29 700 300
67 700 300

Mongolija

Mongolija - nebeidzamu tuksnešu klajumi, kas saplūst ar debesīm. Mongolija ir viena no pēdējām vietām pasaulē, kur nomadu cilvēki ievēro visas kultūras tradīcijas. Valsts, kura vēl joprojām ir nepieradināta un mežonīga - no tuksnešiem, lauku stepēm līdz kalniem ar zilajiem ezeriem un bagātīgajām savvaļas dzīvnieku sugām. Tas ir izturīgu ceļotāju piedzīvojumu galamērķis, kur ceļotāji varēs izbaudīt vietējās senās tradīcijas, kuras vēl joprojām pielieto mūsdienās.

Informācija par Mongoliju:

Ģeogrāfiskais stāvoklis: Mongolija ir sauszemes valsts centrālajā un Austrumāzijā, robežojas ar Krieviju un Ķīnu, dienvidos atrodas Gobi tuksnesis, savukārt ziemeļos un rietumos – auksti un kalnaini apgabali.

Galvaspilsēta: Ulanbatora

Valsts platība: 1 564 115 75 km²

Valsts iekārta: Parlamentāra republika

Iedzīvotāju skaits: 2 854 685

Iedzīvotāju blīvums: 1,76/km²

Oficiālā valoda: Mongoļu valoda

Etniskais sastāvs: 95,35% mongoļi; 3,86% kazahi; 0,8% citi

Naudas vienība: tugrik (MNT)

Reliģija: budisms 53%; šamanisms 4%; islāms 3%

Vidējais cilvēku vecums: kopā 66,8; vīrieši 63,9; sievietes 69,9

Mongolijas IKP: 11,52 miljardi USD

Vidējā alga: 347.92 $ (pēc nodokļiem)

Tālsarunu kods:+976

Interneta domēns: .mn

Augstākais punkts: Khüiten virsotne 4,374 m

Zemākais punkts: Hunk ezers 560m

Mongolija ir sauszemes valsts centrālajā un Austrumāzijā, robežojas ar Krieviju un Ķīnu, dienvidos atrodas Gobi tuksnesis, savukārt ziemeļos un rietumos – auksti un kalnaini apgabali. Mongolijas teritorija ir zināma jau no 13. gadsimta, kad slavenais karavadonis Čingishans izcīnija uzvaras Mongolijas teritorijā un izveidoja milzīgu impēriju. Impērijas uzplaukuma laikā tā aizņēma vairāk nekā 33 miljonu km² Eirāzijas teritorijas, tā kļūstot par lielāko valsti cilvēces vēsturē. Mogolijas nomadu kultūra ir slavena ar to, ka tūristi var izbaudīt gulēšanu tradicionālajās mongoļu jurtās, palīdzēt ganīt aitas un piedalīties izjādēs ar zirgiem. Tas viss ir iespējams, jo mongoļi ir ļoti viesmīlīgi un atsaucīgi pret saviem viesiem. Mongolijas karoga kreisā josla simbolizē budistu ikonu – Soyombo, kas simbolizē arī sauli, debesis, mēnesi, zvaigznes atbilstoši kosmoloģiskajam centram. Diemžēl Mongolijai nav attīstītta laba transporta infrastruktūra, līdz ar to savas brīvdienas jāplāno vienā reģionā. Mongoļu virtuvi un uzturu ir iespaidojis kontinentālais klimats, tāpēc galvenokārt tā sastāv no piena produktiem, gaļas un dzīvnieku taukiem. Garšvielas un dārzeņi tiek izmantoti retāk, kā arī mongoļu virtuvi ir ietekmējušas gan Ķīnas, gan Krievijas tradīcijas.

Reljefs. Mongolijas reljefu raksturo kalni, tuksneši un plakankalnes ar augstiem pacēlumiem. Valsts izceļas ar savu ģeogrāfisko dažādību – dienvidos tajā atrodas slavenais Gobi tuksnesis, savukārt ziemeļos un rietumos – auksti un kalnaini apgabali. Augstākās nogāzes ir Altaja kalnos rietumos, bet ieplakas un līdzenumi vairāk ir austrumos un dienvidos. Augstākais punkts - Khüiten virsotne rietumos pie Ķīnas robežas. Valstī arī atrodas viens no Āzijas lielākajiem saldūdens ezeriem - Khövsgöl, kā arī ir atrodami dažādi sāls ezeri, purvi un pļavas, smilšu kāpas.

Klimats. Mongolija ir kalnaina, auksta, un mitra, tajā valda galējais kontinentālais klimats ar garām aukstām ziemām un īsām vasarām, kuru laikā ir visvairāk nokrišņu. Klimats atbilst ainavai: nevienmērīgs un skarbs. Valstī temperatūras svārstības ir ievērojamas: jūnijā karstums sasniedz pat +45 °C, bet janvārī nolaižas līdz -35 °C, pie tam diennakts temperatūras svārstības ir ļoti straujas: vasarā dienā +40 °C, bet naktī -3 °C. Lielākajā daļā Mongolijas ir mūžīgais sasalums, visas upes un ezeri ziemā ir aizsaluši. Vidējā temperatūra lielākajā valsts daļā ir mazāka par nulli no novembra līdz martam.

Dabas resursi. Nafta,ogles, varš, molibdēns, volframs, fosfāti, alva, niķeļis, cinks, fluors, zelts, sudrabs, dzelzs, hidroenerģija.

Mongolijas galvaspilsēta Ulanbatora atrodas Tūlas upes ielejā valsts centrālajā daļā ~1310 m vjl. Dibināta 1639.g. kā budistu klosteris. Sākotnējā pilsēta bieži tika pārcelta gar upēm - Selenge, Orkhon un Tull upēm, labāku saimniecisko apstākļu dēļ. Pilsēta ir valsts kultūras, finašu un rūpniecības centrs. Mongolijas galvaspilsētu var pielīdzināt tās mežonīgajai dabai, jo tā ir tik pat mežonīga - tajā ir strauja un pulsējoša komercdarbība, liela satiksme, grēcīga naktsdzīve un bohēmiska kultūra. Ulanbatoras pilsētas emblēmā ir attēlots putns – Garuda, kas simbolizē drosmi un godīgumu. Pilsētā jau ap 19.gadsimtu atradās vairāk nekā 100 süm tempļi un khiid klosteri. Gandantegchinlen (tulkojumā nozīmējot lielā prieka vieta) - viens no Mongolijas slavenākajiem klosteriem, kas atrodas galvaspilsētā. Mūsdienās klosterim kalpo vairāk nekā 600 mūki. Tā iekšpusē ir 26,5 metrus augsta iespaidīga zelta statuja Migjid Janraisig. Starp ievērojamākajiem vecākajiem klosteriem Monogolijā ir Choijin Lama klosteris, kas ir budistu klosteris un kuru pabeidza celt 1908. gadā.

Gurvan Saikhan viens no populārākajiem Mongolijas nacionālajiem parkiem. To raksturo smilšu kāpas (rodas sajūta it kā jūs atrastos uz Marsa), ledus kanjoni un kalnu vistas. Dabas parkā mīt vairāk nekā 200 putnu sugu, tostarp Mongolijas tuksneša Finch, pelēkais grifs, tuksneša ķauķis. Tāpat parkā ir sastopamas vairāk nekā 600 augu sugas, no kurām dažas zied ļoti reti (tikai pēc stipra lietus). Parkā ir sastopami arī dzīvnieki - gazeles, savvaļas kamieļi, sniega leopardi, kalnu āži un aitas.

Bayanzag - ugunīgās klintis - saulrietā šīs klintis iekrāsojas oranžās un sarkanās krāsās. Amerikāņu paleontologs Rojs Čapmans Endrūs te aklāja pirmo dinozauru ligzdu.

Bonda ezera kempings Khaatgal ciematā netālu no ezera Khovsgol piedāvā dažādas dabas un kultūras ekskursijas, makšķerēšanu, pārgājienus, ziemas ekskursijas, nomadu kultūras vēstures lekcijas, zirgu izjādes un kā arī iespēju apmeklēt ziemeļbriežu un lopkopju saimniecības Darhad ielejā. Tsataan (nomadu ziemeļbriežu lopkopji), kuri dzīvo jurtās ziemeļos Khovsgol apgabalā. Šis reģions ir neticami skaists, atrodas pie 1645 m augstiem kalniem, kas ir pārklāti bieziem priežu mežiem un daudzām ganību pļavām. Tāpat šis reģions ir bagāts ar retiem savvaļas dzīvniekiem. Vietējos ezeros mīt ap deviņām retu zivju sugām, kā arī tur var sastapt 430 retas putnus sugas.