Oslo

Oslo ir Norvēģijas galvaspilsēta. Galvaspilsētas nosaukums sākumā bija Oslo, tad Christiania, pēc tam Kristiania un 1925.gadā tā atkal pārtapa par Oslo. Pilsētas apkārtnē var peldēties Oslofjordā, bet ziemas sezonas laikā – slēpot izveidotajās trasēs. Oslo centrā var apskatīt muzejus, galerijas, Karaļa pili, parkus un dažādas sabiedriskās iestādes. Lielāko daļu apskates objektu var ērti sasniegt ejot ar kājām.

Pilsētas ģeogrāfiskā atrašanās vieta: pilsēta Norvēģijas dienvidaustrumos, osta pie Ziemeļjūras Oslofjorda.
Platība: 454 km
Iedzīvotāju skaits: 821 445 (2006)
Valoda: norvēģu
Lielākais ezers: Maridalsvannet
Augstākais kalns: Kirkeberget (629 metri)
Vīzas: LR pilsoņiem nav nepieciešama vīza iebraukšanai Norvēģijā
Lidostas: Norvēģijas galvenā lidosta ir Oslo Gardermoen lidosta, kas atrodas 47 km uz ziemeļiem no pilsētas. Oslo Gardermoen lidosta ir Norvēģijas lielākā starptautiskā lidosta. No Rīgas lidostas uz Oslo Gardermoen lidostu var lidot ar šādām lidsabiedrībām: Air Baltic, Norwegian. Vēl no Rīgas iespējams aizlidot uz citām Norvēģijas lidostām, kā Oslo Sannjefūra Torpa (TRF) ar lidsabiedrību Wizz Air, kā Oslo Rygge (RYG) ar lidsabiedrību Ryanair. No lidostas uz pilsētu var doties ar vilcieniem, autobusiem, ik pēc 15 minūtēm kursē arī bezmaksas piepilsētas autobuss uz un no lidostas termināla.

Karaļa pils (Slottet) – atrodas pašā kalna galā, Kārla Juhana ielas augstākajā vietā. Pils ir būvēta no ķieģeļiem un klāta ar apmetumu. Pils sastāv no trīs spārniem un katram no tiem ir trīs stāvi. Pie pils atrodas divi parki. Dienvidu un austrumu pusē atrodas parks, kas ir pieejams apmeklētājiem, bet rietumu pusē atrodas parks, kurš ir privātīpašums un apmeklētāji tur nedrīkst iet. Pilī var aplūkot brīnišķīgu mākslas kolekciju, kas publiskai apskatei tika atvērta 2000. gadā. Ekskursijas pilī notiek no jūnija beigām līdz augusta vidum. Pils priekšā var apskatīt Kārla Juhana pieminekli.

Vikingu kuģu muzejs. Par vienu no lielākajām Norvēģijas kultūras bagātībām uzskata divu labi saglabājušos vikingu kuģu eksponātus, ko var apskatīt Vikingu kuģu muzejā. Vēl viena vikinga kuģa daļas arī ir apskatāmas šajā muzejā. Šie kuģi atrasti trijos lielo kapukalnos. Tiek uzskatīts, ka šajos kuģos virsaišus vadīja viņu pēdējā gaitā uz mirušo karaļvalsti. Kapu vietā tika atrasti ieroči, dārglietas un darbarīki. Viens kuģis ir 22 m garš, bet otrs -24 m garš.

Vīgelanna parks- ir lielākais Oslo parks un viens no vispopulārākajiem tūrisma apskates objektiem Oslo. Parks nosaukts tēlnieka Gustava Vigelanna vārdā, kurš izveidojis 212 skulptūras, kas ataino cilvēku visās tā izpausmēs. Skulptūras novietotas gar parka centrālajām asīm. „Monolīts”, ko ieskauj figūru grupas ir galvenais, centrālais objekts parkā. Darbu pie parka tēlnieks uzsāka 1924. gadā. Septiņus gadus pēc tēlnieka nāves (1950. gadā) lielākā daļa skulptūras bija uzstādītas. Skulptūru modeļi veidoti no māla dabiskā lielumā. Modeļus veidojis pats tēlnieks Gustavs Vigelanns. Taču tas, ka šie tēli izkalti akmenī atlieti bronzā ir citu mākslinieku nopelns. Skulptūras, sakoptie zālieni, krāšņie ziedu dārzi atstāj brīnišķīgu iespaidu uz parka apmeklētājiem.

Norvēģijas tautas muzejs – atrodas vienā no Oslo rajoniem Bigdejā. Šis muzejs ir lielākais visā Eiropā. Muzejs sastāv no vairāk nekā 150 ēkām, kas savāktas no visas Norvēģijas teritorijas. Muzeja dibinātājs ir Hanss Olls. Dibināšanas gads ir 1894. gads. Muzejs sastāv no atjaunotām sētām, kas ataino norvēģu agrāko ikdienas dzīvi ielejās, pie fjordiem un zvejnieku apmetnēs. Muzejā apskatāmas rekonstruētas pilsētu celtnes no visām valsts daļām, tautastērpi, norvēģu tautas mākslas darbi, īpaši kokgriezumi. Katru gadu decembrī muzeja teritorijā norisinās Ziemassvētku tirdziņš.

Stortings – Norvēģijas parlamenta mājvieta. Ēkas projektētājs ir Ēmils Vikturs Langlets. Ēkas pamatakmens tika iemūrēts 1861. gadā. Parlaments pirmo reizi ēkā kopā sanāca 1866. gadā. Ēka būvēta no dzelteniem ķieģeļiem uz iesarkana granīta pamatiem. Interesanti ir tas, ka ēkā ir apvienotas norvēģu un itāļu būvniecības tradīcijas. Ēka tikusi vairākas reizes rekonstruēta, kā arī paplašināta. Sanāksmju telpā ir vietas 165 parlamenta locekļiem un tā ir līdzīga amfiteātrim. Ēkā var apskatīt vairāku Norvēģijas mākslinieku darbus, kā Elses Hāgenes gleznas, Kārenas Holtsmarkas gobelēns, Nilsa Flakstada skulptūras.