29 700 300
67 700 300

Azerbaidžāna

Azerbaidžāna..viena no naftas lielvalstīm, ''baltās naftas'' un dubļu vulkānu īpašniece...Te ir iespēja apmeklēt vēsturiskas alas, pilsētas un mošejas, iejusties azerbaidžāņu ādā, izbaudot kādu no viņu tradīcijām, piemēram, kādā tējnīcā no speciālām stikla glāzēm, malkot Azerbaidžānas tēju, vai baudīt azerbaidžāņu tautisko mūziku viņu izpildījumā.

Ģeogrāfiskais stāvoklis: Dienvidrietumu Āzija. Ziemeļos robežojas ar Krieviju, austrumos ar Kaspijas jūru, dienvidos ar Irānu un rietumos ar Armēniju.
Platība: 86 600 km2
Galvaspilsēta: Baku
Lielākās pilsētas: Baku, Gendže, Sumgajita, Mingečevira, Garačuhura, Nahčivana, Bairamli, Bakihanova.
Iedzīvotāji: 9 590 159 (2013.gada jūlijs)
Oficiāla valoda: azerbaidžāņu
Naudas vienība: Azerbaidžānas manats (AZN)
Reliģijas: musulmaņi 93,4%, krievu pareizticīgie 2,5%, armēņu pareizticīgie 2,3%, citi 1,8% (1995.g.)
IKP/PP: $ uz 1 iedz. 10 400 (2012.g.)
Iedzīvotāju blīvums: 110,7 cilv./ km2 ( 2013.g.)
Etniskais sastāvs: azerbaidžāņi 91,6%, krievi 1,3%, armēņi 1,3%, Lezgian tauta 2%, Talysh tauta 1,3%, citas tautības 2,1% (2009.g.)
Klimats: Lielākajā valsts teritorijā klimats ir tuksnešains un sauss. Te sastopas 9 no 11 pasaulē esošajām klimatiskajām zonām. Valsts klimatu pārsvarā ietekmē aukstās arktiskās gaisa masas. Ņemot vērā, ka valsts reljefs nav viendabīgs, šīs gaisa masas ieplūst dažādi. Kaukāzs pasargā teritoriju no aukstās gaisa masas, tādējādi kalnu pakājēs un līdzenumos ir raksturīgs subtropu klimats. Jūlijā augstkalnu reģionā temperatūra var sasniegt +40ºC, savukārt janvārī temperatūra var pazemināties līdz pat – 10ºC.
Reljefs: Lielu daļu Azerbaidžānas teritorijas aizņem klani- ziemeļos Lielā Kaukāza grēdas( Sānu grēda un Kaukāza grēda), dienvidos Tališu kalni, dienvidrietumos Mazā Kaukāza grēda. Neskatoties uz to, ka valsts galvenie ūdens avoti ir virszemes ūdeņi, tikai 24 no 8350 upēm ir garākas par 100km.
Lielākais ezers: Sarisu ( 67km2)
Lielākā upe: Kūra (1515km)
Augstākā virsotne: Bazarduzu (4466m)
Dabas resursi: nafta, dabas gāze, dzelzsrūda, krāsainie metāli, boksīts.
Piesardzības pasākumi: Visiem ceļotājiem tiek rekomendēts vakcinēties pret hepatītu A. Ceļojot uz noteiktiem reģioniem, ieteicams vakcinēties pret: holēru, trakumsērgu, hepatītu B, vēdertīfu.
Vīza: Ir nepieciešama. Iespēja iegādāties vienreizējo ieceļošanas vīzu, kuras termiņš ir no 3 dienām līdz 3 mēnešiem, izmaksās 60eiro. Kā arī daudzkārtējo ieceļošanas vīzu, kuras termiņš ir līdz vienam gadam un izmaksās 350 dolāri.
Tālsarunu kods: +996
Nacionālā virtuve: Par nacionālo ēdienu tiek uzskatīts plovs jeb aš. Šo ēdienu ir iespējams pagatavot 7 veidot- ar jēra gaļu, ar zivi, ar vistas gaļu, ar žāvētiem augļiem, ar augļiem un gaļu, ar riekstiem un gaļu. Aš tiek pasniegts gan kāzu, gan bēru mielastos, gan vienkāršās vakariņās ar draugiem un ģimeni.
Ņemot vērā, ka Azerbaidžānā gaisa temperatūra spēj sasniegt pat +40ºC, pienu ir grūti saglabāt ilgstoši svaigu, tādējādi uzturā tiek lietots rūgušpiens. Karstajās dienās no rūgušpiena tiek pagatavots atsvaidzinošs un barojošs dzēriens- dovgu.
Gluži kā musulmaņu valstī, uzturā netiek lietota cūkgaļa, tā tiek aizstāta ar jēra gaļu. Populārākais no jēra gaļas ēdieniem ir dolma- ēdiens ar maltas jēra gaļas pildījumu.
Malta jēra gaļa tiek pildīta tomātos, baklažānos, zaļajos piparos. Vasarā dolma tiek gatavota ar vīnogu lapām, kuras gaļai piešķir atsvaidzinoši skābenu garšu. Savukārt ziemā dolmas pagatavošanai tiek izmantotas kāpostu lapas. Dolma tiek pasniegta kopā ar rūgušpienu, kas ieliets nelielā trauciņā un izmantojams kā mērce.
Gluži tāpat kā jēra gaļa, Azerbaidžānā ir iecienīta vistas gaļa. Vistas gaļa tiek pagatavota kopā ar rīsiem,kartupeļiem vai žāvētiem augļiem un kopā ar garšvielām- dillēm, safrānu,sīpolu, koriandru,pipariem. Vistas gaļa tiek izmantota kā sastāvdaļa zupām, kuras ir pagatavojamas vismaz 30 dažādos veidos.

Azerbaidžāna- šī vārda izcelsme meklējama antīkajās Turku ciltīs, kas senāk apdzīvoja Azerbaidžānas teritoriju. Ņemot vērā, ka senie iedzīvotāji par savu Dievu uzskatīja ''Azer'' jeb uguni, valsts nosaukums ir kā atspoguļojums šiem iedzīvotājiem, kuri teritoriju apdzīvoja pirms vairākiem tūkstošiem gadu.
Azerbaidžāna tiek uzskatīta par vienu no senākajām un cilvēcei zināmākajām valstīm. Visos vēstures posmos teritoriju apdzīvoja cilvēki, kuri ar vien ciešāk nostiprināja tradīcijas un gadsimtiem seno kultūru. Mēdz teikt, ka senos laikos caur Azerbaidžānu ir gājis ''Lielais Zīda ceļš''. Vēl joprojām te ir vairākas zīda rūpnīcas un viena no ievērojamākajām atrodas Šeki.
Azerbaidžāna arī mūsdienās sniedz iespēju iepazīt zīda izstrādājumu tapšanas procesu- no kokonu vārīšanas līdz pat zīda paklāju aušanai. Jau gatavus paklājus ir iespēja apskatīt Baku paklāju muzejā. Raksti, kas ieausti paklājos, ir kā šifrēti vēstījumi, kuros paklāja darinātājs ataino savas emocijas un uzskatu par dzīvi. Katram reģionam ir raksturīgas savas krāsas un savi raksti. Unikālajiem mākslas darbiem – zīda paklājiem- ir vairāku gadsimtu garantija un tos izvest drīkst tikai ar Kultūras ministrijas atļauju.
Azerbaidžāna ir ne tikai zīda,bagātīgas kultūras,senu tradīciju īpašniece,
bet arī viena no naftas lielvalstīm un īpašniece ''baltajai naftai'', kas ir tīrākā nafta pasaulē un tiek izmantota aviācijā, un dubļu vulkāniem. Aptuveni puse no visiem pasaules dubļu vulkāniem mājo Azerbaidžānas teritorijā un atsevišķi vulkāni ir iekļauti UNESCO sarakstā, kā īpaši aizsargājami dabas objekti.

Azerbaidžānai pieder anklāvs- Nahčivanas Autonomā Republika, kuras administratīvais centrs ir Nahčivana. Tā ziemeļrietumos robežojas ar Turciju ,ziemeļos un austrumos ar Armēniju, dienvidos un dienvidrietumos ar Irānu. Tā teritorija lielākoties ir kalnaina. Līdzenumi sastopami dienvidrietumu un rietumu rajonos.

Neskatoties uz to, ka 1991. gadā Kalnu Karabaha , kas atrodas Azerbaidžānas dienvidrietumos, pasludināja neatkarību no Azerbaidžānas, neviena valsts to nav atdzinusi, tādējādi arī Kalnu Karabaha joprojām juridiski skaitās Azerbaidžānas sastāvdaļa.

Baku
Apšerona pussalā atrodas Baku- Azerbaidžānas galvaspilsēta, Kaspijas jūras piekrastes lielākā pilsēta un osta. Pilsēta atrodas 28 m zem jūras līmeņa, tādā veidā esot lielākā pilsēta zem jūras līmeņa pasaulē.
Vēsturiskajos avotos pilsēta Baku pirmo reizi tika minēta 885. gadā, lai gan arheoloģiskie izrakumi liecina, ka pirms mūsu ēras te ir bijusi apmetne.
Mūsdienās Baku tiek iedalīta 11 administratīvajos rajonos no kuriem vairāki pilsētas rajoni atrodas uz salām Baku līcī, savukārt viena pilsēta atrodas uz naftas platformām(60 km no Baku).
Lai gan administratīvi Baku ir atdalīts no Apšeronas pussalas ciematiem, šie ciemati nav atdalāmi no Baku. Tādējādi pussala kopā ar Baku tiek saukta par ''Lielo Baku'', kura platība sasniedz aptuveni 192 00 ha.
Pateicoties Baku ''degošajai zemei'' , Azerbaidžāna tiek dēvēta par ''uguns zemi''. Noslēpumainās liesmas ir zināmas jau kopš seniem laikiem. Senie Azerbaidžānas iedzīvotāji šo vietu uzskatīja par svētu un pielūdza to kā dievību. Savukārt mūsdienās ir zināms, ka šī noslēpumainā uguns, kas nāk no zemes, ir degoša metāna gāze.
Pilsēta Baku atrodas pie Kaspijas jūras , tādējādi pilsētas ievērojamākās celtnes ir apskatāmas puslokā gar Kaspijas jūras līci.

Baku ir galvenais valsts tehniskais, zinātnes, rūpniecības un kultūras centrs.

Gluži tāpat kā daudzās citās galvaspilsētās, arī Baku populārākā tūristu piesaistes vieta ir vecpilsēta.
Pilsētas un kultūrvēsturiskais centrs, kurā atrodas cietoksnis Icheri Sheker (iekšpilsēta), kas kopā ar Širvanšahu pili un Jaunavas torni 2000. gadā tika iekļāuti UNESCO Pasaules mantojumā.
29 metrus augstais tornis, kas pilsētu rotā jau kopš 12. gadsimta, tiek uzskatīts par pilsētas ikonu. Šajā vēsturiskajā kompleksā ir 44 viduslaiku arhitektūras pieminekļi.

Un ne velti.. Tiek uzskatīts, ka tieši no šī cietokšņa sienām sākās pilsētas attīstība.
Icheri Sheker šaurās ieliņas ir pazīstamas arī ar to,ka te tika uzņemta filma ''Briljanta roka''.
Mūsdienās Baku ir moderna ostas pilsēta, kurā ne mirkli attīstība neapstājās. Azerbaidžāna lielāko daļu no savas naftas iegūst pie Baku, tādējādi pilsētas apkārtnē ir iespēja apskatīt naftas ieguves laukus un jūrā ievietotus naftas torņus.

Pilsētas moderno daļu rotā mūsdienīgi arhitektūras objekti kā sporta un izklaides komplekss “Kristāla pils”, kurā 2012. gadā notika Eirovīzijas dziesmu konkurss. Jūras piekrastē izveidota lieliska pastaigu vieta- parku, diennakts tumšajā laikā, apgaismots ar neona gaismām, kur romantiskās pastaigās vērot saulrietu un baudīt pilsētas krāšņumu, pilsētā apskatāms arī “Azerbaidžānas tornis” , kas ir 1051 metru augsts debesskrāpis ar 189 stāviem tajā. Baku ir arī lieliska vieta, kur iepirkties, doties uz kino, teātriem, restorāniem, nakšņot pasaules slavenās viesnīcās.

Šeki
Azerbaidžānas ziemeļos ir iespēja apskatīt antīkās kultūras centru, kas tika dibināts vairāk nekā 2700 gadus senā pagātnē – Šeki. Neskatoties uz to, ka pilsēta vairākas reizes ir postīta, tā ir spējusi saglabāt daļu vēstures līdz pat mūsdienām, kas ir vērojams 16. līdz pat 19.gs. vēstures un arhitektūras pieminekļos.
Viens no ievērojamākajiem apskates objektiem ir unikāla, 1762. gadā celta- Hana pils. Pils ir kā lielisks arhitektūras paraugs. Tās celtniecībā neesot izmantota neviena nagla. Katrs pils iekšējās sienas gleznojums vēsta par kādu teiktu.
Augstu Kaukāzu kalnos, netālu no Šeki, ir iespēja izbaudīt vēsturi, apmeklējot senu albāņu ciematu – Kiš. Te ir saglabāta sena albāņu baznīca, kuras restaurācijā līdzekļus ieguldīja Turs Heijerdāls, jo viņš uzskatīja, ka te ir cēlušies vikingu pēcteči. Savukārt arheoloģiskie izrakumi liecina, ka te esot dzīvojuši ļoti gara auguma cilvēki ar zilām acīm un blondiem matiem.
Šeki vairākus gadsimtus bijusi atpazīstama kā zīdtārpiņu audzēšanas centrs.
Mūsdienās tā tiek atpazīta ar juvelieriem, podniekiem, gravieriem un konditoriem, kuri ir slaveni meistari ne tikai Azerbaidžānā,
bet arī ārpus tās. Par vienu no izcilākajiem kulinārijas šedevriem tiek uzskatīs ēdiens''Piti'', rozā cukurs, Šeki halva.. 

Šeki tiek uzskatīta par radniecīgu Bulgārijas pilsētai Gabrovo. Šo pilsētu iedzīvotāju humora izjūtas esot līdzīgas. Pilsētas ielu nosaukumi veltīti slaveniem un vēsturē nozīmīgiem cilvēkiem.

Gebele
Gebele- Azerbaidžānas ziemeļrietumu pilsēta. Līdz pat 1991. gadam šī pilsēta tika pazīstama kā Kutkašena. Pēc Azerbaidžānas neatkarības atgūšanas pilsēta tika pārdēvēta par godu bijušajai Kaukāza Albānijas galvaspilsētai -Gebelai. Pēc arheoloģiskajām liecībām, šī pilsēta atradās 20 km uz dienvidiem no mūsdienu pilsētas. Šajā pilsētā atrodas lielākais brīvdabas atrakciju parks valstī – Gabaland. Tas aizņem 16 ha teritorijas. Tieši Gebelē atrodas arī rūpnīca, kurā tiek ražotas slavenās Nīderlandiešu zīmola Beltman klavieres. Pilsētas teritorijā un piepilsētā vērojama bagātīga flora un fauna, dodoties pārgājienos var redzēt tādus dzīvniekus, kā briežus, lapsas, vilkus un dažādu sugu putnus.

Gobustāna
Gobustāna atrodas 70 km no Baku. 2007.gadā tā tika iekļauta UNESCO pasaules kultūras mantojumu sarakstā un ne velti. Gobustāna ir zināma kā viena no retajām vietām, kur ir saglabājušās akmens laikmeta liecības- senu alu cilvēku zīmējumi – tādi alās ir vairāk kā 4000. Šie zīmējumi tika atklāti 20. gs. 30. gados, kad kāds strādnieks, veicot darbus akmens karjerā, pamanīja neparastus zīmējumus uz klints sienām. Ņemot vērā, ka apkārtne bija piebērta ar lieliem akmens bluķiem, strādniekiem nācās krietni pacensties, lai visu attīrītu, bet  skats, kas pavērās, ir neaprakstāms. gluži kā senu zīmējumu galerija. Šie zīmējumi attiecas uz vairākiem gadsimtiem laika posmā no 10 līdz 8. gadu tūkst. p.m.ē. līdz Viduslaikiem. Tādējādi zīmējumi iepazīstina mūsdienu cilvēkus ar seno azerbaidžāņu kultūru, tradīcijām un saimniecību. Kāds norvēģu pētnieks, kādā no zīmējumiem saskatījis kuģi, kādi senāk biji raksturīgi arī Norvēģijā, kas rada iespējamību, ka Azerbaidžāna un Norvēģija ir vēsturiski saistītas.

Gobustāna ir īstā vieta, ko apmeklēt, ja ir vēlme sajust vēstures garšu. Te ir mājvieta vairāk nekā 4000 unikāliem klinšu gabaliem, klinšu cietokšņiem, kapenēm un alām.

Guba
Guba atrodas pie Krievijas robežas, pašos Azerbaidžānas ziemeļos. Lai iepazītu Azerbaidžānu no reliģiskās puses, ir iespēja apmeklēt Sakina Hanim mošeju. Mošeja ir 1854.gadā celta un zināma ar to, ka nosaukta sievietes vārdā. Mošeja tika celta ar Abbasugulu Aga Bakihanova atraitnes iniciatīvu un ar domu,ka tā būs piemiņa viņas vīram – Abbasgulu Aga Bakihanovam. Šis vīrietis ir bijis pirmais azerbaidžānis- literāts, kara tulks un Krievijas armijas virsnieks.

Guba vilina tūristus arī ar savām dabas bagātībām – 80 metru augsto Pirbanovsha ūdenskritumu, slaveno Afurdzhi ūdenskritumu, kas ir iekļauts Azerbaidžānas nozīmīgāku dabas objektu sarakstā, brīnišķīgajiem ābolu dārziem, kas piesaista tūristus ražas laikā un jau ilgus gadus ir pilsētas simbols. Vietējie iedzīvotāji atklāj, ka pilsētas dārzos atrodami vairāk kā 40 dažādu šķirņu āboli.

Šehama
Šehama ir pilsēta ar bagātu mantojumu. Pilsēta ir pastāvējusi divus tūkstošus gadu un piedzīvojusi 11 spēcīgas zemestrīces, bet tas nav bijis šķērslis pilsētas attīstībai, kultūras stiprināšanai un būt Širvanas administratīvajai galvaspilsētai.
Vienīgā ēka, kas saglabājusies neskarta pēc visām zemestrīcēm, ir 10.gs. celtā Džuama mošeja, kas kļuvusi arī par pilsētas galveno apskates objektu.
Te ir iespēja apskatīt ne tikai mošeju, bet arī Širvanšaha mauzeleju – Jiddi Gjumbez jeb septiņi kupoli.

Krasnaja slaboda- kalnu ebreju ciemats. Kalnu ebreji sarunājas ivirtā, tomēr lielākā daļa pārvalda arī azerbaidžāņu un krievu valodas. Pilsēta apskatāmas vairākas krāšņas sinagogas, kā arī dabas objekti – Shakhdag kalns, mierīgā un skaista Kudiyai upe, Tyangya Alty ūdenskritums.

Sens kalnu ciemats Ismali rajonā-Lagiči. Šis viduslaiku ciemats ir gluži kā arhitektūras piemineklis, kura sastāvdaļa ir plaši laukumi un ielas.
Lagiči ciemats ir pazīstams kā viens no vietējo izstrādājumu tirdzniecības gentiem gan Kaukāzā, gan ārpus tā.
Azerbaidžānas Gah rajonā atrodas gleznains kalnu ciemats-
 Ilisu. Ciemats ir apdzīvots jau kopš 13. gs... un ne velti. Te paveras elpu aizraujošs skats uz Kaukāza kalniem.

Azerbaidžānā ir unikāla daba – var vērot gan kalnus, gan laiski baudīt brīvdienu pie jūras - Melnās vai Kaspijas. Azerbaidžānā kopumā ir 8 nacionālie parki un aizsargājamas teritorijas.

Vai Jūs zināt, ka ...

Viena no populārākajām Azerbaidžānas tradīcijām ir tējas dzeršana. Tēja tiek pasniegta tējkannā un dzerta no nelielām stikla glāzēm. Ikviena garšas kārpiņas tiks lutinātas gan ar pasaulē zināmām tējām, gan ar tēju, kas tiek audzēta pašā Azerbaidžānā. Tās baudīšanu ir iespējams novērot ne tikai drēgnākās dienās, bet arī +40ºC karstumā.
Ne tikai tēju var iemalkot atsevišķās vīriešu un sieviešu tējnīcās, bet arī iegūt jaunu frizūru. Te frizētavas tiek dalītas un, ja pie frizētavas durvīm redzēsiet veļas žāvētāju ar izkarinātiem dvieļiem ,tad ziniet, ka frizētava labprāt uzņem viesus.