cb@cb.lv | Tallinas iela 30
Kalnciema iela 116, Rīga

Čehija

Čehija – hokeja lielvalsts, automašīnas “Škoda” dzimtene, valsts, kurā alus tiek turēts godā… Silēzijas daļa, Morāvija un Bohēmija kā dažādas notis skaņdarbā veido Čehijas dvēseli, kalnu majestāte piešķir cēlumu un elpu aizraujošus dabas skatus; kā jau centrā esošai valstij-te daudz tautu savijušas savas kultūras vītnes, un valsti grezno lieliski viduslaiku ēku un piļu silueti… Čehijā ražo pasaules slaveno alu un iegūst minerālūdeni no vairāk nekā 900 dabīgiem avotiem; Bohēmijas un Morāvijas vīni, populārie knēdeļi, ko gatavo no maizes un kartupeļiem. Te savus gara darbus radījuši komponisti Antonins Dvoržāks un Bedržihs Smetana, jūgendstila mākslinieks Alfons Muha. Un kur tad pasaules slavenība- Šveiks! Visa zeme kā arhitektūras muzejs ar daudzslāņainu uzbūvi… Veselības uzlabošanas kūrorti ar minerālajiem avotiem ir patiešām augstā līmenī, ar Karlovi vari priekšgalā, un visam pāri caurstrāvo pozitīvisma pilna domāšana un katram savi izveidotie rituāli…

Ģeogrāfiskais stāvoklis: atrodas Eiropas sirdī- pašā vidienē. Z robežojas ar Poliju un Vāciju, A- ar Slovākiju un D- ar Austriju.
Platība: 78 867 km2
Galvaspilsēta: Prāga
Iedzīvotāji: 10,746,630 (2022. g.)
Valsts valoda: čehu
Etniskais iedalījums: 57,3% čehi, 3,4% morāvieši, 0,9% slovāki, 0,7% ukraiņi, 2,1% citi, 4,0% divas tautības, 31,6% nevēlas atbildēt. (2021.gads)
Reliģijas: 47,8% nav noteiktas reliģijas, 11,7% kristietība, 9,3% katolicisms, 2,4% cits kristietis, 1,2% citi, 9,1% nepieder pie reliģiskas organizācijas, 30,1% nav atbildes. (2021.gads)
IKP/PP: uz 1 iedz. $47,527 (2022.gads)
Naudas vienība: Čehijas krona (CSK)
Valsts pārvaldes forma: republika
Zemākais punkts: Elbas upe (Laba)115 m z.j.l.
Augstākais punkts: Snežkas kalns 1602 m v.j.l. (Sudetos)
Garākās upes: Elba (Labe), Vltava, Morāva, Odera

Reljefs: visa valsts virsma ir atrodas uz čehu kristāliskā masīva lielāko daļu, un ir kalnaina un pauguraina. Kalni un pakalni klāj gandrīz 95% visas valsts, tāpēc tajā ir ideāli apstākļi slēpošanai, kalnu riteņbraukšanai un kalnu pastaigām. ZR daļā pie Vācijas robežas plešas Rūdu kalnu, bet ZA- Sudetu kalni, R daļā- Bohēmija, savukārt, valsts D daļas kalnainumu veido Morāvijas pacēlums ar izteikti kalnainām ainavām.

Dabas resursi: akmeņogles, kaolīns, māls, grafīts, kokmateriāli, dabas ainavas
Klimats: atrodas mērenajā klimata joslā, un raksturīgs mēreni kontinentāls klimats. Janvāra vidējā temperatūra ir -4°C, jūlijā : +24°C. Kalnainais reljefs pazemina temperatūru visos gadalaikos, un kalnu ielejās mēdz būt ļoti karsti vasarās, kamēr kalnu korēs visai vēss. Vasaras mēdz būt karstas, ar temperatūru pat līdz + 36 °C, un ziemas mēreni siltas. Daudzie slēpošanas kūrorti piesaista tūristus no visas pasaules. Vasarās vēlams paņemt visu, kas nepieciešams aizsardzībai pret sauli, bet ziemas periodā, protams, siltas ziemas drēbes, apavus.
Piesardzības pasākumi: nav īpašas prasības attiecībā uz vakcināciju.

Prāga kā valsts galvaspilsēta ir slavena visā pasaulē, un tiek saukta par "Zelta Prāgu" ar XIII gs. vecpilsētu. Prāgas tiltiņi visos laikos pulcējuši mīlniekus un jaunlaulātos, kā arī profesionālus arhitektūras pazinējus. Pilsēta ievērojama ar Vaska figūru muzeju, Sv. Vita katedrāli, Kārļa tiltu ar 30 skulptūrām, kas ir ielu muzikantu simbols un muzicēšanas vieta, Rātsnamu, vecpilsētu, muzikālajām strūklakām. Apskates vērts ir arī Šveika krodziņš Vaclava laukums, Kārļa universitāte, , Zelta ieliņa , Loretta – čehu svētais dārgums, Čehu literatūras muzejs, Lauvas pils, Kara vēstures muzejs, Sv. Martina rotonda, Šternbergas pils, Višegradas cietoksnis, Matiaša vārti, Sv. Georgija statuja, Sv. Georgija bazilika, zooloģiskais dārzs Karaļu pils, Karaļdārzs, Karalienes Annas vasaras pils, Sv. Pētera un Sv. Pāvela baznīca, noteikti jāapskata arī Astronomiskais pulkstenis, kas iezvanās ik stundu jau kopš 1410. gada un ir viens no vecākajiem un sarežģītākajiem pulksteņiem pasaulē, kā arī Zižikova tornis, kas ir visaugstākā celtne Prāgā ar skata laukumu 100 m augstumā, kas sākotnēji tika būvēta, lai bloķētu rietumu apraides signālus. To visu pat grūti vienā dienā apskatīt un izpētīt. Pilsēta bagāta ar muzejiem – Prāgas pilsētas galeriju, Nacionālo muzeju, Čehu mūzikas muzeju, Prāgas pilsētas muzeju, Čehu stikla muzeju, Mocarta muzeju, Viduslaiku vēstures muzeju. Ik gadu visu Eiropu ieskandina Prāgas pavasaris- starptautisks mūzikas festivāls, kas notiek maijā un jūnijā, tāpat Starptautiskā Grāmatu izstāde-gadatirgus-maijā un Prāgas Ziemassvētku tirdziņš pulcina kultūras darbiniekus, mūziķus, intelektuāļus, lai dalītos pieredzē un gūtu ierosmi jauniem darbiem.

Ratiboržices pils atrodas netālu no Nāhodas pilsētas. Tā 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē piederēja Kurzemes hercogu Bīronu dzimtai, galvenokārt hercoga Pētera Bīrona vecākajai meitai Sagānas Katrīnai. Abas šīs izcilās personības Čehijā ir pazīstamas kā filantropi. Pie tam tās ir iemūžinātas arī čehu klasiskajā literatūrā. Čehu rakstnieces Helenas Sobkovas grāmatā "Sagānas Katrīna" aprakstīti notikumi, kas risinājās Ratiboržices pilī. Pils iemītniekiem bijusi un ir arī tagad liela saistība ar Latviju: 2000. gadā Ratiboržicē sadarbībā ar Rundāles pili tika sarīkota izstāde par Pēteri Bīronu un viņa saitēm ar Čehiju. 2001. gadā bija tapusi kopīga izstāde par Bīrona dzimtas īpašumiem Latvijā.

Šihrovas pils – romantiskā vēsturisma stilā celta, Franču dinastijas bijušais īpašums.

Libereca ir pazīstama ar savu ūdens atrakciju parku „Babilona”, un baznīca no XVI gs. Česki Krumlova ir viduslaiku karaļpils, kas atrodas uz Vltavas upes, un apskates vērts ir arī vienīgais pasaulē baroka stila pils teātris, Sv. Vita baznīca, Latrava laukums.

Karlšteina ir pazīstama ar brīnumaino pili kalna galā, kurā glabājas karaliskie dārgumi.

Žlebas pils ir ar bagātīgu interjeru un mākslas kolekcijām.

Čehija ir populāra ar veselības centriem. Labi klimatiskie apstākļi, mūsdienīgas rehabilitācijas metodes nodrošina Čehijas kūrortiem stabilu vietu starp Pasaules veselības kūrortiem. Karlovi vari ir viens no populārākajiem valsts kūrortiem – termālie un minerālūdens baseini. Tas ir vislielākais kūrorta centrs visā Čehijā. To dibināja Čehu karalis un Romas imperators Kārls IV 1350. gadā. Te atrodas 1 aukstais un 12 karstie minerālavoti, kuru ārstnieciskās īpašības plaši pazīstamas pasaulē. Dabas skaistuma apburtās vietas savulaik apmeklēja pazīstamie cilvēki : Kafka un Šopēns, Šillers un Gēte, Bahs un Bethovens.

Pļzenā atrodas gotiska stila baznīca Sv. Vorfolomeja, rāte un alus darītavas muzejs.

Libercē - Gradce Kralovē ir vecpilsēta, kurai atrodas apkārt baznīcas.

Ostravā (Čehijas austrumos) atrodas viens no Čehijas industriālā mantojuma apskates objektiem - Mihala ogļu raktuves (Dul Michal), kas ļauj apmeklētājiem iejusties ogļrača grūtajā darbā un dzīvē – pat nakšņot raktuvēs, izbaudot patīkama adrenalīna pilnas sajūtas.

Čehu Budejovice atrodas Čehijas republikas Dienvidrietumos. Tā ir Dienvidu Bohēmijas lielākā pilsēta. , kuru tūristi iecienījuši pateicoties tās lieliskajai baroka un renesanses arhitektūrai. Pilsētā atrodas arī lielākais skvērs Viduseiropā ar baroka formās veidotu Samsona statuju – strūklaku.

Gluži tāpat kā Slovākijā, arī Čehija ir bagāta ar savām stalaktītu un stalagmītu alām. Koneprūšu alas Čehijā ir garākā Bohēmijas alu sistēma. Alas apmeklētājiem iespējams apskatīt 600 m garumā.

Brno ir otra lielākā pilsēta valstī un tā aicina apskatīt Sv. Pētera un Pavla baznīcas, rāti no XVI gs. 2011. gada aprīlī pilsētā tika atvērti pazemes labirinti – ejam, kurās izvietots muzejs, kas sniedz informāciju par pilsētas dzīvi agrākos laikos, labirintos atrodas arī dažādas ekspozīcijas.

Karlovy Vary ir Čehijas pilsēta, kas ir arī Eiropas stikla glāžu ražošanas vissvarīgākais centrs. Šeit glāzes tiek veidotas vairāk kā 150 gadu. Moser glāžu rūpnīca piedāvā tās apmeklētājiem ekskursiju, kuras laikā ir iespējams iepazīsties sīkāk ar glāžu ražošanas vēsturi, redzēt aptuveni 2000 dažāda veida glāzes un redzēt glāžu veidošanu darbībā.

Čehija patiesi apbur ar dabas brīnumaino košumu. Tāda Ziemeļamerikas dabas ainavai līdzīga vieta atrodas arī šeit, un tas Elbas smilšakmens kalnu dabas parks jeb 
Čehijas Šveices nacionālais parks, kas pa pusei atrodas Vācijā. Apvidus veidojies pirms 90 miljoniem gadu, kad pazemes spēki pacēla tā laika jūras dibenu 500 m augstumā, atsedzot smilšakmeņu un kaļķakmeņu augstkalni. Tajā Elba ar pietekām izveidoja varenas gultnes, vējš un saule gadu ritumā izveidoja redzamos klints stabus. A no Elbas netālu no Hrensko- ūdeņi ir izveidojuši Eiropā lielāko smilšakmens tiltu Prebištoru: 16 m augstais tilts savieno citu no citas 30 m attālumā esošās klintis. Klinšu pakājē jau 19.gs. uzbūvēta viesnīca, jo tad šī vieta bija slavena ceļotājiem un dabas skaistuma apbrīnotājiem. Neirātenes 13.gs.klinšu pils atrodas uz Z no Rātenes kūrorta. Skats uz aizu no pils skatu laukuma ir mistērijas un pirmatnīguma pilns. Lilienšteins ir 415 m augsts kalns, kurš visvairāk gleznots un fotografēts šajā dabas parkā. Kēnigšteina cietoksnis ar vareniem mūriem kādreiz kalpojis arī kā cietums, no kura nevarēja izbēgt. Pirnas pilsētas aprises iezīmējas uz Z no „vecās” Elbas. Pilsētā gadu simteņiem ilgi tika pārkrauts Elbas smilšakmens.

Krkonošes kalnu nacionālais parks atrodas uz Čehijas un Polijas robežas Sudetu kalnos. Tā ir īsta subarktiskās un alpīnās ekosistēmas sala. Augstākajām kalnu virsotnēm raksturīga tāda pati augu sega ar zālaugiem, sūnām un ķērpjiem kā subarktiskajai tundrai Eiropas Z daļā, Alpos un Lielbritānijā. Te aug lācenes, kas raksturīgas Skandināvijas fjeldu apgabaliem. Zemes vēstures aukstajos posmos Sudetu kalni bija kā robežas šķirtne starp ziemeļu tundru un Alpu ziemeļpuses alpīnajām ekosistēmām. Tas kopā radīja ģeogrāfiski attālu sugu augšanu vienkopus. Te arī atrodas Čehijas augstākā virsotne- Sņežka. Savulaik te auguši dižskābarži pat līdz 800 m augstumam, bet cilvēku darbības dēļ tagad te redzami vien tumši egļu stādījumi. Izzūdot jauktajiem mežiem, nabadzīgāka kļuva arī dzīvnieku valsts. Te ligzdo melnie stārķi, bet nav vairs redzami klinšu ērgļi un piekūni, pēdējais brūnais lācis tika nomedīts 1726.gadā, bet vilkus iznīcināja 18.gs.vidū, un lūšus-19.gs. sākumā. Ievērojamākās apskates vietas ir Elbas (Labas) izteka, Sņežkas virsotne, dolomīta alas Bozkovā, ūdenskritumi un Adrspašas klintis, senie nocietinājumi. Ir iespēja ceļot ar laivām vai doties izjādēs. No janvāra līdz martam paaugstināts ir lavīnu risks. Daudz ir kalnu bāzes un dažādu kategoriju viesnīcas.

Čehijas nacionālie ēdieni. Čehijā mīl gaļu – gandrīz visu pamatēdienu sastāvā ir cūkgaļa vai liellopu gaļa. Piedevas gaļai parasti ir knēdeļi (gatavoti no smalki rīvētiem kartupeļiem, garšvielām un kviešu miltiem, vārīti ūdeni un tiek pasniegti karsi), kartupeļi, skābi kāposti. Čehi maltītes ietur kārtīgi, tāpēc tās ir arī sātīgas un garšvielām bagātas. Visi ēdieni lieliski sader ar valsts nacionālo dzērienu – alu.