Sudetu kalni Krkonoše
Sudetu kalni augstumā nevar sacensties ar Alpiem, Kaukāzu un pat ne ar Tatriem, taču piedāvāto iespēju ziņā tie diez ko neatpaliek.
Sudetu Krkonošes kalnu grēda ir 40 km gara, pa grēdas gandrīz vidu iet Čehijas ziemeļu un Polijas dienvidrietumu robeža (ZA Bohēmija).
Krkonošes kalni - tulkojumā „kalnu priedīšu kalni”
Augstākā virsotne (Čehijas augstākais kalns) Sņežka (1603 m), kuru vācieši dēvē arī par Šnēkopi, poļi — par Sņiezku.
Krkonoše kalni veidojušies miljoniem gadu, to pamatā – veca pārveidojusies klints un granīts. Pirmās apmetnes izveidojās ap tirdzniecības ceļiem. Kalnos tika raktas rūdu šahtas, tika iegūti kokmateriāli un ieradās arvien jauni kolonisti. Mežos tika izveidotas vietas liellopu ganāmpulkiem un tika celtas pirmās mājvietas.
1962.g. tur izveidots Krkonošes nacionālais parks (bagāta flora un fauna), pēc teritorijas tas ir viens no lielākajiem nacionālajiem parkiem Eiropā (38,5 tūkst ha). Meži aizņem 90 % parka teritorijas, tajā sākas Elba (Laba).
Krokonoše kalnos, neskatoties uz mazo izmēru, tie lepojas ar lielu kalnu ekosistēmas daudzveidību. Kalnu meži, ziedu pļavas, ledāja bedres, subarktiski kūdrāji un tundra uz korēm.
Ledus bedres – viena no ievērojamākajām īpatnībām Krokonoše kalnos. Daži nosaukumi – Krakonošova, Čertova (velna), Šustlerova vai Kotelska (bļodas) izsaka 15 šādu vietu daudzveidību. Veģetatīvo daudzveidību – te ir izžuvuši milzīgi sniega daudzumi, sniega un sanešu lavīnu klātbūtne, kraujot sēklas, mazus organismus un smalkas sāls daļiņas, ko izplata vējš no tuvākām un tālākām vietām uz piemērotākiem klimatiskiem apstākļiem. Bagātas alpīno garo augu pļavu kopienas ar dažādiem augiem. Tikpat liela daudzveidība ir faunai, īpaši insektu laikmetā. Ledus bedres ir stingri aizsargātas pret cilvēku iejaukšanos.
Krakonošs – kalnu simbols un patrons. Gan bērni gan pieauguši čehi zina viņu no stāstiem, grāmatām un filmām, pat ja nav bijuši Krkonoše kalnos. Krakonošam piemīt pārdabiskas spējas padarīt „aukstas kājas” cilvēkiem, kas ir ienākuši viņa karaļvalstī, bet neņem vērā šejienes noteikumus. Cilvēki, kas dzīvo gigantiskajos kalnos, pagātnē dzīvoja ļoti pieticīgi, jo klinšainā un ne pārāk ražīgā, augsne un īsās vasaras neļāva tiem izaudzēt lielas ražas. Viņiem bija jāiztiek ar to, ko atrada mežā. Savā smagajā ikdienas dzīvē iedzīvotāji meklēja palīdzību pie labā kalnu gara Krakonoša, par ko garos ziemas vakaros tika stāstīti daudzi stāsti.
Pārgājiens Rietumu Krokonoše
Špindleruv Mlyn – Labsky dul – Labska bouda – Sniega bedres – Labes izteka – krustceles „pie 4 kungiem” - Labska bouda – Vrbatova bouda – Horni Misečky
700-1490 mvjl, 22 km
Pārgājiens Austrumu Krkonoše
Pec Pod Snēžkou – Obri dul – Silēziešu bouda – Lučni bouda – maza kapela uz Modre sedlienes – viesnīca Na Rozcesti (krustcelēs) – Severka - Pec Pod Snēžkou
770 – 1510 mvjl. 20 km
