Serbija - kontrastu zeme ar sniegotām kalnu virsotnēm, mūžzaļām palmām, kristāldzidriem ūdeņiem un seniem klinšu cietokšņiem, kuri glabā serbu tautas liktenīgās vēstures liecības. Šeit apskatāms viens no skaistākajiem fjordiem pasaulē. Vārds Serbija pirmo reizi minēts grieķu valodā, un tas nozīmē -“Serbu zeme”. Vēl minēts, ka valsts nosaukums simbolizējot vārdus: saglabāt, aizsargāt, ievērot. Serbija lepojas ar Lovčena kalnu — pasaulē augstāko mauzoleju valdniekam un dzejniekam Ņegošam. Apmeklējot šo svēto vietu, Mokra Gora kalnā cauri tuneļiem tūristus uzved atraktīvs tvaika vilciens. Serbi ir ļoti viesmīlīgi cilvēki un ļoti rūpējas par saviem viesiem.

Informācija par Serbiju:

Pilns nosaukums: Serbijas Republika

Ģeogrāfiskais stāvoklis: atrodas Balkānu pussalā starp Centrālo, Dienvidu un Austrumeiropu. Ziemeļos tā robežojas ar Ungāriju, austrumos ar Rumāniju un Bulgāriju, dienvidos ar Maķedonijas Republiku, Kosovu un Albāniju, bet rietumos ar Melnkalni, Horvātiju, kā arī Bosniju un Hercegovinu.

Galvaspilsēta: Belgrada

Platība: 88 361 kvadrātkilometrs

Valsts iekārta: Parlamentāra republika

Iedzīvotāju skaits: 8,669,541 (2022.gads)

Oficiālā valoda: serbu valoda

Citas valodas: Serbu (officiālā) 88.1%, ungāru 3.4%, bonsijas 1.9%, rumāņu 1.4%, citas 3.4%,

Etniskais sastāvs: serbi 83,3%, ungāri 3,5%, romi 2,1%, bosnieši 2%, citi 5,7%, nedeklarēti vai nezināmi 3,4%. (2021.gads)

Naudas vienība: Serbijas dinārs (RSD)

Reliģijas: 84,6% pareizticīgie kristieši, 5% katoļi, 3,1% musulmaņu, 1,1% ateisti, 1% protestanti, 3,1% nedeklarē sevi konfesionāli un apm. 2% citas atzīšanās. (2022.gads)

Serbijas IKP: 22,900 USD/iedz

Tālsarunu kods: +381

Interneta domēns: rs

Garākā upe: Donava

Augstākais punkts : Đeravica pie 2656 m.

Zemākais punkts: Đerdap aiza

Serbija ir Eiropas valsts, kas atrodas Balkānu pussalā. Tā atrodas starp Centrālo, Dienvidu un Austrumeiropu. Ziemeļos tā robežojas ar Ungāriju, austrumos ar Rumāniju un Bulgāriju, dienvidos ar Maķedonijas Republiku, Kosovu un Albāniju, bet rietumos ar Melnkalni, Horvātiju, kā arī Bosniju un Hercegovinu. 1920. gadā Serbija bija Dienvidslāvijas sastāvā (Dienvidu slāvu zemes), kurā bija iekļautas nu jau mūsdienu valstis, proti, Serbija, Horvātija, Slovēnija, Bosnija un Hercegovina, Kosova, Maķedonija un Melnkalne. Serbija atrodas uz viena no galvenajiem sauszemes ceļiem no Centrāleiropas uz Turciju un tālajiem Austrumiem. Serbijas teritorijā ir dzimuši septiņpadsmit imperatori un katrs aiz sevis ir atstājis vēsturiskas pilis vai pieminekļus. Serbija ir piedzīvojusi daudzu tautu, kultūru, reliģiju sajaukumu. Serbi vienmēr bauda bagātīgas un gardas 3 ēdienreizes dienā, kur tieši pusdienas ir vislielākās. Serbijas tradicionālais tosts parasti tiek uzsaukts ar tautā zināmo paštaisīto brendiju- rakiju, un skandinot glāzes, serbi saka frāzi “Živeli”.

Reljefs Serbijas reljefs ir ārkātīgi daudzveidīgs, ziemeļu daļā bagātīgi un auglīgi līdzenumi, austrumos kaļķakmens baseini, dienvidaustrumos senie kalni un pakalni. No ziemeļu Vojvodinas reģiona reljefs paceļas apmēram 200m virs jūras līmeņa, savukārt Fuškas Gora kalni ir robežšķirtne šiem līdzenumiem un rietumiem. Garām tiem tek Donavas un Savas upes. Augstie kalni raksturo centrālo Serbijas daļu. Serbijas kalni ir veidojušies no kaļķakmeņiem, granītiem un izvirdumiežiem, kuri bieži sastopami karsti.

Dabas resursi. Ziemeļu daļā atrodama vara rūda, pirīts, zelts, akmeņogles, brūnogles un lignīts. Kalnu nogāzēs ir sastopami ozoli, dižskābarži un jauktie meži, krūmāji, bet savukārt kalnu virsotņu daļā — pļavas. Dienvidaustrumu daļā Pannonijas līdzenumā var atrast Eiropas lielāko kontinentālo zemi. Tās forma ir elipsveida un stiepjas no dienvidaustrumiem uz ziemeļrietumiem, kas izveidojās leduslaikmetā no sicīlija un oglekļa smiltīm.

Klimats. Ziemeļi: kontinentālais klimats (aukstas ziemas un siltas, mitras vasaras, kurās ir izplatīts liels nokrišņu daudzums); centrālā daļa: mēreni kontinentāls klimats; dienvidi: karstas, sausas vasaras un rudeņi, kā arī salīdzinoši aukstas ziemas. Dienvidu un Dienvidrietumu Serbija ir vairāk pakļauta Vidusjūras klimata ietekmei.

Serbijas galvaspilsēta Belgrada atrodas Dievidaustumeiropā un tā ir viena no vecākajām pilsētām Eiropā, Balkānu pussalā. Belgradas vēsture ir sena - tās arhitektūra ietver sevī gan Bizantijas, gan arī Osmaņu kultūras iezīmes. Tāpat pilsētas arhitektūra slēpj sevī arī neoklasicismu, jūgendstila un romantisma paliekas. Viena no populārākajām tūrisma vietām Belgradā ir Pieonieru parks pašā pilsētas centrā. Lauks, kur atrodas parks, 19.gadsimta sākumā bija neauglīgs un purvains. Belgradas vecpilsēta sastāv no divām daļām - vecās un jaunās. Belgradas jaunajā daļā ir daudz modernu ēku, bet vecā daļa atgādina Prāgas un citu Austrumeiropas pilsētu metropoles. Belgradas pilsēta pie Savas upes ir ieskauta ar 18. un 19. gadsimta arhitektūras pieminekļiem, cietokšņiem, restorāniem, kafejnīcām un brīnišķīgu ainavu.

Belgradas cietoksnis Kalemegdan ir ievērojamākais vēstures piemineklis pilsētā. Kalemegdan ir cietoksnis un blakus tam parks ar pastaigu celiņiem, gleznainām strūklakām, soliņiem un brīnišķīgu dabas ainavu, Tas atrodas pilsētas centrā pie Savas un Donavas upes. Šī vieta ir kā zaļa oāze pilsētas centrā.

Serbijas virtuve ir ļoti daudzveidīga. Tās saknes ir meklējamas Centrāleiropā, Vidusjūras un Tuvo Austrumu virtuvēs. Serbijas nacionālais ēdiens ir Ćevapčići, kas līdzinās ceptai kotletei ar daudz garšvielām. Vēl izteikts Serbu ēdiens ir Ziemassvētku tradicionālā maize- Česnica.

Serbijā ir atrodami unikāli arhitektūras, tēlniecības paraugi, kā arī fresku un ikonu rotājumi klosteros.

Nacionālais parks Đerdap. Tas atrodas uz Donavas upes, kur tas austrumos robežojas ar Rumāniju. Parka teritorija ir apmēram 64000 km² Parks ir slavens ar Đerdap aizu, ko dēvē par dzelzs vārtiem. Aiza stiepjas gandrīz 100km līdztekus nogāzei Karpatu kalnos, līdz ar to radot vienu no dziļākajiem punktiem Donavas apvidū, kā arī vienu no dziļākajiem pasaulē - ap 80m. Aiza ir praktiski Donavas upes ieleja. Parkam ir vislielākā bioloģiskā daudzveidība vienā ekosistēmā.

Nacionālais parks Šara. Parks ir Šara kalna virsotnē Kosova-Metohija provincē. Parks ir unikāls ar neskarto dabu, šķietami bezgalīgo plašumu, ar mežonīgiem kalniem, strautiem un upēm. Parkā ir sastopama īpaša endēmiska relikvija – Maķedonijas priedes un balto mizu priedes, kā arī Alpu rozes.

Fruška Gora kalnu Srem rajonā atrodas 16 serbu pareizticīgie klosteri, kas celti vēlajos viduslaikos. Lielākā daļa klosteru tika renovēti un tie ir ar daudzpakāpju zvanu torņiem un baroka rotājumiem, kurus rotā sarežģīti gleznojumi. Jau 16. un 17. gadsimtā šajā apvidū tika reģistrēti 35 klosteri.