Бельгия

Tik līdzena un pārtikusi valsts ar īstiem  viduslaiku cietokšņiem; pilsētās atradīsiet izcilas renesanses un baroka laikmetu celtnes, un  Brisele kā  viena no Eiropas jūgendstila galvaspilsētām, „Čurājošais puisēns” , izcilas kvalitātes šokolāde un daudzās mākslas galerijas- inteliģences un mākslas  šūpulis, valsts kurā dzimis daudzu filmu varonis Žons Klods Van Damme. Beļģija ir ēdienu mīļu sapnis un alus mīļu debesis…

Ģeogrāfiskais stāvoklis: atrodas Eiropas rietumu daļā. Ziemeļos robežojas ar Nīderlandi, austrumos- ar Vāciju, dienvidaustrumos- ar Luksemburgu un dienvidrietumos- ar Franciju. No rietumu puses Beļģiju apskalo Ziemeļjūra.
Platība: 30 528 km2
Galvaspilsēta: Brisele
Iedzīvotāji: 11,684,936 (2022.gads)
Nacionālais sastāvs: beļģi 75,2%, itāļi 4,1%, marokāņi 3,7%, franči 2,4%, turki 2%, holandieši 2%, citi 10,6%. Pateicoties valsts etnogrāfiskajam sastāvam, valsts ir sadalīta trijās daļās – Flandrijā un Valonijā un Briseles reģionā.
Valsts valoda: flāmu (holandiešu), franču, vācu
Reliģijas: 60% kristietība, 54% Romas katoļi, 6% cits kristietis, 31% bez reliģiskas piederības, 7% islāms, 2% citi 
IKP/PP:  $ uz 1 iedz. $61,586 (2022.gads)
Naudas vienība: eiro (EUR)
Valsts pārvaldes forma: federatīva parlamentāra monarhija
Zemākais punkts: Ziemeļjūra 0 m v.j.l.
Augstākais punkts: Signal de Botrange (Botranžs) virsotne 694 m v.j.l.
Garākās upes: Šelda un Māsa, kuras ietek Ziemeļjūrā
Reljefs: valsts ZR daļā atrodas piekrastes zemiene, D daļā atrodas Ardēnu kalni, kuru augstākās virsotnes ir: Botranžs (692m) un Vālsbergs (321m)- uz robežas ar Nīderlandi. Ardēnu kalnu rajons ir ar nabadzīgu augsni un nelielām fermām.
Beļģijas teritorija, kas ir tikai puse no Latvijas teritorijas, ietver visdažādākās ainavas – sākot no Flandrijas līdzenumiem ar vējdzirnavām, kanāliem virs jūras līmeņa un ciematu baznīcu torņiem līdz mežainajiem Ardēnu kalniem, aizām un līkumotajām upju ielejām Valonijā. Kopumā Beļģijas ainava ir līdzena: gar Ziemeļjūru 67 km garumā plešas piekrastes līdzenumi, centrālā valsts daļa ir kalnaina, bet dienvidaustrumos Ardēnu augstieni klāj meži.
Dabas resursi: silīcija smiltis, karbonāti, aramzemes, dabas ainavas
Klimats: Beļģijā ir siltas ziemas, ne pārāk karstas vasaras- ziemā vidējā gaisa temperatūra ir apmēram +10 ºC, vasarā tā nepārsniedz +23 ºC. Laiks bieži ir mākoņains, līdz ar to – lietains, jo klimatu ietekmē Atlantijas okeānā plūstošā siltā Ziemeļatlantijas straume. Nokrišņu visvairāk ir rudens un ziemas periodos. Ieteicams paņemt līdzi vējjaku, lietussargu un siltu džemperi rudens un ziemas periodā.
Piesardzības pasākumi: nav īpašas prasības attiecībā uz vakcināciju.

Beļģijā runā trijās valodās. Valsts D daļā , netālu no Francijas robežas, cilvēki runā franciski. Uz Z no Briseles lielākā daļa iedzīvotāju runā flāmu valodā, kas tuva holandiešu valodai. Austrumu pierobežā oficiālā valoda ir vācu. Briselē lielākā daļa cilvēku runā franciski, plaši izplatīta ir arī flāmu valoda, būtībā- galvaspilsēta ir bilingvāla, kur franču un flāmu valodai ir oficiālu valodu statuss.
Beļģija ir valsts ar visblīvāko ceļu tīklu Eiropā: 4205 km /1000 km2  .
Beļģijai raksturīgajās smagās rūpniecības nozarēs (ogļu ieguve un tērauda ražošana), tagad vērojama lejupslīde. Tās aizstāj jaunākas rūpniecības nozares-ķimikāliju( minerālmēslu un sodas ražošana) un elektrisko ierīču ražošana-un apkalpojošās nozares, piemēram, banku sektors un administrācija. Beļģijā divi no trim strādājošajiem nodarbināti apkalpojošā sfērā. Rietumeiropā valstis specializējušās atsevišķās mašīnbūves nozarēs. Beļģijā ražo smagās rūpniecības darbmašīnas.

Brisele ir Beļģijas galvaspilsēta, valdības un tirdzniecības centrs. Tā ir arī starptautiski nozīmīga pilsēta. Brisele ir Beniluksa savienības ( vēl Luksemburga un Nīderlande) centrs, tāpēc tai ir sena starptautisko attiecību vēsture. Tagad Brisele ir arī Eiropas Savienības administrācijas atrašanās vieta, un te atrodas vairākas starptautiskas organizācijas - lielākā daļa Eiropas institūciju, kā arī NATO galvenā pārvalde. Briselē atrodas Eiropas skaistākais centrālais laukums Grand Palace, ap kuru izvietoti: slavenā Manneken Pis statuja, Senās Mākslas muzejs un Modernās Mākslas muzejs. Reizi gadā šis laukums tiek pārvērsts brīnišķīgā ziedu paklājā, kas sastāv no 1 miljona begonijām. Un kur tad bez „Čurājošā puisēna” Tas kļuvis tāds kā Briseles simbols. Puisēns ir strūklaka, kas novietota ap 2,5 m augstumā. Mīlīgais puisēns tiek ģērbts dažādos tērpos, atbilstoši kādiem valstiskiem, politiskiem vai pat starptautiskiem notikumiem. Brisele ir viena no Eiropas jūgendstila galvaspilsētām, kurā savu radošo izpausmi guvis jūgendstila meistars Viktors Orta. Viņa celtie nami šeit aplūkojami kā uz delnas un rada interesi jūgendstila namu „medniekiem”.
Mākslas cienītājiem Beļģija ir kā muzejs zem atklātām debesīm. Briseles Karaliskajā mākslas muzejā atrodas viena no lielākajām Brēgeļu dzimtas darbu kolekcijām.

Antverpene Beļģijā zināma kā trakulīgas naktsdzīves pilsēta. Tā piesaista tūristus ar saviem daudzajiem restorāniem, bāriem, klubiem. Piemērota arī iepirkšanās cienītājiem – pilsētā ir daudzi lieli un nelieli veikali. Taču, ja iepirkšanās un izklaides nav jūsu stilā, Antverpenē var aplūkot arī tās lielisko viduslaiku arhitektūru ar modernā stila iezīmēm - gotiskā stila baznīcu, Onze-Lieve-Vrouve katedrāli, kā arī slaveno Antverpenes Zooloģisko dārzu. Šī ir arī mākslas pilsēta - zinātājus piesaista Rubensa māja, jo pat vairāk kā 300 gadus pēc šī izcilā greznotāja nāves, viņa darbi tiek augstu vērtēti.

Brige ir ainaviska pilsēta, kuras vēsturiskais centrs iekļauts UNESCO pasaules mantojuma sarakstā un ir viena no apmeklētākajām vietām Beļģijā. Vecpilsētā valda miers un vislieliskākā ekskursija šeit ir brauciens ar laivu pa pilsētas kanāliem, braucot zirga pajūgā, vai vienkārši pastaigājoties, baudot romantiku un vienlaikus aplūkojot senās arhitektūras pērles. Divi populārākie objekti pilsētā ir Beguinages jeb klosteris un Halve Maan alus darītava. Vērts apmeklēt arī Briges izcilā flāmu vecmeistaru darbu kolekciju un anatomijas muzeju.

Gente līdzīgi kā Brige ir pilsēta, kuru varat baudīt braucot laivā pa pilsētas kanāliem. Šī ir studentu pilsēta. Tajā var aplūkot kādu no 18 muzejiem, 100 baznīcām vai vairāk kā 400 arhitektūras pieminekļiem.

Namūra ir Beļģijas franciski runājošo daļas galvaspilsēta. Piepilsētā iespējams baudīt brīnišķīgus dabas skatus – kādu no 2 ūdenskritumiem Meuses upē.

Mekelenā ir viena no retajām skolām visā pasaulē, kas apmāca bērnus baznīcu zvanu spēlēšanā. Pilsētā ir 336 ievērojamas un vēsturiski nozīmīgas baroka un gotikas stila celtnes, kas būvētas laika periodā no 14. – 17. gadsimtam. Gan bērniem gan pieaugušajiem interesants būs pilsētas Rotaļlietu muzejs.

Bijušajās ogļu raktuvēs pie Monsas nesen atklāts jaunākais Laikmetīgās Mākslas muzejs ar īsu nosaukumu-MAC. Monsa ir 2015. gada kultūras galvaspilsēta.

Beļģija ir arī mūzikas zeme. Briseles Karaliskā opera La Monnaie ik sezonu piedāvā virkni jauniestudējumu, kuros piedalās pasaules izcilākie mūziķi.
Gentē, Brigē , Antverpenē- darbojas Flāmu opera, bet Lježā – karaliskais Valonijas operteātris. Briseles Mākslas pilī- Palais des Beaux Arts skan nereti arī Baibas Skrides un Kremerata Baltica muzicējums.
Beļģijā nebūs jāpārvar lieli attālumi, jo jebkurš maršruts šajā valstī veicams dienas laikā, tādēļ šī valsts piemērota ekskursijām arī tiem, kas nav autotūristi, bet ceļo ar vilcienu, velosipēdu vai tāpat – ar kājām.
Vaterlo (Waterloo) ir pašvaldība Beļģijā un atrodas Valonijas provincē. Pilsētas atpazīstamības iemesls ir slavenā Vaterlo kauja, kas notika 1815. gada 18. jūnijā starp Napoleona Bonaparta Pirmo Francijas impēriju un Septītās koalīcijas aliansi (Lielbritānija, Prūsija, Austrija un citi), kuru vadīja alianses komandieri Velingtonas hercogs un ģenerālis fon Blihers. Pakalna galā atrodas piemiņas zīme lauvas  statujas formā ar 216 kāpnēm. Pie tam lauvas skatās uz Francijas pusi.

Nacionālā virtuve: Tā kā eiropieši ēd daudzveidīgu pārtiku, tad arī Beļģija slavena ar sviesta un siera ražojumiem, ar šokolādes izstrādājumiem. Valstī audzē arī tradicionālas lauksaimniecības kultūras- kartupeļus, dārzeņus augļus. Beļģu ēdiens ir veidojies franču un flāmu virtuves ietekmē. Ļoti populāras ir zupas. Katram reģionam ir savas vietējās receptes. Raksturīgākais ēdiens ir gliemji ar ceptiem kartupeļiem, nieres ar paegļu ogām, karbonāde flāmu gaumē( pagatavota ar alu), pupiņu salāti ar speķa šķēlītēm etiķa mērcē, brūnā rīsu biezputra ar grauzdētu cukuru, svaigs zutis, cigoriņu salāti un redīsi ar sāli.
Beļģu virtuve ir slavena arī ar savām jūras veltēm tādām kā mīdijas ,mulles( īpašas jūras gliemenes), kuras pasniedz lielās bļodās, vārītas vīnā ar dažādām mērcēm un garšvielām, un kuru ēšana ir kā maza izrāde un piedzīvojums.

Beļģija ir īsta šokolādes lielvalsts - gadā tiek saražotas vairāk kā 17200 tonnas šokolādes, kas tiek gatavotas pēc īpašām receptēm no izmeklētām kakao pupiņām. Valstī ir apskatāmi 12 muzeji, kuri saistīti ar šokolādi, tās gatavošanu, demonstrācijām. Nekur citur pasaulē vēl nebūsiet baudījis tādu gardumu ar tik izsmalcinātu garšas buķeti.