Kostarika - dabas paradīze ar upju bagātībām, ar Karību jūras skaistumu, dažādiem valsts mēroga aizsargājamiem tropu dabas parkiem un 850 dažādu putnu sugu krāšņuma daudzveidību. Vārds Kostarika no spāņu valodas nozīmē – bagātīgais krasts. Kostarikā redzēsiet skaistus kalnus, ko ieskauj mākoņi, kā arī ap 120 mežonīgu aktīvu vulkānu. Klinšainie Kostarikas rifi Ziemeļaustrumu piekrastē atklās savus noslēpumus, bet dzidrie ūdeņi ļaus skatīt dzelmi pat 6 līdz 24 m dziļumā.

Informācija par valsti:

Pilns nosaukums: Kostarikas Republika

Ģeogrāfiskais stāvoklis: Kostarika ir Centrālamerikas valsts. Tā robežojas ar Kluso okeānu dienvidrietumos un ar Karību jūru ziemeļaustrumos, atrodas starp Panamu un Nikaragvu.

Galvaspilsēta: Sanhosē

Platība: 51 100 km²

Valsts iekārta: Prezidentāla republika

Iedzīvotāju skaits: 5,182,911 (2022.gads)

Iedzīvotāju blīvums: 85/km²

Oficiālā valoda: spāņu valoda

Etniskais sastāvs: Kostarikas etniskais sastāvs ir 66% baltie/kastizo, 14% mestizo, 9% imigranti, 7% mulati, 2,5% amerikāņi, 1% melnādainie, 0,2% aziāti un 0,9% citi. Saskaņā ar genoma projektu vidējais kostarikietis Centrālajā ielejā ir 68% eiropiešu, 29% amerikāņu un 3% afrikāņu.

Naudas vienība: Kostarikas kolons (CRC)

Kostarikas IKP: $12 076

Augstākā virsotne: Cerro Chirripó- 3,820m

Zemākais punkts: Klusais okeāns 0m

Kostarika ir Centrālamerikas valsts. Tā robežojas ar Kluso okeānu dienvidrietumos un ar Karību jūru ziemeļaustrumos, atrodas starp Panamu un Nikaragvu. Kostarika ir viena no planētas visdabiskākajiem, krāšņākajiem un bioloģiski daudzveidīgākajiem reģioniem. Mežonīgi vulkāni, mitri, biezi meži un dziļas upju ielejas padara Kostariku par ideālu galamērķi piedzīvojumu meklētājiem. Kostarikai ir 7 provinces : Sanhosē, Alajuela, Cartago, Heredia, Guanacaste, Puntarenas, un Limon. Kostarikā atrastas simtiem izcili veidotu akmens ložu, vislielākā no tām ir 2,4 metri diametrā. Tiek lēsts, ka dažas no tām ir vairāk nekā 1400 gadu vecas. Neviens skaidri nezina, kādam nolūkam šīs lodes bija paredzētas. Pats pirmais Kostarikas atklājējs bijis Kristofers Kolumbs 1502. gadā, bet savukārt līdz Kolumba atbraukšanai Kostarikā dzīvoja četras lielākās iezemiešu ciltis, tikai diemžēl pēc spāņu kolonizācijas no šiem cilvēkiem maz, kas bija palicis, arī mūsdienās 98 % Kostarikā dzīvojošie cilvēki ir spāņu izcelsmes.

Reljefs. Kostarikas piekraste ir robeža nelīdzenajam kalnu reljefam. Kordiljeru kalni veido centrālo valsts “mugurkaulu”, kas atdala Klusā okeāna un Karību jūras ūdenstilpnes. Valstī ir 14 galvenās upju sistēmas, kas veidojas no Kostarikas kalniem un katra ietek vai nu Karību jūrā, vai Klusajā okeānā. Kostarikas Dienvidu pusē dominē kalni ar tektonisko izcelsmi. Augstākā virsotne ir Chirripó Grande, kas sasniedz 3820m augstumu. Karību jūras krasta zemienēs vairāk sastopami purvāji, savukārt Klusā okeāna krastā kopā saplūst lietus meži ar mangrovju audzēm.

Dabas resursi. Hidroenerģija, zelts, sudrabs, dzīvsudrabs, mangāns, mežistrādes produkti, zivju produkti. Galvenās eksportpreces ir kafija un banāni.

Klimats. Kostarikā valda subekvatoriāls klimats, tomēr valstī arī valda mikroklimati atkarībā no reljefa pacēlumiem. Kostarikas vidējā temperatūra ir no 21- 27 °C grādiem. Sakarā ar ekvatora tuvumu Kostarikā nav īstas ziemas un vasaras, tomēr tai ir lietus sezona no maija līdz novembrim. Bet savukārt sausuma sezona ilgst no decembra līdz aprīlim.

Kostarikas galvaspilsētai Sanhosē (San José) lielākoties ir nesena arhitektūra. Pamatā tā veidojusies laikā posmā pēc Otrā pasaules kara. Sanhosē ir viena no jaunākajām galvaspilsētām visā Latīņamerikā. Plaza de la Cultura ir tūristu iecienīts apskates sākuma punkts Sanhosē. Savukārt uz Dienvidiem no šī laukuma ir Nacionālais teātris,viena no ievērojamākajām celtnēm visā pilsētā, projektēta ap 1890. gadu. Tajā atrodamas marmora kāpnes, zelta griesti un reljefainas koka grīdas. Sanhosē Metropolitēna katedrāle ir populārākā tūristu apskates vieta svētdienās, kad tur notiek dievkalpojumi. Tā tika uzbūvēta 1802. gadā, bet pārprojektēta pēc zemestrīces 1871. gadā, un tā apvieno grieķu pareizticīgo, neoklasicisma un baroka stilu. Kinoteātris Sanhosē – to atklāja tirgotājs Tomass Garsija 1891. gadā - tā vizuālais izskats nav mainījies kopš paša sākuma. Šeit tika parādīta pirmā filma par Kostarikas vēsturi. Katru gadu šeit notiek Kostarikas filmu festivāls. 1930. gadā šeit pirmo reiz parādīja filmu „El Retorno”, kas tika veidota jaunā foto hroma tehnoloģijā.

Klusajā okeānā no jūlija beigām līdz novembrim regulāri ir vērojami vaļi, tiem migrējot un meklējot pārtiku. Osa pussala Klusā okeāna dienvidos ir labākā vieta šo lielo zīdītāju vērošanai. Uz Dienvidiem nelielajā ciematiņā Uvita ir Ballena National Marine parks jeb zemūdens parks. Tā apmeklētāji var izpētīt senatnīgās pludmales, mangrovju mežus un koraļļu rifus.

Kostarikā mīt ap 103 dažādu sikspārņu sugu, četras pērtiķu sugas, divas sliņķu sugas, kā arī 82 zīdītāju sugas kopumā. Vairāk uz Kostarikas Ziemeļiem var sastapt Arenal vulkānu. Šeit ir izveidots nacionālais parks, kurā lietus meži mijas ar vulkānu skaistumu. Lieliska vieta pārgājieniem. Vulkāna apkaimē var atrast karstos avotus, kuros var relaksēties lietus mežu ielenkumā.

La paz ūdenskritumu dārzi. Starp lietusmežiem, ziediem un dažādām krāšņu putnu sugām ierīkota skaista dabas taka. No tās var vērot ūdenskritumu no augšas, apakšas un centrālās daļas. Šajā darbas parkā ir kolibri dārzs, kurā mājvietu raduši četru sugu mazie putniņi. Parkā ir lielākā tauriņnovērošanas vieta pasaulē, kur var vērot kā pie ūdenskritumiem brīvi planē tauriņi to dabiskajā vidē.

Kostarikas virtuve ir pazīstama ar svaigo dārzeņu un augļu klāstu. Rīsi un melnās pupiņas ir visbiežāk iekļautās sastāvdaļas pamatēdienos. Gallo Pinto (tiešajā tulkojumā nozīmē plankumainās vistas) ir viens no nacionālajiem ēdieniem Kostarikā. Tas sastāv no rīsiem un pupiņām samaisītām un saceptām kopā uz pannas. To parasti pasniedz brokastīs kopā ar kulteni vai ceptām olām, ar krējumu vai sieru. Tradicionāls pusdienu ēdiens ir Casado (tiešajā tulkojumā precēts vīrietis), kuru gatavo no rīsiem un pupiņām, kas papildināti ar kāpostu un tomātu salātiem, ceptiem dārzeņiem un gaļu.