cb@cb.lv | Tallinas iela 30
Kalnciema iela 116, Rīga

Somija

Somija

Lācenes un lāči, biezie skujkoku meži, klintis, ūdeņi un purvi, ziemeļbriežu pastaigas pa autoceļu, norādes divās valodās, liels alkohola un kafijas patēriņš izteikti raksturo šo Eiropas ziemeļu zemi.

Ģeogrāfiskais stāvoklis: atrodas Ziemeļeiropā, Botnijas līča austrumu krastā. Dienvidos valsti apskalo Somu līcis, ziemeļos robežojas ar Norvēģiju, ziemeļrietumos-ar Zviedriju, un visgarākā sauszemes robeža valstij ir austrumos ar Krieviju (Karēliju)- 1340 km. Trešdaļa valsts teritorijas atrodas aiz ziemeļu polārā loka. Valsts teritorija izstiepta 1200 km garumā no ziemeļiem uz dienvidiem. Somijas galējos ziemeļus tāpat kā Zviedrijā un Norvēģijā sauc par Lapzemi. Baltijas jūrā kā graudi izkaisītas šēru ansamblis-Ālandu salas (ap 6500 salu).
Platība: 338145 km2
Galvaspilsēta: Helsinki (tālākā uz ziemeļiem esošā galvaspilsēta Eiropā)
Iedzīvotāji: 5,557,312 (2022.gads)
Nacionālais sastāvs: Somi 86,9%, zviedri 5,2%, krievi 1,5%, citi 6,4% (2020.gads)
Aiz Islandes un Norvēģijas ir trešā visretāk apdzīvotā valsts Eiropā.
Valsts valoda: somu (91,2% runājošo) un zviedru(5,5% runājošo), sāmu un krievu (3,3% runājošo) (2007.g.)
Reliģijas: Luterāņi 67,8%, grieķu pareizticīgie 1,1%, citi 1,7%, neprecizēti 29,4% (2020.gads)
IKP/PP: Uz 1 iedz. 49,334 (2020.gads)
Naudas vienība: eiro (EUR)-kopš 1999.gada janvāra
Valsts pārvaldes forma: parlamentāra republika
Administratīvais iedalījums: 12 lēnes
Lielākās salas: Ālandu arhipelāgs 1552 km2, pie tam salu teritorija turpina palielināties, jo zemes garozai ceļoties, rodas jaunas salas un esošās kļūst lielākas.
Zemākais punkts: Baltijas jūra 0 m v.j.l.
Augstākais punkts: Halti kalns 1328 m v.j.l.
Garākā upe: Kemijoki 483 km
Lielākais ezers: Saimas ezers (ar Somu līci to savieno 43 km garš kanāls).
Reljefs: Somijas teritorija ir paugurainiem līdzenumiem bagāta. Nav augstu kalnu, augstākā virsotne atrodas pašos valsts ziemeļos Skandināvijas kalnu atzarā. Vidusdaļā stiepjas augstieņu grēda Somenselke. Somijas teritorija atrodas uz Baltijas kristāliskā vairoga. Tie ir ļoti seni ieži, vecāki pat par Skandināvijas kalniem. Ledājs noārdījis virskārtu un tāpēc ieži atsedzas virszemē kā gludas klintis.
Dabas resursi: dzelzsrūda, vara, cinka, svina, niķeļa, urāna rūdas, kokmateriāli (meži 65% no teritorijas platības), zelts, sudrabs, kaļķakmens, dabas ainavas.
Klimats: siltās Ziemeļatlantijas straumes ietekme uz klimatu jūtama arī Somijā, īpaši dienviddaļā, taču tās ietekmi mazina skarbās Ziemeļu Ledus okeāna gaisa masas. Tāpēc temperatūra ziemeļdaļā aiz polārā loka(subarktiskais klimats) ir zemākā nekā Somijas dienvidos(mērenās joslas klimats). Janvārī vidējā gaisa temperatūra dienviddaļā ir -6 C , vidusdaļā un ziemeļos: -14 C. Savukārt, jūlijā dienvidos ir +20 C, virzienā uz ziemeļiem: +12 C. Daudzie ezeri rada paaugstinātu gaisa mitrumu. Dodoties uz Somiju noteikti jāpaņem līdzi biezāku apģērbu, vējjaku, jo laika apstākļi ir mainīgi, bieži ir mākoņains. Vasaras ir vēsākas nekā Latvijā.
Ziemeļos sniega sega saglabājas 7 mēnešus, un polārā diena ilgst aptuveni 10 nedēļas vasarā (saukta par „pusnakts saules zemi”).
Piesardzības pasākumi: nav īpašas prasības attiecībā uz vakcināciju . Ja vēlme ir staigāt pa dabas takām, brist pa purviem, tad vēlams nodrošināties ar pretodu līdzekļiem. Purvos daudz knišļu, kuru kodieni var izraisīt alerģiju. Vēlamas potes pret ērču encefalītu, lai gan saslimstība ar šo slimību Somijā ir reta parādība.

*Somijas īpatnība ir lielais ezeru daudzums, kā dēļ valsti dēvē par ezeru zemi. Lielais nokrišņu daudzums un kristāliskais pamatklintājs neļauj ūdenim iesūkties dziļākajos iežos, tāpēc veidojas ezeri. Tiem ir daudz līču un saliņu.
*Otra īpašā vērtība ir meži jeb „ zaļais zelts”. To apsaimniekošanā ir izstrādātas augstas tehnoloģijas. Koksne vērtīga ar to, ka ir ļoti blīva, jo ziemeļos augošie koki aug lēnāk, ar mazāku gadskārtu pieaugumu.
* Suo nozīmē „purvs”, bet maa –„zeme”, tātad Somija ir arī purvu zeme. Pēc purvu krājumiem ieņem pirmo vietu Eiropā.
*Paši somi ir lielākie kafijas dzērāji pasaulē: 13 kg uz vienu iedzīvotāju gadā.
*Somija ir saunas dzimtene. Pasaules izplatību tā guva, pateicoties somu sportistu izcilajiem panākumiem 1924.gada olimpiskajās spēlēs Parīzē.
*Nokia ciemats devis nosaukumu populārajai mobilo telefonu ražotājfirmai.

Helsinki daudziem ceļotājiem pazīstama ar pasaules līmeņa modernajiem prāmju termināliem. „Silja Europa, „ Silja Serenade” , Silja Symphony” ir vieni lielākajiem kruīzu prāmjiem Eiropā. Kā daudzstāvu pilsētas tie slīd pa Baltijas jūras ūdeņiem.
Helsinku ainavas centrā iezīmējas Senāta laukums un Krievijas okupācijas laikā būvētā pareizticīgo katedrāle-balta ar zaļu jumtu, kā Somijas ziemu un mežu simbols. Katedrāles pakājē atrodas Aleksandra Otrā piemineklis. Otra reliģiskā kulta vieta ir unikālā Tempļa jeb Klinšu baznīca, kas iecirsta klintīs un atrodas pašā pilsētas centrā. Mieru un atelpu no ikdienas varēsiet gūt, ieejot šajā luterāņu baznīcā, klausoties Ave Maria skaņdarbu un aplūkojot skarbās, klinšainās baznīcas sienas, lieliskās T. Stremmera darinātās tekstilijas, granīta plākšņu altāri; lūkoties debesīs caur stikla jumtu un pasēdēt uz bērza soliem. Altāris redzams no ielas caur stikla durvīm, jo grīda ir tikpat augsta kā ietves segums.
Populāra apskates vieta ir Jana Sibēliusa piemineklis pilsētas parkā. Metāla stabules unikālas ar to, ka vējainā laikā tās skan, atskaņojot vien pašas dabas sacerētu melodiju. Sibēliusa muzeju atradīsiet Turku pilsētā.
Pilsētā ir iespēja apskatīt Nacionālo Vēstures muzeju, Lietišķās Mākslas muzeju. Savdabīgs ir zivju tirgus- tirdzniecība notiek tieši no laivām.
Moderna un iespaidīga ir Helsinku operas ēka.
Vienīgās smilšainās pludmales Somijā var baudīt Kalajoki pilsētas pludmalē. Stilizētas pusmēness kāpas no smilts un betona redzamas pilsētas apļveida krustojumos.
Oulu pilsēta ir tirdzniecības un komerccentrs, te ir zinātnes centrs Tietomaa. Savukārt Kemi atrodas ķīmiskās pārstrādes rūpnīcas, papīrfabrikas. Netālu no Kemi atrodas Keminmaa pilsēta ar burvīgo viduslaiku Sv. Mihaela baznīcu. Saglabājušās unikālas koka konstrukcijas no 14.gs., sienu gleznojumi no 1650.gada.Kalpojusi kā kapliča un apbedīšanas vieta. Te apskatāmi arī viduslaiku moku rīki.
Pa ceļam 30 km no Suomussalmi pilsētas uz Kuusamo atrodas savdabīga brīvdabas ekspozīcija- putnubiedēkļu pļava. Tie sākti veidot 1994.gadā, autors- Reijo Kela. Putnubiedēkļi ir daudz, simtiem. Matu cekulus iezīmē no purviem ņemtie zāļu ciņi. Apģērba krāsainība izceļas vasarā, ziemā- kā sniega cilvēki.
Somi ir lieli dabas mīļotāji, aktīvās atpūtas piekritēji, tāpēc valstī ir ļoti daudz dabas taku. Katrā lēnē to ir vairākas. Piemēram, Suomussalmi lēnē ir 6 dabas takas: Hossa, Ylivuokki, Saynajasuo u.c. Pastaigājoties pa dažādu grūtības pakāpju takām ir liela iespēja satikties vaigu vaigā ar alni. Brīdinājuma zīmes: „ Uzmanies, aļņi!” bieži sastopama valsts dienvidu daļā, bet zīme: „ Uzmanies, ziemeļbrieži!” grezno ceļmalas ziemeļdaļā.
Īpašu Karēlijas izjūtu varēsiet iegūt Oulankas Nacionālajā parkā pie Krievijas robežas uz ziemeļiem no Kuusamo. Dabas takas vijas līdzās Kitkajoki upei, vairāki trošu tiltiņi savieno abus upes krastus. Parks slavens ar daudzām ūdenskritumu kaskādēm, ir iespēja braukt ar gumijas laivām- raftingot. Takas garums 12 km. Neaizmirstami ir te vērotie dabasskati- īsts Somijas skarbums- klintis, krāces, egļu un priežu audzes, ūdeņi, augu un dzīvnieku valsts. Somijas nacionālā oga ir lācene. Pašus lāčus mežos arī var sastapt, ja ir drosme un pacietība.
Slavens ir Koli nacionālais parks Pielinena ezera rietumu krastā. Pauguri ir paliekas no senas kalnu grēdas, kas veidojusies pirms 2 miljardiem gadu. Vieta izslavēta kā visnacionālākā Somijas ainava. Savukārt, Outokumpu vara raktuvēs ir iespēja nobraukt ar vilcieniņu pazemē.
Jo vairāk uz ziemeļiem dodaties, jo vairāk uz ceļiem parādīsies brīvā dabā staigājoši ziemeļbrieži. Tā kā autoceļi ir uzbērti augstāk par purvu un apkārtnes līmeni, ziemeļbrieži bieži staigā tieši pa autoceļiem. Pat lielie kravas auto apstājas, ja pāri ceļam vai ceļmalā staigā ziemeļbriedis! Lielākajai daļai briežu ir zvaniņi kaklā vai arī tie ir iezīmēti, jo pieder kādai sāmu ģimenei. Sāmu pamatnodarbošanās ir ziemeļbriežu audzēšana, to gaļas un piena pārstrāde, ādas izmanto apģērba darināšanā.

Visu pasaules salavecīšu dzimtene ir Rovaniemi Lapzemē. Tas nav bijis Somijā, kas pabraucis garām Rovaniemi! Pilsēta atrodas pie polāra loka, un pievārtē slejas plaša Ziemassvētku pilsētiņa ar visu centrālo tēlu- salavecīti. Aktīva kustība un cilvēku pieplūdums notiek arī vasarā. Te ir visas iespējas pasūtīt sev vai bērniem apsveikumu uz Ziemassvētkiem no paša galvenā Ziemassvētku vecīša pasaulē, iegādāties jau gatavas dāvanas, atklātnes un nofotografēties ar salaveci. Foto ir unikālā atmiņa no visas Somijas, jo pats fotografēšanās process ir bezgala interesants- salavecis jums noteikti kaut ko pajautās angļu, vācu, zviedru vai somu valodā un izvērtīsies jauka saruna, ja paši to vēlēsieties. Uz galda pie bārdaiņa krēsla stāv milzumliels pasaules atlants, kur jums būs iespēja parādīt savu valsti un pilsētu kartē. Fotogrāfija turpat uz vietas ir gatava, tā pārsniedz A4 formātu un ir skaisti noformēta. Cauri pilsētai vijas Polārais loks, kas iezīmēts uz bruģa. Te atradīsiet arī pilsētu norādes. Jūsu mierinājumam: Rīga jeb somiski Riika ir tikai 1243 km attālumā. Rovaniemi Arktikum muzejs sniedz iespēju iepazīt polāro floru un faunu, cilvēku dzīvi tālajos ziemeļos.

Tampere ir 200 km attālumā no Helsinkiem. Hameenkatu – galvenā iela Tamperē, iet cauri centram vienā galā dzelzceļa stacija, otrā Metzo bibliotēka un Muumilaakso – Muminu muzejs un Kivimuseo jeb Akmeņu muzejs. Pilsēta atrodas starp diviem lieliem ezeriem, un viens no tiem ir par 7m augtāks. Tāpēc Tampere bija pirmā pilsēta Eiropas ziemeļos, kur iedegās spuldzīte.
Bērnu mīluļi ir populārie trollīši Mumini no T. Jansones pasakām, rūķīši no M.Kunnas darbiem. Muminu muzeja brīnumi redzami Nāntali Muminu parkā. Piedzīvojuma garšu bērni sajutīs arī Saarkanniemi atrakciju parkā un delfinārijā Tamperē, Serēnas ūdensatrakciju parkā Helsinku tuvumā vai Puuhamaa atrakciju parkā. Pieaugušajiem saistoša būs senā Somijas galvaspilsēta Turku vecpilsēta ar viduslaku pili, amatnieku kvartālu, Auras upes krastmalu; Pannsarimuuseo tanku muzejs pie Parolas- viena no iespaidīgākajām tanku kolekcijām pasaulē.
Arhitektūras apbrīnotājiem saistoša būs Raumas senās koka vecpilsētas ēkas un lielākā koka baznīca pasaulē Kerimeki.
Ziemas sporta cienītāji sevi pārbaudīt varēs Rukka Tunturi kalna slēpošanas trasēs. Populāri ir izbraucieni ar motorkamanām. Pēc kārtīgas sportošanas ķermeni attīrīt varēsiet tradicionālajā somu saunā.
Nūjošana ir tradicionālākais somu sporta veids visās vecuma grupās. Pa veloceliņiem somi ik dienas nūjo ar lielu optimismu un azartu.
Tālu ziemeļos Somijā baudāma polārās dienas brīnumi, kas ilgst 72 dienas. Tad ir laiks sevis disciplīnai, lai uzmanītu laiku, kad jāiet gulēt, kad-uz darbu.
Riteņbraucēji un makšķernieki prieku gūs Ālandu salās. Daudzie tilti, ērtā prāmju satiksme un sarkano šēru ainavas, Pasta muzejs Storbī ciemā, zvejas un medību muzejs Ekeres salā, Bomarsunas cietokšņa drupas un vienīgā pilsēta- Marienhamna, kuras ostā var apskatīt pasaulē vienīgo oriģinālā saglabāto četrmastu burinieku Pommern (būvēts 1903.gadā). Salās pa īstam var sajust Somijas savdabību: šēru izraibinātās ainavas, prāmju un laivu satiksme, mazās sarkanās skandināvu mājiņas, kroplīgās priedes uz klinšu saliņām, ūdensputnu klaigas un zivju šļaksti ūdenī un makšķerēšanas azarts.
Mājokļu izcenojumi pat par puscenu krītas vasarā, visdārgākā maksa ir ziemas mēnešos, kad valstī ierodas liels daudzums ziemas sporta veidu cienītāji.
Nacionālie ēdieni ir ziemeļbriežu gaļa, piena produkti un karēļu gaumē gatavotas mazas karašiņas ar rīsu masas pildījumu.

Visdīvainākā lieta, ko somi dara brīvajā laikā ir zemledus makšķerēšana. Pat -20 C salā somi lieliskā apmierinātībā sēž uz ledus, par kompanjonu ņemot „vodkas” pudeli, un zvejo. Tādas viņu nacionālās zvejas īpatnības…