Durmitor kalni

Augstākā virsotne 2523m Bobotov Kuk, augstuma starpība 2000m
55km garš un 18 – 21 km plats
20 virsotnes pārsniedz 2300m. 22 marķētas takas pārgājieniem.
Viens no skaistākajiem kalniem Dināros. Vasarā ir daudz saulainu dienu, augustā un septembrī daudz bezvēja dienas.
Durmitor nozīmē kalns un ūdeņi. Kalni radušies teiktoniskās svārstības rezultātā (garozas kustība). Kroku cilu kalni – viena plātne uzbīdījās uz citas. Tāpēc kaļķakmens var būt augšā.
Durmitor dabas parks 39 tūkst ha ar centru Žabļakā.
Parka 20 ezeri ir dziļi un auksti
2 upes – Tara un Piva ir šajā parkā
Sniega vietām saglabājas arī vasarā virs 1900m. Notiek temperatūras inversijas – no rīta strauji mainās temperatūra un rodas lāsītes.
Ap 200 alas, arī ledus alas.
1500 augi (daudz jo satiekas jūras klimats ar kontinentālo). Līdz 500 gadu vecas priedes līdz 5 m diametrā
Lāči, vilki, mežacūkas, stirnas, zaķi, caunas, ģemzes (āzīši), čūskas 130 putnu sugas. Rets putns – baltgalvainais ērglis, dzimums parādās tikai jaunībā. Dzīvo pārī un ja viens nomirst, otrs kļūst par vientuļnieku. Spārnu platums 1,7m. Pārtiek no maitām. Viņi lido virs karapulka – tāpēc pa gabalu var redzēt ka nāk nelaime.
Savin Kuk visrsotne 2143m, darbojas pacēlājs ne līdz virsotnei bet līdz 1830.
Crno jezero 1416mvjl 1155x810m. Iedalās veliko un malo jezero (49 un 27 m dziļi). Ezers apakšā 7-10*C visu gadu, augšā 20*C vasarā, ledus ziemā. Dzīvo foreles. Makšķerēšanas licence 1 dienai 8 eur. Egles apkārt un atspulgs ūdenī ir melns, tāpēc melnais ezers. Melnā ezera vidū, pretī Bobotov Kuk, Obla Glava rajonā ir atraktīva ledus ala 40m gara un 20m plata.
Crni Podi pirmatnējais melno priežu mežs. Durmitor parkā ir vēl viens pirmatnējais egļu mežs Milinski upes rajonā.

Taras kanjons

Viņi paši saka - pasaulē 2. lielākais kanjons pēc Colorado, bet ģeogrāfijas avotos info pretrunīga. Tara pārspēj Colorado ar ļoti bagātīgu floru un faunu no priedēm līdz dažādām puķēm un sēnēm.
Garākā upe Melnkalnē - Taras garums 140 km 80 km garš un 1300m dziļš kanjons, kas daļēji pieder Bosniešiem, jo Tara ir robežupe. Tara sākas Maglič kalnos. Ūdens minimums ir 8,4 kubm/sek (jūlijā, augustā, septembrī, decembrī) vidēji 50 kubm/sek, maksimāli 1121 kubm/sek (martā, aprīlī, maijā). Tīrs, dzidrs un dzerams ūdens.

Taras tilts

Pirms lielā tilta bija mazs, zems tiltiņš. 
Tiltu būvēja 1938 – 1940.g. Izmaksas 11,2 milj dināri. 
Garums 365m, augstums 150 m, platums 6,5m. Arkas ar 116m rādiusu. 

Tilta būvniecībai vispirms tika izveidotas milzīgas koka sastatnes.

Lielās arkas kreisais pamats bija paredzēts uz Čuvik klints. Sāka būvēt un klints pārlūza, izveidojot 1m platu plaisu. Konstruktori nolēma plaisu aizpildīt kā zoba caurumu un viss turpinājās pēc plāna. 

Labajā krastā ar klinti arī bija pārsteigumi. Vienā naktī milzīgs klints gabals atdalījās un iekrita kanjonā. Iepriekšējā dienā celtnieki uz tā strādāja. Rezultātā arkas kāju bija jātaisa 4 metrus garāka. Vajadzēja taisīt jaunu projektu

Kara laikā neliels posms no tilta tika uzspridzināts (1942.g. partizāni). Atjaunošana notika tikai 1946. līdz tam izmantoja laipas. 

1990.g. bija rekonstrukcija. Tilts vairākkārt ir piedalījies filmēšanā.