Sudetu kalni Krkonoše

Sudetu kalni augstumā nevar sacensties ar Alpiem, Kaukāzu un pat ne ar Tatriem, taču piedāvāto iespēju ziņā tie diez ko neatpaliek.

Sudetu Krkonošes kalnu grēda ir 40 km gara, pa grēdas gandrīz vidu iet Čehijas ziemeļu un Polijas dienvidrietumu robeža (ZA Bohēmija).

Krkonošes kalni - tulkojumā „kalnu priedīšu kalni”

Augstākā virsotne (Čehijas augstākais kalns) Sņežka (1603 m), kuru vācieši dēvē arī par Šnēkopi, poļi — par Sņiezku.

Krkonoše kalni veidojušies miljoniem gadu, to pamatā – veca pārveidojusies klints un granīts. Pirmās apmetnes izveidojās ap tirdzniecības ceļiem. Kalnos tika raktas rūdu šahtas, tika iegūti kokmateriāli un ieradās arvien jauni kolonisti. Mežos tika izveidotas vietas liellopu ganāmpulkiem un tika celtas pirmās mājvietas.

1962.g. tur izveidots Krkonošes nacionālais parks (bagāta flora un fauna), pēc teritorijas tas ir viens no lielākajiem nacionālajiem parkiem Eiropā (38,5 tūkst ha). Meži aizņem 90 % parka teritorijas, tajā sākas Elba (Laba).

Krokonoše kalnos, neskatoties uz mazo izmēru, tie lepojas ar lielu kalnu ekosistēmas daudzveidību. Kalnu meži, ziedu pļavas, ledāja bedres, subarktiski kūdrāji un tundra uz korēm.

Ledus bedres – viena no ievērojamākajām īpatnībām Krokonoše kalnos. Daži nosaukumi – Krakonošova, Čertova (velna), Šustlerova vai Kotelska (bļodas) izsaka 15 šādu vietu daudzveidību. Veģetatīvo daudzveidību – te ir izžuvuši milzīgi sniega daudzumi, sniega un sanešu lavīnu klātbūtne, kraujot sēklas, mazus organismus un smalkas sāls daļiņas, ko izplata vējš no tuvākām un tālākām vietām uz piemērotākiem klimatiskiem apstākļiem. Bagātas alpīno garo augu pļavu kopienas ar dažādiem augiem. Tikpat liela daudzveidība ir faunai, īpaši insektu laikmetā. Ledus bedres ir stingri aizsargātas pret cilvēku iejaukšanos.

Krakonošs – kalnu simbols un patrons. Gan bērni gan pieauguši čehi zina viņu no stāstiem, grāmatām un filmām, pat ja nav bijuši Krkonoše kalnos. Krakonošam piemīt pārdabiskas spējas padarīt „aukstas kājas” cilvēkiem, kas ir ienākuši viņa karaļvalstī, bet neņem vērā šejienes noteikumus. Cilvēki, kas dzīvo gigantiskajos kalnos, pagātnē dzīvoja ļoti pieticīgi, jo klinšainā un ne pārāk ražīgā, augsne un īsās vasaras neļāva tiem izaudzēt lielas ražas. Viņiem bija jāiztiek ar to, ko atrada mežā. Savā smagajā ikdienas dzīvē iedzīvotāji meklēja palīdzību pie labā kalnu gara Krakonoša, par ko garos ziemas vakaros tika stāstīti daudzi stāsti.

Pārgājiens Rietumu Krokonoše

Špindleruv Mlyn – Labsky dul – Labska bouda – Sniega bedres – Labes izteka – krustceles „pie 4 kungiem” - Labska bouda – Vrbatova bouda – Horni Misečky

700-1490 mvjl, 22 km

Pārgājiens Austrumu Krkonoše

Pec Pod Snēžkou – Obri dul – Silēziešu bouda – Lučni bouda – maza kapela uz Modre sedlienes – viesnīca Na Rozcesti (krustcelēs) – Severka - Pec Pod Snēžkou

770 – 1510 mvjl. 20 km

Adršpaškas klintis

Daudzus gs cilvēki daudz ko nezināja par šim klinšu pilsētām, ieiet tajās uzdrošinājās tikai tad, kad pašu mājām draudēja briesmas – tad klintīs atrada patvērumu un drošību.

19. gs. sākumā Adršpaškas īpašnieki sāka veidot pirmās tūristu takas. Pirmie apmeklētāji deva savus nosaukumus, bet cilvēki ar attīstītu fantāziju, katrs saskata ko savu.

1772. gadā Adršpaškas klintis apmeklēja 2 angļi. Ar lielu interesi viņi izstaigāja klinšu pilsētu un tā iedvesmojās, ka viņiem sagribējās veikt kādu varoņdarbu un viņi nolēma novērot vētru klinšu pilsētā. Viņi gaidīja 8 dienas līdz sākās vētra. Vētra strauji sacēlās visā savā spēcīgumā, pērkons dārdēja, lietus lija kā no spaiņa un tumsu apgaismoja zibens. Angļi meklēja patvērumu zem augstākās klints. Tikko viņi bija paslēpušies, zibens iespēra 2 soļus no viņiem, no pretējās nogāzes atdalījās milzīgs gabals un nokrita angļu acu priekšā. Piedzīvojumu meklētāji brīnumainā kārtā palika dzīvi un veseli. Rītausmā viņi bāli un bez spēka atgriezās viesnīcā. Pēc tam runāja, ka ne par kādiem dārgumiem viņi to neatkārtotu.

Prahovskas klintis (Čehu paradīze)

Českij raj - iecienīta atvaļi­nājumu pavadīšanas vieta un dārgumu meklētāju apgabals.

Smilšakmens klintis un mežainie pakalni, tā ir populāra atpūtas un pastaigu vieta vairāk nekā gadsimtu. Maršruti sākas no Turnovas un Jičinas.

Prahovskas klinšu dabas rezervāts dibināts 1933.g. 31. decembri, tā platība ir 243,4, ha.

Klintis veidojušās pirms 200 miljoniem gadu ilgā laika posmā. Smilšakmens iežus stipri pārveidoja aktīva vulkāniskā darbība. Interesanti klinšu veidojumi radušies vēja erozijas rezultātā.

Bohēmijas šveice

Smilšakmens veidojumi izveidojās pirms 90 milj gadu. Jūra atkāpās un šeit atstāja smilšakmens nogulumiežus, kas bija sastiprināti kopā ar māliem, kaolīnu u.c. Zemes kustības rezultātā erozija un materiālu aizplūšana radīja šodienas izskatu.

Hřensko – Tři prameny (3 km) - odbočka k Pravčické bráně (5 km) - Pravčická brána a zpět (6 km) - Mezní Louka (12 km) - Mezná (14 km ) - Soutěsky (14,5 km) - přístaviště v Edmundově soutěsce (15,5 km) - dolní přístaviště (16,5 km) - silnice (18,5 km) - Hřensko (19 km)

Brana (arka). 21 m augsta un 26m plata dabīga arka – šāda veida lielākā arka Eiropā, pasaulē lielakas ir vienīgi ASV.