cb@cb.lv | Tallinas iela 30
Kalnciema iela 116, Rīga

Jaunzēlande

Jaunzēlande
Garā Baltā Mākoņa Zeme- tā šo valsti sauc maoru valodā. Miera, saskaņas, dabas gleznainuma caurausta, maoru kultūras apgarota un rituālo deju spēcināta, vulkānu sasildīta un geizeru apslacīta, „Gredzenu pavēlnieka” mistērijai kā radīta vieta, pēc filmas „Vaļu jātniece” tūristu vēl vairāk  ieinteresēta, nelidojošā putna –kivi un par Jaunzēlandes pūķi dēvētās ķirzakas-tuataras mājvieta, kivi augļa audzēšanas lielvalsts, regbija kaislību pārņemta, savdabīga tuvināšanās sveicinoties-saberzējot degunus, Kuka kalna gleznainums un noslēpumainība, tik ainaviski dažādi,  dabiski saglabāta un brīnumaina šī zeme  sagaida ikvienu ceļotāju…

Jaunzēlande

Ģeogrāfiskais stāvoklis: atrodas Dienvidu puslodē, starp Kluso okeānu R pusē un Tasmāna jūru R pusē, 1500 km attālumā no Austrālijas R daļā.  Z valsti apskalo Fidži jūra. Valsts sastāv no divām lielām salām: Ziemeļsala un Dienvidsala, kā arī no vairākām mazām salām, piemēram, Kermadeka, Četema, Niue salām. Abas lielās salas atdala 32 km platais šaurums.
Platība: 267 710 km2  
Galvaspilsēta: Velingtona
Iedzīvotāji: 4,896,996 (2022.gads)
Rasu sastāvs: 70,2% eiropiešu, 16,5% maori, 15,1% aziātu, 8,1% Klusā okeāna valstu cilvēki
Valsts valoda: angļu, maoru
Reliģijas: Gandrīz puse (48,6 %) jaunzēlandiešu 2018. gada tautas skaitīšanā norādīja, ka viņiem nav reliģijas, un 6,7 procenti nebija deklarējušies. Tomēr kristietība joprojām ir visizplatītākā reliģija; 2018. gada tautas skaitīšanā 37 procenti iedzīvotāju bija kristieši.
IKP/PP:  $ uz 1 iedz. 44,226 (2022.gads)
Naudas vienība: Jaunzēlandes dolārs (NZD)
Valsts pārvaldes forma: parlamentāra monarhija Britu Sadraudzībā
Zemākais punkts: Klusais okeāns 0 m v.j.l.
Augstākais punkts: Kuka kalns 3754 m v.j.l.
Garākā upe: Vaitaki, Klūta, Vaikata
Lielākās pilsētas: Oklenda, Kraistčērča, Danīdina
Reljefs: kalnains. Dienvidsalā atrodas Dienvidu Alpi ar valsts augstāko virsotni, un šļūdoņiem. Kalnos ir daudz ezeru un ledāju, līdzīgi kā Eiropas Alpos. Dienvidalpu grēdas stiepjas gandrīz visas salas garumā. Lielākais šļūdonis-Tasmāna šļūdonis- slīd pa Kuka kalna nogāzi. Šļūdoņi izgrauzuši daudzas dziļas iedobes, kurās izvietojušies gareni ezeri.
Ziemeļsalas piekrastē  ir fjordiem līdzīgie līči kā Norvēģijā. Ziemeļsalā raksturīga intensīva vulkānu darbība, geizeri un dubļu vulkāni. Valsts lielākais ezers Taupo atrodas milzīga izdzisuša vulkāna krāterī, un te paceļas Ziemeļsalas centrālais plato, kurā ir aktīvi 4 vulkāni. Šim plato raksturīga seismiskā aktivitāte-nelielas, retas zemestrīces. Te ir arī pauguraini līdzenumi un zemu kalnu grēdas, piekrastē-zemienes. Uz Z no Oklendas ir plašas, smilšainas pludmales, mangrovju audzes.  
Dabas resursi: dabasgāze, dzelzsrūda, akmeņogles, smiltis, zelts, kokmateriāli, kaļķakmeņi, ūdens enerģija,  dabas ainavas
Klimats: Ziemeļsala ietilpst subtropu klimata joslā, Dienvidsala- mērenajā klimata joslā. Dienvidsalā ir vēsāks klimats, ziemā ir iespējams neliels sals. Salās valda okeānisks klimats ar vēsu vasaru un siltu ziemu. Rietumdaļā ir daudz nokrišņu, austrumdaļā- mazāk, te ir nabadzīgāks augājs. Neviena salu daļa neatrodas tālāk par 120 km no okeāna. Janvārī vidējā gaisa temperatūra ir  +20ºC (ielejās +30 ºC), retumis tā pārsniedz + 40ºC, jo ir vasara. Jūlija vidējā temperatūra ir +10 ºC, kalnos +1 ºC  - +3 ºC.
Labākais laiks apmeklēšanai ir no augusta līdz janvārim.
Piesardzības pasākumi: Nav īpašu prasību ceļotājiem attiecībā uz vakcināciju.

No 1840. gada līdz 1907. gadam Jaunzēlande bija Lielbritānijas kolonija, bet pilnīgu neatkarību tā ieguva 1947. gadā. Pirmiedzīvotāji maori joprojām sastāda gandrīz 8% iedzīvotāju. Tā bija pirmā zeme, kur sievietēm tika piešķirtas balsstiesības.
Jaunzēlande bija viena no pēdējām vietām uz Zemes, kur uz pastāvīgu dzīvi apmetās cilvēki. Pirmie ieceļotāji - maori - ieradās no Kuka salām Polinēzijā ap mūsu ēras 950. gadu. Kaut arī maori ir pieņēmuši Rietumu dzīvesveidu, viņu kultūra turpina dzīvot viņu valodā, mākslā un stiprajās ģimenes tradīcijās. Ikviens maoru vīrietis jau no mazotnes tiek mācīts dejot nacionālo kara deju- haku. To dejo regbija spēli sākot kā sasveicinoties ar pretējo komandu.  
Jaunzēlande atrodas tālu no citām zemēm, tāpēc tur aug reti augi un dzīvo daudz unikālu dzīvnieku. Pazīstamākie ir nelidojošie putni, piemēram, kivi un kakapū. Šie putni ir zaudējuši spēju lidot, jo tiem nav bijis ienaidnieku, līdz ar to nevajadzēja bēgt aizlidojot. Tagad vairs nav sastopams kādreiz lielākais Jaunzēlandes putns-moa, kuru iznīcināja cilvēki. Moa bijis 2 reizes lielāks par cilvēku. Eiropieši valstī ieveduši briežus, kazas, cūkas, suņus, kaķus.

kivi

Ledus laikmets tajā ir atstājis neaprakstāmas ielejas, tektoniskie spēki pacēla Dienvidu Alpus. Pludmales, līči, ostas un klintis kopā veido 18 000 km garu joslu.
Jebkurā Jaunzēlandes tūrisma informācijas centrā tiek piedāvā ekskursiju uz Gredzenu pavēlnieka filmēšanas vietām. Tādu ir ap 150, par tām ir sarakstītas speciālas grāmatas, ceļveži un suvenīru veikali piedāvā plašu suvenīru klāstu.

Velingtona - tiek dēvēta par “pastaigu pilsētu”, jo tās rādiuss ir tikai 2 km. Tā atrodas ļoti skaistā vietā, zaļu kalnu lokā pie Kuka šauruma. Apmeklējiet botānisko dārzu un Jaunzēlandes muzeju - Te Papa. Velingtonas zoodārzā ir iespējams apskatīt lielu vietējo un eksotisko dzīvnieku kolekciju, tai skaitā apdraudētas sugas kā Sumatras tīģeris, šimpanzes u.c. Velingtona ir politiskais, banku un finansiālais Jaunzēlandes centrs. Tā atrodas ļoti skaistā vietā, zaļu kalnu lokā pie Kuka šauruma. Parlamenta ēka ir viens no populārākajiem apskates objektiem. Netālu atrodas Nacionālais arhīvs, Nacionālā bibliotēka un vecās valdības ēkas(otra lielākā koka ēka pasaulē) ir atvērtas apmeklētājiem bez maksas. Velingtonas apskates ekskursijas laikā var doties Viktorijas kalnā, no kura paveras lielisks panorāmas skats uz Kuka līci un Velingtonu. Tā ir ievērojamākā pilsētas skatu vieta jau kopš maoru laikiem. Tomēr šeit jūs sagaidīs arī … Velingtonai raksturīgās stiprās vēja brāzmas.
Jaunzēlandē nebūs garlaicīgi arī bērniem. Zirgu izjādes, sniega aktivitātes, vaļu novērošana, augļu vākšana un savvaļas dabas centru un zooloģisko dārzu apmeklēšana ir tikai neliela daļa no tā, kas tūristiem tiek piedāvāts.
Lielākajos centros tiek piedāvātas tematiskās atrakcijas – Rainbow’s end (Oklendā), Splash Planet (Hastingsā), International Antarctic Centre (Kraistčērčā).

Oklenda ir lielākā valsts pilsēta un tās finanšu centrs. Populāra ar regbija mačiem. Īpašs ir skats uz pilsētu no 328m augstā Debesu torņa. Pilsēta atrodas uz šauras zemes strēles starp diviem līčiem, tāpēc iesaukta par City of Sails - burātāju pilsētu. Oklendas muzejā atrodas pasaulē lielākā Polinēzijas un maoru mākslas kolekcija.  Coast to Coast Tours Ltd atrodas 30 minūtēs no Oklendas centra. Fermas tūre sastāv no aitu ganīšanas pieredzes un informatīvas tūres pa wilnas šķūni. Tāpat tiek piedāvātas pusdienas. Alpaca Farm Stay atrodas 20 minūtēs no Kraistčērčas lidostas. Šo fermu var apmeklēt lielāko gada daļu.
Oklenda un Velingtona ir divas pirmās pilsētas, kas  izveidoja zooloģiskos dārzus 19.gs. Pilsētas iepazīšanu vislabāk sākt no izdzisušā vulkāna One Tree Hill (Viena koka kalns) virsotnes vai Ēdenes kalna, no kuriem var redzēt gan Tasmānijas jūru, gan Klusā okeāna ūdeņus.

Coromandel pussala. Kauri koki ir līdzīgi priedēm, un ļoti vērtīgi cietās koksnes dēļ. To lielākā daļa jau ir izcirsti. Kauri meži ir tūristu ļoti apmeklēti. Koki aug uz Z no Oklendas. Kauri sasniedzot pat 4000 gadu vecumu, izaug līdz 60 m garumam ar diametru 5 m. Termālā pludmale ir īsts piedzīvojums bēguma laikā.

Lauksaimniecībai Jaunzēlandes ekonomikā ir liela loma un lielāko valsts daļu aizņem lauksaimniecības zeme. Aitu un piena fermas ir visizplatītākās, taču ir sastopami arī zirgi, brieži, kazas, cūkas, ko ieveduši eiropieši,  un lamas, kas kalnus uzskata par savu mājvietu.  Tās sastopamas visā valsts teritorijā. Ir dažādas vietas, kur var noskatīties aitu cirpšanu, slaukt govis, vai arī piedalīties atraktīvā tūrē pa fermu.  Walter Peak High Country Farm apmeklētāji var izbaudīt tūri pa fermas apkaimi, palīdzēt ganīt aitas un piekļūt tuvāk briežu un Skotijas augstieņu liellopiem.
Agrodomē var vērot aitu cirpšanas un dzīvnieku šovus.
 
Rotorua pilsēta pārsteidz ar kūpošiem dīķiem un kanāliem sulīgi zaļajos parka zālienos.  Garaiņi ceļas gandrīz vai no katra pilsētas galvenās ielas moteļa pagalma- termālie baseini ir minimālā prasība skarbajā konkurences cīņā. Mākslas un Vēstures muzejs izvietots iespaidīgā Viktorijas laika celtnē, kur savu veselību atgūt un uzlabot jau izsenis brauc paši jaunzēlandieši. Tās ir īpašas peldes.  Maoru muzejs un saieta nams sniedz maoru kultūras baudījumu dziesmās un dejās. Te ir arī iespēja izbraukt ar amfībiju, apmeklēt SPA baseinus vai piedalīties citās aktivitātēs. Var gadīties, ka augstie viļņi liedz doties braucienā ar kanoe pa jūru un peldi Hotvoterbīčā (Karstā ūdens pludmalē). Jaunzēlandes aktīvais vulkānu reģions stiepjas no Baltās salas Plenty līcī līdz Ruapehu un Ngauruhoe kalniem centrālajā Ziemeļsalā. Šīs ģeotermiskās aktivitātes centrā atrodas Rotorua pilsēta ir Jaunzēlandes vecākais kūrorts. Ir iespējams piedalīties ekskursijās, kas aizvedīs līdz pat aktīvā vulkāna krāterim. Tā pat ir iespējams izpētīt neaktīvo vulkānu krāterus un to apkaimi.

Orakei Korako Geyserland kūrorts atrodas 45 minūtēs uz dienvidiem no Rotorua pilsētas. Šeit var atrast karstos avotus, šļācošos geizerus un dabisko skaistumu, kas saglabājies līdz pat mūsdienām. Vidējais apskates laiks ir viena stunda.
Earthwise Living Foundation ir vēl viena vieta, kur tūristi var apskatīt vulkāniskus dabasskatus.
Wai-O-Tapu geizeru parks piedāvā redzēt un izjust ģeotermālās aktivitātes. Tas atrodas ārpus Rotorua.  Gan Wai-O-Tapu , gan Te Whakarewarewa Nacionālie parki ir kā nosēti ar geizeriem, krāteriem, karstajiem avotiem un verdošiem dubļiem, visdažādākā izmēra ūdenstilpnēm, kuras līdz pat 300 ºC karstais pazemes ūdens ir nokrāsojies neparastās krāsās, sākot no oranžas līdz seleriju krēmzupas toņiem, izgraužoties cauri iežiem un absorbējot minerālus. Būs iespēja redzēt Lēdijas Knoksas geizeru, šampanieša baseinu, Līgavas Plīvura ūdenskritumu, Mākslinieka Paleti, arsēna ezeru, u.c. apbrīnojamus dabas veidojumus.  Degunam var nepatikt asā sēra smaka, kas piederas tādām ģeotermālām aktivitātēm. Lēdijas Foksas geizers izvird katru dienu plkst.10.15. Geizers ir īsts, tomēr, lai sagādātu īpašu šovu tūristiem un lai redzētu brīdi, kad ūdens tikko izšļācas, tad karsto ūdeni mākslīgi nobloķē un katru rītu, ieberot 300 g ziepju pulvera, geizers ar lielu spēku gāžas ārā.  Te Whakarewarewa rezervātu apsaimnieko maori, un tas sniedz arī nelielu ieskatu maoru kultūrā. Ir iespēja vietējā gida pavadībā apmeklēt maoru ciemu un amatniecības darbnīcas, un vienreiz dienā tur notiek maoru koncerts. Te Whakarewarewa maoru valodā nozīmē- Vahiao Karojošo Pušu Sapulcēšanās Vieta.
Taupo kūrorta pilsētiņa un ezers, kas ir lielākais Jaunzēlandē. Gar lielāko Jaunzēlandes ezeru Taupo ved ceļš uz Taupo pilsētiņu. Vulkāniskās izcelsmes ezers atrodas 360 m v.j.l. Te atrodas “Apslēptā ieleja” (maoru valodā –Orakei Korako). Ar laivām pārbraucot pāri ezeram, var nokļūt dīvainā vidē. Staigājot pa tūristu takām, acīm atklāsies neparastas krāsu gammas kvarca terasēs, karstie avoti, mutuļojoši dubļi un citas brīnumainas zemes parādības. Šai teritorijai raksturīga apbrīnojama ainaviskā bagātība.
Milford Soundu ir viens no ainaviskākajiem kalnu ceļiem pasaulē. Vaitomo alas tiek dēvētas par spīdīgo jāņtārpiņu alām, jo tur tos var patiešām redzēt visā krāšņumā. Milford Soundas fjords ir brīnumskaists. To izdaiļo ūdenskritumi, stāvās klintis un jūras lauvas, kas gozējas uz krasta klintīm.
Kvīnstauna pēc skata ir mīlīga kūrortpilsēta, kas izvietojusies kalna ieskauta ezera krastos. Kalni un ūdens te- bijušajā zeltraču pilsētiņā- tiek izmantots pārgalvīgām aktivitātēm kā lēkšana ar gumiju vai izpletni no slavenā Kawarau gumijlēcēju tilta, gaisa vagona vai klintīm, vai plostošana pa kalnu upēm. Ir iespēja doties izbraucienā ar ātrumlaivu Jetboat pa kanjoniem bagāto Shotover upi vai Kawarau upi.
Kā skaistāko iespēju vērot dabu uzskata vilciena pārbraucienu no Dienvidsalas R uz A daļu pāri Dienvidalpu kalniem. Tas atzīts par pasaulē gleznaināko vilcienu maršrutu.
Jaunzēlandē ir 11 nacionālie parki. Viens no tiem ir Urewera Nacionālais parks. Dažas tā daļas vēl pat līdz šim nav izpētītas. Šis parks aptver 212, 672 hektārus un atrodas starp Plenty līci un Hawke’s līci – tas ir vislielākais neskartais mežs Jaunzēlandē. Pie parka dienvidaustrumu robežas atrodas Vaikaremoana ezers. Ezerā var makšķerēt, braukt ar laivu un kanoe laiviņām. Tā pat iegādājoties atļauju var medīt. Pilis, ūdens valstis, maģiski un aizraujoši braucieni – tematiskie parki piedāvā izklaidi un izpriecas daudzu stundu garumā, it īpaši lielām grupām un katram, kas ceļo ar bērniem.
Daudzi parki ir atvērti visu gadu, piemēram, The Antarctic Attraction atrodas Kraistčērčā blakus Kraistčērčas internacionālajai lidostai. Šeit var izbaudīt Antarktikas laika apstākļus, jo tas ir viens no tuvākajiem kontinentiem. Var sajust auksto Antarktikas vēju sniega un ledus atrakcijā. Centrs piedāvā ekskluzīvas Jaunzēlandē un Antarktikā veidotas preces, kā arī garšīgus ēdienus kafejnīcā un bārā.

Kraistčērča ir pazīstama kā “Dārzu pilsēta”, lielākā Dienvidu salas pilsēta, tajā atrodas daudz dažādu parku, kā arī brīnišķīgi botāniskie dārzi. Īpašs ir Rožu dārzs Kentrberijas muzejs. Februārī Kraistčērčā notiek ziedu festivāls. Roberta Makdauela mākslas galerija Kraistčērčā būs interesanta ikvienam mākslas mīļotājam.
Gardens of the World atrodas Ričmondā. Tas ir 6 akru liels dārzs, kurā apskatāmi augi no daudzām pasaules valstīm. Dārzā atrodas arī lielas zālāju platības, kur var ieturēt pikniku. Daži no interesantajiem augiem ir arī pārdošanā. Lai uzzinātu vairāk par Jaunzēlandes dārziem var ieskatīties mājas lapā www.gardens.org.nz
The Wahipounamu ir varenu kalnu un fjordu reģions Jaunzēlandes DR. Te tiek saglabāta neskartā, daudzveidīgā dabas ainava. Zemes virsu šeit pārveidojuši ledāji, kuri vairākas reizes klājuši šo zemi. Te atrodas Mauntkuka un Fjordlendas Nacionālie parki. Te ir arī seismiski aktīvs rajons. Lielā biotopu daudzveidība –no mežiem līdz krūmājiem-izveidojusies lielā augstuma dēļ, kas pastāv strap teritorijas A un R daļu, līdz ar to atšķirīga ir arī temperatūra. Piekrastē trokšņo jūras kotiki, koku lapotnēs pulcējas un čalo lielākie putnu bari, bet garajā zālājā vietās, kur neaug koki, dzīvo vārnas lieluma putns – kea. Tie ir vienīgie kalnu papagaiļi pasaulē. Tie mēdz būt tik ziņkārīgi, ka kempingu vietās var aizvilkt foto vai kino kameras. Takahe ir nelidojoši putni jeb milzu sultānvistas ar līku knābi. Te mitinās arī 50 cm garie Fjordlendas pingvīni. Kuka kalna pakājē gleznaini guļ Pukaki ezers.
Kuka kalna apkārtne. Pastaigas pa ainaviskām dabas takām. Hooker ieleja. Tasmāna ezers un morēnas. Džungļu taka. Sera Edmunda Hilarija piemineklis. Memoriāls Kuka kalnā kritušajiem. Piemiņas grāmata aizgājušajiem alpīnistiem.  Iespēja izlidot ar helikopteri vai izbraukt ar laiviņām pa ezeru ar aisbergiem
Tirkīzzilais Tekapo ezers. Shepard baznīciņa un piemineklis aitu ganam.
Canterbury Vin de Pays ir kompānija, kas specializējas vīna, ēdiena un dārzu tūrēs no Kraistčērčas Kenterberijas apkārtnē. Waipara vīna tūres laikā tiek apmeklētas 4 vīna darītavas Waipara ielejā. Tāpat tiek organizētas tūres, kuru laikā tūristi var apskatīt arī citas vīna darītavas. Jaunzēlandē pakāpeniski attīstās vīna industrija. Klimats ir piemērots vīnogu audzēšanai un vīna darināšanai. Valsts lielākie vīnogu audzēšanas reģioni ir Gisborna un Hawke’s līcis, un Marlborough. Vairums vīna darītavu atrodas blakus pilsētām un ir viegli sasniedzamas vīna degustācijai. Daudzās vīna darītavās ir restorāni.
Tongariro Nacionālais parks ietver savā teritorijā trīs darbojošos vulkānus. Šeit pa īstam var izjust, ka atrodaties maoru zemē. Parks ir viens no pirmajiem, kas iekļauts UNESCO Pasaules Dabas Pieminekļu Mantojuma sarakstā (kopš 1887. g.). Turangi pilsētiņa piedāvā visdažādākās iespējas Tongariro Nacionālā parka iepazīšanai – iesējams veikt apskates lidojumu virs vulkānu krāteriem, doties pastaigā pa parku, braukt ar laivu pa Tongariro upi
Vaitareres pludmale (Waitarere beach) atrodas pie Tasmānjas jūras. Vaitarerē jūs sagaidīs kluss, vientuļš un plašs smilšu liedags, kuram Tasmānijas jūra dāvā savu dzīļu bagātības.
Kaikouras pilsētiņā ir iespēja tūristiem doties okeānā izbraucienā ar kuģi un vērot vaļus. Virs ūdens gan saskatāma būs tikai daļa no vaļu muguras. Ekskursija var ilgt 3 paredzētās stundas. Vietā, kur vaļi mēdz uzturēties, ar hidrofoniem aprīkotais kuģītis apstājas un cenšas saklausīt vaļus. Kad skaņa uztverta, kuģis dodas tajā virzienā. Tas būs īpašs skats, ja redzēsiet, kā izšaujas virs ūdens dabiskais, mobilais geizers- vaļa izpūstais ūdens caur degunu.
 Moana zoodārzā & Nacionālajā Kivi Centrā var apskatīt dažādus kivi putnus, kā arī daudzas citas sugas.

Slēpošana Jaunzēlandē: Jaunzēlandes slēpošanas sezona ir diezgan gara. Tā sākas jūnijā un bieži ilgst līdz pat oktobra beigām. Slēpošanas vieta, kas atveras pirmā parasti ir Hutt kalns (Canterbury). Pēdējā, kas aizveras ir Whakapapa Ruapehu kalnā. Jaunzēlandē nav ne čūsku, ne bīstamu savvaļas dzīvnieku, tāpēc tā ir diezgan droša vieta kur doties ceļojumā. Var dzert arī krāna ūdeni. Tomēr, ja ūdens ir ņemts no ezera vai upes, to labāk uzvārīt, filtrēt vai ķīmiski apstrādāt.

Jaunzēlande uz kartes

Laika apstākļi Jaunzēlande

Velingtona Jan Feb Mar Dec
gaiss *C 18 19 17 16
ūdens *C 13 14 14 13