cb@cb.lv | ул. Таллинас 30
ул. Калнциема 116, Рига

Турция

Turcija (Anatolija)
Dabas krāšņums, austrumu eksotika un noslēpumainība, parandžas-no kurām vīd ārā tikai divas acis, senā vēsture, bagātā kultūra un arhitektūra, Kapadokijas alas un dervišu dejas sagriež krāsainā virpulī valsts dvēseli; tējas un stiprās kafijas aromāti, vēderdejas un nakts dzīve izgaismotajos krogos, senās impērijas pēdas, apdzisusī Ararata acs un Pamukales terases ar siltajiem avotiem…Tik vien kā atliek pacelt mazliet priekškaru šim austrumu noslēpumam…just un redzēt…

Ģeogrāfiskais stāvoklis: atrodas divās pasaules daļās- Eiropā un Āzijā, kuras atdala Bosfora šaurums. Valsts aizņem lielāko daļu Mazāzijas pussalas, un ietver Bosfora un Dardaneļa šaurumus, kuri ieskauj Marmora jūru.  Z valsti apskalo Melnā jūra, D – Vidusjūra, bet R – Egejas un Marmora jūra. Eiropas daļā Turcija robežojas ar Bulgāriju ziemeļos, Grieķiju- rietumos, Gruziju un Armēniju ZA-Aizkaukāzā. A Turcija robežojas ar Irānu un Irāku, DA – ar Sīriju.
Platība: 780 580 km2
Galvaspilsēta: Ankara
Iedzīvotāji: 86,093,68 (2022.gads)

Turki ir ārkārtīgi lepna tauta, viņi dzīvo un strādā pēc principa - kā jūs pret viņiem, tieši to pašu jūs saņemsiet atpakaļ. Turki ir ārkārtīgi viesmīlīgi un draudzīgi, ne par ko nesūdzas, kaut gan dzīves apstākļi ir smagi. Laika izpratne Turkiem atšķiras no mūsējās - ja turks saka, ka kaut kas tiks izdarīts pēc 10 min., bieži tas nozīmē vai nu pēc stundas vai rīt.

Valsts valoda: turku
Reliģijas: Saskaņā ar Turcijas valdības datiem 99 procenti iedzīvotāju ir musulmaņi, no kuriem aptuveni 77,5 procenti ir Hanafi sunnīti.
Etniskais sastāvs:  turki 75%, kurdi 18%. Pārējās etniskās grupas aizņem atlikušos 17% no kopējā iedzīvotāju skaita
IKP/PP:  $ uz 1 iedz. 14,800 (2012)
Naudas vienība: Turcijas lira (TRL)
Valsts pārvaldes forma: republika
Zemākais punkts: Vidusjūra 0 m j.l.
Augstākais punkts: Ararata kalns 5166 m v.j.l.
Garākās upes: Eifrata, Menderesas  upe
Reljefs: valsts atrodas Vidusjūras- Himalaju vulkāniskajā joslā, kur raksturīga aktīva zemestrīču darbība, kalnu veidošanās. Lielāko valsts daļu aizņem kalni un kalnienes. Valsts A daļā plešas Armēnijas kalniene, bet centrālajā daļā- Anatolijas kalniene. No pārējās pasaules Turcija atdalīta ar stāvajām Tauru kalnu klintīm, kas paceļas valsts D daļā. Turcijas piekrastēs var atrast visu veidu pludmales. Zemienes aizņem tikai šauras piekrastes joslas Trāķijas pussalas R, arī starp Melnās jūras krastu un Pontijas kalniem, D piekrastē starp Vidusjūru un Taura kalniem.
Dabas resursi: akmeņogles, alva, cinks, varš, dzelzsrūda, hroms, antimons, marmors, laukšpats, kaļķakmens, māli,  ūdensenerģija, aramzemes, dabas ainavas
Klimats: Vidusjūras subtropu klimats ar  karstām vasarām un vidējo gaisa temperatūru +23-33°C un siltām ziemām :+13-15°C. Ieteicams uz Turciju braukt pavasarī un rudenī – no aprīļa līdz jūnijam vai no septembra līdz oktobrim. Turcijā ir lieliski kūrorti, tāpēc drēgnajos pavasaros sasmelties sauli šeit var atliku likām.

Klimats Antālijā


Jan Feb Mar Apr May June July Aug Sep Oct Nov Dec
Maksimālā temperatūra °C 14 15 18 21 25 30 33 33 31 26 21 16
Zemākā temperatūra °C 6 6 8 11 14 19 22 22 19 14 11 7
Ūdens temperatūra °C 16 16 16 17 20 23 25 27 26 23 20 18
Saules stundas 5 7 7 9 11 12 13 12 11 9 7 5
Lietus dienas 11 9 6 4 3 1 1 1 1 4 5 11

 

Piesardzības pasākumi: nav īpašas prasības attiecībā uz vakcināciju, taču ieteicams vakcinēties pret A un B hepatītu. Ūdensvada ūdens ir derīgs dzeršanai, taču labāk lietot dzeramo ūdeni, kas fasēts pudelēs.
Malārijas risks pastāv laika posmā no maija līdz oktobrim valsts DA daļā un Amikova un Cukurova līdzenumos. Valsts DR un R, kas ir galvenie tūrisma reģioni, malārijas riska nav.

Dodoties uz Turciju, noteikti jāievēro dažas tās valsts nacionālās īpatnības: musulmaņu tradīcija prasa, lai, ieejot mošejā vai privātā mājā, apavi tiktu novilkti, tāpēc līdzi vajadzētu vairākus zeķu pārus, ja plānots apmeklēt mošejas. Sarunu ar pieklājīgajiem turkiem nevajadzētu sākt ar galveno tēmu, jāiemācās ievērot atturību. Turkiem patiks, ja vismaz dažas frāzes varēsiet izrunāt viņu valodā. 


Turcija ir pasaulē populāro tulpju dzimtene. Zieda nosaukums cēlies no vārda „tulip”, kas nozīmē „turbāns”. Pirmie tulpju sīpoli no Turcijas uz Eiropu tika atvesti 1500.gadā, un tālāk no Vīnes tie izplatījās uz Lielbritāniju un Nīderlandi.
Turcijas zemes klēpis izauklējis arī daudzus augļi kokus. Te dzimuši ķiršu, aprikožu, mandeļu un vīģu koku senči.
Tabaka un kafija ir tradicionālie turku simboli. Kafija turkiem nozīmē eleganta un mazliet netikumīga dzīvesveida apliecinājumu. Tieši Turcija uzdāvināja kafiju Eiropai. Kā? Ja var ticēt vēstures avotiem, tad tas notika tālajā 1683.gadā, kad pie Vīnes tika sakauts turku karaspēks, kurš bēgot pameta vezumus-pilnus ar kafijas maisiem.
Pie tam Turcijā ir 20 Olimpa kalni, t. i.  – seno likejiešu valodā „olimps” nozīmē – “augsts kalns”.
Ir lietas, kas pirmoreiz radušās tieši mūsdienu Turcijas teritorijā – pirmā slimnīca – Asklēpija dziednīca, pirmā grāmata – Bergamā, kuras senais nosaukums ir Pergama.
Doluca un Kavalikadere ir Turcijas vīni, kuru aizsākums tika gatavots jau pirms 4000 gadiem, un vīna darīšanas tradīcija nāk tieši no šejienes. Raki – anīsa šņabis ir 5 dažādu veidu un atšķiras pēc stipruma, salduma un anīsa daudzuma tajā. Sajaucot to ar ūdeni, tas kļūst pienbalts un tiek saukts par vīna pienu.
Valsts centrālo un A daļu sauc par Anatoliju (no turku valodas: „ Anadolu” nozīmē –zeme, kur saule lec). 

Armēnijas kalnienes grēdu mugurās pret debesīm slejas valsts augstākā virsotne- neaktīvais vulkāns Lielais Ararats. Tas ir kļuvis par valsts simbolu. 

Stambula ir Turcijas sirds…. Te valdījuši grieķi, persieši, romieši, centušies iekarot barbari no Ziemeļāfrikas. 600 gadus pirms mūsu ēras šeit apmetās grieķu ceļotāji un nosauca to par Bizantiju. Sabrūkot Romas varenībai, imperators Konstantīns 324.gadā ieraudzīja šīs vietas pievilcību un lika pamatus jaunai pilsētai, ko nosauca savā vārdā – par Konstantinopoli. Pilsētu Zelta Raga līča un Bosfora šauruma krastos sāka dēvēt par jauno Romu. Konstantinopole uz  laiku kļuva par sava laika gudrāko, stiprāko, lielāko, bagātāko pilsētu mūsu civilizācijas vēsturē. Kristīgās pasaules varas rašanās vieta un epicentrs – ne Roma, ne Jeruzaleme, bet Konstantinopole. 130 gadus vēlāk pilsēta kļuva par Osmaņu impērijas galvaspilsēta. No 1918. līdz 1923.gadam Stambula bija Turcijas republikas galvaspilsēta.  Te ir vieta, kur saplūst Rietumi ar Austrumiem, divas reliģijas, divas pasaules daļas, un var sajust, kā ir stāvēt ar vienu kāju Eiropā, ar otru-Āzijā.
Stambulā ir 2600 mošeju! Ievērojamākā no senajām celtnēm ir 1500 gadus vecā Svētās Sofijas katedrāle ar slavenajām svēto tēlu mozaīkām - ceturtā lielākā un viena no skaistākajām pasaulē, savulaik bijusi pasaulē lielākais kristiešu dievnams, 1453.gadā pārveidota par mošeju, piebūvējot minaretus, bet 1934.gadā tā pārveidota kā  muzejs un ir neatņemama ainavas sastāvdaļa ar saviem košajiem krāsu toņiem. 916 gadus celtne kalpojusi grieķu pareizticīgajiem, 481 gadu-musulmaņiem…
Sultāna Ahmeda jeb Zilā mošeja atrodas iepretim Sv. Sofijas katedrālei. Tās apdarē izmantots 21 000 zilu flīžu. Vasaras mēnešos tiek rīkoti gaismas un skaņas svētki un izrādes. Dolmabaces pils ir Osmaņu impērijas pēdējā relikvija. Topkapi pils- sultānu kādreizējās rezidence,  kur 3,5 gadsimtus neprātīgā austrumu greznībā ar saviem harēmiem un konkubīnēm mājojuši troņa tīkotāji un sultāni, Lielais un Ēģiptiešu tirgus ir vieni no populārākajiem apskates objektiem Stambulā. Lielais Tirgus- Kapali Carsi ir pasaules lielākais tirgus, kas izņem 5 ha lielu platību ar 65 ielām, kurās izvietojušies ap 4500 veikalu un sīktirgotavu. Ko šeit pārdod? Visu-sākot no ziepēm un beidzot ar datortehniku.
Silemaina mošeja tiek dēvēta par dižo mošeju, un interesants ir fakts, ka tās arhitektam Sinanam nebija nekādas tehniskās izglītības. Stambulā atrodas slavenais Hipodroms, kurā novietota Čūsku kolonna no Apolona tempļa Delfos un arī divi obeliski. No tiem-viens uzbūvēts par godu faraonam Tutmosam Trešajam un atvests no Senās Ēģiptes, bet otrs uzcelts 940.gadā romiešu imperatoram Konstantīnam Septītajam.
Cisterna ir milzīga ūdenstvertne zem zemes pašā Stambulas centrā. To uzbūvēja imperators Justiniāns 532.gadā, lai aplenkumu gadījumā pilsētu nodrošinātu ar dzeramo ūdeni. Pati tvertnes konstrukcija izbrīnā paver muti ikvienam apmeklētājām: griestus atbalsta 336 piecpadsmit metrus garas marmora kolonnas, kuras esot atvestas no Artemīdas tempļa- viena no pasaules septiņiem brīnumiem. Skanot Vivaldi mūzikai un pilošo lāšu pakšķiem, tvertnes ūdenī ritmiski danco karpas, un krēslainā telpa rada atbrīvotību no virszemē esošās cilvēku burzmas un ielu trokšņiem.  
Stambulas eiropeiskā daļa veidojusies kā venēciešu, dženoviešu un Austrumu zemju tirgotāju mājvieta. Tagad te daudz eiropiešu, kurus vilina austrumnieciskais un jutekliskais noslēpums, kas pašiem turkiem ir liegts ar Korānu. Turku pirtis raisa labsajūtu, pilnīgu relaksāciju un uztur ķermeņa tīrību. Pie kādas 300 gadus vecās pirts Cagaloglu Stambulā stāv rakstīts: „Ja neesi bijis iekšā, tad tu nemaz neesi tīrs!
Kapadokijas nacionālais parks atrodas valsts centrālajā daļā Kapadokijas novadā. Pirms 3 miljoniem gadu vulkānu izvirdumu rezultātā virszemē nokļuva milzīgs daudzums lavas un uzkrājās vulkānisko pelnu masas. Tām sacietējot, izveidojās iezis-tufs. Kapadokija no persiešu valodas nozīmē: „skaisto zirgu zeme”. Senie iedzīvotāji ticējuši, ka pazemē atrodas feju mājokļi, kuru dūmeņi paceļas virs zemes. Pazemes pilsēta Derinkjū  izveidota vulkāniskā tufa iezī un sastāv no 8 līmeņiem. Klintīs ir izcirstas alas, lietus un vējš izveidojuši interesantas formas stabus, konusus, kuros pirms vairākiem gadu tūkstošiem cilvēki ierīkoja sev mītnes. Te varēja lieliski paglābties no karstās dienvidu saules, labi uzglabāt pārtikas produktus, alu gaiss ir veselīgs plaušām. Laika gaitā tika izveidotas ap 30 pazemes pilsētas vārda tiešajā nozīmē- ar zirgu staļļiem, skolām, baznīcām. Pie tam pilsētas savā starpā savienoja tuneļi. Ūdens tika iegūts no pazemes upēm. Vairākos alu dzīvokļos joprojām dzīvo cilvēki. Pāri Kapadokijas apkārtnei raugās 4000 m augstais vulkāns Erdžijass ar sniegoto virsotni. Senie romieši ticēja, ka tajā uzkāpjot, var redzēt Vidusjūru vienā pusē, un Melno jūru otrā pusē. Vai tā ir, būs jāpārliecinās jums pašiem. Taču austrumu jutekliskumu dabas saspēlē var redzēt kā erotiska izskata klintis Kapadokijā, kuras izveidojušās vēja erozijas rezultātā un atgādina fallus. Gjereme (Goreme), Urgjupa, Nevšehira ir tikai dažas no pazemes pilsētiņām. No tālienes alu mitekļi un baznīcas izskatās kā termītu būves savannās. Un pārņem sajūta kā sirreālā pasaulē.

Konja ir viena no vecākajām pilsētiņām pasaulē. Tā pastāv jau 8000 gadu, un kopš 12.gs. tā veidojusies par turku seldžuku kultūras un reliģisko centru. Te dzīvojis slavenais austrumu dzejnieks un filozofs  Mevlana Džalāletdins Rumī, kurš dibinājis mistisko musulmaņu organizāciju- virpuļojošo dervišu semināru. Viņš dibinājis Mevlanas klosteri 1231.gadā. Tagad klostera telpās klusi skan sūfistu mūzika. Derviši ir vīrieši, kas ar virpuļojošām kustībām strauji griežas riņķī un tādā veidā tuvinās Dievam, jo paaugstinās viņu vibrācijas. Tērpjas baltās drānās. Katru gadu decembra sākumā šeit ierodas virpuļojošie derviši no visas pasaules.
Nemruta kalna virsotnē 2200 m augstumā majestātiski plešas Antioha Pirmā tempļa atliekas, un šī vieta skaitās viena no interesantākajām visā Turcijā. Lai uzkāptu virsotnē, būs vajadzīgs liels gribasspēks un enerģija, un apziņa, kas ir tiešām tā vērts. Jau gadu tūkstošus seno dievu tēlu galvas un acis raugās pasaulē no Nemruta kalna virsotnes slīpās nogāzes. Liekas pat, ka tēlu iespaidīgie augumi atrodas turpat dziļi zemē, un kādu dienu tie nāks ārā…Apolona, Zeva, Hērakla un citu dievu tēlu skulptūru atliekas sargā senā valdnieka diženumu šeit augstu kalnos. Starp akmens galvām var saskatīt arī paša Antioha Pirmā galvu. Skaista atdusas vieta izvēlēta…Cik vergu gājuši bojā, lai tādu izveidotu, vēsture klusē…
Tuz Golu sālsezers ir viens no Turcijas sāļezeriem.  Krastu malas izskatās kā ledus krāvumi Latvijas pavasaros, taču Turcijā tā ir sāls. Sāļuma lielā koncentrācija rodas, ūdenim pastiprināti iztvaikojot, un reto nokrišņu dēļ.
Heropolise (Hēropole) ir seno romiešu kūrorts valsts R daļas kalnos, pusceļā starp Antalju un Marmarisu un ērti sasniedzams no visas piekrastes. Slavenās senās romiešu pirtis- termas- tagad vairs nedarbojas. Tomēr netālu atrodas Pamukales Minerālavotu Nacionālais parks. Pamukale tulkojumā no turku valodas nozīmē „kokvilnas cietoksnis” . Tajā ir iespēja baudīt relaksējošu peldi ar silto  minerālūdeni pildītās kaļķakmens terasēs, kuras klātas ar spoži baltiem sāļu izgulsnējumiem. Ainaviski, skaisti un veselīgi…Ūdens temperatūra sasniedz +36°C un vairāk, gluži kā karstā vannā. Te ir iespēja izpeldēties Kleopatras termobaseinā.
Līdzās Heropolises drupām atrodas Nekropole, kas ir lielākais un senākais kapu lauks Anatolijā. Vislabāk saglabājies antīkais piemineklis-teātris pasaulē ir Marka Aurēlija laikā uzceltais romiešu teātris Aspendosas pilsētas tuvumā. Te ir 12000 sēdvietas un perfekta akustika. Krēslos ir iegravēti vārdi-kā liecība par teātra senajiem apmeklētājiem. Kā biļetes kalpojuši akmeņi ar caurumu vidū. Mūsdienās te tiek rīkoti koncerti, kuros uzstājas populāri pasaules dziedātāji un grupas.
Balčovas avoti tiek saukti par Agamemnona vannām, jo pēc leģendas vēstījuma-Orākuls lika Agamemnonam turp vest Trojas kara laikā ievainotos kareivjus. Tie atrodas pavisam netālu no Izmiras pie Egejas jūras. Bursā atrodas Osmaņu impērijas ziedu laiku 14.gs. liels avotu komplekss, kas tika izveidots seno Romas un Bizantijas laiku dziedniecisko vannu vietā. Kesme ir jūras ūdens dziedniecības kūrorts pie Egejas jūras, Jalova – karsto minerālavotu vieta pie Marmora jūras.

Antalja  ar savām smilšu pludmalēm izpelnījusies apzīmējumu „Turcijas Rivjēra”. Te plešas  pasakainas smilšu pludmales un nelieli akmeņaini līcīši, kūrortu centrs, kas guvusi tūrisma galvaspilsētas statusu jau vairākus gadu desmitus. 5-zvaigžņu viesnīcas, tīrās pludmales, saule un peldes 7 mēnešus gadā, kalni, ūdenskritumi un karsta procesu veidotie ezeri veido Antaljas reģiona dvēseli. Antaljas simbols ir 11.gadsimtā turku seldžuku celtā mošeja. Antaljas apkaimē gozējas osmaņu civilizācijas pēdas – romantiskās Fazelisas drupas, par kurām jūsmoja pat Romas imperators Adrians, senā Olimposa, ko teiksmainais Bellerofonts iekaroja ar spārnoto zirgu Pegazu, Sides amfiteātris. Netālu ir arī senā Sides osta, kurā var aplūkot Apollona templi un romiešu pirti, kur tagad ierīkots arheoloģijas muzejs ar vienu no interesantākajām un visiespaidīgākajām senlietu kolekcijām Turcijā.
Reģiona apkārtnē netālu no Kemeras atrodas senas ostas pilsētas Phaselis drupas, kurā apglabāts Maķedonijas Aleksandrs. Kemera arī ir kūrortpilsēta, taču te akmeņainās piekrastes dēļ jūrā var nokļūt pa laipām. Tenisa mīļotājiem, aktīvās atpūtas cienītājiem un ģimenēm te noteikti būs, ko darīt. Kūrorts atrodas 42 km no Antaljas. Ūdenssporta cienītājiem – dažādi ūdenssporta veidi; vieta ir īsts burātāju sapnis. Iespējams doties kalnu pārgājienos pa Lycian way maršrutu no Antaljas cauri Kemerai un tālāk 500 km garumā! Iespējams arī apmeklēt Göynük Canyon.
Antaljā kādreizējie zvejnieku ciematiņi uz rietumiem un austrumiem pārtapuši nebeidzamā lepnu hoteļu virtenē, pludmaļu paradīzē ar plašu izklaides industriju. Te ir gan niršanas vietas, gan paraseilings, gan raftinga iespējas kalnu straujajos upju ūdeņos, izbraucieni ar džipiem pa kalnu ceļiem, turku pirtis un masāža… Te ir brīnišķīgs ūdens atrakciju parks „Aqualand”, kurā ir elpu aizraujoši kalniņi. Vizinoties var patiesi izbaudīt patiesu prieku gan bērni, gan pieaugušie.

Marmarisa, Bodruma, Kušadasi, Izmira ir galvenie kūrorti bez Antaljas.
Fethie kūrorts piedāvā paraseilingu – vizināšanos ar izpletni, kuru velk motorlaiva, paraglaidingu – deltaplāns ar nelielu motorizētu propellerīti sēdekļa aizmugurē un parpaplanēšanu – ieskrienoties un laižoties stundu ilgā lidojumā, izmantojot īpašas gaisa plūsmas, kas veidojas starp kalnu grēdām.
Efesa ir lielākā līdz mūsu dienām saglabājusies antīkā pilsēta. Te atrodama Sv. Jaunavas Marijas māja, kurā viņa vadījusi savas dzīves pēdējos gadus. Dievietei Artemīdai veltītais milzīgais templis savulaik bija viens no septiņiem Antīkās pasaules brīnumiem. Tagad no lepnās celtnes pāri palikusi tikai viena kolonna. Efesā ir arī Celsija bibliotēka. Varbūt kāds jau zina, no kurienes cēlies frazeoloģisms „spert kreiso soli”? Tā saknes ir Turcijā, un tieši Efesā. Kādā no antīkajām ielām ietvē redzams kailas kreisās kājas nospiedums, kas norādījis virzienu uz „prieka namu”.  
Čanakali pilsētā atrodas leģendām apdvestās Trojas drupas, tepat arī Trojas zirga apskate un iespēja palūkoties zirga vēderā , kura iekšpusē iekāpušie interesenti var sevi iedomāties par viltīgo Odiseju vai kādu citu no hellēņu varonīgajiem vīriem. Īpašs stāsts veltāms leģendārajai Trojai, ko nemirstīgu padarījis viedais Homērs. Senlaikos Troja bijusi apdzīvota trīsarpus tūkstošus gadu, kuru laikā nopostīta un no jauna celta deviņas reizes.

Tauru kalnos pie Irānas robežas majestātiski slejas Ararata kalns, kas ir viena no svarīgākajām virsotnēm alpīnistiem.  Uzkāpšana pa dienvidu nogāzi ir drošāka. Kalnos ir daudzas iezīmētas takas, kas līkumo gan kanjonos, gan uz ūdenskritumiem, gan pa skaistām vietām nacionālajos parkos. Goksu upe centrālajā Tauru kalnu daļā, Manavgata un Kuprulčai –upes Tauru austrumu nogāzēs, un ir piemērotas raftinga braucieniem ar ekstrēmām izjūtām.  
Pilsēta Demre ir Santa Klausa leģendas aizsācēja.

Alanjas kūrorts pie Vidusjūras krastiem var uzņemt pat miljonu tūristu, kuri var peldēties siltajā ūdenī un baudīt atpūtu.

Турция на карте

погода Турция

Antalja Mai Jun Jūl Aug Sep Okt
gaiss *C 26 31 34 33 31 26
ūdens *C 18 21 24 25 24 21

туры: Турция