, baudot ļoti garšīgus ēdienus un iekarojot deju grīdu vairākās ballītēs.
Nedaudz sīkāk par planktona tūri – Koh Rong apkārtnes ūdeņos var novērot bioluminiscējošu planktonu jeb sīkus organismus, kas izstaro zilganu gaismu. Tumsā, kustinot ūdeni, rodas iespaids, ka tajā iemirdzas neskaitāmi mazi gaismas punktiņi. Vislabāk šo parādību var redzēt tumšās naktīs tālāk no krasta apgaismojuma, bet tās intensitāte ir atkarīga no laikapstākļiem un citiem dabas apstākļiem.
Šajā salā var iznomāt motorolleru un doties izpētīt salu plašāk. Te gan jābrīdina, ka Koh Rong ceļi daudzviet ir ļoti sliktā stāvoklī. Vismaz mūsu apmeklējuma laikā dažos posmos to pat nevarēja nosaukt par ceļu, jo mēs braucām pa milzīgām dubļu peļķēm vai vienkārši pa ūdeni. Tomēr šādi nokļuvām vairākās nomaļās pludmalēs.
Vēl viena interesanta nodarbe bija pārgājieni džungļos, lai redzētu vairākus ūdenskritumus. Apkārt skanēja putnu, kukaiņu un citu džungļu iemītnieku balsis. Brīžiem bija sajūta, ka mežs vienlaikus čirkst, svilpj un klaigā. Šīs skaņas ļoti palika atmiņā.
Tomēr džungļos jābūt uzmanīgiem, jo abās salās ir čūskas, tai skaitā pitoni, kobras un bedrīšodzes, tāpēc nevajadzētu doties vienatnē pa nepazīstamiem maršrutiem, īpaši krēslas laikā vai pēc lietus. Vēlams izvēlēties slēgtus apavus, sekot takām un iepriekš noskaidrot, vai izvēlētais maršruts ir drošs un izstaigājams.

Koh Rong Sanloem 

Pēc Koh Rong devāmies uz Koh Rong Sanloem, kas ir daudz mazāka un mierīgāka sala. Tur palikām vienu diennakti, un patiesībā ar to pietika, lai redzētu lielāko salas daļu un izbaudītu pludmales. Tomēr, ja galvenais ceļojuma mērķis ir atpūta pie jūras, šeit var pavadīt arī vairākas dienas.
Atšķirībā no Koh Rong, Koh Rong Sanloem gandrīz vispār nav ceļu tīkla. Daudzviet pārvietošanās notiek ar kājām, pa džungļu takām vai ar laivām. Atsevišķās vietās tiek izmantoti arī kvadracikli, bet ar parastu motorolleru izbraukt salu nebūs tik vienkārši.
Mēs daudz staigājām un atklājām neparastas vietas džungļos, kur atradās Stone Carvings jeb dažādas statujas – ziloņi, cilvēku figūras, Buda un citi veidojumi. Tas bija negaidīti tik mazā tropu salā. Tāpat atradām vietas, no kurām pavērās skaisti skati uz jūru un apkārtējo piekrasti, piemēram, Lazy Beach skatupunkts.

Kas jāzina pirms došanās uz Koh Rong un Koh Rong Sanloem?

Jārēķinās, ka cenas salās var būt augstākas nekā Kambodžas kontinentālajā daļā, īpaši attiecībā uz naktsmājām, tāpēc, ja vēlies skaistu mājiņu tieši pie jūras, ieteiktu to rezervēt laikus, it sevišķi tūrisma aktīvajā sezonā.
Svarīgi arī noskaidrot to, kurā piestātnē laiva apstājas un cik tālu no tās atrodas naktsmītne. Šeit ne visur var izsaukt taksometru vai aizbraukt ar motorolleru. Dažkārt līdz viesnīcai jādodas kājām vai jāizmanto vēl viena laiva.
Ja plāno pārgājienus džungļos, paņem līdzi pietiekami daudz ūdens, izvēlies slēgtus apavus un ieplāno gājienu atbilstoši laikapstākļiem. Pēc stipra lietus takas var būt ļoti slidenas, bet salas ceļi – grūti izbraucami.

Ko apskatīt Kampotā un Kepā?

Kampota (Kampot) ir neliela pilsēta Kambodžas dienvidos, un, salīdzinot ar Pnompeņu vai Siem Reap, šeit ir mierīgāka atmosfēra. Pilsētas centrā saglabājušās Francijas koloniālā perioda ēkas, gar upi ierīkota promenāde, bet apkārtnē atrodas kalni, tropu meži, piparu plantācijas un nelieli ciemati.
Kampota ir slavena ar saviem pipariem, kas tiek uzskatīti par vieniem no kvalitatīvākajiem pasaulē. Tomēr arī dabas un vēstures cienītājiem te būs ko darīt. Mēs ieteiktu Kampotā pavadīt vismaz divas vai trīs dienas, jo interesantākās vietas atrodas ārpus pilsētas.

Bokor nacionālais parks 

Preah Monivong Bokor nacionālais parks atrodas aptuveni 30 kilometru attālumā no pilsētas. Tas aizņem plašu teritoriju Kardamona kalnu dienvidu daļā, un tā augstākās vietas sasniedz vairāk nekā 1000 metru virs jūras līmeņa.
Parku var apskatīt organizētā ekskursijā, bet var arī doties patstāvīgi, iznomājot motorolleru. Mēs braucām paši – ceļš vijās cauri tropu mežiem, un pa ceļam sastapām ļoti daudz pērtiķu. Jo augstāk brauc, jo vēsāks kļūst gaiss, tāpēc pat karstā dienā vēlams paņemt līdzi jaku. 
Pa ceļam atrodas vairākas reliģiski svarīgas vietas. Viena no zināmākajām ir Lok Yeay Mao – aptuveni 30 metrus augsta sievietes statuja, kas attēlo vietējo aizbildni un garu, kuru īpaši godina Kambodžas dienvidu daļā. Vietējie šeit mēdz apstāties, lai lūgtu aizsardzību un veiksmi ceļā.
Augstāk kalnā atrodas arī Wat Sampov Pram – neliels budistu templis, kas uzcelts klinšainā vietā ar skaistiem skatiem uz apkārtni. Tā nosaukums tulkojumā nozīmē „Piecas laivas”, jo tuvumā atrodas pieci klinšu veidojumi, kas atgādina laivas. Šeit var sastapt mūkus, vērot reliģiskos rituālus un, ja ir tāda iespēja un mūks piekrīt, saņemt arī tradicionālu svētību.
Un tomēr viena no interesantākajām Bokor parka apskates vietām ir senā franču kalnu kūrorta teritorija jeb Bokor Hill Station. 20. gadsimta 20. gados, kad Kambodža atradās Francijas koloniālajā pārvaldē, franči šeit nolēma izveidot atpūtas vietu, kur aizbēgt no zemienēs valdošā karstuma un mitruma. Kalna virsotnē tika izbūvēts ceļš, viesnīca, baznīca, administratīvās ēkas un citas kūrorta vajadzībām paredzētas būves.
Slavenākā no tām ir Bokor Palace – grezna viesnīca, kas tika atklāta 1925. gadā. Tā bija paredzēta Francijas koloniālās administrācijas pārstāvjiem un turīgākajiem viesiem, kuri šeit ieradās baudīt vēsāku klimatu un atpūsties prom no pilsētas. Tomēr kūrorta vēsture izrādījās sarežģīta, un Otrā pasaules kara un Indoķīnas kara laikā franči šo vietu pameta. Vēlāk, 20. gadsimta 60. gados, kūrorts piedzīvoja atdzimšanu, bet 70. gados teritoriju pārņēma sarkanie khmeri. Bokor kalns kļuva arī par militāru sadursmju vietu, un daudzas ēkas ilgstoši stāvēja pamestas.
Bokor parkā atrodas arī Popokvil ūdenskritums, kas ir iespaidīgs lietus sezonā, kad tajā ir vairāk ūdens. 

La Plantation jeb Kambodžas pipari

La Plantation piparu plantācijā var uzzināt, kā audzē un apstrādā slavenos Kampotas piparus, un tiem, starp citu, ir sena vēsture. Tos šajā reģionā audzē jau vairākus gadsimtus, bet Francijas koloniālajā periodā tie kļuva īpaši pieprasīti Eiropā. Mūsdienās Kampotas pipariem ir piešķirta aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, kas nozīmē, ka ar šo nosaukumu drīkst tirgot tikai noteiktā reģionā un atbilstoši konkrētām prasībām audzētus piparus.
La Plantation apmeklējuma laikā var izstaigāt plantāciju gida pavadībā, apskatīt piparu stādus, uzzināt par audzēšanu, novākšanu un apstrādi, kā arī piedalīties dažādu piparu degustācijā.
Mēs uzzinājām, ka zaļie, melnie, sarkanie un baltie pipari var nākt no viena un tā paša auga. Atšķirība galvenokārt ir ogu gatavības pakāpē un apstrādes veidā. 
La Plantation piedāvā arī khmeru virtuves meistarklases, kurās var iemācīties gatavot tradicionālos ēdienus, piemēram, zivju amok, kariju un mango salātus. 
Plantācija atrodas ārpus pilsētas, tāpēc tur var nokļūt ar motorolleru, tuk-tuku vai organizētā ekskursijā. Apmeklējumu un degustāciju vēlams iepriekš rezervēt, īpaši tūrisma aktīvajā sezonā, bet kulinārijas meistarklase jāpiesaka vismaz dienu iepriekš.

Ko vēl redzēt Kampotā un tās apkārtnē?

Kampotas centrā saglabājušās senas koloniālā perioda ēkas, ir nelieli veikaliņi, kafejnīcas, restorāni un vietējie tirgi. Vakaros īpaši patīkama ir promenāde gar upi, kur pulcējas vietējie iedzīvotāji un tūristi.
Viens no pilsētas neparastākajiem simboliem ir milzīga duriāna skulptūra satiksmes apļa vidū, jo Kampotas province ir pazīstama ar duriānu audzēšanu. Šis tropu auglis ir slavens ar savu spēcīgo smaržu, kuras dēļ to aizliegts ienest daudzās Āzijas viesnīcās un transportos. Tomēr vietējie duriānu vērtē augstu, un Kampotas apkārtnē atrodas arī dārzi, kur to audzē.
Ja ir laiks, ieteiktu doties izbraucienā ar laivu pa Kampotas upi. Īpaši patīkami to darīt vakarā, kad riet saule. Gar krastiem redzamas palmas, nelieli ciemati, mājas un zvejnieku laivas. Ir pieejami gan organizēti saulrieta braucieni, gan kajaku noma.
Ārpus pilsētas vērts apskatīt sāls ieguves laukus. Kampotas apkārtnē jūras sāli joprojām iegūst tradicionālā veidā – seklos baseinos iepludina sāļo ūdeni un ļauj tam saulē iztvaikot. Kad ūdens iztvaikojis, sāli savāc ar rokām. 
Savukārt, ja patīk neparastas dabas vietas, var apmeklēt Phnom Chhngok alu templi. Tas atrodas kaļķakmens kalnā, un, lai tur nokļūtu, jāuzkāpj pa kāpnēm un jāieiet alā. Tās iekšienē atrodas sens hinduistu templis, kas datējams ar laiku pirms Angkor Wat uzcelšanas. 
Vēl viens populārs izbrauciens no Kampotas ir Kep pilsēta – neliela piekrastes pilsēta aptuveni 25 kilometru attālumā. Tā ir slavena ar savu krabju tirgu, kur var iegādāties svaigas jūras veltes un nogaršot krabjus, kas pagatavoti ar Kampotas zaļajiem pipariem. Kep apkārtnē ir arī nacionālais parks ar pastaigu takām un skatupunktiem.

Kā visērtāk pārvietoties Kambodžā?

Kambodžā pārvietošanās ir diezgan vienkārša, jo starp populārākajiem tūrisma galamērķiem ir pieejami vairāki transporta veidi. Izvēle galvenokārt atkarīga no attāluma, budžeta un tā, cik daudz laika vēlies pavadīt ceļā.
No Siem Reap uz galvaspilsētu var aizlidot ar iekšzemes avio reisu, autobusu vai privātu transportu. Tomēr mēs ieteiktu izmēģināt nakts autobusus, jo Kambodžā tie ir tiešām ērti. Daudzos nakts autobusos ir nevis parasti atgāžami sēdekļi, bet īstas guļvietas. Turklāt pieejamas gan vienvietīgas, gan divvietīgas gultas, tāpēc pāri var ceļot kopā. Dažos autobusos guļvietas izvietotas divos līmeņos, un katrai ir aizkariņš, kas nodrošina privātumu. Daudziem pārvadātājiem ir pieejamas arī segas, spilveni un uzlādes ligzdas.
Savukārt pilsētās ir ērti izmantot Grab lietotni. Tajā var izsaukt gan automašīnu, gan tuk-tuku, turklāt brauciena cenu redzēsi jau pirms pasūtījuma apstiprināšanas. Tas ļauj izvairīties no ilgām sarunām par cenu un atvieglo pārvietošanos vietās, kur ne vienmēr ir viegli saprasties angliski.
Mēs daudzviet izvēlējāmies arī motorolleru nomu. Tas dod lielāku brīvību, jo vari apstāties, kur vēlies, izbraukt mazākus ciematus un apskatīt vietas, kur organizētās ekskursijas ne vienmēr ved. 
Te gan jāņem vērā, ka Kambodžā satiksme ir diezgan haotiska, bet ārpus galvenajiem ceļiem segums ne vienmēr ir labā stāvoklī. Īpaši pēc lietus var nākties braukt pa dubļiem, bedrēm un applūdušiem ceļa posmiem, tāpēc motorolleru ieteiktu tikai tiem, kuriem jau ir braukšanas pieredze. 
Ja pašam braukt negribas, gandrīz visur tūrisma vietās var nolīgt tuk-tuka vadītāju uz vairākām stundām vai visu dienu. Tas ir labs variants, ja plāno apskatīt vairākus objektus ārpus pilsētas, bet nevēlies pievienoties organizētai ekskursijai.
Garākiem pārbraucieniem pieejami arī parastie dienas autobusi un miniveni. Tie bieži savieno mazākas pilsētas un vietas, kur nav lidostas. Savukārt uz Koh Rong un Koh Rong Sanloem salām no Sihanoukville jādodas ar laivu.
Kambodžā darbojas arī dzelzceļa satiksme, bet maršrutu un reisu izvēle ir ierobežota, tāpēc ceļojuma plānošanā parasti ērtāk paļauties uz autobusiem.

Cik ilgu laiku ieplānot ceļojumam pa Kambodžu?

Mēs visus šajā rakstā minētos galamērķus paspējām apskatīt nedaudz vairāk nekā divās nedēļās. Šajā laikā iepazinām Siem Reap un Angkor tempļus, apskatījām Tonle Sap ezera peldošos ciematus, apmeklējām Pnompeņu, izbaudījām atpūtu Koh Rong un Koh Rong Sanloem salā, kā arī izpētījām Kampotu, Kep un to apkārtni.
Divās nedēļās to visu tiešām var paspēt, bet ir jārēķinās ar diezgan intensīvu ceļojuma tempu un regulāriem pārbraucieniem. Mums šāds ceļošanas veids patīk, tomēr, ja vēlies vairāk laika veltīt katrai vietai, nesteidzīgi apskatīt tempļus, doties pārgājienos un vairākas dienas vienkārši atpūsties pie jūras, ieteiktu Kambodžas ceļojumam ieplānot trīs nedēļas.

Kurā gadalaikā vislabāk ceļot uz Kambodžu?

Ceļojumam uz Kambodžu labs laiks ir no novembra līdz februārim, kad valstī valda sausā sezona un gaisa temperatūra parasti ir ap 25 līdz 30 grādiem. Šajā laikā ir mazāk nokrišņu un nav tik liels karstums, tāpēc ir patīkamāk apstaigāt Angkor tempļus, doties izbraucienos, ekskursijās vai atpūsties pie jūras. Tomēr jārēķinās, ka šī ir arī aktīvākā tūrisma sezona, kad populārākajās apskates vietās ir vairāk cilvēku un naktsmītņu cenas var būt augstākas.
No marta līdz maijam Kambodžā kļūst ievērojami karstāks, un temperatūra bieži pārsniedz 35 grādus. Īpaši aprīlī ilgstoša uzturēšanās saulē var būt nogurdinoša. 
Savukārt no maija līdz oktobrim ir lietus sezona. Tas nenozīmē, ka līst nepārtraukti. Bieži lietus uznāk spēcīgu, bet salīdzinoši īsu lietusgāžu veidā, pēc kurām atkal uzspīd saule. Šajā laikā daba ir zaļa, ūdenskritumos ir vairāk ūdens, bet Angkor tempļu apkārtnē ir mazāk tūristu. Toties atsevišķi lauku ceļi var kļūt dubļaini vai applūst.
Lietus sezona vairāk ietekmē Tonle Sap ezeru. Ūdens līmenim paaugstinoties, ezers izplešas un applūst plašas apkārtējās teritorijas. Ja vēlies redzēt ciematus uz augstiem pāļiem un mājas, kurām piekļūt iespējams tikai ar laivu, šis var būt ļoti interesants laiks apmeklējumam.
Ja ceļojumā plāno iekļaut arī Koh Rong vai Koh Rong Sanloem salu, vislabāk izvēlēties sausās sezonas mēnešus. Lietus sezonā jūra mēdz būt nemierīgāka, un slikti laikapstākļi var ietekmēt laivu satiksmi un ūdens aktivitātes.
Mēs Kambodžā bijām oktobrī – īsi pirms valstī sākas aktīvā tūrisma sezona. Šajā laikā bija silti, bet ne ļoti karsti, un patīkami bija tas, ka tūristu bija tiešām maz un viesnīcu cenas bija zemākas. 

Kāda valūta ir Kambodžā?

Kambodžas oficiālā valūta ir riels (KHR), bet ikdienā plaši izmanto arī ASV dolārus. Tūristiem tas ir ērti, jo daudzās viesnīcās, restorānos un tūrisma pakalpojumu sniegšanas vietās cenas norādītas tieši dolāros.
Aptuveni 4000 Kambodžas rielu atbilst vienam ASV dolāram, bet 10 000 rielu ir aptuveni 2,15 eiro. Valūtas kurss var nedaudz mainīties, tāpēc šīs summas ir orientējošas.
Kambodžā vienlaikus var norēķināties abās valūtās. Piemēram, par pirkumu vari samaksāt dolāros, bet atlikumu saņemt rielos. Mazākiem pirkumiem, īpaši tirgos, ielu ēdiena stendos un nelielos veikaliņos, vietējā valūta bieži ir ērtāka. 
Ar bankas karti var norēķināties daudzās viesnīcās, lielākos restorānos, lielveikalos un tūristiem paredzētās vietās, tomēr mazākos ciematos, vietējos tirgos, ielu ēdiena stendos un dažādās apskates vietās joprojām var būt vajadzīga skaidra nauda.

Vai, ceļojot uz Kambodžu, ir vajadzīga vīza?

Jā, Latvijas pilsoņiem ieceļošanai Kambodžā ir nepieciešama vīza. Ērtākais variants ir elektroniskā tūristu vīza jeb e-Visa, kuru var noformēt pirms ceļojuma oficiālajā vietnē https://www.evisa.gov.kh/ 
Tūristu vīza maksā 30 ASV dolārus (aptuveni 26 eiro) un ļauj Kambodžā uzturēties līdz 30 dienām. Tā ir derīga vienai ieceļošanas reizei, un valstī jāieceļ trīs mēnešu laikā pēc vīzas izsniegšanas. Pieteikuma izskatīšana parasti aizņem trīs darba dienas, bet iesakām vīzu noformēt vismaz nedēļu pirms ceļojuma.
Vīzu var saņemt arī pēc ierašanās Kambodžas starptautiskajās lidostās, tomēr iepriekš noformēta e-Visa palīdz izvairīties no papildu formalitātēm lidostā.
Svarīgi, lai pase būtu derīga vēl vismaz sešus mēnešus pēc ieceļošanas Kambodžā. Turklāt, ierodoties ar lidmašīnu, jāaizpilda arī bezmaksas elektroniskā ieceļošanas anketa Cambodia e-Arrival, kas pieejama vietnē https://arrival.gov.kh/. To var izdarīt septiņu dienu laikā pirms ierašanās. Šī anketa neaizstāj vīzu – vajadzīgi būs abi dokumenti.

Vai Kambodžā ir droši?

Mēs Kambodžā jutāmies ļoti droši. Divu nedēļu laikā apmeklējām lielākās pilsētas, mazus ciematus, salas un nomaļākas vietas, daudz pārvietojāmies ar motorolleru un arī vakaros devāmies ielās. Ne reizi nepiedzīvojām situāciju, kurā justos apdraudēti. Gluži pretēji, vietējie iedzīvotāji mums likās draudzīgi, atsaucīgi un izpalīdzīgi.
Protams, tas nenozīmē, ka Kambodžā nav nekādu drošības risku. Lielākajās pilsētās, īpaši Pnompeņā, jāuzmanās no kabatzagļiem un garāmbraucošiem motociklistiem. 
Mūsuprāt, viens no lielākajiem riskiem ir satiksme. Braukšanas paradumi Kambodžā atšķiras no Eiropā ierastajiem, un ārpus pilsētām ceļi mēdz būt sliktā stāvoklī. Ja plāno iznomāt motorolleru, svarīgi izvērtēt savas braukšanas prasmes, izmantot ķiveri un izvairīties no braukšanas tumsā.
Jāņem vērā arī tas, ka Kambodžā joprojām ir teritorijas ar nesprāgušu munīciju un sauszemes mīnām, kas saglabājušās pēc iepriekšējiem kariem, tāpēc nomaļās vietās nevajadzētu patvaļīgi nogriezties no zināmām takām vai doties neiezīmētās teritorijās.
Vēl viens aktuāls drošības jautājums ir konflikts Kambodžas un Taizemes pierobežā. 2026. gada novembrī vairāku valstu ārlietu dienesti brīdina par bruņotu sadursmju risku un iesaka neapmeklēt teritorijas 50 kilometru attālumā no abu valstu robežas. Labā ziņa ir tā, ka lielākā daļa populārāko tūrisma galamērķu, tai skaitā Siem Reap pilsēta, Pnompeņa, Kampota un Koh Rong sala, atrodas ārpus šīs riska zonas. 

Kādi ēdieni obligāti jāpagaršo Kambodžā?

Kambodžas jeb khmeru virtuve ir līdzīga kaimiņvalsts Taizemes vai Vjetnamas virtuvei, tomēr tai ir savas raksturīgās garšas. Ēdienos daudz izmanto citronzāli, galangalu, kurkumu, kokosriekstu pienu, svaigus garšaugus un fermentētu zivju pastu.
Sāksim ar Fish Amok, kas ir viens no pazīstamākajiem Kambodžas ēdieniem. Zivi gatavo ar kokosriekstu pienu, olu un aromātisku garšvielu pastu, kurā ir citronzāle, galangals, kurkuma un citas sastāvdaļas. 
Lok Lak ir nelielos gabaliņos sagriezta liellopa gaļa, kas apcepta ar ķiplokiem, sojas un austeru mērci. To bieži pasniedz ar rīsiem, tomātiem, salātiem un ceptu olu. 
Khmer Red Curry ir kambodžiešu sarkanais karijs, ko gatavo ar kokosriekstu pienu, garšvielām, dārzeņiem un zivi, vistas vai liellopa gaļu. Tas parasti tiek pasniegts ar rīsiem vai bageti.
Num Krok ir nelielas kokosriekstu un rīsu miltu pankūciņas, ko cep īpašā pannā ar apaļiem padziļinājumiem. Ārpuse ir viegli kraukšķīga, bet vidus mīksts. Tās ir populāras ielu uzkodas, īpaši tirgos.
Ja gribas izmēģināt kaut