Braucot uz Maroku, vienā ceļojumā var redzēt sniegotus kalnus un Sahāras tuksnesi, senas pilsētas, kas redzamas arī mūsdienu filmu ainās, tirgotājus un pircējus starp tūkstošiem krāsainu suvenīru, pludmales un arkas Atlantijas okeāna krastā. 
Mēs Maroku apceļojām ar kemperi, un šajā laikā kāpām kalnos virs mākoņiem, bridām pa sniegu līdz viduklim, izbraucām tuksneša kāpas ar motociklu un staigājām starp klinšu veidojumiem, kas šur tur atgādināja rūķus, nevis kalnus. Mēs redzējām arī nelielus ciematus, kuros tūristu nav, vietējos iedzīvotājus, kuri pēc ūdens iet ar ēzeļiem, kamieļus un kazu ganus, neskaitāmus skaistus saullēktus un saulrietus. 
Cik ilgu laiku vajadzētu ieplānot Marokas ceļojumam? 
Ja vēlies apskatīt visas šajā rakstā minētās vietas, iesakām ceļojumam atvēlēt vismaz trīs nedēļas. Šajā laikā varēsi iepazīt Marakešu, doties pāri Atlasa kalniem, redzēt senās pilsētiņas, aizbraukt uz Sahāras tuksnesi un izbaudīt Atlantijas okeāna pludmales. Savukārt, ja patīk pārgājieni, nomaļas vietas un iespēja mainīt plānus ceļojuma laikā, arī mēnesis nebūs pārāk ilgs laiks.
Šajā rakstā pastāstīsim, ko apskatīt Marokā, kur meklēt interesantākās vietas, kādus pārgājienus izvēlēties un ko ņemt vērā, plānojot ceļojumu uz šo valsti. Dalīsimies savā pieredzē, jo Maroka mums sagādāja gan skaistus skatus, gan arī dažus piedzīvojumus, kurus diez vai būtu izvēlējušies, ja iepriekš zinātu, kā tie beigsies.
Ko var redzēt un darīt Marakešā?
Marakešā (Marrakech) dažu stundu laikā vari piedzīvot un redzēt tiešām daudz, un brīžiem, ejot pa pilsētas ielām, acis šaudīsies uz visām pusēm, jo apkārt nemitīgi kaut kas notiek un mainās. Vienā ielas malā tirgo garšvielas, otrā kāds vietējais amatnieks apstrādā metālu, turpat garām pa šaurajām ieliņām brauc motorolleri, pārdevēji aicina nodegustēt tēju vai pasmaržot smaržas. Šajās ielās vienlaicīgi notiek patiešām daudz notikumu.
Mēs ieteiktu Marakešas iepazīšanu sākt ar medīnu. Tā ir pilsētas vēsturiskā daļa, kas iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Medīna aizņem aptuveni 700 hektāru lielu teritoriju, un tajā atrodas šauru ieliņu labirints, tirgi, tradicionālās amatnieku darbnīcas un vēsturiskas ēkas.
Medīnā var aizvadīt daudzas stundas, klaiņojot apkārt un skatoties, kas tur tiek pārdots un izgatavots. Te atradīsi krāsainus audumus, paklājus, keramikas traukus, ādas somas, čības, metāla lampas, rotaslietas, dažādus priekšmetus mājai, eļļas, garšvielas, smaržas un vēl daudz ko citu. Mums bija interesanti pavērot amatniekus, kuri turpat glezno, apstrādā metālus vai gatavo dažādas lietas no ādas.
Marakešas tirdziņos atradīsi daudz dažādu suvenīru, piemēram, mēs ilgi meklējām safrānu, kas ir viena no dārgākajām garšvielām pasaulē. Saskārāmies ar to, ka safrānam bija trīs cenu kategorijas, un pēc daudzām sarunām sapratām, ka tad, ja šī garšviela liekas aizdomīgi lēta, tad safrāna piejaukums maisījumā, visticamāk, ir neliels. 
Savukārt, ja meklē suvenīru mammai vai draudzenei, šeit var atrast krāsainas kašmira šalles, rožūdeni un interesantas lūpukrāsas, kas tirgos nereti tiek dēvētas par hennas lūpukrāsām. Tās ir zaļā vai violetā krāsā, bet uz lūpām atstāj rozīgu toni. Jāpiebilst, ka šo lūpukrāsu sastāvs var atšķirties, un tajās ne vienmēr ir henna. Tāpat Maroka ir pazīstama ar savu argāna eļļu, ko izmanto kosmētikā un pārtikā un ko ir vērts arī atvest mājās.
Dodoties iepazīt tirdziņus, ieteicams apgūt kaulēšanās mākslu, jo šeit patiešām var nokaulēt pat pusi no sākotnējās cenas. Vienlaikus esi gatavs tam, ka tirgotāji mēdz būt neatlaidīgi. Viņi aicinās savā veikalā, piedāvās pagaršot dažādus produktus un centīsies pārliecināt, ka tieši pie viņiem var atrast labāko preci visā Marokā. Tas nenozīmē, ka visi mēģina tūristus apkrāpt, tomēr dažkārt viesmīlība var pāraugt diezgan uzstājīgā pārdošanā. Turklāt, ja pēc vairākām degustācijām un garām sarunām izdomāsi doties prom, neko nenopērkot, draudzīgais pārdevējs var kļūt arī mazāk jauks.
Turpat medīnā atrodas slavenais Jemaa el-Fnaa laukums. Dienas laikā te ir sulu pārdevēji, ielu mākslinieki, mūziķi un čūsku dīdītāji, bet vakarā laukums pārvēršas par lielu ielu ēdienu vietu. 
Ja vēlies nofotografēt ielu māksliniekus vai vietējos cilvēkus ar dzīvniekiem, vispirms noskaidro, vai par to būs jāmaksā, citādi var rasties situācija, ka no Tevis prasa samaksu, pirms vēl esi paspējis nofokusēt kameru.
Šajā laukumā kā daļa no tūristu izklaidēm tiek izmantotas arī čūskas un pērtiķi, un šāda prakse rada jautājumus par dzīvnieku labturību, tāpēc mēs ieteiktu baudīt laukuma atmosfēru, vērojot mūziķus, stāstniekus vai ēdienu pārdevējus, nevis maksājot par fotografēšanos ar dzīvniekiem.
Savukārt, ja vēlies iepazīt Marakešu ārpus tirgiem, Jardin Majorelle dārzs būs ļoti laba izvēle. Tajā ir spilgti zilas ēkas, kaktusi, palmas, bambusi un nelieli ūdens baseini. Dārzu vairāk nekā 40 gadus veidoja franču gleznotājs Žaks Mažorels, bet 1980. gadā to iegādājās modes dizainers Īvs Senlorāns (Yves Saint Laurent) un viņa dzīvesbiedrs Pjērs Beržē (Pierre Berge). 
Modes pasaules pazinējiem Īva Senlorāna vārds, visticamāk, nav jāskaidro. Starp citu, turpat netālu atrodas arī viņam veltīts muzejs, kurā var iepazīt dizainera darbus un modes vēsturi.
Jardin Majorelle ir viena no Marakešas iecienītākajām apskates vietām, tāpēc biļetes oficiālajā tīmekļvietnē vēlams iegādāties jau laikus.
Ja vēlies apskatīt tradicionālo Marokas arhitektūru, vari doties uz Bahia pili. Tā celta 19. gadsimtā, un tajā redzami skaisti pagalmi, dārzi, krāsainas mozaīkas, smalki kokgriezumi un apgleznoti griesti. Staigājot pa pili, varē gūt priekšstatu par to, kā savulaik dzīvoja Marokas augstākās sabiedrības pārstāvji. 
Tāpat Marakešā likās interesanta Kutubijas mošeja ar tās 77 metrus augsto minaretu, kas ir redzams no daudzām vietām pilsētas centrā. Pastaigājoties pa Marakešu, minaretu, visticamāk, pamanīsi arī bez īpašas meklēšanas. Tomēr mošejas telpas nav pieejamas tūristiem, kuri nav musulmaņi, tāpēc tās arhitektūru var apskatīt tikai no ārpuses.
Mums Marakešā patika arī Saādītu kapenes, kur apbedīti Saādītu dinastijas pārstāvji. Tās rotātas ar krāsainām mozaīkām, kokgriezumiem un ornamentiem. Interesanti, ka kapenes ilgu laiku bija paslēptas un plašākai sabiedrībai kļuva zināmas tikai 20. gadsimta sākumā. 
Kādās ekskursijās var doties ārpus Marakešas, lai redzētu kalnus un senās Marokas pilsētiņas?
Ja Marakešā plāno pavadīt vairākas dienas, ir vērts apskatīt arī to, kas atrodas ārpus pilsētas. Maroka ir ļoti daudzveidīga, un, dodoties Atlasa kalnu virzienā un tālāk uz valsts dienvidiem, ainava mainās ik pēc dažiem desmitiem kilometru. Te redzēsi kalnu pārejas un nelielus ciematus, senas māla būves, palmu audzes un vietas, caur kurām savulaik veda svarīgi tirdzniecības ceļi.
Ko apskatīt Ait Benhaddou?
Aptuveni 180 kilometru attālumā no Marakešas atrodas Ait Benhaddou. Tā ir sena, nocietināta apmetne, kas iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā un ir viena no pazīstamākajām Marokas vēsturiskajām vietām. Šeit redzēsi no māla un salmiem būvētās ēkas, aizsargtorņus un šauras ieliņas.
Te var izstaigāt seno apmetni, uzkāpt augstāk un paskatīties uz apkārtējo ieleju. Ait Benhaddou ir pazīstama arī kā filmu uzņemšanas vieta, jo šeit filmētas ainas, piemēram, no filmas “Gladiators” un seriāla “Game of Thrones”. Ja esi tos redzējis, iespējams, dažas vietas atpazīsi.
Ja vēlies apskatīt ne tikai pašu Ait Benhaddou, bet arī apkārtni, vari ieplānot pieturu Telouet. Tur atrodas vēsturiska kasba jeb nocietināta rezidence, kas savulaik piederēja ietekmīgajai Glaoui ģimenei. No ārpuses ēka izskatās nedaudz pieticīga, bet neskati vīru pēc cepures, jo tās iekštelpās saglabājušies ļoti grezni rotājumi. Tiesa, ēkas stāvoklis ne visur ir labs, tāpēc pirms brauciena ir vērts noskaidrot, kuras telpas ir pieejamas apmeklējumiem.
Jārēķinās, ka ceļš no Marakešas ved pāri Augstā Atlasa kalniem, šķērsojot Tizi n’Tichka pāreju vairāk nekā 2200 metru augstumā. Ceļš ir līkumots, un brauciens vienā virzienā parasti aizņem vismaz trīsarpus līdz četras stundas, tāpēc, dodoties turp un atpakaļ vienā dienā, diezgan daudz laika būs jāpavada auto.
Ko apskatīt Ouarzazate un tās apkārtnē?
Netālu no Ait Benhaddou atrodas Ouarzazate pilsēta, ko mēdz dēvēt par vārtiem uz tuksnesi. Te var apskatīt vēsturisku māla ēku kompleksu Taourirt kasbu. 
Ouarzazate ir pazīstama arī ar savu kino industriju. Pilsētas apkārtnē atrodas filmu studijas, kurās tapušas ainas no tādām filmām kā “Gladiators”, “Mūmija”, “Asterikss un Obelikss: Misija Kleopatra” u.c. Tūristi var apskatīt daļu studiju un filmēšanas dekorāciju. 
Savukārt, ja gribas redzēt kaut ko zaļāku, netālu no pilsētas atrodas Fint oāze. To ieskauj sausi, akmeņaini pakalni, bet ielejā aug palmas un ir nelieli ciemati. 
Kāpēc Monkey Fingers ir viena no iespaidīgākajām vietām Marokā?
Ja man būtu jānosauc trīs vietas, kas Marokā patika visvairāk, viena no tām noteikti būtu Monkey Fingers jeb Pattes des Singes. Šie savdabīgie klinšu veidojumi atrodas Dadesas ielejā netālu no Tamellalt un Ait Ouglif ciemata.
Monkey Fingers jeb “pērtiķa pirksti” savu nosaukumu ieguvuši klinšu formu dēļ. Miljoniem gadu laikā ūdens un vēja ietekmē izveidojušies noapaļoti klinšu veidojumi, kas atgādina ļoti lielus pirkstus. Turklāt šeit nav tikai viens apskates punkts, bet daudz taku, šauru klinšu eju, nelielu kanjonu un maršrutu, kas aizved gan augstāk kalnos, gan ielejās.
Mēs šeit pavadījām vairākas stundas, kāpjot augšā un lejā, izstaigājot šauras aizas un nonākot vietās, no kurām pavērās skati uz kalniem. Šie klinšu veidojumi ir ļoti neparasti, turklāt dažviet tie atgādināja milzīgus rūķus – tādus savādus, akmeņainus tēlus, kas sastinguši kalnu nogāzēs. Šis noteikti bija viens no neparastākajiem pārgājieniem, kādā esmu bijusi.
Ja plāno šurp doties, rēķinies ar nelīdzenu, akmeņainu reljefu un diezgan stāviem kāpumiem, tāpēc noderēs labi pārgājienu apavi, ūdens un pietiekami daudz laika. Dažas takas ved cauri šaurām aizām un vietām, kur jākāpj pāri akmeņiem, tāpēc ir jāskatās, kur liec kāju. Savukārt, ja vēlies doties tālāk no populārākajiem maršrutiem, var noderēt vietējā gida palīdzība.
Tomēr ar gidu izvēli iesakām būt uzmanīgiem. Jau pārgājiena sākumā vairāki vietējie vīrieši piedāvāja mūs pavadīt. Kaut arī atteicāmies, viņi tik un tā kādu laiku mums sekoja. Vēlāk forumos lasījām citu ceļotāju pieredzi, kuri stāstīja, ka daži pašpasludināti gidi mēdz doties līdzi pat pēc atteikuma un pārgājiena beigās prasīt samaksu par saviem pakalpojumiem, tāpēc, ja gida palīdzību nevēlies, to labāk pateikt skaidri jau pašā sākumā. Ja tomēr vienojies par pavadīšanu, noskaidro cenu iepriekš.
Ar ko īpaša ir Todras ieleja?
Todras ieleja atrodas Augstā Atlasa kalnu austrumu daļā un ir pazīstama ar ļoti iespaidīgu aizu, kuras klinšu sienas vietām paceļas vairāk nekā 300 metru augstumā. Aizas šaurākajās vietās starp klintīm ir vien daži desmiti metru, tāpēc, braucot cauri, liekas, ka milzīgās klinšu sienas teju satiekas virs galvas.
Šeit vari izbraukt cauri aizai, pastaigāties gar klintīm vai, ja patīk aktīvāka atpūta, izmēģināt kādu no klinšu kāpšanas maršrutiem. Todras aiza ir iecienīta klinšu kāpēju vidū, jo te pieejami dažādas grūtības pakāpes maršruti.
Mēs vispirms izbraucām cauri aizai, pēc tam devāmies izpētīt apkārtni un divreiz uzkāpām klintīs pa via ferrata jeb ar metāla trosēm un stiprinājumiem aprīkotu kāpšanas maršrutu. No augšas pavērās skaisti skati uz aizu un kalniem. Arī tuvējā Tinghiras pilsētiņa mums likās glīta un sakopta. 
Tomēr, paejot nedaudz tālāk no tūristu vietām, ieraudzījām citu vietējo dzīves pusi. Klintīs bija alas, kurās, kā novērojām, dzīvoja cilvēki. Laikā, kad mēs tur bijām, bija diezgan auksti, un, redzot šos dzīves apstākļus, radās jautājums, kā viņiem izdodas pārlaist aukstās naktis. Pie alām bija redzamas ugunskuru vietas, bet akmeņainajās nogāzēs sievietes meklēja zarus, ko izmantot kurināšanai. 
Šajā pastaigā mums pievienojās vesels bars vietējo suņu, kas kādu laiku mums uzticīgi sekoja. Dodoties ceļojumos ar kemperi, vienmēr ņemam līdzi suņu barību, jo ceļā regulāri sastopam klaiņojošus dzīvniekus. Suņi ir mūsu draugi, tāpēc, kad vien iespējams, cenšamies viņiem kaut nedaudz palīdzēt.
Kādas aktivitātes pieejamas Merzougā?
Ja vēlies izbaudīt tuksnesi, Merzouga ir viens no galamērķiem, ko vajadzētu iekļaut ceļojuma plānā. Tā ir neliela apdzīvota vieta Marokas dienvidaustrumos pie Erg Chebbi smilšu kāpām, kas vietām sasniedz pat 150 metru augstumu. Šeit var redzēt milzīgas zeltainu smilšu kāpas, doties kamieļu izjādēs, izbraukt ar kvadricikliem vai motocikliem un pat pārnakšņot tuksnesī.
Mums Merzouga ļoti patika, jo izvēlējāmies nakšņot starp tuksneša kāpām. Mums līdzi bija savs motocikls, tāpēc varējām kārtīgi izbraukāt kāpas. Protams, nevarējām neuzkāpt vienā no augstākajām kāpām, lai apskatītu tuksnesi no augšas. Tomēr kāpšana smilšu kalnos nav viegla, jo jārēķinās, ka smiltis pēc gājiena būs pilnīgi visur. Apavos, drēbēs, matos, somās un arī vietās, kur smiltīm it kā nemaz nevajadzētu nonākt. 
Kāpjot augstākās kāpās, jārēķinās arī ar vēju, kas smiltis pūš sejā un acīs, tāpēc iesakām paņemt līdzi saulesbrilles un lakatu vai citu sejas aizsegu. Noderēs arī aizsargmaciņš telefonam vai kamerai, jo smalkās smiltis var iekļūt pat mazās spraugās.
Tātad Merzouga piedāvā gan dažādas aktivitātes, gan plašas nakšņošanas iespējas. Un, ja jautā mums, vismaz vienu nakti tuksnesī pavadīt ir vērts. 
Kas mums patika Agadirā?
Pēc citām Marokas pilsētām Agadira mums patika ar to, ka tā bija sakopta, patīkama un diezgan moderna. Agadira ir viena no populārākajām Marokas kūrortpilsētām, un te netrūkst pludmaļu, restorānu, viesnīcu un dažādu atpūtas vietu. Turklāt, salīdzinot ar Marakešu, pilsētā atmosfēra ir mierīgāka.
Kaut arī sākotnēji bijām diezgan skeptiski, mums patiešām patika krokodilu parks Crocoparc. Kā jau var noprast pēc nosaukuma, galvenie parka iemītnieki ir krokodili. Ļoti daudz krokodilu! 
Parkā dzīvo vairāki simti Nīlas krokodilu, kurus var vērot gan ūdenī, gan krastā sauļojoties. Turklāt te apskatāmas arī iguānas, bruņurupuči un dažādi eksotiski augi. Parks ir sadalīts vairākos tematiskajos dārzos. Ja ceļo kopā ar bērniem vai vienkārši interesējies par dzīvniekiem, ir vērts maršrutā iekļaut arī šo vietu.
Mums patika arī Agadiras medīna. Te gan jāņem vērā, ka tā nav sena, līdz mūsdienām saglabājusies medīna, kādas var redzēt citās Marokas pilsētās. 1960. gadā Agadiru skāra postoša zemestrīce, kas iznīcināja lielu daļu pilsētas, arī medīnu. Tāpēc mūsdienās apskatāmā Medina d’Agadir tika izveidota vēlāk. 
Ja ir vēlme vēlreiz pastaigāt pa tirgiem, iesakām aizbraukt arī uz Souk El Had. Te var atrast gandrīz visu, sākot ar augļiem, dārzeņiem, garšvielām un eļļām, līdz apģērbam, rotaslietām, suvenīriem un dažādiem sadzīves priekšmetiem. Šis nav tikai tūristiem paredzēts tirgus, jo arī vietējie šeit ikdienā iepērkas.
Savukārt, ja vēlies apskatīt Agadiru no augšas, iesakām doties uz Agadiras kasbas jeb Agadir Oufella teritoriju, kas atrodas kalnā virs pilsētas. Vēsturiskais cietoksnis tika uzcelts 16. gadsimtā, bet zemestrīcē lielākā tā daļa tika iznīcināta. Mūsdienās šeit saglabājušās un daļēji atjaunotas cietokšņa sienas, bet galvenais iemesls, kāpēc uzbraukt kalnā, ir skats. No augšas var redzēt pilsētu, ostu, pludmali un Atlantijas okeānu. Turklāt kalnā var nokļūt ne tikai ar auto, bet arī ar trošu vagoniņu.
Protams, Agadirā nedrīkst aizmirst par okeānu. Pilsētā ir vairākus kilometrus gara smilšu pludmale, tāpēc šeit ir pietiekami daudz vietas, kur sauļoties. Savukārt, ja patīk sērfot, aptuveni 20 kilometru attālumā no Agadiras atrodas Taghazout, kas ir neliels piekrastes ciemats, kas kļuvis par vienu no populārākajām sērfošanas vietām Marokā.
Ko apskatīt Marokas piekrastes pilsētā Esauīrā?
Ja pēc Marakešas trokšņainajām ielām gribas mazliet mierīgāku atmosfēru, vari doties uz Esauīru (Essaouira) – pilsētu Atlantijas okeāna krastā. Atšķirībā no daudzām citām Marokas pilsētām, te dominē baltas ēkas ar zilām durvīm un logu rāmjiem, bet karstumu mazina okeāna vējš. Arī šajā pilsētā ir skaista vecpilsēta jeb medīna, bet, atšķirībā no Marakešas, Esauīras medīnā ir diezgan viegli orientēties.
Pilsētā ir vērts apskatīt Skala de la Ville jeb vēsturiskos pilsētas nocietinājumus ar lielgabaliem, un no šejienes paveras skaists skats uz okeānu. Savukārt ostā redzēsi desmitiem tradicionālo zilo zvejnieku laivu, makšķerniekus, kuri tirgo svaigu lomu, un kaijas, kas cer tikt arī pie savas ēdiena daļas.
Esauīra ir pazīstama ar spēcīgo vēju, tāpēc to iecienījuši kaitbordisti un vindsērfinga entuziasti. Pilsētā ir gara smilšu pludmale, bet jārēķinās, ka vēja dēļ gulēšana saulē ne vienmēr būs patīkama.
Ko darīt Marokas lielākajā pilsētā Kasablankā?
Ja esi skatījies slaveno filmu “Kasablanka”, iespējams, sagaidīsi, ka šī pilsēta ir pilna romantikas un senu kafejnīcu. Tomēr, pirmkārt, šī filma nemaz netika uzņemta Marokā, bet gan Holivudas studijā ASV. Otrkārt, mūsdienās Kasablanka (Casablanca) ir Marokas lielākā pilsēta un ekonomikas centrs, kurā vēsturiskās ēkas mijas ar debesskrāpjiem, bulvāriem, ostām un Atlantijas okeāna piekrasti.
Pirmais apskates objekts, ko ieteiktu iekļaut maršrutā, ir Hasana II mošeja. Tā atrodas Atlantijas okeāna krastā, un tās minarets paceļas aptuveni 210 metru augstumā. Tā ir viena no lielākajām mošejām Āfrikā. Interesanti, ka tai ir arī atverams jumts. Turklāt tā ir viena no retajām mošejām Marokā, kuras iekštelpas drīkst apmeklēt arī ne-musulmaņi. 
Pēc mošejas apskates var doties pastaigā gar Atlantijas okeānu pa Corniche promenādi. Te atrodas kafejnīcas, restorāni, pludmales un dažādas atpūtas vietas. 
Lai ieraudzītu arī tradicionālāku Marokas pusi, vari apmeklēt veco medīnu. Tā nav tik plaša kā Marakešā, tomēr arī šeit var izstaigāt šaurās ieliņas un apskatīt vietējos veikaliņus. 
Ja interesē arhitektūra, iesakām izstaigāt arī pilsētas centru, īpaši Mohammed V un Apvienoto Nāciju laukuma apkārtni. Šeit redzēsi ēkas, kurās apvienoti Eiropas arhitektūras stili un tradicionālie Marokas elementi. 
Ja tomēr vēlies uz brīdi atgriezties pie filmas “Kasablanka”, vari apmeklēt Rick’s Cafe. Tas ir restorāns, kas izveidots 2004. gadā, iedvesmojoties no filmā redzamās kafejnīcas. 
Kasablankā neatradīsi senus cietokšņus, pilis vai daudz vēstures pieminekļu, bet šeit var redzēt Maroku no citas puses, proti, lielpilsētas ikdienu, modernas ēkas, aktīvu satiksmi un biznesa rajonus.
Ko apskatīt Marokas trešajā lielākajā pilsētā Fēsā?
Fēsā (Feza) dzīvo vairāk nekā miljons iedzīvotāju, un tā ir viena no valsts senākajām pilsētām, kas dibināta astotā gadsimta beigās un savulaik bijusi Marokas galvaspilsēta.
Galvenā apskates vieta ir Fēsas vecpilsēta jeb Fes el Bali, kas iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Tajā ir milzīgi šauru ieliņu labirinti, kuros atrodas tirgi, mošejas, senas ēkas, amatnieku darbnīcas un veikaliņi. Daudzas ielas ir tik šauras, ka tajās nav iespējams pārvietoties ar automašīnu, tāpēc preces joprojām tiek pārvadātas ar ēzeļiem un rokas ratiņiem.
Fēsas medīnā var pavadīt vairākas stundas, un ir ļoti iespējams, ka kādā brīdī arī apmaldīsies. Te ir tūkstošiem mazu ieliņu, un orientēšanās tajās nav tik viegla. 
Interesanta vieta Fēsā ir Chouara ādas ģērētava, kur ādas apstrāde notiek jau daudzus gadsimtus. Te ir desmitiem apaļu akmens baseinu, kas piepildīti ar dažādu krāsu šķidrumiem, un tajos tiek mērcētas un krāsotas dzīvnieku ādas. Vienīgi jārēķinās, ka te var būt diezgan spēcīgs aromāts, jo ādu apstrādē izmanto vielas, kuru aromāts nav tas patīkamākais. Apmeklētājiem te mēdz piedāvāt piparmētru zariņus, ko turēt pie deguna.
Fēsā atrodas arī Al Quaraouiyine mošeja un mācību iestāde, kuras pirmsākumi meklējami 859. gadā. Tā tiek uzskatīta par vienu no senākajām izglītības iestādēm pasaulē. Arī šeit tūristi, kas nav musulmaņi, telpās parasti netiek ielaisti.
Zilā 50 nokrāsas jeb ar ko īpaša ir Marokas pilsēta Šefšauena?
Marokas ziemeļos atrodas Šefšauena (Chefchaouen) – pilsēta, kur zilā krāsa ir teju visur. Zilas ir māju sienas, durvis, kāpnes un pat ielas. Turklāt šeit var redzēt, šķiet, visus iespējamos zilās krāsas toņus. 
Bet kāpēc pilsēta ir zila? Populārākā versija vēsta, ka tradīciju aizsākuši ebreju kopienas pārstāvji, kuriem zilā krāsa simbolizēja debesis un Dieva klātbūtni. Citi apgalvo, ka zilā krāsa palīdz saglabāt vēsumu mājās vai atbaida odus. Laika gaitā zilās sienas kļuvušas par pilsētas atpazīstamības zīmi, un tās regulāri tiek pārkrāsotas.
Šefšauenā galvenais apskates objekts ir pati vecpilsēta jeb medīna. Te vari vienkārši klīst pa ieliņām, fotografēt zilās mājas, iegriezties nelielos veikaliņos un apskatīt vietējo amatnieku darinājumus. Vērts aiziet arī līdz Uta el-Hammam laukumam, kur atrodas vēsturiskais cietoksnis jeb kasba.
Ja vēlies apskatīt pilsētu no augšas, dodies uz Spāņu mošeju, kas atrodas kalnā virs Šefšauenas. No tās apkārtnes paveras skats uz zilajām mājām un Rīfa kalniem. Īpaši iecienīta šī vieta ir saulrieta laikā.
Kur meklēt Marokas slavenās klintis pie okeāna?
Ja Marokas ceļojumā vēlies redzēt neparastu okeāna piekrasti, iesakām aizbraukt uz Legziras pludmali. Tā atrodas valsts dienvidrietumos netālu no Sidi Ifni pilsētas, un ir pazīstama ar milzīgām sarkanīgi oranžām klintīm, kas paceļas virs Atlantijas okeāna. 
Legzirā var pavadīt vairākas stundas, staigājot gar okeānu, pētot klinšu veidojumus un vērojot, kā viļņi triecas pret krastu. Mums šī vieta ļoti patika, jo piekraste ir citādāka nekā ierastās smilšu pludmales. Turklāt paisuma un bēguma laikā skats mainās. Ja vēlies izstaigāt garāku piekrastes posmu, iesakām ierasties bēguma laikā, jo paisumā dažas vietas var būt grūti pieejamas.
Legzirā ir arī milzīga dabiskā klinšu arka. Savulaik šeit bija divas arkas, bet viena 2016. gadā sabruka. Otra joprojām ir apskatāma. Tomēr jāatceras, ka šīs klintis nepārtraukti ietekmē erozija, tāpēc nevajadzētu ilgi uzturēties zem klinšu pārkarēm vai pie nestabilām nogāzēm. 
Ko slēpj Amtoudi kalni un senās nocietinātās celtnes?
Amtoudi atrodas Antiatlasa kalnos. Šeit ir klintis, palmu ieleja un neliels ciemats, tomēr visinteresantākās mums likās divas senas kopienas noliktavas, ko sauc par agadiriem.
Savulaik šādas būves izmantoja, lai glabātu graudus, pārtiku, vērtīgas mantas un citus svarīgus krājumus. Tās tika būvētas grūti pieejamās vietās, lai uzkrāto pasargātu no zagļiem. 
Mēs devāmies augšup kalnā, lai vienu no tām redzētu. Kad tikām līdz ieejai, durvis bija aizslēgtas. Likās, ka kāpiens bija veltīgs, bet tad kāds vecs vīriņš garā apmetnī atslēdza durvis no iekšpuses un ielaida mūs iekšā. Viņš ļoti piestāvēja šai vietai.
Iekšpusē bija mazu telpu un šauru eju labirinti. Noliktava bija sadalīta daudzos nelielos nodalījumos, kuros tika glabāti krājumi. Turklāt mēs varējām uzkāpt uz jumta, no kura pavērās skats uz kalniem, palmām, ieleju un ciematu.
Amtoudi apkārtnē atrodas divas šādas noliktavas – Agadir Id Aissa un Agadir Agellouy. Tās izvietotas uz atšķirīgām kalnu nogāzēm, tāpēc, ja vēlies apskatīt abas, jārēķinās ar kāpšanu pa kalnu takām. 
Interesanta likās arī Amtoudi ieleja, kurai apkārt bija klinšaini kalni, bet lejā auga palmas. 
Vai Marokā var plānot pārgājienus kalnos?
Maroka ir lielisks galamērķis, ja patīk kalni un pārgājieni, jo valsts ir ļoti kalnaina. Šeit var kāpt gan populārās un labi zināmās virsotnēs, gan vietās, kur pat nav taku. Turklāt kalnu ainavas ir atšķirīgas, jo vienā reģionā redzēsi zaļas ielejas un nelielus ciematus, bet citā – milzīgus akmeņainus plašumus, kuros nevar atrast pat vienu vienīgu koku.
Mēs Marokā kāpām daudz. Redzējām kalnus, kuru virsotnes pacēlās virs mākoņiem, gājām cauri maziem ciematiem, sastapām kazu ganāmpulkus, bruņurupučus un zemes vāveres. Paspējām arī izbrist cauri sniegotiem kalniem. 
Marokā ir vairāki kalnu reģioni, kuros var atrast atšķirīgus pārgājienu maršrutus. Augstais Atlass ir pazīstams ar augstām virsotnēm, dziļām ielejām un nopietnākiem kāpieniem. Antiatlasa kalnos ir vairāk nomaļu vietu, akmeņainu ainavu un mazāk apmeklētu taku. Savukārt Jbel Saghro kalnu masīvs ir īpašs ar neparastām klinšu formām un tuksnesīgām ainavām.
Tomēr jāņem vērā, ka Marokā pārgājieni kalnos ne vienmēr nozīmē siltumu un saulainu laiku. Augstākajās vietās var būt sniegs, migla, stiprs vējš un zema gaisa temperatūra. Turklāt laikapstākļi var strauji mainīties.
Tālāk pastāstīsim par dažām vietām, kurās kāpām mēs, un maršrutiem, kurus vērts apsvērt, ja Marokā vēlies iepazīt arī kalnus.
Jbel Saghro 
Ja vēlies redzēt Marokas kalnus, kas atšķiras no ierastajām augstajām un sniegotajām virsotnēm, iesakām Jbel Saghro. Šis kalnu masīvs atrodas starp Augsto Atlasu un Sahāras tuksnesi, un tā ainava vairāk atgādina akmeņainu tuksnesi. Te ir milzīgi klinšu torņi, ielejas, plato un savdabīgi veidojumi, kurus miljoniem gadu laikā veidojusi erozija.
Jbel Saghro ir piemērots arī tiem, kuri nevēlas kāpt 4000 metru augstās virsotnēs, bet grib vairākas stundas vai pat dienas pavadīt kalnos. Šeit ir īsāki pārgājieni un vairāku dienu maršruti, piemēram, uz Bab n’Ali klinšu torņiem. Savukārt kalnu masīva augstākā virsotne Amalou n’Mansour sasniedz aptuveni 2700 metru augstumu.
Tomēr zemāki kalni automātiski nenozīmē vieglāku pārgājienu. Reljefs šeit var būt akmeņains un sarežģīts, takas ne vienmēr ir saskatāmas, bet ūdens un ēna šajā sausajā reģionā ir diezgan ierobežota.
Jbel Saghro ir piemērots pārgājieniem rudenī, ziemā un pavasarī, kad Augstajā Atlasā augstākās takas var klāt sniegs, bet šeit apstākļi pārgājienam ir piemērotāki. Savukārt vasarā var būt karsti, tāpēc garus pārgājienus šajā laikā labāk neplānot.
Jbel Sirwa 
Viens no skaistākajiem mūsu pārgājieniem bija Jbel Sirwa jeb Siroua kalnu masīvā. Tas atrodas starp Augsto Atlasu un Antiatlasu. Jbel Sirwa augstākā virsotne sasniedz aptuveni 3300 metru augstumu, bet apkārtējais reģions ir pazīstams ar safrāna audzēšanu.
Mēs šīs apkārtnes iepazīšanai veltījām divas dienas. Pirmajā dienā devāmies pārgājienā no Assaisse apkārtnes. Sākumā maršruts veda cauri maziem ciematiem, bet vēlāk sākās kāpiens kalnos. Jo augstāk kāpām, jo skaistāk kļuva. Kādā brīdī nonācām virs mākoņiem un vērojām, kā tie aizpilda ielejas. Pa ceļam sastapām daudz ēzeļu un kazu, redzējām ganu apmetnes un vietējo ikdienu kalnos. 
Atpakaļceļā mūs sagaidīja tik bieza migla, ka brīžiem bija grūti redzēt pat dažus metrus uz priekšu. 
Šajā pārgājienā redzējām tiešām daudz berberu zemes vāveru. Tās dzīvo akmeņainos apvidos un ir sastopamas arī Marokas kalnos.
Pārgājiena beigās pie mums pienāca divi vietējie vīri. Vienam no viņiem kabatā dzīvoja viena no šīm mazajām vāverēm, un viņš jautāja, vai mums nevajag tādu kemperī. Jā, bija neparasti redzēt, ka tā mierīgi uzturas cilvēka kabatā, un tomēr mēs dodam priekšroku savvaļas dzīvniekus vērot to dabiskajā vidē.
Otrajā dienā mēģinājām Jbel Sirwa iepazīt no otras puses, šoreiz braucot kalnos ar motociklu. Līdz virsotnei netikām, jo augstāk bija sniegs, tomēr piebraucām pietiekami tuvu, lai apskatītu apkārtni.
Ja meklē nopietnāku pārgājienu, bet nevēlies uzreiz doties uz Toubkal, Jbel Sirwa būs laba izvēle, bet rēķinies ar to, ka augstākajos posmos pārgājiens var būt fiziski prasīgs, bet apstākļi atšķirties atkarībā no sezonas. 
Antiatlasa kalni 
Ja Tev patīk mazāk apmeklētas vietas, iesakām izpētīt Antiatlasa kalnus. Šeit atrodas daudz akmeņainu kalnu grēdu, ieleju, ciematu un taku.
Antiatlasa kalni ir vieni no senākajiem kalnu veidojumiem Marokā, un to ainava atšķiras no Augstā Atlasa. Šeit biežāk redzēsi noapaļotas klinšu formas, milzīgus akmeņu krāvumus un ielejas. 
Ja vēlies sākt ar konkrētu vietu, vari doties uz Tafraoute apkārtni, kur ir daudz pārgājienu iespēju bet ir jāņem vērā, ka Antiatlasa kalnos ne visas takas ir marķētas. 
Augstais Atlass un Toubkal 
Jbel Toubkal sasniedz 4167 metru augstumu un ir augstākais kalns ne tikai Marokā, bet visā Ziemeļāfrikā. Kāpienu parasti sāk Imlil ciematā, kas atrodas aptuveni 65 kilometru attālumā no Marakešas. Maršrutu parasti plāno divās vai trīs dienās, nakšņojot kalnu patversmē. Pirmajā dienā kāpj līdz patversmei aptuveni 3200 metru augstumā, bet nākamajā dodas uz virsotni.
Kaut arī vasarā šis kāpiens parasti neprasa tehniskas alpīnisma prasmes, tas nenozīmē, ka maršruts ir viegls. Jārēķinās ar augstumu, akmeņainām takām, nogurumu un iespējamu augstuma slimību. Ziemā un agrā pavasarī kalnu var klāt sniegs un ledus, tāpēc var būt vajadzīgi dzelkšņi, leduscirtnis un pieredze to lietošanā.
Toubkal kāpienam ir vajadzīgs licencēts vietējais kalnu gids. Maršrutā darbojas kontrolpunkti, kuros tiek pārbaudīti ceļotāju dokumenti un gida klātbūtne, tāpēc pirms došanās ceļā ieteicams sazināties ar vietējo gidu vai tūrisma operatoru, lai noskaidrotu aktuālos noteikumus, laikapstākļus un nepieciešamo ekipējumu. 
Tomēr Toubkal nav vienīgā kāpšanas iespēja Augstajā Atlasā. Ja vēlies doties vairāku dienu pārgājienā, vari doties uz Jbel M’Goun apkārtni. Tā ir vēl viena Marokas virsotne, kas pārsniedz 4000 metru augstumu, un tās apkārtnē maršruti ved cauri ielejām, kalnu ciematiem, augstām pārejām un nomaļām ganību vietām.
Marokā pārgājienu iespēju patiešām netrūkst, un, ja mums būtu jāizvēlas, ko šajā valstī darīt vēlreiz, tie būtu viena no pirmajām izvēlēm. 
Kas jāņem vērā, plānojot pārgājienus Marokā?
Marokas kalni ir dažādi, tāpēc pirms pārgājiena būtu jāsaprot, cik sarežģīts būs izvēlētais maršruts un kādi apstākļi sagaida. Dažviet pietiks ar dažām stundām un labiem apaviem, bet citur vajadzēs vairākas dienas, rūpīgu gatavošanos un vietējo gidu. 
Viena no svarīgākajām lietām ir laikapstākļi. Temperatūra un redzamība kalnos var strauji mainīties, tāpēc, pirms došanās ceļā, pārbaudi prognozi un noskaidro, vai izvēlētajā maršrutā nav sniega vai ledus. Īpaši uzmanīgiem jābūt pēc spēcīgām lietavām, jo kalnu aizās un sausajās upju gultnēs iespējami plūdi.
Tikpat svarīgi ir paņemt pietiekami daudz ūdens un ēdiena. Nomaļākos kalnu reģionos veikali, apdzīvotas vietas un ūdens avoti var būt tālu. Īpaši tas attiecas uz Antiatlasa un Jbel Saghro kalniem, kur ainava ir sausa, bet ēnas vietu nereti ir maz. Nevajadzētu arī paļauties uz to, ka kartē atzīmētais ūdens avots noteikti būs pieejams.
Pievērs uzmanību apaviem un apģērbam. Marokas kalnos bieži sastopamas akmeņainas takas, irdena grunts un stāvas nogāzes, tāpēc apaviem jābūt ar labu saķeri. Savukārt augstākos kalnos var būt nepieciešams arī silts apģērbs, vēja un lietus jaka, bet sniegotos apstākļos – atbilstošs ziemas pārgājienu ekipējums. 
Vēl viena lieta, ar ko jārēķinās, ir taku marķējums. Ne visos Marokas kalnu reģionos takas ir apzīmētas, un dažviet tās var pazust starp akmeņiem, tāpēc iesakām jau iepriekš lejupielādēt maršrutu un karti, ko var izmantot bez interneta. 
Ceļojuma pa Maroku ar kemperi: mūsu pieredze
Mēs Marokas kalnos pārvietojāmies ar kemperi, cenšoties visu plānot tā, lai varam nakšņot pēc iespējas tālāk no cilvēkiem un apdzīvotām vietām. Sagaidījām saulrietus starp kalniem un no rītiem cēlāmies ar pirmajiem saules stariem un kalnu skatiem aiz loga. Šī ir viena no lielākajām priekšrocībām, ceļojot ar kemperi, jo vari palikt vietās, kurās citādi, iespējams, nemaz neiedomātos kādreiz nonākt. 
Izbraucām gan pa parastiem ceļiem, gan neceļiem, un dažas braukšanas epizodes laikam atcerēsimies visu dzīvi. Ceļi mūs veda cauri tik maziem ciematiem, ka kemperis burtiski milimetru pa milimetram slīdēja gar māju sienām. Citviet braucām pa šauriem celiņiem gar kraujām, kur viens nepareizs manevrs varēja dārgi izmaksāt. Dažos posmos mugura no satraukuma bija slapja! Tomēr šie braucieni ļāva ieraudzīt Maroku ārpus ierastajiem maršrutiem un nokļūt vietās, kur tūristu parasti nekad nav.
Tomēr, lai cik lielā nekurienē mēs būtu, tur vienmēr kāds uzradās. Likās, ka jau ilgi braucām un apkārt nebija nevienas dzīvas dvēseles, bet, kad no rīta pamodāmies, pamanījām sievieti ar ēzeli, kura gāja pēc ūdens. Citā dienā vīrietis veda kamieļus vai garām gāja gans ar milzīgu kazu baru. 
Arī dzīvnieku kalnos netrūka. Savvaļā redzējām bruņurupučus un daudz zemes vāveru, un vietām, īpaši kalnos, to bija ļoti daudz. Uz māju jumtiem reizēm sēdēja arī putni ar garām, nokarenām astēm. Iespējams, tie bija fazāni, tomēr sugu tā arī nenoskaidrojām. 
Regulāri piestājām arī pie maziem augļu tirdziņiem ceļmalās. Ja būtu jāizceļ viens no vienkāršākajiem, bet garšīgākajiem atklājumiem šajos braucienos, tie noteikti būtu vietējie apelsīni. Sulīgi, saldi un ļoti garšīgi. 
Ko noteikti pagaršot Marokā?
Marokāņu virtuve ir tikpat daudzveidīga kā pati valsts. Tajā jūtama gan arābu, gan berberu, gan Vidusjūras un Āfrikas ietekme. Ēdienos plaši izmanto garšvielas, svaigus dārzeņus, pākšaugus, olīvas, citronus, riekstus un žāvētus augļus. 
Viens no tradicionālākajiem ēdieniem, ko Marokā vajadzētu nogaršot, ir tadžīna. Tas ir lēni gatavots sautējums, ko pasniedz īpašā māla traukā ar konusveida vāku. To gatavo ar vistu, jēra vai liellopa gaļu, ar zivīm un dārzeņiem. Atkarībā no receptes pievieno olīvas, sālītus citronus, aprikozes, plūmes un dažādas garšvielas. 
Vēl viens Marokas virtuves pamats ir kuskuss. To parasti pasniedz ar dažādiem dārzeņiem, turku zirņiem un gaļu, pārlejot ar buljonu. Tradicionāli vietējie kuskusu bieži gatavo piektdienās, kad pie galda pulcējas visa ģimene. Savukārt, ja gribas ko siltu un sātīgu, vērts nogaršot harīru jeb biezu tomātu zupu ar lēcām, turku zirņiem un garšaugiem. 
Ja patīk izmēģināt neparastākas garšu kombinācijas, nogaršo pastillu. Tā ir plānā mīklā ietīta vista, bet vispār tradicionāli vistu aizvietoja ar baloža gaļu. Pildījumā ir arī garšvielas, olas un mandeles, savukārt virspusi mēdz pārkaisīt ar pūdercukuru un kanēli. 
Brokastīs marokāņi bieži ēd plānas kārtainās pankūkas, ko pasniedz ar medu, sviestu vai ievārījumu. 
Marokā ir arī ļoti daudz dažādu saldumu. Viens no raksturīgākajiem ir šebakija, kas ir no mīklas veidoti un eļļā cepti cepumi, kurus pēc tam pārlej ar medu un pārkaisa ar sezama sēklām. 
Runājot par dzērieniem, Marokā populāra ir piparmētru tēja. To pasniedz mazās glāzītēs, un tās baudīšana ir svarīga viesmīlības tradīcija. To piedāvā viesiem, dzer pēc maltītes un sarunu laikā. 
Kad vislabāk braukt uz Maroku?
Ja vienā ceļojumā plāno apskatīt Marokas pilsētas, Atlasa kalnus, tuksnesi un Atlantijas okeāna piekrasti, vislabāk izvēlēties pavasari vai rudeni. No marta līdz maijam un no septembra līdz novembrim temperatūra lielākajā daļā valsts ir piemērota kā pilsētu apskatei, tā arī pārgājieniem un garākiem pārbraucieniem.
Vienlaikus jāņem vērā, ka Marokā laikapstākļi dažādos reģionos var krasi atšķirties. Kamēr Marakešā varēsi staigāt īsām piedurknēm, Augstajā Atlasā var būt sniegs un mīnusi. Savukārt Sahāras tuksnesī dienas var būt karstas, bet naktīs temperatūra pazeminās.
Pavasaris ir piemērots laiks, ja vēlies iepazīt Marakešu, doties uz Merzougas smilšu kāpām vai izstaigāt Antiatlasa kalnus. Šajā laikā temperatūra vēl nav sasniegusi vasaras karstumu, turklāt pēc ziemas lietavām kalnu ielejas būs zaļākas. Savukārt augstākajos Atlasa kalnos, īpaši agrā pavasarī, joprojām var būt sniegs.
Arī rudens ir labs laiks Marokas apceļošanai, jo septembrī vēl var būt diezgan karsti, īpaši valsts dienvidos, bet oktobrī un novembrī temperatūra kļūst patīkamāka. Šajā laikā var doties pārgājienos, apskatīt pilsētas un izbaudīt tuksnesi bez vasarai raksturīgā lielā karstuma.
Savukārt vasarā, īpaši jūlijā un augustā, Marakešā un Sahāras tuvumā temperatūra var pārsniegt 40 grādus. Šādā karstumā vairākas stundas staigāt pa pilsētu vai kāpt smilšu kāpās diez vai būs patīkami. Toties Atlantijas okeāna piekrastē, piemēram, Agadirā un Essaouirā, klimats ir mērenāks, jo karstumu mazina okeāna vēji. Vasara ir piemērota arī pārgājieniem Augstā Atlasa augstākajos kalnos, kur ziemā un pavasarī var būt pārāk daudz sniega.
Maroku var apceļot arī ziemā, bet tad īpaši rūpīgi jāizvēlas maršruts. Marakešā un piekrastes pilsētās var būt saulainas un siltas dienas, bet kalnos tikmēr var būt sniegs, ledus un pamatīgs aukstums.
Mēs Marokā bijām janvārī un februārī, un piedzīvojām situāciju, kad, braucot pāri Augstajam Atlasam, pēkšņi sākās spēcīga snigšana. Nepilnas stundas laikā tika slēgti visi ceļi, kas veda ārā no nelielās pilsētiņas, kurā atradāmies. Pēdējā brīdī vēl mēģinājām izbraukt no pilsētas, bet pēdējais kāpums pa serpentīnu mūsu kemperim izrādījās par stāvu un slidenu. Līdz augšai netikām, un kemperis sāka slīdēt atpakaļ.
Jāņem vērā arī tas, ka Marokā ne visi autovadītāji ir sagatavojušies braukšanai ziemas apstākļos un ne visiem auto ir ziemas riepas. Šīs snigšanas laikā redzējām milzīgus sastrēgumus un ļoti daudz vieglo automašīnu un autobusu, kas bija ieslīdējuši grāvī, tāpēc, ja plāno ziemas periodā šķērsot Atlasa kalnus, seko līdzi laikapstākļu prognozēm un ceļu stāvoklim.
Kādā valodā runā Marokā?
Marokā oficiālā valoda ir arābu un amazigu, tomēr ceļojuma laikā mēs novērojām, ka vietējie labi pārzina arī franču valodu. Arī franču tūristu Marokā bija daudz, un īpaši acīs krita lielais skaits kemperu ar Francijas numurzīmēm.
Marokā ne visur var sarunāties angliski. Ja viesnīcās, restorānos vai Marakešas medīnas tirdziņos angļu valodā runā ļoti labi, tad attālākos Marokas reģionos ne vienmēr izdosies brīvi sazināties šajā valodā.
Mums bija interesanta pieredze ar vācu valodu, kad nakšņojām kemperī starp Merzougas tuksneša kāpām. Mūs jau no attāluma pamanīja kāds vietējais vīrietis, kurš vēlāk parādīja mums labākās vietas, kur nakšņot. Redzot, ka mūsu kemperim ir Vācijas numurzīmes, viņš uzreiz sāka brīvi runāt vāciski, stāstīja par dažādām aktivitātēm tuksnesī un pat piedāvāja atvest uz kemperi brokastis vai karstu picu vakariņās.
Vai Marokā ir droši?
Maroka ir populārs tūristu galamērķis, tāpēc valsts kopumā pievērš uzmanību drošībai. Tāpat pieredzējām to, ka šeit ir īpaši daudz ceļu policijas un, protams, radaru.
Tomēr arī Marokā, tāpat kā citur pasaulē, ir jāseko līdzi savām mantām un jāizvērtē situācijas, kurās nonāc. Tūristu iecienītās vietās jārēķinās ar uzmācīgiem naudas prasītājiem, dažādiem mēģinājumiem nopelnīt uz ceļotāju rēķina un kabatzagļiem. Ja ceļo ar kemperi, svarīgi domāt arī par nakšņošanas vietas izvēli un transportlīdzekļa drošību.
Pilsētās un tirgos turi telefonu, maku un citas vērtīgas mantas drošā vietā. Ja kāds uzstājīgi piedāvā palīdzību vai kādu pakalpojumu, pirms piekrīti, noskaidro cenu. Marokā var būt situācijas, kad kāds piedāvā palīdzēt aiznest koferi līdz viesnīcai vai ieparkot auto šaurākā vietā, bet beigās tiek prasīta nauda.
Mūsu pieredze, apceļojot Maroku, bija dažāda. Kopumā viss bija labi, izņemot dažas atsevišķas situācijas.
Viena no tām notika tuksnesī. Man bija jāstrādā, bet draugs devās izbraucienā ar motociklu. Likās, ka esam pilnīgā nekurienē, kur nebija neviena cilvēka, tikai kamieļi. Tomēr pēkšņi parādījās vietējā sieviete burkā, kurai zem melnās drānas bija redzamas tikai acis. Viņa lūdza naudu, bet vēlāk sāka mēģināt ielauzties kemperī. 
Otrajā reizē gulēju diendusu, kamēr draugs bija kalnos. Apkārt dzirdēju trokšņus un kliegšanu, bet nepievērsu tam uzmanību. Pēc kāda laika kāds pieklauvēja pie kempera. Paskatījos ārā, un tur stāvēja astoņi policisti! Izrādījās, ka pirms aptuveni 15 minūtēm blakus esošo franču pāri bija aplaupījuši bruņoti motociklisti. 
Un tad vēl bērni. Pirms brauciena biju lasījusi vairāku latviešu ceļotāju atsauksmes, kurās viņi iesaka paņemt līdzi saldumus, ko izdalīt bērniem, vai vienkārši iedot viņiem naudu. Savukārt kemperu forumos ceļotāji aicina to nedarīt. Kāpēc? Jo bērni pierod, ka tūristi tāpat vien kaut ko iedos, un pret tiem, kuri atsakās, var izturēties nepatīkami.
Mēs vairākas reizes saskārāmies ar bērnu bariem, kuri prasīja naudu. Kad to nedevām, viņi meta mūsu kemperim ar akmeņiem. Dažos gadījumos, braucot pa šoseju, bērni stāvēja ceļa malā un svieda akmeņus arī garāmbraucošajiem transportlīdzekļiem. Tāpēc, ceļojot pa Maroku ar savu vai nomas auto, jārēķinās ne tikai ar personīgo drošību, bet arī ar iespējamiem transportlīdzekļa bojājumiem.
Vai tas nozīmē, ka Maroka ir nedroša un uz turieni nevajadzētu braukt? Nē. Tomēr ieteiktu būt piesardzīgiem, rūpīgi izvēlēties nakšņošanas vietas un neignorēt savu sajūtu, ja kādā brīdī nejūties droši. Galu galā, ceļojumā ir jābauda piedzīvotais, nevis jādomā, kā tikt prom no nepatīkamas situācijas.
Kas jāzina par Marokas tradīcijām un vietējām paražām?
Maroka ir musulmaņu valsts, tāpēc, dodoties tup ceļojumā, vēlams iepazīties ar dažām vietējām tradīcijām un uzvedības normām, īpaši tas attiecas uz apģērbu, alkohola lietošanu un reliģiskajiem svētkiem.
Kā ģērbties Marokā, īpaši sievietēm?
Marokā tūristēm nav obligāti jāapsedz mati vai jāvalkā tradicionālais musulmaņu apģērbs, tomēr ieteicams izvēlēties nedaudz konservatīvāku apģērbu, īpaši mazākās pilsētās, ciematos un reliģisku vietu tuvumā. Piemēram, garākas kleitas, svārki vai bikses un apģērbs, kas nosedz plecus.
Marakešā, Agadirā un citās tūristu iecienītās vietās ģērbšanās noteikumi ir brīvāki, un tur var redzēt daudz sieviešu šortos un īsos topiņos. 
Vai Marokā drīkst lietot alkoholu?
Marokā alkohols nav aizliegts, bet tā tirdzniecība un lietošana ir ierobežota. Alkoholu var iegādāties atsevišķos veikalos, kā arī pasūtīt licencētos restorānos, bāros un viesnīcās, tomēr alu, vīnu vai stipro alkoholu nevarēs nopirkt katrā pārtikas veikalā vai pasūtīt jebkurā kafejnīcā.
Marokā alkohola lietošana publiskās vietās, piemēram, uz ielas vai parkos, nav atļauta.
Kas jāņem vērā, ceļojot uz Maroku ramadāna laikā?
Ramadāns ir musulmaņu svētais mēnesis, kura laikā ticīgie no rītausmas līdz saulrietam atturas no ēšanas un dzeršanas. Ņemot vērā, ka ramadāna datumi tiek noteikti pēc islāma Mēness kalendāra, katru gadu tie mainās.
Tūristiem gavēnis nav jāievēro, tomēr, izrādot cieņu vietējiem iedzīvotājiem, dienas laikā vēlams atturēties no demonstratīvas ēšanas, dzeršanas un smēķēšanas publiskās vietās. Dažas kafejnīcas un restorāni dienas laikā var būt slēgti vai strādāt saīsinātu darba laiku, īpaši mazākās pilsētās.
Savukārt pēc saulrieta, kad ģimenes pulcējas uz iftāru jeb gavēņa pārtraukšanas maltīti, pilsētās atkal sākas aktīvāka dzīve. Ceļojums ramadāna laikā ir iespējams, tikai jārēķinās ar nedaudz citādāku ikdienas ritmu.
Vai, ceļojot uz Maroku, vajag vīzu?
Latvijas pilsoņiem, braucot uz Maroku, vīza nav nepieciešama. Tūrisma nolūkos tur bez vīzas var uzturēties līdz 90 dienām. Tomēr pirms ceļojuma pārliecinies, ka pase ir derīga vismaz sešus mēnešus pēc plānotā brauciena beigām.
Kā no Rīgas nokļūt Marokā?
No Rīgas uz Maroku var aizlidot ar airBaltic tiešo reisu vai ar vairākām citām aviokompānijām, piemēram, LOT, Lufthansa vai Ryanair, bet ar pārsēšanos kādā citā Eiropas pilsētā. Populārākie lidojuma galamērķi ir Marakeša, kā arī Agadira un Kasablanka. 
Ja plāno apskatīt vairākus Marokas reģionus, dažkārt izdevīgāk ir ielidot vienā pilsētā, bet mājup doties no citas, lai nebūtu jāatgriežas ceļojuma sākumpunktā. Meklējot biļetes, iesakām salīdzināt cenas dažādos datumos un pievērst uzmanību pārsēšanās laikam. 
Cik maksā ceļojums uz Maroku?
Maroka var būt salīdzinoši izdevīgs ceļojuma galamērķis, bet izmaksas lielā mērā atkarīgas no tā, kā vēlies ceļot. Ja izvēlēsies vienkāršas naktsmītnes, ēdīsi vietējās ēstuvēs un pārvietosies ar sabiedrisko transportu, izdevumi būs ievērojami mazāki nekā tad, ja nakšņosi augstākas klases viesnīcās, īrēsi auto un dosies privātās ekskursijās.
Vienkāršās viesu mājās vai tradicionālajos riados divvietīgu numuru nereti var atrast par aptuveni 30 līdz 60 eiro naktī, savukārt komfortablākas naktsmītnes var maksāt 80 līdz 160 eiro un vairāk. Arī ēšanas izmaksas ir diezgan draudzīgas. Vietējās ēstuvēs maltīte var maksāt arī trīs līdz sešus eiro, bet tūristu iecienītos restorānos par ēdienu biežāk būs jāmaksā pat 20 un vairāk eiro.
Papildu izdevumi būs par auto nomu, degvielu, ieejas biļetēm un ekskursijām. Piemēram, brauciens uz tuksnesi ar nakšņošanu, kamieļu izjādes vai gida pakalpojumi var palielināt kopējo ceļojuma budžetu, tāpēc pirms ceļojuma iesakām vispirms izplānot maršrutu un izvēlēties pārvietošanās veidu. Tieši tas lielā mērā noteiks, cik izmaksās Marokas ceļojums.
Kāda valūta ir Marokā?
Marokas oficiālā valūta ir Marokas dirhēms, un 10 eiro būs aptuveni 110 dirhēmi, tomēr jāņem vērā, ka faktiskā summa ir atkarīga no aktuālā kursa un komisijas maksas.
Kaut arī lielākās viesnīcās, restorānos un daudzos veikalos var norēķināties ar bankas karti, skaidra nauda Marokā noderēs, īpaši tirgos, mazākās ēstuvēs un attālākos reģionos.
Kopumā Marokā uz vietas naudu samainīt nav sarežģīti. Valūtas maiņas punktus var atrast lidostās, lielākajās pilsētās un tūristu iecienītās vietās. Skaidru naudu dirhēmos var izņemt arī bankomātos, kas pilsētās un lielākās apdzīvotās vietās ir plaši pieejami. Tomēr, ja plāno doties uz tuksnesi, kalniem vai mazākiem ciematiem, par skaidru naudu labāk parūpēties jau laikus, jo tur šādas iespējas var nebūt.

Rakstu sagatavoja ceļojumu konsultante Zane pēc personīga ceļojuma uz Maroku.