Meksika

Meksika
Acteku un maiju šūpulis; Čičenica, Tenočtitlana, Palenki ir augsti attīstīto indiāņu pēdas, šokolādes un tekilas dzimtene;  kafijas dzeršanas tradīcijas, svētki un krāšņie tērpi;  asie, kaislību pilnie ēdieni, dejas, mūzikas ritmi; plaši tuksneši ziemeļos, sniegotas kalnu kores vidusdaļā  un tropiskie meži un tūristu piepildīti līči dienvidos…Tik daudzveidīga savā skaitumā, koša krāsainībā, dzīvesprieka piesātināta un karstasinīgu cilvēku apdzīvota, Austrumu piekrastes kūrorti Kankūna, Kozumelas sala un Maiju rivjēra ir slaveni ar savu vilinošo skaistumu, sniegbaltajām pludmalēm, kuru smiltis vienmēr ir vēsas; mariači mūzikas skaņu, maiju un acteku kultūras garu sargāta zeme… Akapulko nekad neaizmieg, bet Mehiko nekad neskumst…

Ģeogrāfiskais stāvoklis: atrodas Ziemeļamerikas dienvidos, un valsts dienvidi iesniedzas Centrālamerikā. Meksika ir Latīņamerikas valsts ar bagātu dabas daudzveidību un kultūru. Rietumu krastu apskalo Klusais okeāns. Austrumi robežojas ar Kubu, Jamaiku un krastus apskalo Meksikas līča ūdeņi. Ziemeļi robežojas ar ASV, Dienvidi - ar Gvatemalu un Belizu. Valsts Dienvidu daļā starp Karību jūru un Meksikas līci iestiepjas Jukatanas pussala.

Platība: 1 964 375 km2

Galvaspilsēta: Mehiko

Iedzīvotāji: 131,525,885 (2022.gads)

Rasu sastāvs: metisi (spāņu un Amerikas indiāņu pēcteči) 60%, indiāņi 30%, eiropeīdi 9%, citi 1%

Valsts valoda: spāņu

Reliģijas: Saskaņā ar 2020. gada tautas skaitīšanu aptuveni 78 procenti iedzīvotāju sevi uzskata par katoļiem (salīdzinājumā ar 83 procentiem 2010. gadā); 11 procenti kā protestanti/kristieši evaņģēliski; un 0,2 procenti citu reliģiju, tostarp jūdaisma, Jehovas liecinieku, Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcu.

IKP/PP:  $ uz 1 iedz. 10,405 (2020.gads)

Naudas vienība: Meksikas peso (MXP)

Valsts pārvaldes forma: prezidentāla federatīva republika

Zemākais punkts: Laguna Salada -10 m z.j.l.

Augstākais punkts: vulkāns Orisaba 5700 m v.j.l.

Lielākās pilsētas: Mehiko, Ekeitpeka, Gvadalahara, Verakrusa

Reljefs: Kopumā valsts teritorija atrodas uz plato ar vidējo augstumu 3000 m v.j.l. Valsts mugurkaulu veido Kordiljeru kalnu grēdas dienvidu  daļa. R daļā Meksikas līča piekrastē stiepjas Meksikas zemiene. Valsts vidieni aizņem Sjerramadres kalnu grāda ar tās rietumu un austrumu nogāzēm. Dienvidos ir Tevantepekas zemesšaurums. Valsts vidienē plešas tuksneši.
Dabas resursi: nafta, zelts, varš, sudrabs, kokmateriāli, dabasgāze, cinks, dabas ainavas
Klimats: ietilpst tropu un subtropu klimata joslās. Augstienēs un zemienēs vidējā mēneša temperatūra ir augsta: janvārī no +21°C -+25 °C (Kalifornijas līča rajonā par 2°C -4 °C zemāka) līdz +27°C - +28°C grādiem jūlijā. Kalnos attiecīgi no +8°C -+14°C līdz +16°C - +20°C. Vidējā diennakts temperatūra Mehiko pilsētā janvārī  ir +11,6°C, maijā +17, 4°C. Meksikas austrumu piekrastes līdzenumus mēdz traucēt tropiskie cikloni, īpaši augusta beigās, septembrī un oktobrī.
Piesardzības pasākumi: Nav īpašu prasību ceļotājiem attiecībā uz vakcināciju, izņemot dažus lauku reģionus, kur iespējams malārijas  pārnešanas risks, bet parasti tos tūristi neapmeklē. Tie ir: Čjapasas, Kvintana Roo, Sinaloa un Tabasko štatu apvidos. Mērens risks ir Čivavas, Durango, Najaritas, Oohakas un Sonoras štatu apvidos; zems risks ir Kampečes, Gerrero, Mičoakanas un Halisko štatos. Lai gan krāna ūdens Meksikā skaitās dzerams, ieteicams labāk dzert attīrītu ūdeni no pudelēm, kuras tiek pārdotas veikalos.

* Valsts nosaukums radies no acteku varenā dieva – Meksitli vārda.

* Vispopulārākie sporta veidi ir futbols, bokss, vēršu cīņas un beisbols, kas tika aizgūti no citām tautām. Visīstākais meksikāņu sporta veids ir charreira, kas atgādina rodeo.

* Svētki jeb fiestas ir populāras katrā ciemā. Katram ciemam ir savs svēto aizbildnis. Svētā patrona dienā ciemā notiek krāšņi svētki. Kopumā valstī ir 115 dienas, kas veltītas kādam no svētajiem. Svētkos savijušās gan kristiešu, gan indiāņu tradīcijas.

Mehiko - Meksikas galvaspilsēta, pati lielākā pilsēta uz Zemes. Šeit brīnumainā harmonijā sadzīvo trīs kultūras: pirmsspāņu, koloniālā un mūsdienīgā. Pilsēta atrodas augstu virs jūras līmeņa kalnu ieskauta, un lielais motorizēto braucamrīku daudzums rada lielas ekoloģiskas problēmas-gaisa piesārņojumu jeb smogu. Uz ielām ikdienišķs skats ir - kāds no vecākiem ved savu atvasi uz motorollera, un uz deguna uzlikti respiratori, lai sevi pasargātu no gaisa netīrumiem. Uz ielām ik pa gabalam ir izvietoti skābekļa aparāti. Paseo de la Reforma ir Mehiko slavenākā iela, kurā atrodas kafejnīcas un restorāni, viesnīcas un teātri, un daudzas augstceltnes.

Mehiko ir bagāta ar daudzām arheoloģiskām un vēsturiskām vietām, kuras ir iespējams apmeklēt. Viena no interesantākajām vietām - pilsētas vēsturiskais centrs, uzcelts tajā pašā vietā, kur atradās senā Tenočitlana. Centrālais Sokalo laukums ir pilsētas sirds un vieta, kur sāka veidoties Mehiko. Tas ir otrais lielākais pasaulē. Lieliska arheoloģijas ansambļa ieskautā laukuma plašā panorāma padara to par vienu no skaistākajiem antīkajiem laukumiem pasaulē. Savukārt Katedrāle ir lielākā Latīņamerikā. No vienas laukuma puses paceļas Nacionālā pils. Katedrāle laukuma centrā, kas būvēta uz acteku tempļa pamatiem, dienu no dienas pamazām grimst… Pilsēta piedāvā apskatīt Antropoloģijas muzeju, kas ir ultramodernā stilā būvētais muzejs ir viens no labākajiem pasaulē, kurā glabājas Meksikas arheoloģijas un mākslas vērtības. Muzeja unikālo bagātību eksponēšana, izmantojot mūsdienīgās metodes, padara tā apmeklējumu par aizraujošu ceļojumu tālā Meksikas vēsturē. Olmeki, tolteki, teotivakānieši,maiji, zapoteki, acteki – tās ir tikai dažas no pirmskolumba Meksikas indiāņu kultūrām…

Mehiko ir daudz muzeju (Antrapoloģijas un Vēstures, Mūsdienu Mākslas, Vēsturiskais utt.), teātru, kā arī daudz restorānu un krāsainu dabas stūrīšu, piemēram, Sočimiļko, kur var izmēģināt meksikāņu nacionālo virtuvi un apmeklēt unikālo ziedu tirgu un pavizināties ar tradicionālajiem "činampas" pa gleznainiem kanāliem.

Trīs kultūru laukums atrodas Tlatelolko pilsētā netālu no Mehiko. Laukumu projektējis Mario Pāni un tas tika pabeigts 1964. gadā. Tā nosaukums cēlies no trīs dažādos posmos celtajām fascinējošām ēkām - acteku piramīdas un tempļi, baznīcas un mūsdienu spāņu bloku māju.

Saules un Mēness piramīdas ir iespaidīgas pēc izmēriem, un atrodas Teotivakanā netālu no Mehiko. Tās ir senas, sakrālas celtnes ar indiāņiem vien zināmu rituālo nozīmi. Piramīdu sānos stiepjas kāpnes uz virsotni. Teotivakāna ir viena no visvairāk pieminētajām un apmeklētajām arheoloģijas vietām Mehiko tuvumā. Grandiozās Mēness un Saules (trešā lielākā pasaulē) piramīdas ir liecības par tautu, kas šeit izveidoja ievērojamu reliģijas rituālo centru, bet nav zināmi visi “kad” un “kāpēc” šī kultūra izzuda…

Čolula atrodas 10 km uz rietumiem no Pueblas. Kādreiz te atradās Tepanapas piramīda – vislielākā, kāda jelkad uzbūvēta. Tepanapa un Teotivakāna savā uzplaukuma laikā bija lielākās pilsētas centrālajā Meksikā.

Puebla, viena no piecām nozīmīgākajām Spāņu koloniālajām pilsētām, dibināta 1531. gadā apgabalā, ko sauc par Cuetlaxcoapan, kas nozīmē "kur čūskas maina ādu”. Puebla ir 4. lielākā metrapole Meksikā un ir nozīmīgs valsts industriālais rajons. Pilsētas vēsturiskais centrs iekļauts UNESCO pasaules kultūras mantojumu sarakstā.

Caur kalnaino Vidusmeksikas apgabalu vijas ceļš uz saulaino Uahakas ieleju. Te atrodas Monte Alban – antīkais ceremoniju centrs. Tas atrodas kalna virspusē ar lielisku skatu uz apkārtni un Uahakas pilsētu. Arheloģiskās liecības vēsta, ka olmeku ciltis šeit dzīvojušas jau ap 1200. g. p.m.ē. Uahakas (Oaxaca) ir iespaidīgā baroka stilā būvētā Santo Domingo baznīca ar zelta plāksnēm dekorēto interjeru ir vēl viens meksikāņu dievbijības apliecinājums. Pilsētas tirgus ar vienreizīgo smaržu, garšu daudzkrāsainību, sienāžu kaudzēm un cilvēku rosību mērenos latviešus nevar atstāt vienaldzīgus. Meckala degustācija – vai meckals garšo tāpat kā tekila, noskaidrot var tikai Uahakas ielejā…

Uahaka ir pazīstama kā viena no labākajām Dia De Los Muertos(Mirušo piemiņas svētki) festivālu rīkotājām Meksikā, šie svētki tiek svinēti arī daudzviet Latīņamerikā. Meksikā šo svētku saknes aizsākās jau tūkstošiem gadu atpakaļ, tos svinēja pirmatnējās kultūrās - sapoteki un acteki. Uahakā Mirušo piemiņas svētki sākas oktobra beigās, ģimenes sakārto kapus un gaida garu atgriešanos. Šajā laikā kapi un mājas tiek izgreznoti ar puķēm un citām dekorācijām, kā arī kapsētās tiek atstāti ziedojumi gariem.

Arbol del Tule – viens no resnākajiem ciedru kokiem pasaulē. Vietējie bērni, indiāņu pēcteči, jums ar saules zaķīša palīdzību palīdzēs saskatīt koka formās augļu, dārzeņu vai dzīvnieku figūras… tikai mazliet jāpiepūlē iztēle.

Akapulko ir ostas pilsēta un slavens kūrorts, izvietota 418 km attālumā no Mehiko un ir viena no svarīgākajiem tūrisma centriem. Siltais klimats un paradīzes skatiem bagātās  pludmales piesaista tūkstošiem tūristu no visas pasaules. Ir vērts pabūt Akapulko, lai redzētu slaveno uzvedumu  "La Quebrada", kad no gleznainās 50 m augstās akmens kraujas, vietējie drosmīgie lēcēji metās  bangojošajos piekrastes viļņos. Daudz sportiskas  izklaides, nakts centri, diskotēkas, restorāni un veikali ir kā radīti, lai cilvēki šeit justos lieliski un būtu vēlme atgriezties vēl un vēl.

Tasko ir skaista koloniālā pilsēta starp kalniem un ūdenskritumiem. Pilsēta tika uzcelta uz sudraba raktuvēm, un tas nodrošinājis pilsētas attīstību. Vēl tagad tās prasmīgie meistari turpina izgatavot neticamus izstrādājumus. Sv. Priskas dievnams ir slavens ar savu izsmalcināto arhitektūras stilu un ir izdaudzināts kā viens no skaistākajiem dievnamiem visā Meksikā. Ir patīkami pastaigāties pa lielajām gleznainajām ielām, kur pārdošanai ir izlikti vietējo meistaru darbi, un izbaudīt maigo klimatu un turienes skaistās ainavas.

Merida ir Jukatanas štata galvaspilsēta, šarmanta ar šaurām ieliņām, koloniālā laika ēkām, ēnainiem parkiem. Tiek saukta par Balto pilsētu, jo būvniecībā izmantots baltais kaļķakmens un gaišās krāsas. Tā atrodas Jukatanas pussalas ziemeļrietumos.  Šī pilsēta tika dibināta XVI gs., maiju senās pilsētas - Tiho vietā. Šeit ir mierīga, provinciāla atmosfēra, no dažādām pusēm var dzirdēt tradicionālā mūzikas instrumenta "marimba" skaņas.  Pilsēta piedāvā baudīt īstu meksikāņu garu  Centrālajā tirgū, kas ir viena no ievērojamākajām vietām pilsētas apmeklētājiem. Iespaidīga ir tirgus piedāvājuma daudzveidība: garšvielas, tropiskie augļi, gaļas produkti, slavenie Jukatanas šūpuļtīkli, ar košām krāsām izšūtas, šī štata nacionālās kleitas, suvenīri. Starp visinteresantākajām vietām pilsētā minams Antropoloģiskais muzejs, Valdības pils, Monteho Māja un Prospekts ar senām un krāšņām rezidencēm franču stilā un Kultūras Pils. Pilsētas ēstuvēs, restorānos savas garšas kārpiņas var palutināt ikviens ar jukataniešu nacionālajiem ēdieniem. Daudz dabas brīnumu piedāvā pilsētas apkaime. Te ir arheoloģiskās zonas, kas saistītas ar maiju kultūru un koloniālās arhitektūras pieminekļi.

Bonampaka – senā maiju pilsēta, kas atrodas dziļi džungļos uz dienvidiem no Palenkes, netālu no Gvatemalas robežas, kļuvusi sasniedzama tikai pēdējos gados, kad tika izveidots jauns ceļš Carretera Frontera. Bonampaka slavena ar sienu freskām.

Morēlija ir krāšņa pilsēta Mičoakāna štatā. Tā atrodas auglīgajā ieplakā starp divām lielākajām Meksikas pilsētām – Mehiko un Gvadalahara. Morētija arī mūsdienās saglabā izcilu Spāņu koloniālās pilsētas tēlu. Pilsētas galvenajā laukumā atrodas varenā Morēlijas katedrāle, kas celta no brūni-rozā vulkāniskajiem akmeņiem. Katedrāle celta Baroka stilā un tās azuleju rotātais kupols ir neatvairāms. Šajā katedrālē atrodas daudz skaistu gleznojumu un svētu priekšmetu. Ar meksikāņu vēsturi, it īpaši kolonizācijas periodu, ļoti labi iepazīstinās pilsētā esošie muzeji - Reģionālais muzejs, Štata muzejs, Kolonizācijas mākslas muzejs un Kultūras māja.

Jukatānas pussalā ir liels dabas ainavu klāsts, un  katrs var izvēlēties sev tīkamāko. Kvantanarū štatā, piemēram, neviens augs nav augstāks par metru, jo visu nopostījuši orkāni, un augiem nav kur dzīt dziļas saknes, jo štatā ir klinšaina pamatne. Čjapasā ir īsti džungļi un lietus meži.. Jukatānas un Kvantanarū štatā dzīvo daudz mierīgākie maiju pēcteči, taču Čjapasā un Tobasko mitinās jau stereotipiskāki meksikāņi, un tur arī ir nelabvēlīgāka kriminogēnā situācija, kas gan tiešā veidā neapdraud tūristus.

Kozumela ir viena no lielākajām Meksikas salām, tā atrodas 20 km uz ziemeļaustrumiem no Jukatānas pussalas. Salas plašie līdzenumi ir klāti ar zaļiem krūmājiem, krastos ir greznas balto smilšu pludmales ar zaļganzilu jūras ūdeni. Pateicoties baltajām koraļļu smiltīm, ūdens salas krastos ir kristāldzidrs. Salas lielākajā pilsētā atrodas muzejs, kura izstādēs var iepazīties ar salas vēsturi un ģeogrāfiju, kā arī fascinējošu zemūdens pasauli. Salas iekšienē atrodas dzidrs ezers, ko maiji nosaukuši par „mazo jūru. Ar pazemes ūdens kanālu palīdzību, ezers ir savienots ar jūru un ir populāra vieta uz salas, kur peldēt un snorkelēt. Uz salas ir vairākas niršanas vietas ar aizraujošām koraļļu ainavām un zemūdens dzīves skatiem. Salas apkārtnē, it īpaši džungļos, slēpjas seno maiju kultūras pieminekļi.

Kankūna. Neskatoties uz to, ka šī ir pavisam jauna pilsēta, tā jau ir pārtapusi par vienu no slavenākajiem kūrortiem pasaulē. Te ir vairāk kā divsimt dažādu kategoriju viesnīcas.  Kankūna dalās divās daļās: viena (pilsētas centrs) atrodas kontinentā, otra (viesnīcu zona) izvietota uz zemes mēles, kas savienota ar kontinentu ar diviem tiltiņiem un nodalīta no tā ar Ničuptes ezeru.  Vienmēr vēsās un pienbaltās smiltis apskalo Karību jūras dzidrais ūdens. Jukatanas pussalā, kur atrodas arī Kankūna,  var iegrimt džungļos, iepazīties ar dzīvniekiem un putniem, apmeklēt gleznainās alas un "senotes" (tikai šai pussalai raksturīgi ūdens veidojumi). Viesu rīcībā ir liela restorānu izvēle, diskotēkas, komerciālie centri, veikali ar suvenīriem un daudzveidīgas sporta un ūdens izklaides.

Maiju Lielais Koraļļu Rifs stiepjas gar visu Kintana Roo štata piekrasti, kur atrodas Kankūna. Tas ir otrs lielākais Koraļļu rifs pasaulē aiz Austrālijas Lielā Barjerrifa. Siltie tropu klimata ūdeņi veicina koraļļu augšanu, vairošanos un bagātas zemūdens pasaules veidošanos. Krāsaino zivju un lielisko zemūdens ainavu bagātība aicina šeit aizrautīgos zemūdens peldēšanas cienītājus no visas pasaules.

Čičen-Ica ir visā pasaulē populārā arheoloģiskā zona, un  viens no galvenajiem maiju kultūras centriem, atrodas 205 km no Kankūnas pilsētas. Vienas no galvenajām un iespaidīgākajām Čičen-Icas celtnēm ir latviskajā variantā tulkotās - Kukulkana piramīdas, Bumbas Spēļu vieta, Karavīru māja ar Tūkstošs kolonnu kompleksu, Observatorija, Priesteru Māja un Svētā Aka, kas tika izmantota reliģiozām ceremonijām un upurēšanai. Unikālais arheoloģijas komplekss ir maiju kultūras varenības, inteliģences un reliģiozitātes dzīvs piemērs, un to apliecina viņu dziļās zināšanas daudzās zinātnes jomās. Maiju priesteri šo garīgo ceremoniju un rituālu centru būvējuši, balstoties uz izcilām zināšanām ne tikai celtniecībā, bet arī matemātikā un astronomijā. Par to liecina īpašie piramīdu izmēri, pakāpienu skaits un novietojums pret noteiktu debess pusi. Katrs, kurš uzkāps galvenās piramīdas Kukulkan virsotnē, sajutīs šīs vietas īpašo gaisotni.
Formēšanās laiks ( 500. g. p. m. ē. – 320 gadam mūsu ērā ) maiju kultūrā raksturīgs ar lielu ceremoniju centru rašanos. Tika  uzlabots 365 dienu saules kalendārs, kas sastāvēja no 18 mēnešiem.
 
Tulum atrodas 131 km no Kankūnas uz dienvidiem. Pilsēta ir svarīgākais senā perioda maiju kultūras piemineklis. Pilsētu no vienas puses sargā aizām bagāts krasts un koraļļu rifi, bet no parējām trijām pusēm - mūra siena.

Koba atrodas apmēram 167 km no Kankūnas, un ir viena no lielākajiem reliģiozajiem un komerciālajiem centriem. Lai gan šis komplekss pēc sava lieluma ievērojami pārsniedz Čičen-Ica, tas ir uzstādīts tikai daļēji un lielākā daļa celtņu, kā iepriekš, aizauguši ar džungļiem. Noslēpumainība vietai piešķir īpašu skaistumu.

Sonoras tuksnesis iestiepjas arī ASV teritorijā. Te aug milzīgi saguaro kaktusi, dzelkšņaini krūmi, no indīgiem iemītniekiem var sastapt klaburčūskas un skorpionus.

Škaret ir dabas rezervāts kā priekšstats par to, kāds izskatās  paradīzes stūrītis. Atrodas 72 km no Kankūnas, savā laikā tā bija  viena no maiju tautas svētākajām vietām un ostām. Te var sastapt daudz ko interesantu: pazemes upes, kurās var arī peldēties, īpatnējas formas jūras līči un ezeri, muzejs, maiju pilsētiņa, uz kuru ved līkumota pazemes eja, tropiskais akvārijs, salas ar jaguāriem un pumām, dārzs ar taureņiem, zooloģiskais dārzs ar tropiskiem putniem, botāniskais dārzs un daudz kas cits.

Vara kanjons ir kanjonu grupa, kas sastāv no 6 atsevišķiem kanjoniem. Kanjonu grupa atrodas Čihuahua štata dienvidrietumu reģionā. Kopējā Vara kanjonu sistēma ir lielāka un atsevišķas daļas ir dziļākas nekā Arizonā, ASV atrodošais Lielais kanjons. Kanjonu sistēmu izveidoja 6 upes, tās saplūda kopā, izveidoja vienotu upi Rio Fuerte, kas tālāk aiztecēja uz Kalifornijas līci, izveidojot masīvus kanjonus. Kanjona sienas ir vara-zaļā krāsā, no kā arī ir cēlies kanjona sistēmas nosaukums. Populārākais veids kā apceļot Vara kanjonu ir braucot ar vilcienu pa “Chihuahua al Pacifico” dzelzceļa sistēmu. Dzelzceļa sistēma šķērso vairāk nekā 37 tiltus un brauc cauri 86 tuneļiem, sliedes paceļas līdz pat 2400 m augstumam virs jūras līmeņa, un paver vilciena pasažieriem elpu aizraujošas ainavas.

Sumidero kanjons ir 1000 metru dziļš, un bieži apmeklēts, jo ekskursija ar motorlaivu kanjonā sniedz iespēju vērot eksotiskas putnu sugas, pērtiķīšus un krokodilus. Senas teiksmas vēsta par indiāņu lepnumu, kas neļāva tiem padoties spāņu rokās, izvēloties labāk nāvi, nolecot no kraujas dziļajā aizā.

Agua Azul ūdenskritumi un kaskādes atrodas pusceļā uz Palenki. Te ir iespēja apmeklēt iespaidīgās Agua Azul krāces un peldēties tirkīzzilajā ūdenī.

Tuvāk Gvatemalas robežai indiāņu pēcteči ir skaitliski vairāk, un viņi joprojām  turpina nodarboties ar laukkopību, un pielieto pirmskolumba laika tehnoloģijas, un  saglabājuši tradicionālo indiāņu kultūru. Starp šiem poliem ir sastopama liela dzīvesveidu dažādība, pilsētnieki jau sen pievērsušies kristietībai un  patērētāju sabiedrības vērtībām. Jahčilana (Yaxcilan) – viena no maiju kultūras nozīmīgākajām pilsētām Usumacintas upes ielejā. Intriģējoša ir tās atrašanās vieta Usumacintas upes līkumā pie pašas Gvatemalas robežas
Palenke ir dziļos tropiskajos lietus mežos atrodas bagātīgi un smalki arhitektūras šedevri. Šī varbūt ir viena no savdabīgākajām arheoloģijas vietām Meksikā. Jums būs iespēja iepazīt tempļu ēkas un nodoties meditācijai to virsotnē. Palenkē atrodas Uzrakstu templis-viena no senajām maiju piramīdām.

Mazliet vēstures:

Meksikas cilts atšķirības zīmi ir devis dievs Hucitilopočtla, kura ir uz kaktusa sēdošs ērglis, un ar laiku tā kļūs par viņu valsts nacionālo simbolu. Vēlāk uz kaktusa sēdošais ērglis sāka turēt knābī čūsku.
1492. gadā Kolumbam ierodoties Jaunajā pasaulē, acteku impērija bija stipra un varena. Imperators Ahuitsotls bija iesaistīts četrus gadus ilgušajā Klusā un Atlantijas okeānu piekrastes  iekarošanas kampaņā, pievienojot iekarotās teritorijas jau piederošajām zemēm, tā ir vieta, kur pašlaik atrodas Akapulko. 16. gadsimta sākumā, kāpjot tronī Montesumam II , acteki jau bija kļuvuši par spēcīgu un bagātu impēriju ar galvaspilsētu Tenočtitlanu ( patreizējās Mehiko vietā), kuru dibināja 1325. gadā. Acteki pārvaldīja zemes no Jukatanas pussalas līdz Klusā okeāna krastiem, ar 370 tautību iedzīvotājiem. Iemesls lielam sašutumam un naidīgumam iekaroto tautu vidū bija lielās nodevas, ko iekasēja valsts kase.  Iekarotās tautas apvienojās ar spāņiem un beigu beigās gāza acteku impēriju.