29 700 300
67 700 300
Tallinas iela 30, Rīga

Vācija

Skaisto upju ielejas, kalni, daudzās viduslaiku pilis un burvīgās Baltijas un Ziemeļjūras piekrastes, plašie vīnogulāju lauki valsts dienvidos un viršu klājiens  ziemeļdaļā, unikālās arhitektoniskās celtnes kā Ķelnes doms;  kalnu slēpošana Bavārijas Alpos, Izlaides un atrakciju parki visiem vecumiem, alus dzeršana, uzkožot ceptu desiņu, rūpnieciski augsti attīstīta un bezgala dažāda savā ainaviskajā gleznainumā, svētki un oktobra festivāls- tāda laimes un pārticības zeme, ko pierāda arī fakts, ka Vācija ir visapdzīvotākā valsts visā Eiropā. Vācija dzimušas vairākas pasaules vēsturē nozīmīgas personas – mūziķi Bēthovens un Bahs, dzejnieks Gēte. Radītas mums visiem zināmās automašīnu markas. 

Ģeogrāfiskais stāvoklis: atrodas Centrāleiropā, robežojas ar 9 valstīm. Ziemeļos robežojas ar Dāniju un Zviedriju, dienvidos- ar Šveici un Austriju, dienvidrietumos- ar Franciju, austrumos ar Poliju un Čehiju, rietumos-ar Beļģiju un Nīderlandi. Valsti ziemeļaustrumos apskalo Baltijas jūra, bet ziemeļrietumos- Ziemeļjūra. 
Platība: 357 021  km2
Galvaspilsēta: Berlīne
Iedzīvotāji: 80 780 000 (2014. gads)
Nacionālais sastāvs: vācieši 91,5%, turki 2,4%, citi 6,1% 
Vidējais iedzīvotāju vecums:
vidējais: 45,7 gadi
vīrieši: 44,7 gadi
sievietes: 46,8 gadi (2013.g.)
Iedzīvotāju blīvums: 227 cilv./km2. (2013.g.)
Valsts valoda: vācu
Reliģijas: protestanti 34%, katoļi 34%, musulmaņi 3,7%, citi 28,3%
IKP/PP:  $ uz 1 iedz. 38 700 (2012.g.)
Naudas vienība: eiro (EUR)
Valsts pārvaldes forma: parlamentāra federatīva republika
Administratīvais iedalījums: 16 zemes
Zemākais punkts: Nīendorfa pir Vilsteres -3,54 m z.j.l.
Augstākais punkts: Cūgšpice 2963 m v.j.l.
Garākās upes: Reina un Donava 
Lielākais ezers: Bodenezers uz robežas ar Šveici, Mīrics 
Reljefs: valsts Z atrodas piekrastes jeb Ziemeļvācijas zemiene, vidusdaļā Harca kalnājs, un tā  augstākās virsotnes parasti nepārsniedz 1000 m v.j.l. Saistībā ar Harca kalniem ir vairākas leģendas. Par vienu no augstākajām virsotnēm- Brokenu (1142 m) ir teika par raganu pulcēšanās vietu Valpurģu naktī, t.i., no 30.aprīļa uz 1.maiju, par to, ka virsotnē parādās dažādi rēgi: milži, dzīvnieku figūras u.c. Izrādās, ka kalnā esošo rēgu figūras ir cilvēku un dzīvnieku ēnu projekcija uz mākoņiem kā uz milzīga ekrāna.
Valsts rietumu daļā atrodas Rūras apgabals ar Šīfera kalniem. Te ir attīstīta kalnrūpniecība. Te iegūst 80% no visiem Vācijas akmeņogļu krājumiem. Savukārt, valsts dienvidu daļā aiz Donavas sākas Alpu priekškalnu josla ar viļņotu līdzenumu. Aiz Minhenes pie horizonta apvāršņa paveras skats uz sniegotajām Bavārijas Alpu virsotnēm. Tās vēl pagaidām klāj sniegs un ledāji, tāpēc slēpošanas maršruti ziemās ir tūristu iecienīti. Zem sniega līnijas plešas leknas kalnu pļavas.  Valsts vidusdaļā atrodas Vidusvācijas kalni.
Dabas resursi: akmeņogles, dabasgāze, varš, dzelzsrūda, lignīts, brūnogles, niķeļa un urāna rūdas, vārāmā sāls, kālija sāls,  kokmateriāli, aramzemes, dabas ainavas
Klimats: atšķirīgs pa reģioniem. Ir pārejas klimats, jo valstī jūtama gan auksto, gan silto gaisa masu ietekme. Kalnu reģionos ir vertikālā zonalitāte un temperatūras izmaiņas. Ziemeļos valdošais ir piejūras mērenais klimats, bet pārējā teritorijā kontinentāls. Vidējā janvāra temperatūra ir no – 3ºC līdz +2ºC, bet jūlijā tā ir no +16ºC līdz +20ºC. Nokrišņu visvairāk ir rudens un ziemas periodos.
Piesardzības pasākumi: nav īpašas prasības attiecībā uz vakcināciju
Vācija ir viena no pasaules lielākajām smago automašīnu, kuģu, elektropreču un vieglo automašīnu ražotājām. Te darbojas tādas slavenas auto ražotājfirmas kā Volkswagen, Mercedes un BMW.
* Augsto rūpniecības līmeni valsts ir sasniegusi, pateicoties kalnrūpniecībai.
* Rūdas ogļu baseins ir viens no lielākajiem Eiropā.
* Populāra ir tabakas audzēšana, daudz ir augļu dārzu un vīnogulāju stādījumu.
* Vācijā ir dzimuši arī daudzi pasaulslaveni sportisti: Boriss Bekers, Štefija Grāfa un Mihaels Štihs tenisā, Mihaels Šūmahers  autosportā un Katja Zeicingere kalnu slēpošanā. Vācijā vispopulārākais sporta veids ir futbols. 
Berlīne ir valsts galvaspilsēta, kuras vizītkarte ir Brandenburgas vārti, kas ir vienīgie kas saglabājušies no 18. gs un simbolizē Austrumu un Rietumu Berlīnes atkalapvienošanos . Apskates vērts ir slavenais Berlīnes mūris, kas tika nograuts 1990.gadā, un saglabājušies tikai atsevišķi fragmenti. Mūris atdalīja abas Vācijas daļas un galvaspilsētu sadalīja uz pusēm pēc Otrā pasaules kara. Vēl joprojām VFR daļa stipri atšķiras savā attīstības līmenī nekā VDR, kurā valdīja sociālisms. Sv. Hedviga baznīca, Sv. Nikolaja baznīca, Arsenāls, Pasaules lielākais zoodārzs(patiks bērniem-ar garantiju!), Marienkirhe, Reihstāga ēka, Šarlotenbergas pils, Unter den Linden iela, televīzijas tornis, Potsdamas laukums, Kūrfirstu dambis, Kaizer-Vilhelm-Kirhe, Belvjū pils, Aleksandra laukums, Opera, Filharmonija, Frīdrikštatpales pils, Botāniskais dārzs. Pilsētā atrodas ļoti daudz muzeju - Prūsijas piļu fonda muzejs, Bode galerija, Gleznu galerija, Ēģiptes muzejs, Jaunā Nacionālā galerija u.c. Kopā pavisam muzeju ir aptuveni 170. Berlīne pēc daudzu ģeogrāfu atzinuma, varētu būt viens no Eiropas centriem. Un pilsētā šim faktam par godu ir apskatāms Eiropas centrs. Neskatoties uz to, ka Berlīne ir Vācijas galvaspilsēta, tā ir arī viszaļākā metropole valstī. Berlīnē ir daudz dažādi parki, meži un krāšņi ezeri.
Potsdamsa ir bijusī Prūsijas karaļu rezidence, un tā ir viena no skaistākajām vietām. Pilsēta ir slavena ar Sansusī pili , kas celta rokoko stilā, un radīta pēc Frīdriha II vēlmes un ierosmes. 
Harca kalnos Valpurģu nakti (nakts no 30.04. uz 01.05.)vēlams piedzīvot atvērtām acīm, jo tad te pulcējas visas pasaules raganas. Viņām te ir pat savs Raganu deju laukums un Velna mūris.
Goslara ir tipiska viduslaiku pilsētiņa, taču Minhauzena pilsēta ir Bodenverdera.
Brēmene ir otra lielākā ostas pilsēta Vācijā. Noteikti tā ir arī muzikāla pilsēta: te taču dzimuši slavenie „Brēmenes muzikantu” varoņi no brāļu Grimmu pasakas! Pilsētas lepnums ir Doma baznīca, Rātsnams, Rolanda statuja – Vācijas brīvības simbols , kas ir pilsētas brīvības un tiesību simbols, Tirgus laukums, „Brēmenes muzikantu” statuja, kas veidota 1951. gadā, Bētšerštrāsi. Aizjūras muzejs-noteikti būtu jāapmeklē. Interesants apskates objekts ir arī 700 gadus senais vīna pagrabs, kas atrodas zem rātsnama, un šobrīd tajā izveidots restorāns, kurā tiek sniegta iespēja baudīt kādu 650 dažādajiem Brēmenes vīniem. Netālu no pilsētas atrodas Līneburgas sils, kas ir aizsargājama dabas teritorija 700 000 ha platībā. Vācijā ir daudz aizsargājamu parku un dabas teritoriju, kur mīt gan aizsargājamie augi un dzīvnieki, gan ierīkotas jaukas atpūtas un pastaigu takas. Kalnos-alpīnisma iemaņu takas.
Hamburga ir trešā lielākā pilsēta un lielākā Vācijas osta, kas aizņem 12 % no pilsētas kopējās platības. Pilsētas unikālie apskates objekti ir Rātsnams, Vecais Elbes tunelis, „Čīles nams”, „Prinkenhofs”, Sv. Pētera baznīca, „Rēperbāni”- rosīšanās sākas ar tumsas iestāšanos, Sv. Mihaēla baznīca, Jūras muzejs, kurā var vērot cilvēka darbību saistībā ar jūru 3000 gadu garumā, Ostas muzejs un Etnogrāfiskais muzejs. Noteikti vērts apmeklēt izklaides kvartālu St. Pauli. Interesants ir Garšvielu muzejs un  Vācijas muitas muzejs, kā arī ekspozīcija - lielākais miniatūrā dzelzceļa modelis pasaulē. Interesanti, ka vārds „hamburgers” radies tieši no šīs pilsētas nosaukuma, jo šeit šādi tiek apzīmēts liellopa gaļas pīrāgs.
Minhene ir ceturtā lielākā pilsēta un Bavārijas galvaspilsēta, kas atrodas Alpu pakājē. Pilsētas sirds ir Vecais Rātsnams un Rātslaukums, Marienplacas laukums, Pētera baznīca, Noihauzerštrāse jeb gājēju iela ,Olimpiskais centrs, Bavārijas Nacionālais teātris, Botāniskais dāŗzs, pils-cietoksnis „Liebfrauen”, Sv. Mihaēla baznīca, „Theatiner” baznīca, Bavārijas Nacionālais muzejs, Minhenes pilsētas muzejs, Vācu teātra muzejs, Lenbaha BMW muzejs, Nacionālā galerija. Viens no populārākajiem pasākumiem Minhenē un visā Vācijā ir tradicionālais alus festivāls „Oktoberfest”. Festivāls tiek rīkots katru gadu no septembra pēdējās nedēļas līdz oktobra sākumam. Festivālā var gūt pilnasinīga prieka, bezrūpības, dabas auglības svētku sajūtu, un redzēt, izjust vāciešu svētku svinēšanas prasmi: ar alus desiņām, maizi, dažādiem konditorejas izstrādājumiem, sālsstandziņām, aukstajām gaļām un sieriem, kas ir tipiska vācu ēdienkartes īpatnība. Katrā reģionā ir savs desiņu pagatavošanas veids. Tas ir lielākais no daudzajiem alus festivāliem, kas regulāri notiek visā Vācijā. Tas ilgst divas nedēļas un piesaista miljoniem alus cienītāju. Minhenē ir lielākais alus krogs visā Vācijā: Hofbrauhaus.
Nīrnberga savu vārdu vēsturē iezīmē drūmās krāsās, bet tam visam pretim slejas krāšņās celtnes: Imperatora pils, Sv. Sēbalda baznīca, Sv. Lorenca baznīca, Ģermāņu Nacionālais muzejs, Albrehta Dīrera nams, Rotaļlietu un transportlīdzekļu muzejs. Pilsēta ir īsta Vācu impērijas dārgumu krātuve.
Bavārijā atrodas arī izcilākie Vācijas piļu ansambļi – Noišvanštaina, kas ir arī iedvesmas avots Guļošās princeses pilij Disnejlendā, un Linderhofa- abas ir Bavārijas pasaku karaļa Ludviga Otrā pilis, no Herenkimze, Hoenšvangau, Nimfenburga, kā arī Etāles klosteris. 
Vācija ir bagāta ar viduslaiku pilīm, no kurām populārākās ir Rainfelsa, Suneka, Raineka, Raihenštaina, Rainbraitbaksa, Ainbraitbaksa, Loisdorfa, Rolandzekas pilsdrupas, Štolcenfelsas pilsdrupas, Lanekas pilsdrupas, Šterenbergas un Libenštainas pilsdrupas.
Drēzdene ir Saksijas galvaspilsēta, kas slavena ar savu Baroka stila arhitektūru. Tajā var apskatīt vecpilsētu, Zempera operu, Cvingeru ar gleznu galerijām, Galma un Krusta baznīcas , „Frauenkirhi”, Mākslas Akadēmiju, Jauno sinagogu, UFA kristāla pili, Pilnicas un Drēzdenes pili, vairāk nekā 140 m garo Lošvicas tiltu pār Elbas upi, kas tiek dēvēts arī par „Zilo brīnumu”. Netālu atrodas slavenā Meisenes porcelāna manufaktūra. 
Nacionālais parks „Saksijas Šveice” atrodas  netālu no Drēzdenes Elbas upes krastā ciematā ar nosaukumu Rathen. Te interesantās klintīs izveidotas pastaigu takas. Kādreiz pirms miljoniem gadu te bijis ezers, bet, kad tā kaļķakmens un smilšakmens pamatne pacēlusies, vēja un ūdens erozijai atklājās ieži. Tie mainījušies un tagad veido interesantas figūras un skaistus skatus. Vācieši izveidojuši lieliskas takas, tiltiņus, kāpnes, skatu punktus. Ir iespēja kāpt klintīs kā īstam alpīnistam.
Leipciga – Rātsnams, Tomasa baznīca, Vecā birža, Aleksija baznīca, Citadele, Nikolaja baznīca, Gleznu galerija, zoodārzs. 
Štutgarte ir videi draudzīga pilsēta, kas pilna ar mežiem un parkiem. Tā ir Bādenes-Virtembergas galvaspilsēta. Pilsētā apskates vērta ir pils, Akadēmiskais dārzs, Landtāga ēka, Šlosgārtenas parks, Kēnigštrāse, Vilhelma I kolonna, Pilsētas galerija, Mercedess-Benz muzejs – vecākā autobūves fabrika pasaulē, kurā viens no eksponātiem ir pasaulē vecākais motocikls – radīts 1885. gadā. Vilhelma botāniskais dārzs, televīzijas tornis. 

Švarcvalde (tulkojumā „Melnie meži”) ir Vācijas dienvidrietumu daļa , kura pazīstama ar saviem biezajiem, tumšajiem, leģendu apvītajiem mežiem, kalnu upītēm, fascinējošajām dabas ainavām, kalnaino reljefu, mazajiem un romantiskajiem ciematiņiem. Tajā noteikti jānobauda nacionālais ēdiens - slavenā Švarcvaldes šokolādes-ķiršu torte un ķiršu šņabis. Ievērojami apskates objekti Švarcvaldē ir Belchen kalns, Todtnau ūdenskritums, Seebuck virsotne un ainaviskie Schluchsee un Titisee ezeri, kā arī Triberga ūdenskritums, kas ir augstākais ūdenskritums Vācijā. Švarcvaldē atrodas arī Vācijas vecākā pilsēta Trīre. Tajā apskatāmi romiešu celtie pilsētas vārti – Porta Nigra, romiešu amfiteātris, Romas ķeizaru termu drupas. Lielākā pilsēta ir Freiburga.
Freiburgā atrodas Vācijas populārākais atpūtas parks „Eiropas Parks”, katedrāle. Mainca – Guttenberga muzejs, Teitoņu ordeņa pils.  Ziemā šeit iespējams nodarboties ar ziemas sporta veidiem – slēpošanu, snovošanu. Freiburgā populāra aktivitāte tūristu vidū ir brauciens ar Vācijā garāko (3,6 kilometri) trošu tramvaju, aplūkojot kalnus no panorāmas pacēlājs uz 1284 m augsto Schauinsland kalnu, no kurienes labos laika apstākļos var redzēt gan Freiburgas pilsētu, gan Reinas ieleju. Freiburgas apvidū atrodas arī Furtvangenas pulksteņu muzejs, kurā ir ap 4000 dažādu laikrāžu un tas ir pasaulē lielākais dzegužpulkstenis.

Mozeles ieleja ir pazīstama ar saviem fantastiskajiem dabas skatiem un lieliskajiem vīniem. Vienā no Mozeles ielejas pilsētām – Burg, atrodas fantastiskā Eltzas pils, kas uzcelta klintī un naktī tā ir izgaismota, rada īpašas – pat nedaudz spocīgas sajūtas.

Eizenaha ir pazīstama ar vienu no skaistākajiem pils ansambļiem – Vartburgu, Sv. Annas baznīcu, Sv. Gregorija baznīcu, Rātsnamu, Tirgus laukumu.
Diseldorfa – mākslas un politikas centrs, kur atrodas bankas, ofisi. Pilsētas skaistākā vieta ir vecpilsēta ar daudzām vecām ēkām. 
Ķelne uzskatīta par Reinzemes ekonomisko, kultūras un vēsturisko centru. Jau kopš viduslaikiem pilsēta pastāvīgi ir bijusi reģiona reliģiskais centrs. Noteikti jāapskata Doma baznīca-tipiska gotikas virziena celtne, savu iespaidīgumu uz cilvēku emocijām atstāj ar savu majestāti un augstumu, jo šī ir augstākā gotikas stila celtne visā pasaulē, un īpašu, elpu aizraujošu skatu tā rada naksnīgā izgaismojuma gaismas un ēnu spēlēs. Tā burvību tā pa īstam var apjaust tikai tad, kad šķērso slieksni, vai ar drebošu sirdi un bailēm par trieku mēro ceļu uz torņa smaili, zem kājām redzot visu Ķelni. 
Sanktgereona baznīca, Sanktkliberta baznīca, Romāņu-Ģermāņu muzejs, Ludviga muzejs, Opera, Zoodārzs, Akvārijums un Botāniskais dārzs. Pavisam netālu atrodas izpriecu parks „Fantasia Land”. 
Bonna ir bijusī Vācijas Federatīvās republikas (VFR) galvaspilsēta. Apskates vērta ir Minsteres baznīca, Rātsnams, Tirgus laukums, Bundestāga ēka, Universitāte, Bēthovena piemineklis, Hemeršmidta villa, Popelsdorfas un Šaumburgas pilis, klosteris. Bonna- Bēthovena pilsēta.  Netālu no Tirgus laukuma, atrodas pilsētas Doms un uz tās pašas ielas- Bēthovena māja. Pretī Bēthovena mājai ir interesants antikvariāts, kas šķiet specializējies ar mūziku un mākslu saistītos priekšmetos.
Bonnas universitāte ir viena no lielākajām universitātēm Vācijā ar iespaidīgajām ēkām un parkiem. Pretī universitātei ir Kenedija tilts pār Reinu, no kura paveras iespaidīgs skats uz Reinas abiem krastiem un tajā peldošajiem kuģīšiem. Aiz Bonnas Universitātes atrodas tirgus laukums ar senās arhitektūras detaļām bagātu rātsnamu , kas tika uzbūvēts 18.gs pirmajā pusē un vēl joprojām uzņem ievērojamus pilsētas viesus. Uzmanību vērts pievērst pulkstenim. Zvaigžņu ielas galā pagriežoties pa kreisi, nonāksiet pie Torņa vārtiem (Sterntor Gate). Tie kādreiz iezīmējuši pilsētas sākumu, bet patreiz atrodas iespiesti starp jaunajām celtnēm. 
Lībeka – vecpilsēta, kura iekļauta UNESCO sarakstā, Marijas baznīca, pilsētas vārti, akvaparks „Akva Top”.
Timmendorfa ir Baltijas jūras piekrastes populārākais kūrorts ar neskaitāmām pludmalēm, bāriem, restorāniem, sporta kompleksiem, jūras parku „See World”. 
Magdeburga ir sena Hanzas pilsēta. Tagad no senatnīguma maz pāri palicis, jo pilsēta kļuvusi mūsdienīga- ar modernām ēkām, kurām pa vidu šur tur izkaisītas pāris senas baznīcas, katedrāle un klosteris. Magdeburgas zaļā citadele gan nav zaļa, bet rozā., un ir liels komplekss ar daudziem amizantiem iekšpagalmiņiem, interesantiem veikaliņiem, kafejnīcām, birojiem un dzīvokļiem, fantastiski koši un savdabīgi.
Frankfurte pie Mainas ir Vācijas tirdzniecības un banku centrs jeb debesskrāpju pilsēta ar tajos izvietotiem birojiem. Vēl šodien to neoficiāli dēvē par Vācijas finansu galvaspilsētu, jo tur atrodas Eiropas Centrālā banka. Vietējie iedzīvotāji šī iemesla dēļ jokojoties pilsētu dēvē nevis par Frankfurti, bet Bankfurti. Pašā pilsētas centrā slejas milzīgā Vācijas biržas ēka. 
Taču pavisam noteikti Frankfurti var dēvēt arī par pilsētu daudzos stāvos. Un tas ne tikai tādēļ, ka 60. gadu beigās par spīti kaismīgām debatēm un iedzīvotāju protestiem pilsētā sāka būvēt debesskrāpjus. Dzīve Frankfurtē norit arī labu gabalu zem zemes, jo šeit izbūvētas neskaitāmas pazemes auto stāvvietas. 1968. gadā pilsētā atklāja pirmo metro līniju. Tagad metro ir viens no galvenajiem sabiedriskā transporta veidiem, un pazemes dzelzceļš  kursē gan pilsētas robežu ietvaros, gan arī dažos starppilsētu maršrutos. Frankfurte ir skaista pilsēta ar pavisam nelielu centriņu un vecpilsētu , vācu literatūras ģēnija Johana Volfganga Gētes dzimtā pilsēta. Savrupnams pilsētas centrā, kur viņš dzimis, un evanģēliskā Sv. Paula baznīca, kur viņš kristīts, parasti ir tūristu pārpilna. Kenedija aleja ir viena no lielākajām ielām Frankfurtes priekšpilsētā ar nosaukumu Zaksenhauzena. Vērts apmeklēt arī Frankfurtes seno, iespaidīgi krāšņo un smalko Operas namu.

Rīgene ir lielākā Vācijai piederošā sala – tā atrodas Baltijas jūrā un ir viens no iespaidīgākajiem apskates objektiem Vācijā, pateicoties saviem brīnišķīgajiem dabas skatiem, stāvkrastiem, kas augstākajā punktā ir pat 118 metrus augsts. uz salas atrodas arī Jasmund nacionālais parks, kura dabas bagātība ir neskartie skuju koku meži.
Atpūtas iespējas Vācija piedāvā ļoti plašas, īpaši –ģimenēm ar bērniem. Te ir visai plašs spektrs izklaides parku, ko izvēlēties: 
1)Serengeti parkā, kas atrodas starp Hamburgu un Hannoveri pie pilsētiņas Hodenhagen, un cauri parkam var braukt gan ar speciālo parka autobusiņu, gan ar savu auto. Šis parks ir sadalīts vairākos sektoros (Āfrikas, Eiropas u.c.) ar attiecīgo reģionu zvēriem.  Tur sastopami pat tādi lieli dzīvnieki kā degunradži, lāči, nemaz nerunājot par žirafēm, lauvām, tīģeriem, kuri staigā brīvi pa parku un var pienākt pie auto pavisam tuvu. Sektorā pie ēzeļiem, stirnām, ponijiem, kazām un tamlīdzīgiem zvēriem drīkstēja izkāpt no auto, lai sabužinātu mīlīgos dzīvniekus.
2) Ja ir vēlme izbaudīt , kas ir brīvais kritiens, tad būs jādodas uz 35 km attālo Heidparku pie pilsētiņas Soltau. Šajā parkā ir grandiozi amerikāņu kalniņi, un pie tā esošais uzraksts vēstīja, ka kalniņi iekļauti Ginesa rekordu grāmatā ar stāvāko nobraucienu no augstākā kalniņa… Ir ko nervus pakutināt! Brīvais kritiens ilgst… 2 sekundes no 71 metra augstā torņa ar ātrumu 100 km stundā. Tikpat kā ar auto pa lielceļu… Vilcieniņš ir īpaša atrakcija… ekstrēma- no vietas 2,4 sekundēs uzņem 100 km ātrumu, un tā dodas līkumainajā trasē. Vislabāk uz trakākajām atrakcijām iet no paša rīta -uzreiz pēc parka atvēršanas, jo tad nav rindu. Ieteicams parkus apmeklēt darba dienās, jo brīvdienās vāciešu pieplūdums ir milzīgs. 
3) Termālais baseins Soltavā.
4) Ūdensatrakciju parks Berlīnē.
Asbaha skaitās mazpilsēta, taču diezgan ievērojami atšķiras no tām mazpilsētām, kādas sastopamas mūsu platuma grādos. Glītas viensētas, perfekts 5cm mauriņš, dārza rūķi, laternas un glīti bruģēti piebraucamie celiņi. Te uzskatāmi redzams vāciešu  pedantisms. Kalnus un ielejas klāj ar kukurūzas lauki, ābeļdārzi un zirgu pilnās ganībās. 
Uz Šlangenbādi- mazo kūrortpilsētiņu- vērts doties tiem, kas vēlas nostiprināt veselību. Pilsēta atrodas 20 km attālumā no Vācijas federālās zemes galvaspilsētas Vīsbādenes un 7 km attālumā no nelielās Etvillas pilsētas pie Reinas. Tur ir pāris šauras, klusas ieliņas ar jaukām kafejnīcām, lepniem savrupnamiem, vairākām rehabilitācijas klīnikām un baznīcu, kuras smailais tornis pamanāms jau pa lielu gabalu. Peldbaseinu šeit ir pat veseli divi: viens atrodas noslēgtā telpā zem stikla jumta, bet otrs – brīvā dabā. Vētrainā un lietainā laikā, kad ūdens lāses ar spēku sitas jumta stiklā, iekšējā baseinā peldēties ir vienkārši bauda. No siltā ūdens debesīs paceļas tvaiki, jo tā temperatūra ir ap 27 grādiem pēc Celsija. Pirms peldes, īpaši vēsākās dienās un vēl ja neesat norūdījies, ieteicams noskaloties dušā karstā ūdenī, lai, izejot ārā uz baseinu, uzreiz nekļūtu auksti. Gudri ļaudis termālos ūdeņos neiesaka plunčāties ilgāk par 20 minūtēm. Jāpiebilst, ka, ja esat nodomājis kārtīgi nopeldēties, nekas nesanāks, jo šajos baseinos nav liela dziļuma. Taču, ja nevēlaties iet baseinā, bet citā veidā palutināt organismu un iegūt labu pašsajūtu, varat doties uz netālu esošo kelo saunu. Lai jūs nemulsina svešādais nosaukums, kelo ir īpaša Somijas priežu koka šķirne, kas var augt pat līdz 500 gadiem un kā malku uzmanto šajā saunā.
 Šlangenbādes bagātību – termālos avotus - atklāja 17.gadsimta vidū. Avotu ūdens dziednieciskās īpašības reimatisma un dažādu iekaisumu slimnieku ārstēšanā pirmoreiz sāka izmantot jau 1694./97.gadā. Tad arī nodibināja pirmo kūrorta dziedniecības namiņu ar „sviedru istabu” jeb pirti sirdzējiem, bet tam blakus uzcēla viesu namu. Pamazām 18.gadsimtā mazā mežu ieleja kļuva par feodāļu luksus kūrortu to laiku izpratnē. Te itin bieži ieradās firsti, princeses, kardināli, ģenerāļi, diplomāti, tirgoņi, un baņķieri. Taču bezrūpīgā dzīve Šlangenbādē ilga līdz Napoleona karagājienam un iebrukumam Vācijā. Otrs Šlangenbādes uzplaukuma posms sākas ap 1835.gadu, kad te sāka celt jaunus namus kūrorta apmeklētāju un sirdzēju ērtībām. Tas bija laiks, kad mazās romantiskās mežu ielejas slava izplatījās pa visu Rietumeiropu. Šeit atgūt veselību un atpūsties devās daudzas prominentas personas no mākslinieku, politiķu un tirgoņu aprindām.  Šlangenbādē kopā ir 9 termālie avoti. To ūdens temperatūra ir robežās no +21 ºC līdz +32 ºC.  (izmantoti L. Ģībietes rakstu materiāli). 
Bez plunčāšanās baseinos un keno saunas apmeklējuma brīvo laiku Šlangenbādē var pavadīt sportojot. Kūrortā ir tenisa korti, Heinca Greina sporta zāle un futbola laukums. Te ir lieliskas pastaigu vietas, ja nav vēlmes sportot. 
Netālu no Francijas robežas atrodas Bāden-Bādene, valsts vecākais un labākais kūrorts ar dziedniecības avotiem.
Vācija ir bagāta arī ar kalnu kūrortiem. Garmišpartenkirhene ir labākais kalnu slēpošanas kūrorts, kas atrodas Cūgšpices pakājē. Populāra ir arī kalnu slēpošanas zona Alpenšpice – Hausberga – Kroiceka – Vanka. 
Vairāki nelieli kūrorti atrodas Berksteshāgenas apkārtnē un apkārt Ķēniņezera Nacionālajam parkam.

Vācijas nacionālā virtuve: Vācu ēdieni ir sātīgi un pilni proteīniem – sieru, sviestu, krējumu, olām. Populārākie ēdieni ir cepta cūkas krūtiņa, dažādi pagatavotie cīsiņi. No aprīļa vidus līdz jūlijam galvenais ēdiens vācijā ir sparģeļi – pagatavoti visdažādākajos veidos. Sparģeļi ir ēdiens, kas vislabāk raksturo Vācu virtuvi. Protams – populārākais un iecienītākais dzēriens Vācijā ir alus.

Vācija uz kartes