29 700 300
67 700 300

Armēnija

Sena armēņu leģenda stāsta:”Dievs, radīdams zemi un ūdeņus, stāvējis mūsu kalnu virsotnēs. Pagatavoto maisījumu viņš sijājis caur milzu sietu un tīro, mīksto zemi bēris uz vienu pusi, bet sietā palikušos akmeņus- uz otru, uz tagadējo Armēniju.” Tomēr šī akmeņainā zeme vilina daudzus tūristus, jo Armēnija ir viena no senākajām valstīm pasaulē, kura pirmo reizi rakstos minēta 521. gadā pirms Kristus dzimšanas Persijas valdnieka Dārija ķīļu rakstos. Pirmā kristīgā valsts pasaulē, kura 301. g. m.ē. pieņēma kristietību par oficiālo valsts reliģiju. Šodien Armēnijā gandrīz ik uz soļa var atrast baznīcu vai klosteri, kuros vienmēr nepārstāj degt sveces. Šī senā valsts ir slavena ar saviem konjakiem un augļu brendijiem oghī. Armēņu virtuve ir viena no vecākajām Āzijā un pati senākā Aizkaukāzā. Tā ir slavena ar kafiju Šūrca un grilēto gaļu Horavaci.

Armēnija (Armenia, Arménie, Armenien)

Ģeogrāfiskais stāvoklis: Armēnija ir kalnu valsts Dienvidu Kaukāzā starp Melno un Kaspijas jūru. Tā robežojas ar Turciju rietumos un Gruziju ziemeļos.

Galvaspilsēta: Erevāna

Valsts platība: 29 800 km2

Valsts iekārta: prezidentāla republika

Iedzīvotāju skaits: 2 968 586 (2008)

Iedzīvotāju blīvums: 101,5/km2

Oficiālā valoda: armēņu

Citas valodas: krievu, kurdu

Etniskais sastāvs: 97.9%, jazīdi 1.3% un krievi - 0.5%. Citas minoritātes ir asīrieši, ukraiņi, grieķi, kurdi.

Reliģija: kristieši,monofizīti

Vidējais cilvēku vecums: kopumā: 33,7 gadi; vīrieši: 31,8 gadi; sievietes: 35,8 gadi (2014.gads)

Naudas vienība: 1 drams (ARD) = 100 lumas

Armēnijas IKP: 10,43 miljardi USD (2013. gads)

Vidējā alga Armēnijā: 129,782.27 AMD (drami) (pēc nodokļu apmaksas)

Starptautiskais tālruņu kods: + 374

Interneta adreses nobeigums: .am

Augstāka virsotne: Aragats (4090 m.v.j.l.)

Zemākais punkts: - Debedas upe- 400m

Garākā upe: Arasa (970 km)

Lielākais ezers: Sevans (1916 km2)

 

 

Armēnija ir kalnu valsts Dienvidu Kaukāzā starp Melno un Kaspijas jūru. Tā robežojas ar Turciju rietumos un Gruziju ziemeļos. Armēnija vēsturiski atradās tuvu slavenajam Zīda ceļam, līdz ar to šo apgabalu ir ietekmējušas dažādu valstu kultūras un impērijas gadsimtiem ilgi. Tieši tāpēc Armēnijas kultūrā un arhitektūrā jūtama ietekme no dažādām valstīm. Armēņu valoda pieder pie Indoeiropiešu valodu saimes, bet tajā pašā laikā armēņu valodas alfabēts ir unikāls. Kā jau minēts Armēnija ir viena no senākajām kristiešu civilizācijām. Jau ceturtajā gadsimtā Armēnijā tika dibināta pirmā baznīca, savukārt vēlākajos gadsimtos baznīcu pārvaldniecība bija zem bizantiešu, persiešu, mongoļu un turku kontroles.

 

Reljefs. Armēnijas ainavā dominē kalni, kurus šķērso straujas upes. Šīs zemes simbols- Arata kalns ir reģiona augstākā virsotne (4095m). Pēc Bībeles tieši pie Arata kalna piestāja Noasa kuģis pēc Lielajiem plūdiem, un tieši no turienes nāk mūsu civilizācija... Armēnijā ir vairāk nekā 215 upes, kas pieder pie Kaspijas jūras baseina. Upes ir ļoti straujas un mežonīgas, tām piemīt liela hidroenerģija, kas tiek izmantota elektroenerģijas ražošanai un lauku apūdeņošanai. Tūrismam šīs upes ir par mežonīgu un strauju. Mežu šajā valstī ir maz, taču tie ir ļoti biezi. Pāsvarā mežos ir atrodami bērzi, skābarži, ozoli, gobas, kļavas, oši, priedes un egles. Armēnija ir pirmā valsts, kurā uz vienu kvadrātmetru kalnu pļavās ir atšķirīga flora. Slavenākā Armēnijas ūdenstilpne ir lielais Sevana ezers, kas ir lielākais sālsūdens ezers, kas atrodas visaugstāk virs jūras līmeņa (1900m). Tajā ieplūst 28 upes un strauti, turklāt ezera apkaimē ir vairākas pludmales, ko ir iecienījuši atpūtnieki. Zemākais punkts Armēnijā- Debedas upe- 400m, augstākais punkts- Arata kalns 4,095 m. 59,7% no Armēnijas zemes izmanto lauksaimniecībā. 15,8% ir aramzeme un 42% platības aizņem ganības.

Klimats. Armēnijas dažādais klimats ir atkarīgs no absolūtā augstuma, tas var svārstīties no sausā subtropu klimata līdz kalnu tundras klimatam. Vidējā Jūlija temperatūra ir +25C un Janvārī -5C. Armēnijā valda kontinetālais klimats, kas nozīmē, ka ziemas ir aukstas un vasaras karstas. Armēniju var piemeklēt gan vidēji stipras zemestrīces, gan arī sausums.

Dabas resursi. Armēnija ir bagāta ar ārstnieciskajiem minerālūdens avotiem, daudzveidīgajiem derīgajiem izrakteņiem: varu, zeltu, polimentālu, dzelzs rūdu un dažādiem akmeņiem- bazaltu, granītu, marmoru, vairākiem šūnakmens veidiem. Lielākā daļa arhitektūras pieminekļu, kas saglabājušies līdz mūsdienām ir tieši no šūnakmens.

Armēnijas galvaspilsēta ir Everāna, ka ir viena no vecākajām pilsētām pasaulē. Tiek uzskatīts, ka tā ir dibināta 782 g.p.m.ē. Tieši šajā laikā tika uzcelts Erebuni cietoksnis. Pilsētas laukumā atrodas bulvāris, kur 1968. gadā ierīkoja 2750 nelielas strūklakas, kas simbolizē Erevānas pilsētas vecumu. Gar pilsētu Ararata līdzenumā, garām tek mežonīgā Hrazdanas upe. Pārsvarā Erevānā ēkas celtas no šūnakmens – iesarkani rozīga vulkāniskas izcelsmes akmens, tāpēc Erevānu dēvē arī par rozā pilsētu. Šūnakmens ir salīdzinoši mīksts akmens, tāpēc to viegli veidot – ēkas rotā akmens griezumi ar sarežģītiem ziedu motīviem. Galvaspilsētā atrodas lielākais rūpniecības, kultūras un zinātnes centrs visā Kaukāza reģionā. Rūpnīcu kompleksos ražo gan metālu, elektriskās iekārtas, ķimikālijas, tekstilizstrādājumus, gan arī pārtikas produktus.

Gyumri ir otra lielākā pilsēta Armēnijā, tā atrodas ziemeļrietumu daļā, Širakas provincē. No vēstures viendokļa Gymri pilsēta ir jau datēta 8. gadsimtā pirms mūsu ēras. Gymri pilsētā ir atrodami lieliski autentiski Armēnijas arhitektūras paraugi.

Armēnijā ir pasaulē garākais gaisa tramvaja trošu ceļš virs Tatevas aizas (5,7km garšs ceļš). Tas ved uz autentisku 9. gadsimta Tatev klostera kompleksu. Viens no divu galveno baznīcu nosaukumiem simbolizē svētos apustuļus, bet otrs simbolizē Svēto Dievmāti. Saskaņā ar uzrakstu uz kādām no klostera durvīm, tas ticis dibināts 874.gadā, kad vēl Armēniju bija iekarojušas arābu varas. Klosteris esot bijis viens no stingrākajiem - ierīkots, lai savaldītu cilvēkus un atturētu tos no gaļas, vīna un sievietēm. Arī mūsdienās Armēnijā vēl joprojām reliģija ieņem nozīmīgu vietu iedzīvotāju apziņās - tā ir nacionālās identitātes simbols un valstiskuma saglabāšanas garants.

Armēnija ir lieliska vieta alpīnismam, gan arī pārgājieniem pa skaistajām vietām. Kalnainā vide būs lieliska vieta gan iesācējiem, gan arī pieredzējušiem ceļotājiem. Zinoši instruktori rūpīgi palīdzēs izvēlēties kalnu tūrismam piemērotāko inventāru.

Putnu vērošana: Armēnijā ir jau reģistrētas apmēram 340 putnu sugas, no kurām 240 ir unikālas un sastopamas tikai tur, kā, piemēram, Kaspijas sniegirbe, Kaukāza rubenis vai armēņu kaija. Vispopulārākais laiks putnu vērošanā ir pavasaris, vasara.

Armēņu virtuve ir slavena ar neparastajām, eksotiskajām garšvielām, kas visbiežāk savāktas kalnu pļavās un ēdienam piešķir citu aromātu. Armēņu nacionālā maize ir lavašs, kuru armēņiem patīk ēst ar paštaisītu sieru un zaļumiem.