Ceļojums uz Vjetnamas dienvidiem – Hošimina, Mekongas delta un Phu Quoc

Ko apskatīt Vjetnamas dienvidos?

Cik daudz Vjetnamas var piedzīvot divu nedēļu ilgā ceļojumā? Pietiekami, lai regulāri mainītos ne tikai ainava, bet arī priekšstats par to, kā cilvēku ikdiena vispār var izskatīties.
Ceļojumu sāksim Hošiminā. No turienes dosimies uz slavenajiem Cu Chi tuneļiem un Mekongas deltu. Pēc tam lidosim uz Phu Quoc salu, kur pilsētas rosību nomainīs tropiskas pludmales, zvejnieku ciemati un tirkīzzils ūdens.

Kā izskatās ikdiena Hošiminā?

Hošiminā var izjust motorolleru kultūru visā tās krāšņumā. Valstī kopumā ir vairāk nekā 77 miljoni motociklu, un vēl nesen tie veidoja aptuveni 95% no visiem transportlīdzekļiem. Tieši šajā pilsētā var vislabāk novērot, vai cilvēks Vjetnamā ir tikko ieradies vai jau kādu laiku te uzturas. Ja viņš ilgi stāv ielas malā un baidās to šķērsot, visticamāk, iespaidi par Vjetnamu viņam vēl ir pavisam svaigi. Savukārt, ja cilvēks mierīgi dodas pāri ielai, īpaši nepievēršot uzmanību simtiem motorolleru, viņš šeit jau kādu laiku ir pabijis.

Ar motorolleriem vietējie brauc uz darbu, ved bērnus uz skolu, pārvadā pārtiku, vistas un pat cūkas, ved tādas kravas, kuru aizvešanai mēs, iespējams, meklētu kravas auto. Līdz šim esam novērojuši, ka vietējie uz tiem ved, piemēram, ledusskapi, stikla loksnes un mēbeles, kas balansē kaut kur starp fiziku un brīnumu. Esam redzējuši arī zārku uz motorollera. Jāpiebilst, ka mēs nezinām, vai tajā kāds “gulēja” vai tas bija tukšs.
Tomēr Hošiminā nav tikai motorolleru haoss. Šī pilsēta ir milzīga, moderna un pārsteidzoši kontrastaina, jo tajā stikla debesskrāpji atrodas līdzās ielu ēstuvēm, izkārtām veļas auklām un vecām, cieši vienai pie otras sabūvētām mājām. Pilsētā ir arī kāda neparasta dzīvojamā ēka, kas no ārpuses izskatās kā parasts daudzdzīvokļu nams, bet tās iekšienē paslēpušies veikali, kafejnīcas un restorāni.

Šī sajūta, ka divas atšķirīgas pasaules mierīgi sadzīvo viena otrai blakus, Hošiminu padara ļoti interesantu.

Vai Tu spētu vairākus gadus dzīvot pazemē?

Vjetnamā ir unikāla iespēja redzēt ne tikai to, kas notiek virszemē, bet arī ielūkoties pazemē. Netālu no Hošiminas atrodas Cu Chi tuneļi – pazemes tuneļu tīkls, ko Vjetnamas kara laikā izmantoja Vjetkongas kaujinieki un vietējie iedzīvotāji.

Tuneļi tika veidoti aptuveni 20 gadus, un vietējie tos lielākoties raka paši ar savām rokām. Pazemē izveidoja ne tikai ejas, bet veselu infrastruktūru – guļvietas, virtuves, skolas un slimnīcas. Tuneļu sistēma bija veidota vairākos līmeņos, un dziļākās daļas atradās aptuveni septiņus metrus zem zemes. Kopējais tuneļu tīkls sniedzās aptuveni 250 kilometru garumā.

Šī sistēma tika izveidota ļoti pārdomāti. Tuneļos bija gaisa atveres, kas no ārpuses bija grūti pamanāmas, dūmvadi, kas ļāva gatavot ēdienu, neizdodot savu atrašanās vietu, kā arī dažādi slazdi, kuros vietējie savulaik ķēra ne tikai cilvēkus, bet pat tanku. Dažas ieejas tuneļos bija tik šauras (aptuveni A4 papīra lapas izmērā), ka tajās cilvēkam ar lielāku augumu, piemēram, amerikāņu karavīram, būtu praktiski neiespējami iekļūt.

Tā nebūs mīļākā vieta cilvēkam ar klaustrofobiju, jo tuneļi ir šauri, tajos ir karsti un trūkst gaisa. Tomēr vienlaikus šis piedzīvojums ļauj iztēloties, kādos apstākļos cilvēki šeit kādreiz dzīvoja.
Kā paiet vjetnamiešu dzīve uz ūdens?

Mekongas delta ir milzīga ūdensceļu sistēma, kur upe vienlaikus ir ceļš, tirgus, darbavieta, iztikas avots, mājvieta un ikdiena. Laivas pārvadā augļus, dārzeņus un citas preces, uz ūdens darbojas peldošie tirgi, kā arī veselas kopienas savu dzīvi veido ap upi. Šeit ir labi redzams, cik cieši vjetnamiešu dzīve ir saistīta ar ūdeni.

Mekongas delta ir viena no svarīgākajām Vjetnamas lauksaimniecības teritorijām. Atkarībā no sezonas te var nogaršot mango, ananasus, rambutānus, dragon fruit, džekfrūtus un kokosriekstus.

Kā Vjetnamas tropu salā nonāca Venēcija un Eifeļa tornis?

Phu Quoc sala aizņem 574 km², un to dēvē par Smaragda salu zilā ūdens un biezo, zaļo mežu dēļ, tomēr daba tajā nebūt nav galvenais apskates objekts.

Pēdējos gados salā ieguldīti daudzi miljardi dolāru, un vietām tās ainava izskatās tā, it kā kāds būtu paņēmis vairākas Eiropas pilsētas un pārcēlis tās uz tropu salu. Tajā ir greznas viesnīcas, villas, kanāli, parki, kazino, milzīgi tilti un veseli kvartāli itāļu un franču arhitektūras stilā.

Piemēram, Sunset Town veidota itāļu pilsētiņas noskaņā, un tajā var atrast Kolizeja un Amalfi piekrastes elementus, kā arī Venēcijas Svētā Marka zvanu torņa repliku. Tāpat tajā ir redzams neliels Parīzes Eifeļa tornis un Grieķijas Santorini ēku zilie jumti. Vietējie mēdz jokot, ka viņiem nav jālido uz Eiropu, lai apskatītu visus tās slavenākos objektus; viņiem atliek atlidot uz šo salu.

Savukārt pats interesantākais Phu Quoc salā ir Hon Thom trošu ceļš, kas savieno vairākas salas un stiepjas aptuveni astoņu kilometru garumā virs jūras. Šis ir garākais trošu ceļš pasaulē. Galapunktā Hon Thom salā atrodas liels izklaides komplekss un akvaparks.

Tomēr aiz greznajiem kūrortiem un šķietami sterilajām pilsētiņām salā joprojām atrodami zvejnieku ciemati, vienkāršas mājas un vietējo ikdiena. Šeit pie vietējiem var iegādāties tikko ķertus jūras iemītniekus, kurus viņi turpat uz vietas arī pagatavo. Šis kontrasts padara Phu Quoc tik savādu un interesantu.

Šī sala ir slavena arī ar pipariem. Dažās fermās var piedalīties piparu degustācijā, apskatīt audzēšanas procesu un nogaršot arī citus uz vietas audzētus augļus, piemēram, banānus un džekfrūtus.

Savukārt Starfish Beach ir vieta, kur doties simtiem jūraszvaigžņu dēļ. Kaut arī nokļūšana līdz pludmalei nav tik ērta ceļu un bezceļu dēļ, bet galamērķis ir tā vērts. Ja sanāk tur tikt, neņem rokās jūraszvaigznes. Daudzi tūristi to dara skaistu bilžu dēļ, nezinot, ka jūraszvaigznes ārpus ūdens var aiziet bojā.

Vai būsi gatavs pagaršot visu, ko Vjetnamā liek uz šķīvja?

Vjetnamā no rīta līdz pat vēlam vakaram ielas piepildās ar pannām, katliem, garšvielu aromātiem un cilvēkiem. Mazie plastmasas krēsliņi un zemie galdiņi ir tikpat raksturīgi šīs valsts ielu ainavai kā motorolleri.

Mums Vjetnamas ēdiens ļoti garšo, bet, dzirdot, ko esam tur pagaršojuši, saņēmām šādu komentāru: “Ja es to visu apēstu, es būtu hospitalizēts.” Tomēr, lai Tevi nenobiedētu, jāpiebilst, ka, mūsuprāt, Vjetnamas labākās maltītes pieredzējām nevis dārgos restorānos, bet turpat uz ietves, sēžot uz plastmasas soliņiem.

Slavenākais vietējo ēdiens ir Pho zupa jeb bagātīgs buljons ar rīsu nūdelēm, gaļu un zaļumiem. Šis ir ļoti populārs vjetnamiešu brokastu ēdiens. Mums, kuri skābeņu vai frikadeļu zupu nekad neēstu agrāk par plkst.12.00 dienā, šis likās savādi, bet tomēr pamēģinājām un... tas arvien likās savādi.

Ja tomēr zupas nebūs Tava pirmā izvēle, ir iespēja tikt pie vēl viena tradicionālā ēdiena – banh mi jeb kraukšķīgas sviestmaizes ar gaļu, marinētiem dārzeņiem, zaļumiem un dažādām mērcēm.

Vjetnamā ir arī milzīga jūras velšu izvēle, gliemeži, garneles, krabji, kalmāri, dažādos veidos pagatavotas zivis, kraukšķīgas pankūciņas, gaļa, nūdeles un citi ēdieni, kuru nosaukumu un sastāvu reizēm ir grūti saprast pat pēc Google tulkotāja izmantošanas.

Vēl viena lieta, ko Vjetnamā ātri pamanīsi, ir olas. Mēs kioskos esam ieraduši redzēt sviestmaizes vai bulciņas, bet Vjetnamā ir pilnīgi normāli iegādāties vienu vārītu olu turpat pie kases. Tāpat olas šeit pieejamas arī neierastā formā, proti, varēsi nogaršot vārītu pīles olu ar embriju. Tā gan nav uzkoda, ar kuru mēs ieteiktu sākt iepazīt vietējo virtuvi, bet vienlaikus tā būs pieredze, par ko pastāstīt citiem.

Savukārt kafijas cienītājiem Vjetnamā būs iespēja nogaršot slaveno olu kafiju ar krēmīgu, gandrīz desertam līdzīgu konsistenci vai aukstu kokosriekstu kafiju.
Kāpēc Vjetnamas ēdiena nogaršošanai vajag arī drosmi?

Ja vēlēsies pārbaudīt ne tikai sava kuņģa darbību, bet arī rīšanas refleksu, Vjetnamā būs plašas iespējas to izdarīt. Jā, šeit ēdiena klāstā arvien ir pieejami tārpi, sienāži, zirnekļi un čūskas dažādos izpildījumos.

Vispirms varēsi nogaršot čūsku vīnu. Šo dzērienu gatavo, rīsu vīnā izturot čūsku, bieži vien kobru. Vietējā folklorā tam piedēvē dažādas ārstnieciskas īpašības, bet šie apgalvojumi nav zinātniski pierādīti.

Diemžēl šeit var pieredzēt arī to, ka čūska tiek nogalināta Tavā priekšā, lai pēc tam vari izdzert tās asinis un pagaršot ēdienus, kas no tās pagatavoti.

Ja šis liekas kā pārdzīvojums, tad šur tur Vjetnamas tirgos joprojām tirgo suņu gaļu. Neskatoties uz to, ka tā nav šīs valsts ikdienas virtuve un attieksme pret to mainās, vietām šo tradīciju arvien var novērot. Kāds vietējais mums skaidroja, ka pastāvot atšķirība starp suņiem, kurus cilvēki tur kā mājdzīvniekus, un tiem, kurus audzē pārtikai. Mums šī robeža gan ir vienkārša – suns paliek suns, un suns ir cilvēka labākais draugs.
Starp citu, suņi kā mājdzīvnieki šeit ir ļoti mīlēti un izplatīti. Pilsētās cilvēki viņus bieži vadā bērnu ratiņos un krāso tiem ausis un asti. Ja vēlies redzēt baltu suni ar koši zilām ausīm un spilgti rozā asti, brauc uz Vjetnamu!

Kāpēc, lidojot uz Vjetnamu, ir vērts paņemt līdzi lielāku koferi?

Pirmo reizi apmeklējot Vjetnamu, daudz domājām par to, ka vajadzēja lidot ar pustukšiem koferiem, lai visu, kas šeit pieejams tirgos, varētu nopirkt un aizvest mājās. Vjetnama patiešām ir īsta paradīze tiem, kuriem patīk iepirkties.

Pārsteidzoši ir tas, cik daudz pasaulē pazīstamu zīmolu apģērbu, somu un aksesuāru pieejami vietējos tirgos. Vjetnamā tiek ražoti starptautisku zīmolu apģērbi, tāpēc tirgos netrūkst gan oriģinālu preču, gan dažādas kvalitātes pakaļdarinājumu. Piemēram, mūsu kolēģe savulaik iegādājās ūdens necaurlaidīgu The North Face jaku pa 7 eiro. Arvien nezinām, vai tas ir oriģināls, bet vairākus lietainus pārgājienus jaka ir godam izturējusi!

Vienlaikus arī vietējie sētnieki, street food pavāri, pārdevēji tirgū vai zemnieki rīsu laukos ikdienā nēsā slavenu zīmolu apģērbu. Piemēram, kāds kungs, kurš ielas malā mums pārdeva ugunī ceptu kartupeli un vārītu olu, bija ģērbies Lacoste kreklā ar Gucci jostas somu.

Tomēr tirgos nav tikai drēbes – tajos var atrast arī krāsainas gleznas, keramiku, rotaslietas, īpaši pērles, smalkas figūriņas, bambusa izstrādājumus, dažādus dekorus mājai u.c. Daļa no tiem ir skaisti un kvalitatīvi, tāpēc, ja koferī vēl ir vieta, kāds vietējās mākslas darbs var kļūt par interesantāku suvenīru nekā magnētiņš.

Vērts pievērst uzmanību arī garšvielām un kafijai. Vjetnama ir otra lielākā kafijas eksportētāja pasaulē, tāpēc vietējā kafija būs labs pirkums, ko vēlāk nobaudīt mājās. Tirgos un specializētajos veikaliņos var atrast arī dažādas piparu šķirnes, zvaigžņu anīsu, citronzāli un citas garšvielas, kas pēc tam ļaus vēlreiz atgriezties Vjetnamā vismaz ar garšas palīdzību.

Iespējams, no savas bērnības vai jaunības atceries Vjetnamas zvaigznīti. Šis daudzfunkcionālais balzams ir viens no tiem suvenīriem, ko Vjetnamā pērk gan vietējie, gan ceļotāji. To tradicionāli izmanto, piemēram, pēc kukaiņu kodumiem, pie muskuļu un locītavu diskomforta, kā arī saaukstēšanās gadījumos.

Tomēr pirms spert kāju tirgū, ir jāapgūst kaulēšanās māksla, jo šeit pirmā nosauktā cena ne vienmēr ir pēdējā, īpaši tūristu iecienītās vietās. Vjetnamā kaulēšanās ir kā spēle – pārdevējs nosauc cenu, Tu tēlo, ka esi pārsteigts, pārdevējs savukārt izliekas, ka jau tā piedāvā gandrīz par pašizmaksu, un tad beigās abi kaut kā nonāk pie kompromisa.

Kā izklaidējas vjetnamieši?

Karaoke Vjetnamā ir dzirdama un redzama teju visur – ģimenes un draugi dzied mājās, bāros, publiskās vietās. Šeit ir karaokes būdiņas pat lielveikalos, bet pārnēsājami karaokes aparāti pat parastu ielu var pārvērst par skatuvi. Galvenais ir vēlme dziedāt, un vjetnamiešiem tāda ir.

Ja esi Vjetnamā, ir vērts apmeklēt arī ūdens leļļu teātri. Šī tradīcija ir vismaz 1000 gadu sena, un tās aizsākumi meklējami pie zemniekiem, kuri viens otru izklaidēja applūdušos rīsu laukos.
Vai Vjetnamā ir droši?
Šī valsts ir droša ceļošanai, bet, tāpat kā jebkur citur pasaulē, tūristiem jāievēro parasti piesardzības pasākumi, proti, ir jāseko līdzi savām mantām. Tās nevajadzētu atstāt nepieskatītas un maku vai telefonu labāk neturēt viegli pieejamās kabatās. Lielākais izaicinājums ceļotājiem nereti nav noziedzība, bet gan satiksme, tāpēc, šķērsojot ielu, jābūt piesardzīgam, īpaši ceļojuma sākumā.
Cik maksā ceļojums uz Vjetnamu?
Vjetnama ir salīdzinoši izdevīgs galamērķis, īpaši, ja ēd vietējos restorānos un pārvietojies ar sabiedrisko transportu. Budžeta ceļotāji dienā var rēķināties ar vidēji 20 līdz 40 eiro lieliem izdevumiem, bet ērtākam ceļojumam ar labāku viesnīcu un ēšanu restorānos izmaksas var būt ap 100 vai vairāk eiro dienā. Tieši ēdiens ir tas, kas šajā valstī ļauj ceļot lēti, jo ielu ēdienu var iegādāties par dažiem eiro. Lielāki izdevumi būs, ja izvēlēsies iekšējos pārlidojumus, kruīzus un maksas tūrisma objektus. Tātad – jo vairāk gribēsi redzēt un piedzīvot, jo lielāks būs ceļojuma budžets.Plānojot ceļojumu uz Vjetnamu, atceries, ka šeit oficiālā valūta ir Vjetnamas dongi. Saņemot vietējo naudu, varēsi sajusties patiešām turīgs, jo par vienu eiro saņemsi vairākus desmitus tūkstošu dongu.
Kas vēl šajā valstī Tevi varētu pārsteigt?
Ja, izlasot šo tekstu, vēlies ne tikai apskatīt Vjetnamu, bet uzkavēties tur ilgāk, zini, ka vīza ilgstošai palikšanai ir diezgan dārga. Ja tomēr izsver citu veidu, lai paliktu tur ilgāk, piemēram, laulības ar vietējo, tad šādā gadījumā Tev būs nepieciešama garīgās veselības izziņa.
Un tik tiešām, lai reģistrētu laulību starp ārzemnieku un Vjetnamas pilsoni, būs vajadzīgas papildu administratīvās formalitātes. Tāpēc starptautiski mīlas stāsti šajā valstī, visticamāk, nav tik izplatīti.
Mēs tomēr ceram, ka mūsu ceļotāji pēc brauciena mājās atvedīs nevis vīru vai sievu, bet noderīgus suvenīrus un daudz, daudz skaistu atmiņu.
Rakstu sagatavoja ceļojumu konsultante Zane pēc personīga ceļojuma uz Vjetnamu.