29 700 300
67 700 300

Maroka

Atpūta Marokā ir īsts austrumu piedzīvojums, kuru aizrauj tās vēsture, māksla, krāšņie paklāji, rokdarbi un tirgus laukumi. Maroka ir fantastiska valsts ar krāsainu pagātni, kur tās iezīmes vērojamas arhitektūrā, visās šīs valsts pilsētās. Tajā vienlaicīgi var izbaudīt Atlasa kalnu sniegotās virsotnes un Sahāras tuksneša burvību.

Atrašanās vieta: Pie Atlantijas okeāna un Vidusjūras Āfrikas ziemeļaustrumos, kur ziemeļos robežojas ar Spāniju, ko atdala Gibraltāra šaurums un austrumos ar Alžīriju.
Platība: 446 550  km2
Galvaspilsēta: Rabata
Iedzīvotāju skaits: 32 649 130 (2013.gada jūlijs)
Vidējais iedzīvotāju vecums:
vidēji: 27,7 gadi
vīrieši: 27,1 gadi
sievietes: 28,2 gadi (2013.g.)
Valsts valoda: Arābu berberu dialektā, biznesa valoda-franču, dzirdamas arī spāņu un angļu valodas.
Reliģija: Islāms 99%, kristieši 1%
IKP: $ uz 1 iedz. 5,200 (2012.g.)
Valūta: Marokas dirhēms (MDH)
Valsts pārvaldes forma: Konstitucionālā monarhija
Augstākais punkts: Jebel Toubkal 4165 m
Lielākās pilsētas: Kasablanka (3,397,000), Feza (941,800), Marrākeša (755,200)
Reljefs: Marokas lielākā daļa ir kalnainā apvidū, vidējais augstums ir 800 metri virs jūras līmeņa. No dienvidrietumiem līdz ziemeļaustrumiem stiepjas Atlasu kalnu grēda. Uz dienvidiem no Atlantijas okeāna atrodas akmeņains plato, kurš uz dienvidaustrumiem pāriet smilšainajos Sahāras līdzenumos. Marokas teritorijā raksturīga seismiskā aktivitāte, nereti zemestrīces ir postošas.
Dabas resursi: fosfāti, dzelzs rūda, mangāns, svins, cinks, zivis, sāls.
Klimats: Subtropu Vidusjūras klimats. Kalnu apgabalos temperatūra bieži ir zem nulles un lielākoties kalnu grēdas cauru gadu ir sniegotas. Ziemeļu Marokā ziemas ir mitras un lietainas, bet dienvidos sausas un aukstas. Ziemā vidējā temperatūra ir 21° C un vasarā 38° C.
Vakcinācijas prasības ceļojot uz šo valsti: A un B hepatītu, vēdertīfs, difterija, poliomielīts, malārija.

Rabata ir valsts galvaspilsēta. Tās interesantākās un ievērojamākās vietas ir saglabājušās no 12. gadsimta, savulaik šo pilsētu vietējie sultāni izmantoja kā bāzes nometni Spānijas iekarošanas laikā. Pilsētā jūtama gan eiropiešu, gan musulmaņu ietekme, kas nākusi no franču okupācijas laika, kad Rabata arī kļuva par Marokas galvaspilsētu. Ievērojamākās vietas pilsētā ir Hansa tornis - Lielās mošejas nepabeigtais minarets, Nacionālās Mākslas muzejs „Kasbah des Qudais”, kurš atrodas Atlantijas okeāna krastā, kāda no viduslaiku pilīm. Markas lieliskākais arheoloģiskais muzejs ir senās pilsētas Salasas drupas, kuras atrodas blakus pilsētas mūriem. Galvaspilsētas centrs tūristiem piedāvā jaukas, lētas viesnīcas un restorānus, kuros var nobaudīt nacionālo virtuvi.
Kasablanka atrodas Atlantijas okeāna krastā Marokas rietumos. Kasablanka ir Marokas lielākā pilsēta un sestā lielākā pilsēta Āfrikā. Tā tiek uzskatīta par osta un biznesa centru Marokā.

Feza ir ceturtā lielākā pilsēta Marokā un viena no vecākajām pilsētām Āfrikā. Tā ir populāra ar mazo ieliņu labirintu, kur to ir 9400. Pilsēta ir bagāta ar daudzajiem veikaliņiem, kur tirgojas vietējie tirgoņi. Vecpilsēta ir viena no lielākajām viduslaiku pilsētām pasaulē, kuru vēl iespaidīgāku padara pilsētas vārti un mūri.
Pilsēta ir pazīstama ar tās ādas izstrādājumiem. Ādas miecētavas atrodas vecpilsētā un tās strādā jau kopš viduslaikiem. Ādas izstrādājumu veikalos atradīsiet interesantas rokas somas, jakas, čības un daudz ko citu.
Pilsētā ir 3 muzeji – Nejarines koka darinājumu muzejs ar mazu kafejnīcu; Dar Batha muzejs, tur atrodas interesanti mākslas darbi, īpaši interesanti liekas tradicionālie Fezas zilie podiņi; Belghazi muzejs ir līdzīgs kā Dar Batha muzejs, bet tajā var arī nopirkt mākslas darinājumus, tas atrodas pils telpās.
 
Marrākeša atrodas netālu no sniegotajiem Atlasa kalniem, bijusī impērijas pilsēta Marokā, pazīstama kā „Red City”. Pilsēta apkopo senatnīgo ar mūsdienīgo, to ieskauj tirgus laukumi, kur tirgi tiek uzskatīti par labākajiem pasaulē, un ielu mākslinieki-akrobāti, dejotāji, mūziķi un čūsku dīdītāji un pilsētas mošejas. Rosība pilsētā notiek gan dienā, gan naktī.
Asāku izjūtu cienītājiem Atlasu kalni ir lieliska vieta alpīnismam, kā arī kalnu tūrisma maršrutiem. Ziemas sezonā ar slēpošanu var nodarboties Marokas populārākajā slēpošanas kūrortā Oukaimedenā. Marokas pludmales ir vienas no iecienītākajām sērfotāju vietām pasaule.
Apmērām 30 minūšu gājienā no vecpilsētas atrodas Majorelles dārzi. Tajā aug reti augi visspilgtākajās krāsās. Dārzu ierīkoja franču gleznotājs Jardins Majorelle. Majorelles darbnīcā ir ierīkots mazs muzejs veltīts islāma mākslai. Majorelle nomira 2008. gadā un viņa pelnus izkaisīja dārza teritorijā.

Šefšāvna – šī kalnu pērle atrodas pašā Marokas Rifu kalnu sirdī. Pilsēta ir ievērojama ar savām greznajām vecpilsētas ēkām. Ieliņas un lielākā daļā vecpilsētas ēku ir nokrāsotas dievišķīgā debesu zilā krāsā. Kalni, kas paveras pāri katrai bruģu ieliņai, izskatās majestātiski. Pilsētas galvenais laukums ir pilns ar kafejnīcām, pie laukuma atrodas mošeja un cietoksnis Kasbah ar muzeju un dārziem. Nedaudz ārpus centra atrodas ūdenskritums, kur vietējās sievietes iet mazgāt drēbes.

Merzouga – mazā, smilšainā pilsētiņa uz Sahāras tuksneša robežas ir populārākā vieta Marokā, kur izpētīt Sahāras tuksnesi. Smilšu kāpas liksies pazīstamas, ja esat redzējuši filmas – „Sekss un lielpilsēta 2”, „Mūmija” vai „Sahāra”. Maroka kopuma ir populāra vieta, kur uzņem filmu vai seriālu tuksnešu ainas, piemēram, pilsētā Varzāzāta pašlaik tiek filmētas ainas pasaules populārākajam seriālam – „Troņu spēles”.
Nakšņot var beduīnu teltīs vai luksusa teltīs. Pavasarī šeit var manīt flamingo sezonālajā ezerā netālu no Merzougas. Pašā pilsētā nav daudz ko apskatīt, bet cilvēki šeit brauc, lai izbaudītu tuksneša dzīvi – to var izdarīt braucot ar kvadracikliem vai kamieļiem pa lielajām smilšu kāpām, apciemot klejotājciltis un iepazīties ar viņu kultūru - kulinārijas brīnumi un muzikālās izrādes, nakšņojot tradicionālajās teltīs. Ir iespēja arī pavērot tuksnesi no gaisa balona, šis karstais piedzīvojums pavērs visskaistākos panorāmas skatus uz tuksnesi.

Meknesa atrodas Marokas ziemeļos, tās 9.gs. vecpilsēta ir ieskauta 21.gs pilsētā. Bijusī Marokas galvaspilsēta glabā ievērojamus vēstures mantojumus – Moulana Ismaila mauzolejs; Bab Mansour – viens no vislabāk saglabātajiem pilsētas vārtiem Marokā; Dar Jamai marokiešu mākslas muzejs; fascinējošas romiešu apmetnes Volubilis drupas ar kolonnām un tempļu paliekām; vecpilsēta ar saviem ielu labirintiem – nodēvēta par „veco arābu kvartālu”. Maroka ir pazīstama ar savām riādam – tās ir greznas tradicionālas mājas ar balkoniem, no kuriem nereti paveras ainaviski skati uz pilsētu, un iekšpagalmu, kur atrodas strūklakas vai baseini. Bahia Riādas apmeklējums Meknesā ir ļoti labs sākums, kur iepazīt marokiešu kultūru un dzīves stilu.

Nacionālā virtuve. Reliģiskā pārliecība - islāma ticība ļoti ietekmē marokiešu nacionālo virtuvi. Cūkgaļa un alkohols neatbilst šai pārliecībai, tādēļ ēdienkartē tie ir aizliegti. Drīkst ēst zivis, liellopu, putnu, kazas, aitas, kamieļa un bifeļa gaļu, un tikai tad, ja dzīvnieku ir nogalinājis musulmanis. Viens no nacionālajiem ēdieniem ir Kebab Koutbane, kurš pagatavots no liellopu gaļas, sīpoliem, olīvām, koriandra un citām garšvielām. Marakešas kuskuss – no mannas, lēcām un putna gaļas. Vēl vieni no populāriem ēdieniem ir nacionālā zupa harira un baklažānu salāti. Saldajā ēdienā ir jāpagaršo kokosriekstu kūka, kas pagatavota marokāņu gaumē un dažādie medus izstrādājumi. Pie ēdiena parasti tiek pasniegtas dažādas augļu sulas un tējas.

Maroka uz kartes

Celojumi: Maroka