Malaizija aizrauj ceļotājus ar savu kultūras krāšņumu. Saulainās dienas viens otram līdzās izbauda gan malajiešu, ķīniešu un indiešu dažādās kultūras. Liela daļa šīs kultūras bagātības atrodas uz mūžzaļo tropu mežu fona, kur palmas, papardes, pandāni un rododendri sargā retas augu un dzīvnieku sugas. Kultūru veido dažādās reliģijas, dejas, mūzika, rokdarbi, teikas un amatniecība.
Ģeogrāfiskais stāvoklis: Malaizija atrodas Dienvidķīnas jūras abās pusēs. Daļa valsts teritorija ( Malaja ) atrodas Malakas pussalā – kontinentālās Dienvidaustrumu Āzijas nostūrī, Saravakas un Sabahas štati atrodas Kalimantānas salā. Tai ir kopīga robeža ar Taizemi, Indonēziju un divām anklāva valstīm – Singapūru un Bruneju. Tās teritorijā atrodas Kalimantāna, Pinanga un Bangeja salas.
Platība: Kopējā platība - 329 847 km²
zeme - 328 657 km²
ūdens - 1 190 km²
Galvaspilsēta: Kualalumpura, Putradžaja – administratīvais centrs
Iedzīvotāju skaits: 32,365,999 (2022.gads)
Valsts valoda: Malaizijas Bahasa (oficiālā )
Valstī runā arī angļu, ķīniešu, tamilu, telugu, malojamu, pandžabi un tai valodās.
Valsts austrumos lieto arī ibanas un kadazanas valodās.
Reliģija: Malaizija ir multikulturāla un daudzkonfesionāla valsts, kuras oficiālā reliģija ir islāms. 2020. gada tautas skaitīšanā 63,5 procenti iedzīvotāju praktizē islāmu; 18,7 procenti budisma; 9,1 procents kristietības; 6,1 procents hinduisms; un 2,7 procenti citu reliģiju vai nav informācijas.
IKP: $ uz 1 iedz. 31,243 (2022.gads)
Valūta: Valsts valūtas vienība ir Malaizijas ringits (MYR).
Valsts pārvaldes forma: Federatīva konstitucionāla monarhija.
Augstākais punkts: Kinabalu kalns (Gunung Kinabalu) 4,093 m.
Lielākās pilsētas:
Kualalumpura - 1,458,790 iedz.
Subangjaja – 1,174,972 iedz.
Klana – 1,004,194 iedz.
Džohorbahru – 867,507 iedz.
Ampana – 723,531 iedz.
Ipoha – 692,101 iedz.
Reljefs: Krasta līdzenumi pāriet pakalnos un kalnos.
Dabas resursi: Valsts ir bagāta ar alvas rūdu, dzelzs, mangāna, volframa rūdu, naftas, boksītu, grafīta un azbesta atradnēm. Tā ir viena no pasaulē lielākajām palmu eļļas ražotājvalstīm.
Malaizijā ir izplatītas arī tauriņu fermas, no kurām iegūst dabisko zīdu.
Klimats: Klimats ir mitrs, tropisks un visa gada garumā temperatūra saglabājas vidēji 21 – 30 C. Malakas pussalas austrumos, Kalimantānas ziemeļos, kā arī dienvidaustrumos mitrā sezona ir no novembra līdz februārim, bet Malaizijas sauszemes rietumu piekrastē – aprīlis, maijs, oktobris, novembris.
Malakas pussalas rietumu piekrasti un Langkavi, Penanga salas vislabāk ir apceļot no decembra līdz aprīlim, kā arī jūnijā un jūlijā. Pussalas austrumu un centrālo daļa ceļotājiem ieteicams apmeklēt no marta līdz augustam. Borneo salas saulainākās dienas ir no marta līdz oktobrim.
Vakcinācijas: Augsts riska līmenis. Ieteicams vakcinēties.
Pārtikas un ūdens infekcijas – bakteriālā diareja, hepatīts A un vēdertīfs.
Pārnēsājamās infekcijas – tropu drudzis un malārija.
Vīza: Malaizijā bez vīzas ceļotāji no Latvijas var uzturēties 90 dienas gada laikā.
Populārākie tūrisma apskates objekti ir Kinabalu nacionālais parks, Kinabalu kalns, Badu alas, Penangas kalni, Sepiloka dabas kūrorts.
Kualalumpurā – Patronas Dvīņu torņi, Menardas Kualalumpuras tornis, Merdeka laukums, Ezera dārzu parks un Putnu parks.
Kualalumpurā ir iespējams līdzās ieraudzīt debesskrāpjus un senās koloniālo laiku celtnes. Šī pilsēta pasaulē kļuva slavena 1997.gadā ar dvīņu torņu Petronas Towers pabeigšanu.452.m.augstie torņi kļuva par augstāko celtni pasaulē. Pilsētas televīzijas tornis ir ceturtais augstākais pasaulē un tā restorānā ir iespējams baudīt lieliskus skatus. Malaizieši ir spējuši pārsteigt arī ar Linear City – nepilnus 2 km garumā pāri Klangas upei horizontāli izveidota ēka . Ar lokveida arkām un kupoliem interesi piesaista Centrālā dzelzceļa stacija, no kurienes atiet „Eastern & Oriental Express”. Austrumu kultūru demonstrē Galvenā pasta un Dzelzceļa pārvaldes ēkas.
Pilsētas teritorijā atrodas daudz mošeju. Pie Klangas un Gombakas upju satekas atrodas Piektdienas mošeja Masdžid Džame,kā arī nacionālā mošeja Masdžid Negara – marmora celtne ar laukumu apm. 8 000 ticīgajiem.
Že Jeo templī ķīnieši pielūdz dievu Sen Že un Kuaņ Jinu. Netālu no nakts tirgus atrodas hinduistu Šri Maha Mariammana templis, kas apgleznots zilā un zelta krāsā un ir piecstāvu Dievu kalna formā.
Kualalumpura ir slavena arī ar savām iepirkšanās vietām – no moderniem, dārgiem iepirkšanās centriem līdz pat šaurām ieliņām un tirgiem, kur ar kaulēšanos var iegādāties sev tīkamāko suvenīru.
Malaizijā atrodas arī trešais garākais tilts Āzijā, kas Džordžtaunu, Pinangas salu savieno ar kontinentu
Valstī vēsturisku pieminekļu ir diezgan maz, toties ir daudzveidīgi dabas objekti. Viens no izcilākajiem un senākajiem ir džungļu mežs – Taman Negara. Tajā mājvietu rod savvaļas ziloņi, tīģeri, degunradži, dažādas augu un putnu sugas.
Malaizijā tiek apzinātas un stingri uzraudzītas dabas vērtības. Ekotūrisma attīstībai ir iekārtotas dažādas dabas takas. Nacionālie parki un dažādi rezervāti ļaus ceļotājiem izbaudīt džungļu, kalnu mežonīgo skaistumu un dabas krāšņumu.
Šeit minēti daži no šiem parkiem :
Bako Nacionālais Parks – šis parks ir bagāts ar augu sugām. Tajā atrodas 7 ekosistēmas un var ieraudzīt pasaules lielāko ziedu – Rafēzija, kuras diametrs sasniedz pat 70 cm. Šajā parkā interesents var iepazīties ar pludmales, klinšu, zālāju veģetāciju. Kerangas, mangrūvas, dažādiem dipterokarpas veidu un purvu meži ir mājvieta vairāk kā 150 putniem un dažādiem dzīvniekiem. Lai varētu ērti pārvietoties, ir izveidotas vairāk kā 16 dažādas tūristu takas. Īsākais ceļš ir Paya Jelutong 0.2 km garumā, bet garākais Teluk Limau Trail, kas sasniedz 5.75 km garumu (apm. 3.5 stundas).
Kinabalu Nacionālais Parks - apmeklētāju iecienītākais ir Kinabalu kalns , kas ir 4093 m. augsts un ir augstākais kalns Dienvidrietumu Āzijā. Kāpjot šajā kalnā vai pastaigājoties pa kādu no dabas takām, var ieraudzīt augu un ziedu sugu bagātību. Vairāk kā 1 2000 dažādu šķirņu orhidejas, papardes, kalnu upes un tropu meži. Lai nonāktu līdz kalna virsotnei ceļā jāpavada būs vismaz 3 dienas. Iekļauts UNESCO kultūras mantojumu sarakstā.
Poring karsto avotu parks – šeit ir attīstīta infrastruktūra tūristiem un vietējiem iedzīvotājiem. Dažādi karstie baseini, kuri ir izveidojušies dabiskā veidā, vilinājuši atpūsties kopš otrā pasaules kara. Adrenalīna meklētājiem ir iespēja doties Canopy Walk – pastaiga 2 km garumā un 50 m. augstumā pa striķos iekārtu šauru dēli, kas brīžiem var sašūpoties. Parka drošības dienests pārbauda šo taku katru dienu, pirms atvēršanas publikai.
Tunku Abdul Rahman Jūras Parks – Lieliska vieta atpūtai ģimenē. Parks sastāv no 5 salām un koraļļu rifu. Tās piedāvātās atpūtas iespējas – zemūdens niršana, atpūta pludmalēs, tenisa, futbola laukumi, skvošs, dažādi baseini. Var izīrēt namiņus un atpūsties kopā ar ģimeni vai draugiem uz kādas no saliņām.
Gunungmulu Nacionālais Parks - iekļauts UNESCO kultūras mantojumu sarakstā. Nozīmīgs ar lielu augu dažādību un klintīm. 52,864 ha liela platība ietver 17 veģetācijas zonas, no kurām 3,500 dažādi vīteņaugi, 109 palmu sugas.295 km garumā dažāda lieluma alas nodrošina iespaidīgus skatus un ir mājvietas svīrēm un sikspārņiem. Saravakas kambaris ir lielākais zināmais alas kambaris pasaulē ( 600 m., 415m., un 80 m. augsts ).
Lielisku atpūtu pludmalē nodrošina kāda no piekrastēm.
Pludmales Rietumu krastā mainās no smilšainām, oļainām vai arī vienlaicīgi gan smiltis, gan oļi. Šīs piekrastes pludmales piedāvā dažādas ūdens aktivitātes kā izbraucienus ar laivām, ūdensslēpošanu, banana – boat braucienu. Šī krasta ūdeņi ir salīdzinoši mierīgi un droši peldēšanai.
Austrumu krasta pludmales tiek uzskatītas par skaistākajām Malaizijā. Smiltis ir smalkas un maigas. Šajā krastā ir daudz nošķirtu pludmaļu, kuras ļauj izbaudīt privātu atmosfēru. Dienvidķīnas jūras klātbūtne saviļņo ūdeņus un vairākās vietās pludmales nav piemērotas peldēšanai.
Malaizijas Austrumu pludmales ( Borneo) ir diezgan līdzīgas Rietumu krasta pludmalēm. Šeit var vērot diezgan interesantu floru un faunu. Laba tūrisma infrastruktūra. Dažās vietās uz salas ir brīdinājumi, ka jāuzmanās no krokodiliem.
Lieliskas niršanas vietas piedāvā mazās saliņas ar kristāltīro ūdeni, rifiem un košām, krāsainām zivtiņām.
Dažādām kultūrām dzīvojot līdzās, Malaizija spēj pārsteigt ar reliģisko celtņu daudzveidību. Viens no veidiem, kā ceļotājiem iepazīt dažādas reliģijas ir svētvietu apmeklēšana. Apskatei iecienītākās svētvietas:
Džerai - atrodas Pinangas ziemeļos un tajā atrodas 6.gs. Celta hinduistu svētnīca.
Ipohas alu tempļi – atrodas Ipohā. Šajā tempļu kompleksā atrodas Perak Tonga templis, ko rotā daudzas Budas figūras, kā arī žēlsirdības dievietes tēls. Iebūvēts klintī ir Sam Poh Tonga templis, kurā atrodas Budas statuja pusguļus pozā.
Čeng Hoon Tengs – uzcelts 1646.g.m.ē. un atrodas Kualalumpuras tuvumā. Senākais ķīniešu templis Malaizijā un tā nosaukums nozīmē “Mūžīgi zaļo mākoņu templis”.
Niahas alas – šīs alas ir apdzīvotas aptuveni jau 40 000 gadus un tajās atrodami klinšu zīmējumi, kuros attēlotas mazas kanoe laivas, kas tika izmantoti kā zārki. Izveidojušās 1.gt.p.m.ē.
Batu templis – svētceļnieku galamērķis, hinduistu svētvieta, kas ierīkota dabiskā grotā, uz kuru ved 272 pakāpieni. Hinduistu svētkos šeit sapulcējas ticīgie, lai godinātu Šivu un viņa dēlu Subramandžamu.
Apmeklējot dažas no svētvietām, sievietēm ir jānosedz pleci, rokas un jānēsā gari svārki vai garas bikses.
Malaizijas virtuvē ir jūtama gan Taizemes, Ķīnas, Indonēzijas un pat Portugāles ietekme. Maltītes ir salīdzinoši lētas un restorāni ir pieejami gandrīz visās tūristu iecienītākajās vietās. Ēdiens, ko parasti pasniedz gan brokastīs, gan pusdienās ir Nazi lemaks - kokospienā vārīti rīsi kopā ar dažādām piedevām: vistas gaļa, zivis, garneles, zaļumi. Pēc izvēles var pievienot grilētas zivis un dažādas mērces.
No dzērieniem izvēlas sojas pupu pienu, cukurniedru sīrupu, kokospienu , papaijas, mango, gucilas un ananāsu sulas. Īpatnējs ir auglis durian, par kuru saka: “smird pēc elles, bet garšo debešķīgi”. No alkoholiskajiem dzērieniem priekšroku dod rīsu un palmu vīniem.
Malaizija pasaules uzmanību ir pievērsusi ar izveidoto Sepangas trasi, kas izveidota netālu no Kualalumpuras praktiski tukšā vietā. Šī trase ir tapusi sadarbībā ar Malaizijas valdības atbalstu izveidojot modernu infrastruktūru. Tās segums ir ļoti labā kvalitātē un pietiekami plaša. Sepangas trasei ir raksturīga viegla piekļūšana, labi iekārtoti boksi, labi izvietoti pagriezieni un vairākas taisnes. Skatītājiem sēžot tribīnēs, ir iespēja vērot sacensības pat tālākajos trases nostūros pateicoties līdzenajam izvietojumam. Trases garums – 5,542 km un apļu skaits distancē – 56
Šajā trasē tiek rīkotas gan Grand Prix, gan Formula 1 sacensības.
Malaizijā tūrisma industrija ir viena no vadošajām valsts ekonomikā un tā spēj nodrošināt atbilstošu servisa līmeni pēc nepieciešamības. Viesnīcas pārstāv visu naktsmītņu veidus – nodrošinot iespēju ceļotājiem izvēlēties sev piemērotāko.
Reģistrējoties viesnīcā var tikt pieprasīts naudas depozīts 100 – 300 EUR apmērā, un ja nav bijuši papildus izdevumi (telefona sarunas, pakalpojumi) tiek pilnā mērā atdots dodoties prom.
Ceļojot un nakšņojot dažādās vietās, ir iespējams izbaudīt vietējo kultūru apmetoties kādā no Garajām mājām Saravakas un Sabaras upes krastos. Šīs ēkas izmitina cilvēku kopienas zem viena gara jumta, kur telpa ir atdalīta ar plānām sienām. Ikviens ir laipni sagaidīts un izmitināts par brīvu, tomēr ir ieteicams paņemt līdzi kādu mazu dāvaniņu kā pateicību par uzņemšanu.
No lielākajām Eiropas pilsētām ir pieejami tiešie lidojumi – Amsterdama, Frankfurte, Londona, Vīne u.c. Kombinējot ceļojumus, var izvēlēties pārsēšanos caur Bangkoku.
Izlidojot no valsts ir jānomaksā lidostas nodeva iekšzemes pārlidojumiem 5 MYR, ārvalstu lidojumiem būs jārēķinās jau ar 50 MYR.