29 700 300
67 700 300
[email protected]
Tallinas iela 30, Rīga

Portugāle

Korķozolu audzes un lauru koki; Atklājēju monuments un Roka rags; sērfotāju paradīze un saules lutināta zeme; zivju ēdienu daudzveidība un vienreizīgums; svētceļojumu mīlētā Fatimas pilsēta; portvīna šūpulis; daudzu baznīcu, leģendu un vēstures notikumu zeme; futbola fanu zeme; vieta, kur paveras bezgalīgi plašais skats uz okeānu; kur pasaules izziņas, bagātības un jaunu zemju  vilināti reiz pasauli atklāt devās daudzi jūrasbraucēji; te redzamas ibēru cilšu, mauru, romiešu un grieķu kultūru pēdu nospiedumi; un tūristus vilina kūrorti, dabas unikalitāte, mentalitātes savdabīgums un vēlme palūkoties, kā ir tur- kur beidzas zemes mala… 

Ģeogrāfiskais stāvoklis: atrodas Pireneju pussalā - Eiropas galējos rietumos un robežojas ar Spāniju A un Z daļā.  R daļu apskalo Atlantijas okeāns. Portugālei pieder arī Azoru un Madeiras salas. Abas salu grupas atrodas Atlantijas okeānā uz DR no Portugāles un ZR no Ziemeļāfrikas teritorijas. 
Platība: 92 090 km2
Galvaspilsēta: Lisabona
Iedzīvotāji: 10 427 301 (2014)
Vidējais iedzīvotāju vecums:
vidējais: 40,7 gadi
vīrieši: 38,6 gadi
sievietes: 42,9 gadi (2013.g.)
Iedzīvotāju blīvums: 117,2 cilv./km2. (2013.g)
Valsts valoda: portugāļu
Reliģijas: katoļi 84,5%, citi kristieši 2,2%, citi 9,3%, ateisti 3,9% (2001.g.)
IKP/PP:  $ uz 1 iedz. 23 000 (2012.g.)
Naudas vienība: eiro (EUR)
Valsts pārvaldes forma: pusprezidentāla republika
Zemākais punkts: Atlantijas okeāns 0 m j.l.
Augstākais punkts: Ponta do Pico kalns Azoru salās 2351 m v.j.l.
Garākās upes: Težu, Doru
Reljefs: valsts lielāko daļu veido līdzenumi, kurus šķērso klinšainu kalnu grēdas. 
Dabas resursi: akmeņogles, cinks, varš, dzelzsrūda, zivis, aramzemes, korķakoks, dabas ainavas 
Klimats: Vidusjūras klimats - mitrs un silts, jo R vēji atnes siltumu un mitrumu. Vasaras ir karstas, vidējā jūlija temperatūra ir no +21°C līdz +25°C. Ziemas ir mitras un maigas, vidējā janvāra temperatūra ir +9°C.  Valsts Z daļā ir vairāk nokrišņu, tāpēc pat karstās vasarās šeit viss ir zaļš. Centrālajā valsts daļā ir lielāks sausums, un te plešas korķozolu audzes, mazi rīsa lauki. Savukārt, D daļā klimats ir vissausākais ar ļoti karstām vasarām. Vēlams tomēr paņemt vējjaku vai lietussargu, ja dosieties uz Portugāli rudens, ziemas vai pavasara periodā, kad mēdz būt lietainākās dienas, un sauļošanās krēmu, saulesbrilles- ja dosieties vasaras periodā. 
Piesardzības pasākumi: nav īpašas prasības attiecībā uz vakcināciju. Sertifikāts par vakcināciju pret dzelteno drudzi tiek prasīts no personām, kas vecākas par 1 gadu un ierodas no infekcijas skartajām valstīm. Prasība attiecas tikai uz tiem ceļotājiem, kas ierodas Azoru salās un Madeirā vai dodas uz tām. Sertifikāts netiek prasīts tiem, kas atrodas caurbraucot Funšalā, Portusantu un Santamarijā.

Portugāle vēsturē 

Pirms 5 gadu tūkstošiem šo teritoriju apdzīvoja ibēru ciltis, vēlāk, protams, romieši un grieķi, ieceļoja arī Ziemeļāfrikas iedzīvotāji. Te valdījuši romieši un mauri, pirms tam mituši visigoti un ķelti.  No visām šīm kultūrām ir palikušas pēdas šodienas Portugālē. Romieši būvēja lielus akveduktus jeb ūdensvadus, kuri pat saglabājušies līdz mūsdienām. Valsts dibināta 12.gs., un no tā laika saglabājušās arī  valsts kontūras pašreizējā veidolā, padarot valsti kā vienu no vecākajām Eiropā. 
Portugāle ir daudzu seno pasaules atklājēju sākumpunkts saviem pasaules ceļojumiem.  Tās izdevīgais stāvoklis ļāvis izveidot attīstītu ostu dzīvi un zvejniecību par vienu no valsts stūrakmeņiem. Valsts uzplauka 15. gadsimtā pateicoties "piparu naudai", kā paši portugāļi to sauc, jeb atvestajām bagātībām no Indijas un Āfrikas.

Lisabona - 7 pakalnu pilsēta, Portugāles galvaspilsēta.

Lisabona ir viena no vecākajām pilsētām Eiropā. Tā dibināta 1200.gadā pirms Kristus dzimšanas.  Šī ir pirmā piestātne kuģiem Eiropā, kas ieradušies no Dienvidamerikas un Āfrikas, un pēdējā tiem, kas kādreiz meklēja patvērumu Amerikā.

Lisabonas ielu nosaukumos atspoguļojas visa ģeogrāfisko atklājumu vēsture. Pilsētas galveno laukumu sauc par tirdzniecības laukumu.

  • Marquês de Pombal laukums (viņš atjaunoja pilsētu pēc zemestrīces; Eduardo VII parks (Anglijas karalis, kas ieradās Lisabonā apliecināt starpvalstu aliansi)

  • Avenida da Liberdade - centrālā iela ar veikaliem, viesnīcām, teātriem, universitātēm...

  • Praça dos Restauradores (restauratoru laukums) ar arhitektūras šedevru Rossio dzelzceļa staciju, sklulptūras 1640.g. Neatkarības atjaunošanai no Spānijas. Netālu ir uz Barrio Alto vedošais funikulieris “Elevador da Glória”.

  • Rossio laukums – viens no skaistākajiem Lisabonā. Laukumā ir teātris un universitāte, statuja Dom Pedro IV, četras sieviešu statujas simbolizē taisnīgumu, gudrību, spēku un mērenību – īpašības kas piedēvētas viņam pašam. Laukums ir tradicionāla satikšanās vieta.

  • Praça da Figueira (vīģes koku laukums) – te savulaik svinēti svētki un bija tirgus. Laukuma vidū ir statuja karalim Jao I.

  • uz Barrio Alto vedošais Eifeļa būvētais lifts “Santa Justa”

  • Rua Augusta (rua – iela) ir gājēju iela ar veikaliem un kafejnīcām ar vēsturisku arhitektūru. Šķērsielas ir nosauktas kurpnieku, zeltkaļu, sudraba u.tml.

  • Praça do Comércio (komerc-laukums, līdz zemestrīcei – pils laukums) ar Triumfa arku, vecāko Lisabonas kafejnīcu “Martinho da Arcada”, laukuma centrā ir 1755g. zemestrīces laika karaļa Jose I statuja. Ēkās ar arkādēm ir valdības institūcijas.

  • Se Katedrāle

  • Expo'98 pilsētiņa - Lisbon’s Parque das Nacões (tautas parks). Iespējams apmeklēt kādu no paviljoniem, kas ir joprojām ir atvērti – Okeānijs ar pasaulē otru lielāko akvāriju (aiz Japānas) – 4 milj. litri., virtuālās realitātes paviljons, zināšanu paviljons. Iespējams doties pastaigā pa promenādi vai iepirkties lielajā Vasco De Gama iepirkšanās centrā. Trošu ceļš gar piekrasti uz Ginesa rekordu grāmatas cienīgo 12 km garo Vasko da Gamas tiltu pāri Težu upei.

  • Ponte Vasco da Gama” ir jaunākais Lisabonas tilts (1998), lai atslogotu pilsētu no tranzīta satiksmes. Lielākais tilts Eiropā – 17,2 km, ko kuriem 10km ved pār Tagus upei. Tiltam ir 6 joslas un atļautais ātrums uz tā ir 120 km/h. Tilts celts tā, lai izturētu zemestrīces, kuras samērā bieži piemeklē Portugāli, nodarot lielus postījumus.

  • 25. aprīļa tilts (1966) nosaukts par godu 1974.g. bezasins neļķu revolūcijai. Tilts ir 2278km garš. Kopš 1999. g zem tilta iet vilciens.

  • Belem rajons ar Belemas torni, kas ir Lisabonas simbols, jo sākotnēji pildīja ostas aizsargāšanas funkciju kā cietoksnis; Jerónimos kolsteri, planetāriju, pieminekli atklājējiem. Belenas tornis ir cellts 16.gs. sākumā, un ir viena no nedaudzajām celtnēm ,kas nesagruva 1755.gada zemestrīcē, kad bojā gāja 40 000 iedzīvotāju. Šajā kapelā pirms došanās uz Indiju 1497.gada 8.jūlijā Dievu lūdza Vasko da Gama. Tieši šeit arī 1499.gadā viņu pēc veiksmīgas atgriešanās sagaidīja karalis Manuels Pirmais. Kā pateicība par jūrasceļa atklāšanu uz Indiju no jauniegūtās bagātības, ko Vasko da Gama atveda vairākos kuģos- 1500.gadā tika uzsākta klostera celtniecība. Klostera svētnīcā atrodas Vasko da Gamas sarkofāgs.

  • Težu upes krastā izveidots iespaidīgs Atklājēju monuments.  Tā priekšā- milzīgā mozaīkā- izveidota pasaules karte, kurā iemūžināti pasaulslaveno portugāļu atklājēju vārdi un datumi.

Kintis, ievērojami zemesragi.. 

Portugāles teritorijā atrodas galējais Eiropas R punkts - Rokas rags, kas ir 144 m augstā granīta klints, kuras galā izveidots neliels skata laukums (šis apskates objekts ir īpaši iespaidīgs naktī, kad no blakus esošās bākas tiek raigīti gaismas signāli jūrā, apspīdot arī piekrasti), kā arī iespaidīgais Sv. Vincenta zemesrags pašā Eiropas dienvidrietumu stūrī un ne mazāk iespaidīgais Epišela rags.

Iespaidīgi okeāna krasti ir vērojami braucot no Lisabonas uz ziemeļiem un arī uz dienvidiem (Vila Nova de Milfontes, Zambujeira do Mar).

Sagres - pilsēta, kur princis Henrijs izveidoja navigācijas skolu, kas vēlāk spēlēja lielu lomu portugāļu atklājumos. Tūristi var apskatīt Nossa Senhora da Graca kapelu, cietoksni, ostu, kur princis Henrihs Jūrasbraucējs uzbūvēja cietoksni, milzīgu kompasu, navigācijas skolu un kuģubūvētavas, no kuras 15. gs. portugāļu karavelas sāka slavenos cilvēcei nepazīstamo jūru iekarojumus.

Cabo de Sao Vicente - Sv. Vinsenta zemesrags galējos Eiropas dienvidrietumos - viduslaikos ticēja, ka tas ir pasaules mala! 60 metru augstās klintis pret okeānu vēl aizvien iedveš godbijību - saulriets un īpatnējā, Eiropā jaudīgākā bāka.

Lagos - vēsturiska pilsēta ar 15. gs cietoksni, baroka baznīcām, veco vergu tirgu un ostu un savu zoo. Lagos - 1. vergu tirgus vieta Eiropā ar daudziem zivju restorāniem, kur cep gardas zivis un gliemežus, un vēl te ir gardas mandeļu un vīģu kūkas. Lagos ir lieliska vieta kur baudīt portugāliešu trakulīgo naktsdzīvi līdz pat rīta gaismai.

Monsanto ir Portugāles kalnu ciematiņš, kurš, pateicoties saviem brīnišķīgajiem, klinšainajiem dabas skatiem ir iecienīts tūristu vidū. Ciemata galvenā dabas bagātība ir Estrelas kalni. 1938. gadā Monsanto ieguvis Portugāliskākā ciemata titulu.

Silves - gleznaina pilsētiņa ar 12 gs tiltu. Algarves galvenā pilsēta mauru laikā, tās lepnums - sarkanā pils - cietoksnis piedāvā iespēju pastaigāties pa valni; vienīgais muzejs, kas stāsta par arābu laikiem Portugālē; gotiskā katedrāle uz musulmaņu mošejas pamatiem  kristieši nesaudzēja bijušās 20 mošejas lepnajā Silves pilsētiņā.

Algarve- Portugāles reģions, kas atrodas valsts dienvidu galā. Te ir iespēja apskatīt tādas gleznainas vietas kā okeāna piekrasti pie ostas pilsētas Lagošas, kuras vēsture sniedzas 2000 gadu senā pagātnē, kā arī ūdens izgrauztās zemesraga Ponta da Piede klintis.

Sintra ir viena no visromantiskākajām pilsētām pasaulē, kas bagāta ar savām skaistajām ieliņām un pilīm. Vērts apskatīt Penas pili, Moors pili un Sintras karaļu pili, kas ir vecākā viduslaiku pils Portugālē, kas saglabājusies no viduslaikiem.

Faro - Algarves reģiona galvaspilsēta, ar viduslaiku mūri un lielu vēsturisko pieminekļu skaitu. Var apskatīt katedrāli, Nossa Senhora da Assuncao konventu, Sao Francisco baznīcu (16.-18.gs), apmeklēt Infante Dom Henrique muzeju u.c. vietas). Parque Natural da Ria Formosa (viena no skaistākajām dabas veltēm Algarvē. No Faro uz Austrumiem vairs nav kūrotu zona, piekraste vairs nav klinšainie līči, bet ar zemiem smilšu sēkļiem un tradicionāliem zvejnieku pilsētiņām.

Tavira – mazo baznīcu pilsēta, gleznaina, ar brīnišķīgu arhitektūru, kalniem, vējdzirnavām. Var apmeklēt Santa Maria do Castelo baznīcu (13.-18.gs), Nossa Senhora das Ondas baznīcu (17.gs), Sao Paulo un Carmo baznīcas (17.-18.gs).

Monchique - maza pilsētiņa kalnos, kas ir sasniedzama pa skaistiem kalnu ceļiem cauri nelieliem ciematiem. Algarves augstākais punkts - 902m.

Doru upes ielejā audzē vīnogas, no kurām ražo slaveno sarkano portvīnu. No Portu ostas to eksportē uz citām valstīm.

Porto ir otra lielākā Portugāles pilsēta, svarīga osta un industrijas metropole. Tā pārsteidz ne tikai ar daudzajiem portvīna pagrabiem un laivām Douru upes ielejā, bet arī ar savu saimniecisko sakārtotību. 2001. gadā šī pilsēta saņēma godpilno Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu. Viena no aktivitātēm, kas populāra Porto, ir brauciens ar kuģīti pa Doras upi līdz okeānam. Galvenā vieta, kur pulcējas tūristi ir gājēju iela, kurā mutuļo ēdienu smaržas no mazām un lielām kafejnīcām, izvietotas dažādas suvenīru bodītes, skan mūzika...

Aveiro tiek saukta arī par „Portugāles Venēciju”, jo pilsētā ir daudzi kanāli, pa kuriem iespējams doties braucienā ar krāsainajām gondolām, mazi skaisti tiltiņi pār kanāliem, brīnišķīga arhitektūra, kuras „odziņa” ir dažādi krāsotās ēkas. Pilsētas ievērojamākie apskates objekti ir Aveiro katedrāle, vēstures un mākslas muzeji. Pilsēta ir populāra ar saviem daudzajiem tirdziņiem, kuros var iegādāties svaigi ķertas zivis un citus gardumus. Aveiro var lepoties ar savu skaisto, sakopto pludmali, kas ir iecienīta sauļošanās vieta gan vietējiem iedzīvotājiem, gan tūristiem.
Populārākie
 nacionālie ēdieni ir zivis dažādās variācijās, jo senajiem iedzīvotājiem, kas vairums bija nabadzīgi, bija jāiztiek galvenokārt no jūras veltēm. Lai tās neapniktu, izveidojās dažādas zivju pagatavošanas receptes. Populāri ir arī pupiņu ēdieni, rīsi ar jūras veltēm- moluskiem, austerēm, langustiem u.c.    

Alentežu (Alentejo) ir korķozolu biržu ieskauta province, un pavasaros iekrāsojas spilgti zaļos toņos, ko vasaras karstumā nomaina dzelteni - brūnā krāsu gamma. No korķozoliem iegūst mizu, kuru drīkst noņemt tikai reizi 7 gados, pie tam to ir jāmāk darīt precīzi, lai saglabātu koku veselu. Alentejo reģions ar visaugstāko siltuma amplitūdu (to var nokristies līdz +5ºC un pacelties līdz pat +33ºC) ir tik tikko apdzīvots.

Evoras pilsēta- lieliska vieta Alentežu centrā kurp doties, lai iepazītu daudzveidīgu reģionu ar plašiem, paugurainiem līdzenumiem , kviešu laukiem un olīvu audzēm. Pilsētu, kura ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, ieskauj roboti mūri, pilsētas centrā saglabātās seno romiešu tempļa drupas un viduslaiku celtens, kā arī klosteri un baznīcas. 

Coimbra - bijusī Portugāles galvaspilsēta lepojas ar vienu no Eiropā vecākajām Universitātēm (dibināta 1290.gadā), tās bibliotēku, kā arī īpašu fado dziedāšanas manieri - studentu fado. Pilsēta atrodas pie Mondego upes.

Fatima ir pilsēta, uz kuru svētceļojumā dodas daudzi kristieši no visas pasaules. Te 20.gs. sākumā trim bērniem esot parādījusies Dievmāte Marija, kas pareģojusi Otro pasaules karu, kas pēc tam arī realizējās. Jaunava Marija bērniem lūgusi satikšanās vietā uzcelt Dievnamu, kura kalpotu kā svētnīca. Un no tā laika svētceļotāji tic, ka lūdzot svētajai Marijai Fatimā, lūgšanas piepildās.
Madeiras salās jeb „koku salās” Atlantijas okeāna vidū 600 km attālumā no Marokas krastiem uz vulkāniskajām salām atrodas Lauru mežu nacionālais parks, kas iekļauts Pasaules dabas mantojumu sarakstā.  Te dabas apstākļi saglabājušies neskarti- tādi, kā tie pastāvēja vēl pirms ledus laikmeta (2 miljoniem gadu). Kontinentālajā daļā lauru meži iznīka, kad kļuva aukstāks mazajā ledus laikmetā. 90% no mežiem var uzskatīt par pirmatnējiem, jo to augšanas apstākļus nav ietekmējuši cilvēki.  Lauru meži pasargā augsni no ūdens erozijas. Salas Z daļa ir nokrišņiem bagātāka, tāpēc agrākie salas iedzīvotāji gar kalnu nogāzēm izveidoja neparastu apūdeņošanas sistēmu, lai novadītu bagātīgos lietus ūdeņus no salas Z un D sausajiem laukiem. Gar šiem kanāliem jeb levadām ved apūdeņošanas sistēmas kontroltakas. Ejot pa tām, var baudīt iespaidīgo Madeiras ainavu un ieiet dziļi pirmatnējā mežā. Noteikti jāapskata arī Lido promenāde, no kuras paveras fantastiski okeāna skati. Ziemeļu nogāzēs aug Azoru lauri, smirdošie lauri, Kanāriju mahagoni (vecums pārsniedz pat 500 gadus!), bet dienvidu nogāzēs labāk aug Kanāriju ebenkoki un olīvkoki. Madeiras mellenes un dažas 6 m augtas ēriku sugas, daudzas orhideju sugas sastopamas tikai šeit. No 150 lauru meža augu sugām 66 sastopamas tikai šeit- Madeiras salās. Putnu mīļotāji bieži ierodas vērot retās putnu sugas, kā Madeiras žubītes, Zaļā raga salu vētrasputni u.c. 

Portugāle uz kartes