Daugavas loki (dabas taku un laivošanas maršruts) GARANTĒTS

Ceļojuma programma

Kopējais pārgājiena garums apmēram 15 km pirmajā dienā, otrās dienas pirmajā pusē laivu brauciens pa Daugavu, pēc tam izstaigāsim ļoti skaistas takas Daugavas kreisajā krastā.

Izvēlieties ērtus, mitrumizturīgus pārgājiena apavus, tāpat līdzi ņemiet laikapstākļiem piemērotu apģērbu, peldlietas, uzkodas, termosu ar siltu dzērienu un ūdeni. Daugavā var būt novērojama viļņošanās, tā var mainīt tecēšanas virzienu pretvēja gadījumā, tāpēc piesakoties braucienam jāņem vērā savs fiziskās sagatavotības līmenis. Izmantosim kanoe un kajaka laivas. Vestes lietošana ir obligāta visiem laivotājiem.

Stipra vēja gadījumā vai pēc lielām lietavām ar spēcīgu straumi – laivu brauciens nenotiks!

Laipni lūgti piedzīvojumā!

6:00 izbraukšana no Dobeles autoostas,



Šķibe,

4.līnija,

6:30 izbraukšana no Jelgavas kultūras nama,

RAF Rimi,

Ozolnieki,

Olaine,

7:20 izbraukšana no Rīgas Zinātņu akadēmijas(Elijas ielas puses),Salaspils,

Ogre.

1.diena

Brokastu pauze Daugavas loku krastā jau izsenis iecienītajā bistro “Klidziņa”.

Pa ceļam piestāsim pie  Nīcgales Lielā akmens,  kas ir vislielākais pašreiz zināmais laukakmens Latvijā. Akmens atrodas meža stigu krustpunktā un kā vēstī saglabājušies nostāsti, 18. un 19. gs. uz tā plakanās virsmas esot bijis novietots galds un sēdekļi. Kalupes, Līksnas, Vārkavas un citi apkārtējie muižnieki pie akmens pulcējušies medībās, lai atpūstos un “stiprinātos”. Te esot svinēti arī Līgo svētki, un, kā stāsta vecāki cilvēki, uz akmens laukumiņa notikušas dejas.

Dinaburgas pils taka. Maršruts, kas iepazīstina ar Daugavpils pilsētas dibināšanas vietu – Vecpils pilskalnu. Saglabājušās pilsdrupas, pie kurām izveidots unikāls Dinaburgas pils brīvdabas makets. Taka piedāvā lielisku iespēju iejusties bruņinieku vidē – tiltiņi, gravas, avoti, stāvas nogāzes, šauras taciņas, īsts viduslaiku gars un krāšņa daba. Pilskalna pakājē ir bijusi sena apmetnes vieta. Nonāksim arī līdz bijušās Vecpils kapsētas vietai, ko iezīmē trīs balti krusti. Pēc kāpšanas augšup un lejup varēs atvilkt elpu “Bruniņieku laukumā”.

Vasargelišķu skatu tornis. Dabas parks “Daugavas loki” nav iedomājams bez skatu torņiem. Viens no atpazīstamākajiem ir Vasargelišķu skatu tornis, no kura var raudzīties uz ainavu, kas agrāk rotāja 10 latu naudas zīmi.

Slutišķu krauja un gravu taka. Slutišķu krauja ir vislielākais kvartāra iežu atsegums Daugavas ielejas Latvijas daļā. No kraujas paveras izcili, tuvi un tāli Daugavas ielejas skati uz Daugavas lokiem. No Slutišķu kraujas līdz Slutišķu ciemam ved izaicinoša gravu taka. Nāksies kāpt pa pakāpieniem augšā un lejā, šķērsojot koka tiltiņus pāri gravām. Šīs gravas Daugavas labajā krastā izveidojušās ļoti sen – pēdējā leduslaikmeta beigās, pirms vairāk kā 12 000 gadiem. Toreiz, kūstot aprimuša ledus blāķiem, ūdens straumes plūda uz pazeminājumu – topošo Daugavas ieleju un savā ceļā izskaloja gravas. Mūsdienās gravu gultnēs pēc lietus vai sniega kušanas ūdens straumītes tikai nedaudz pārveido šīs senās erozijas formas. Visas pastaigas laikā būs labi redzama Daugavas upes burvība un varēs priecēt acis ar plašiem ainavu skatiem.

Iekārtošanās kempingā “Daugavas loki”, kas atrodas vienā no skaistākajām vietām Latvijā, pašas likteņupes krastā, tieši starp Daugavpili un Krāslavu - Slutišķu sādžā! Kempingam ir diezgan plaša teritorija. Iekārtosimies kempinga namiņos, pa 6 personām katrā. Atsevišķā ēkā atrodas koplietošanas dušas un tualetes. Kempingā pieejama virtuve.

Vecticībnieku ciems Slutišķos.  Interesants fakts, ka 20. gadsimta 90. gados Slutiškos sākās plašs protests pret Daugavpils HES celtniecību, kas 1986. gadā pārauga Trešajā atmodā. Bet vispār Slutišķi ir neliels vecticībnieku ciems, kurā saglabājies unikāls vecticībnieku sādžas apbūves komplekss. 18.—19. gadsimtā šī vieta kļuva par vecticībnieku apmešanās vietu, jo atradās izolēti no citām apdzīvotām vietām, kas atbilda vecticībnieku pašizolācijas tieksmēm. Vēl 1897. gadā ciemā bija 19 sētas ar 119 cilvēkiem. Tagad te izveidots etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, kas ir vienīgais vecticībnieku kultūrvēsturiskā mantojuma muzejs un atrodas autentiskā apdzīvotā sādžā.

Vēl izstaigājams arī Markovas pilskalns  turpat tuvumā,kas ir viens no mazākajiem latgaļu pilskalniem, valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis. Pilskalns ierīkots grants paugurā, no kura paveras brīnišķīgs skats uz Slutišķu etnogrāfisko sādžu un dabas parku “Daugavas loki”. Markovas pilskalna apkārtnē ierīkota neliela taka. Takā ir vairāki apskates objekti - Markovas kapsēta, Markovas pilskalns,  projektētās Daugavpils HES  ūdenskrātuves līmeņa atzīme, Putānu strauts, Putānu strauta akmens u.c.

Pirts.  Pēc aktīvi pavadītas dienas dabā labākā nodarbe ir nekā nedarīšana un pirts SPA baudīšana.

Naktsmiers  kempinga namiņos.


2.diena

Brokastis  kempingā.

Brauciens ar kajakiem un kanoe  Daugavpils virzienā. Ūdenstūrisma maršruts pa Daugavu ir sava veida ceļojums laikā, jo pa Daugavas ieleju pēc ledāja atkāpšanās tagadējā Latvijas teritorijā „ieceļoja” pirmie augi un tiem sekoja dzīvnieki. Arī pirmajiem cilvēkiem – medniekiem Daugava bija koridors, pa kuru tie sāka apdzīvot ledāja „pamestās” teritorijas. Par senu Daugavas krastu apdzīvotību liecina Dinaburgas, Markovas, Vecračinas un Aizvējiņu pilskalni, kā arī senās apmetņu vietas.

Daugavā var būt novērojama arī viļņošanās, tā var mainīt tecēšanas virzienu pretvēja gadījumā, jāņem vērā savs fiziskās sagatavotības līmenis piesakoties braucienam. Vestes lietošana ir obligāta visiem laivotājiem! Stipra vēja gadījumā vai pēc lielām lietavām ar spēcīgu straumi – laivu brauciens nenotiks!

Pusdienas Daugavpilī.

Egļukalna meža taka  vijas ap Egļukalnu, kas sniedzas 220 metrus virs jūras līmeņa un ir augstākā virsotne Augšzemes augstienē. Tā atrodas Sventes dabas parkā, kas iekļauts aizsargājamo ainavu apvidū Augšzeme un apmeklētājus priecē ar iespaidīgiem dabas skatiem – dziļajām gravām, ezeru, sūnām apaugušajiem laukakmeņiem, kā arī varenajiem ozoliem un Pirmā pasaules kara ierakumu paliekām, kas liecina par apkārtnes vēsturisko mantojumu.

Dabas liegums Pilskalnes “Siguldiņa”  atrodas krāšņā ielejā, ko izgrauzuši ledāju kušanas ūdeņi. Tā ir viena no dziļākajām gravām Austrumlatvijā. Liegumā konstatēti vairāki Eiropas nozīmes aizsargājamie biotopi. Izejot pagaro dendroloģisko taku var iepazīties gan ar dendroloģiskajiem, gan ģeoloģiskiem un kultūrvēsturiskiem objektiem. Apmeklētāju skatam paveras vareni dižkoki un neskarti mūžameži.

Ap 21:00 atgriešanās  Rīgā, Jelgavā, Dobelē.

Cenā iekļauts: 

• Brokastis
• Ekskursijas
• Gida / grupas vadītāja pakalpojumi
• Naktsmītne / Kempings
• Skaisti skati!
• Transporta pakalpojumi

• Slutišķu sētas apskate ar gida stāstījumu – 5,50 Eur pieaugušais / 3,30 Eur skolēns, seniors
• Pilskalnes “Siguldiņa” – 2,50 Eur pieaugušais, 1,50 Eur skolēns, seniors
• Laivu noma - 20 Eur divvietīga laiva
• Ieejas biļešu un citu papildizdevumu cenas var mainīties, ja mainās pakalpojuma sniedzēja cenrādis.