29 700 300
67 700 300

Igaunija

Kur vēl tā smaržo kadiķi un glints stāvkrastus apskalo Baltijas jūras ūdeņi Igaunija ir pretstatu un neierastu izjūtu zeme. Laukakmeņu, čalojošu ūdenskritumu un iespaidīgo stāvkrastu zeme, no kadiķu laukiem rietumos līdz pat piektajam lielākajam Eiropas ezeram – Peipusam austrumos. Viduslaiku smarža Tallinas ielās. Pavisam īpaša ir salu Igaunija –pusotrs tūkstotis lielu un mazu zemes pleķīšu Baltijas jūrā. Katrai no tām  ir savs likteņstāsts un šarms. 

Ģeogrāfiskais stāvoklis: atrodas Ziemeļeiropā, Baltijas valstu ziemeļdaļā, Baltijas jūras austrumu krastā un robežojas ar Latviju dienvidos, Krieviju austrumos un Somiju ziemeļos. Pēc zemes platības Igaunija ir mazākā no Baltijas valstīm un no Eiropas valstīm par to mazākas ir Šveice, Dānija, Holande un Beļģija.
Platība: 45 228 km2
Galvaspilsēta: Tallina
Iedzīvotāji: 1 266 375 (2013.gada jūlijs)
Nacionālais sastāvs: igauņi 67,9%, krievi 25,6%, ukraiņi 2,1%, baltkrievi 1,3%, somi 0,9%, citi 2,2% (2000)
Vidējais iedzīvotāju vecums:
vidējais: 41 gadi
vīrieši: 37,4 gadi
sievietes: 44,3 gadi (2013.g.)
Iedzīvotāju blīvums: 27,9 cilv./km2.(2013.g.) 
Valsts valoda: igauņu 
Reliģijas: ev.luterāņi 13,6%, pareizticīgie 12,8%, kristieši 1,4%, citi 66,1% , ateisti 6,1% (2000.g.)
IKP/PP:  $ uz 1 iedz. 21 700 (2012.g.)
Naudas vienība: eiro (EUR)
Valsts pārvaldes forma: parlamentāra republika
Administratīvais iedalījums: 15 apriņķi
Lielākās salas: Sāremā, Hījumā, Muhu un Vormsas sala. Pavisam kopā Igaunijai ir 1500 salas. 
Zemākais punkts: Baltijas jūra 0 m v.j.l.
Augstākais punkts: Munameģis 318 m v.j.l.
Garākā upe: Vehandu (162 km) un Pernu (144 km)
Lielākais ezers: Peipusa ezers 2670 km2
Reljefs: Igaunijas, tāpat kā Latvijas, zemes virsas formas izveidojusi ledus laikmeta šļūdoņu darbība, jo Igaunija ietilpst Ziemeļeiropas šļūdoņu robežās. Igaunija ir līdzena. Tās augstākā virsotne ir Munameģis (Olas kalns), kas atrodas valsts DA.
Igaunijas zemes slāņu pamatā ir cietais kristāliskais iezis, kas gadsimtu laikā pārklājies ar mālu un smilšakmeni, kas redzams Igaunijas Z. Igaunijas Z ir kaļķakmens un Igaunijas D – smilšakmens pamatieži.
Dabas resursi: fosforīti,kaļķakmens, degslāneklis jeb kukersīts, smilts, kūdra
Klimats: piekrastē jūras klimats ar vēsu vasaru un siltu ziemu, bet austrumdaļā jau mēreni kontinentāls klimats. Janvāra vidējā temperatūra ir no +4C rietumos līdz -7,50C austrumu daļā. Savukārt, jūlija vidējā temperatūra ir no +16,50C rietumos un +17,5 0C . Igaunijas klimata apstākļi ir līdzīgi Latvijai. Arī siltajās vasaras dienās ieteicams paņemt vējjaku vai siltāku džemperi, lietussargu un vieglu lietus mēteli, jo laika apstākļi mēdz mainīties dienas laikā.
 
Piesardzības pasākumi: nav īpašas prasības attiecībā uz vakcināciju.

Igaunijas nosaukums ir radies no Indriķa hronikā minētā novada Ugaunija, kur pēc Endzelīna domām un ticis izrunāts kā ü.
Pašu igauņu nosaukums Eesti atvasināts no angļu-sakšu east (austrumi), kas sākumā bija ģeogrāfisks nosaukums tautām, kas apdzīvoja Baltijas jūras A piekrasti.

Valsts populāra ar saviem ainaviskajiem ūdenskritumiem. Lielākie ir Jagalas (7 m) un  Keilas (Tallinas apkārtnē), Narvas un Baltijā augstākais vienpakāpju ūdenskritums – Valastes ūdenskritums, kas krīt no 24 m augstuma kā maza strūkla un pazūd dziļā iedobē. Nemmeveski ūdenskritums atrodas uz Valgajegi upes, un vasarā kāples augstums sasniedz 1,5 m. te bijušas senas ūdensdzirnavas. Netālu no šī ūdenskrituma atrodas kaskādveida Joaveski ūdenskritums, kas stiepjas 160 m garā posmā. Braucot uz Jegalas ūdenskritumu, pa ceļam var apskatīt Kostiveres karsta laukus, kur var vērot zemes iegruvumus pazemes ūdeņu izskaloto iežu vietās. Izveidojušās piltuves vai iedobes. Parasti piltuves darbojas kā ūdensrijēji-atmosfēras ūdens vienkārši pazūd pazemē bez miņas.

Otra Igaunijas dabas bagātība ir lielie milži-laukakmeņi, kurus te atstājušas ledāju mēles, atkāpjoties uz ziemeļiem. Ehalkivi kā milzīgs olis guļ jūras krastā Kunda līcī. Majakivi dižakmens(trešais lielākais Igaunijā) savu vietu atradis Jumindas pussalā, bet Jaani-Toomma (viens no augstākajiem Baltijā) akmens-Perispeas pussalā. Kabelkivi akmens ir otrs lielākais pēc apkārtmēra Baltijas valstīs un atrodas Mūgas ciemā.

Igaunijas augstākais punkts Munameģis, kas Latvijā lieliski zināms pateicieties slavenajai filmai „Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, ir arī pats augstākais punkts visā Baltijā. Munameģa virsotnē atrodas 347 m augsts skata tornis, no kura iespējams redzēt skaisto, neskarto dabu vairāku km rādiusā – labos laikapstākļos, pat iespējams saskatīt Latviju un Krieviju.

Piusa smilšu alas ir pazemes eju komplekss, kas sākotnēji veidots rokot kvarca smiltis stikla ražošanai, bet mūsdienās tās ir pieejamas apmeklētājiem, izmantojot gida pakalpojumus. Alās mitinās lielākā sikspārņu sugu kolonijā visā Austrumeiropā.

Tallina ir Igaunijas galvaspilsēta, kurā iespējams gan baudīt vētrainu naktsdzīvi gan kultūru un vēsturiskās vērtības pilsētas vecpilsētā, kas ir arī iekļauta UNESCO pasaules mantojumu sarakstā, jo ir viena no vislabāk saglabājušajām viduslaiku pilsētām Eiropā . Tallina ir visapmeklētākā pilsēta visā Igaunijā. Vecpilsētā var baudīt Hanzas autentisko arhitektūru, apskatot Domkalnu ar Tompea pili, kā arī izstaigāt vēsturiskos, bruģētos celiņus, kas saglabājušies kopš 11. gs. Domkalns ir 48 m augsts, un tā rietumu nogāzē (dzelzceļa stacijas pusē) slejas Patkulas kāpnes. Skaidrā laikā no Patkulu skatu laukuma redzama Sieviešu sala, un nevis Somija, kā daudzi domā. Doma baznīca ir vecākā no trim Igaunijas katedrālēm, kādas jebkad bijušas. Pie baznīcas sienām izstādīti ap 50 dižciltīgo baltiešu ģērboņi un daudzi vēl ir fondu glabātuvēs. Baznīcas grīda ir vienās kapu plāksnēs, te ir ap 300 apbedījumu. Tepat arī Domskola un Sv. Marijas ģilde.
Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāles
 kupolus rotā guļoši pusmēneši ar krustiem. Tornī ir 11 zvani, arī Igaunijas lielākais zvans, kas sver 15 tonnas. Tornis Garais Hermanis nosaukts kanonizētā viduslaiku varonā Hermanā vārdā un ir augstākais Tallinā: 45,5 m augsts. Torņa smailē ved 215 pakāpieni.
Tallina esot „kliba” pilsēta, jo te atrodas ielas ar nosaukumu: „īsā kāja” un „garā kāja”. Pie Īsās kājas vārtiem esot mitinājies spoks- kāds viduslaiku mūks, kas par saviem noziegumiem bijis lemts tādam liktenim.
Rātsnams
 ir vislabāk saglabājusies gotiskā rātsnama celtne Ziemeļeiropā. Torņa spicē vējrādis Vecais Tomass rāda ne tikai vēja virzienu, bet arī sargā pilsētu un ir tās aizbildnis. Sv. Gara baznīcu var pamanīt pēc vecākā ielas pulksteņa uz baznīcas sienas un baroka laika torņa. Tā zvans ir vecākais Eiropā.
Nigulistes baznīcā atrodas trīs no četriem viduslaiku mākslas darbiem: meistara Hermaņa Rodes 1481.g. Lībekā veidotais galvenais altāris, Marijas altāris (arī 15.gs.b.) un interjera slavenākais darbs – vācieša Bernta Notkes glezna “Nāves deja” (1490). Lielās  Ģildes nams dibināts 14.gs. un uzņēma vienīgi bagātus un precētus vietējos tirgotājus. Tas ir viens no izteiksmīgajiem gotiskās arhitektūras paraugiem Tallinā.
Melngalvju nama brālība pastāvēja tikai Baltijā. Tallinas Melngalvju nama fasāde ir izcils renesanses laika arhitektūras paraugs. Ieejas durvis saglabājušās no 17.gs. 40.gadiem un ir vienas no greznākajām Tallinā.
„Trīs māsas”
 ir viduslaiku dzīvojamo māju paraugs. Īpašu ievērību prasa divviru ozolkoka durvis. Kopš 2003.g. te ***** viesnīca „The Three Sisters” .
Tornī Resnā Margarita ierīkots Jūrniecības muzejs.
Viru vārti ir vienīgā konstrukcija, kas saglabājusies no 15.gs.vidus.
Kadriorgas pilī izveidots Ārzemju Mākslas muzejs. Pils ir Igaunijas izcilākais un autentiskākais baroka arhitektūras piemineklis, jo to projektējis itāļu arhitekts Nikolo Miheti. Kadriorgas pils parks ir iemīļota pastaigu un atpūtas vieta. Parka rietumu daļā ir gulbju dīķis ar rotondu.
Igaunijas mākslas muzeju KUMU atklāja 2006.g.17.februārī. Muzejs ir daļēji iebūvēts dolomīta klintī. No Narvas šosejas puses izcirsts garākais Igaunijas klinšu tunelis, lai varētu atgādāt mākslas darbus ar autotransportu.
Piemineklis bojā gājušajam krievu kuģim „Rusalka”(1893.g.) uzstādīts 1902.gadā par saziedotiem līdzekļiem.
Piritas osta tapusi par burāšanas sporta centru 1980.gadā par godu Maskavas Olimpiskajām spēlēm.  Zemūdeni „Lembit” vēl pirmas dažiem gadiem varēja apskatīt šeit, taču tagad tā ir nodegusi un atrodas Kopli ostā. 1936.gadā būvētā zemūdene tolaik bija modernākā pasaulē.
Tallina vēl piedāvā apskatīt Tallinas pilsētas muzeju, Televīzijas torni, Botānisko dārzu, Marjamae pili,  Zoodārzu un Brīvdabas muzeju.
Jēlehtmes senkapi ir vecākie zināmie kapi Igaunijā - tie ir vēlā bronzas laikmeta kapi (8.–7.gs. p.m.ē.), un ietilpst Rebalas arheoloģiskajā liegumā.

Dienvidigaunija
Dienvidigaunija aicina ar saviem priežu mežiem, izjādēm, dabas neskartību, lauku mieru un klusumu, aizmirstot ikdienas rūpes, makšķerējot kādā mierīgā upes līkumā, pastaigājot pa meža takām vai izsildot kaulu kādā lauku pirtī.
Dienvidigaunijas apskati veiksmīgi var sākt ar Tartu apskati. Sevišķu vietu Igaunijas vēsturē un izglītības sistēmā ieņem Tartu universitāte, kas dibināta 1632.gada 30.jūnijā ar Gustava Ādolfa pavēli. Pirms Latvijas Universitātes nodibināšanas Tartu universitāte bija vienīgā Baltijā.
Tartu  - dēvēta arī par Igaunijas studentu galvaspilsētu un Universitātes pilsētu, ir otra lielākā pilsēta Igaunijā un visvecākā pilsēta Baltijā, kas tikusi izveidota jau 1030. gadā Tartu ir arī Dziesmu svētku un dažādus kultūras festivālu rīkošanas vieta. Pilsēta tūristus piesaista galvenokārt ar akvaparku „Aura” . Vēl pilsētā var apskatīt vecpilsētu, Observatoriju, Rātslaukumu, Sv. Pētera un Pāvela katedrāles drupas, Jāņa baznīcu, botānisko dārzu, Tartu universitātes muzeju, Sporta muzeju, Ģeoloģijas muzeju, Zooloģijas muzeju, Mākslas muzeju.
Tartu atrodas iespaidīgas vecas kazarmas, no sarkanajiem ķieģeļiem celtā Sv. Jāņa baznīca, kas ir vecākā baznīca Igaunijā, nocietinājumu mūri, kurus cēluši iebrucēji krievi un zviedri, un daudzas citas apskates vērtas vietas.
Polvas un Voras apkārtni vajadzētu ietvert ikvienā ceļojuma maršrutā, jo tur vēl joprojām ir dzīves setu tradīcijas. Šī senā tauta saglabājusi savu valodu un kultūru daudzu gadsimtu garumā. Setu īpatnība ir krāsainajiem tautastērpi, apmetnes vietas, dziedāšana rūnu stilā. Setu ciematiņi ar koka būdiņām un mazajiem, kārtīgajiem dārziem sniedz iespēju justies kā pagātnē.
Lieliski var atpūsties Vaisikaholmas un Paralepa pludmalēs.
Vīlande piesaista ar viduslaiku pilsdrupām un parku, Veco ūdenstorni, Vīlandes muzeju, koka zirgu kolekciju, Augusta Kitzberga muzeju.  Vīlande atrodas Vircezera tuvumā.
Pērnava ir Igaunijas vasaras galvaspilsēta un kļuvusi kā kūrorts Pērnavas līča piekrastē. Vasarās Pērnavā regulāri tiek rīkoti dažādi festivāli, kas ir populāri ne tikai Igaunijā, bet arī plašākos mērogos. Apskates vērta ir arī Sv.Katrīnas un Elizabetes baznīcas, Rātsnams, Sarkanais Tornis, Tallinas vārti- Baltijā vienīgā saglabājusies fortifikācijas celtne;  17.gs ēkas, Lidijas Koidulas muzejs, Pērnavas muzejs. Veldzējošu peldi var gūt jaukajās pludmalēs, ūdensputnus un ostas dzīvi var vērot, ejot pa akmeņaino un līkumoto molu Pērnavas upes kreisajā krastā visai tālu jūrā. Pērnavas līča pludmale ir piemērota arī ūdenssporta cienītājiem, jo tur iespējams izmēģināt ūdensslēpošanu, izbraukt ar ūdens motociklu, braukt ar kanoe laivām. Pie mola piemineklis prāmja “Estonia” bojā gājušajiem. Tas ir kā milzu kārts galā pakārts zvans melnās dzelzs konstrukcijās. Prāmis nogrima Somu līcī ceļā no Stokholmas uz Tallinu 1994.g. 28.septembrī.
Viens no Pērnavas kūrorta simboliem ir Pērnavas dūņu dziednīca.
 
Pērnava ir slavena ar daudzajiem parkiem. To ir 18, un padara pilsētu jo īpaši pievilcīgu atpūtniekiem karstajās vasaras dienās. Ranna parks ir pa ceļam uz pludmali un bagāts ar retām koku un krūmu sugām.
Ja brauc no Pērnavas uz Vilandes pusi, ieteicams apmeklēt  Somā nacionālo parku. Igauniski Soomaa nozīmē purvu zeme.
 

Pērnava ir viena no pilsētām Igaunijā, kur iespējams vērot Hanzas arhitektūru, piedalīties Hanzas festivālos, kas sniedz ieskatu senajās tradīcijās, tērpos, kultūrā, sniedz iespēju iepazīties ar bruņinieku dzīvi, vērojot imitētas bruņinieku cīņas, baudīt tradicionālos ēdienus un dzērienus.

Vasaras galvaspilsēta ir populāra arī ar saviem daudzajiem SPA, kur iespējams baudīt visdažādākās masāžas un relaksācijas rituālus kā pērļu vannas, šokolādes procedūras.

Ziemeļrietumigaunija
Viduslaiku pilis, eleganti atjaunotas muižas un gleznaini ūdenskritumi atrodami šajā 200 kilometru garajā teritorijā, kas plešas no Tallinas līdz Narvai .
Pilsēta Narva atrodas Igaunijas austrumos pie Krievijas robežas. Pilsēta stipri cietusi 2. Pasaules Kara laikā, tomēr saglabājusi savus galvenos apskats objektus – viduslaiku pili, Rātsnamu, pilsētas nocietinājumus, Krenholmas manufaktūras ēkas. Interesi piesaista arī Narvas pilsētas muzejs.
 
Šī senā teritorija, kas iezīmē upes robežu starp Igauniju un Krieviju, ir vieta, kur satiekas un sajaucas divas kultūras, radot apburošu austrumu un rietumu sajaukumu. Noslēpumainā Narvas pils izpletusies Narvas upes ielokā, ir šī reģiona raksturīgākais simbols, un piemineklis Igaunijas bagātajai un reizē arī traģiskajai vēsturei.
Narva Jēsū ir neliela kūrortpilsētiņa Somu līcī netālu uz ziemeļiem no Narvas. Te veiksmīgi var apvienot atpūtas un ārstniecības iespējas.
 

Ziemeļigaunija
Galvenie kurināmā resursi ir degslāneklis un kūdra. Degslānekli iegūst atklātās karjerās un šahtās valsts ziemeļaustrumu daļā: Kohtla-Jerves, Sompas, Kivieli, Sirgalas u.c. atradnēs. Tos izmanto elektroenerģijas ražošanai un ķīmiskajā pārstrādē.  Kohtla-Jerves  izdedžu kalni izteikti iezīmē šī reģiona ainavu, jo veido milzīgus kalnus. Ja Munameģis šķiet tāds paugurs, tad savus spēkus pārbaudīt varēsiet šeit, kāpjot augstajā izdedžu kalnā. 
Igaunijā ir Eiropā lielākās fosforītu iegulas, to krājumi sasniedz 6 miljrd. t.
 

Lāhemā Nacionālais parks apvieno unikālu dabas ainavu kompleksu ar izrobotajiem un līčiem bagātajiem Ziemeļigaunijas krastiem, mitrainēm un mežu masīviem, dabas takām, un ir pasakaini jauka vieta aktīvai atpūtai. Te ir milzums laukakmeņu. Viru purva taka ir 3,5 km gara, un purva vidū slejas skatu tornis putnu vērošanai, ainavas baudīšanai. Uz dienvidiem no nacionālā parka atrodas plašās plašas mežu teritorijas, kurās iespējams vērot tādus lielos dzīvniekus kā aļņi, meža cūkas, brūnie lāči, lūši un lapsas. Kesmu zemesragā un tāda paša nosaukuma ciematiņā, kas saukt par „kapteiņu ciemu”, jo šeit darbojusies pēc Ainažu parauga dibināta jūrskola. Cara laika robežsardzes ēkā atrodas Jūras muzejs. Kesmu raga galā atrodas akmeņu kaudze, kas tiek saukta par „ Velna salu”. Ticējums vēsta, ka atnesot un noliekto kaudzē akmeni, piepildīsies jūsu vēlēšanās.
Rakvere ir piektā lielākā pilsēta Igaunijā un tā ir slavena ar savu viduslaiku pili un „Travas” buļļa skulptūru, ko veidojis slavens Igaunijas skulptors. Pils sniedz tās apmeklētājiem iespēju ielūkoties viduslaiku dzīvē, baudīt mielastu, apskatīt spīdzināšanas telpu un pat izmēģināt savu veiksmi loka šaušanā.

Igaunijas salas
Lai nokļūtu uz Igaunijas lielāko un populārāko salu-Sāmsalu, jābrauc pāri mazākai, un ļoti skaistai Muhu salai.  Te atrodas Koguvas ciems, kurā ir rakstnieka Juhana Smūla memoriālā māja un Muhu muzejs. Te apskatāma arī strausu ferma, Ēmu dzirnavas un Muhu pilskalns, Sv. Katrīnas baznīca.
Sāmsalu un Muhu salu savieno
 Veikevena dambis, kas kas ir vienīgā šāda veida būve Baltijā. Sāmsalas galvaspilsēta ir Kuresāre. 1840.g. tika atrastas ārstnieciskās dūņas, un Kuresāre kļuva par kūrortu. Kuresārē ik vasaru notiek Valšu festivāls, kurā visa pilsēta dejo līdz pat rīta gaismai.

Ugunsdzēsēju māja atrodas pa kreisi no Rātsnama, celta 18.gs., tagad – tūrisma informācijas centrs. Tirgus laukumā līdzās ikdienas precēm te tiek tirgoti suvenīri no kadiķa, marmora un arī adījumi. Pretī Rātsnamam, blakus tirgum atrodas vēsturiskā 17.gs. t.s. Svaru māja.
Kuresāres Bīskapa pils ir Baltijas valstīs vislabāk saglabājusies viduslaiku pils. Būvēta 14.gs. 3. ceturksnī iepriekšējā cietokšņa vietā, no kura saglabājies tikai Garā Hermaņa tornis, kas tika iekļauts konventa tipa pils ansamblī. Dolomīti būvēšanai piegādāti no 13 km attālajām Kārmas raktuvēm. Pilī atrodas Sāremas muzejs, mākslas galerija, lauvu bedre, un kāds nezināms bruņinieks, kas bijis iemūrēts pils mūros. Sarkans galds, uz galda māla tējas krūze, dažas maizes drupačas-viņam stāvējuši priekšā jau vairākus simtus gadu.

Noteikti būtu jāapskata
 Pangas klintis salas ziemeļos, kas ir augstākā kaļķakmens krauja tieši virs jūras un no kurām paveras fantastisks skats uz saulrietu Baltijas jūrā, Viki ciematu ar dzirnavām, Vidumē rezervātu un Vilsandi nac. parku, kuros sastopama trešā daļa valsts augu. Kāli meteorītu krāteris rosinās aizdomāties par globālām lietām un norisēm. Serves pussalā var sameklēt laimes akmentiņus-ar caurumiņu, un pat veselu sauju. Līdz Latvijas piekrastei šeit ~29 km. Serves pussala aiz bākas beidzas ar aptuveni kilometru garu zemesstrēli, kas kā zemūdens sēklis turpinās vēl 5 km.
Anglas ciemā ceļa malā rindā stāv 5 vējdzirnavas, kas palikušas no kādreizējām 9. Tās celtas 1910.g. un 1913.g., lielās holandiešu tipa – 1927.g.
Vējdzirnavas ir iekļautas UNESCO Pasaules Mantojuma sarakstā un tiek lietotas kā Saaremā simbols.
Hījūmā sala ir veidojusies pirms 455  miljoniem gadu meteorīta eksplozijas rezultātā – salas simbols ir Kepu bāka - trešā senākā darbojošās bāka pasaulē un  Kerdlas meteorīta krāteris - diametrs ap 4 kilometri. Salas galvaspilsēta ir Kerdla – piemiņas vieta prāmja „Estonia” bojāgājušajiem- zvans skan brīžos, kad ir tikpat stipra vētra, kāda bija nelaimīgajā 1994. gada 28. septembra naktī. Hījumā salas ziemeļos pie Tahkunas bākas atrodas vistuvākā vieta uz sauszemes no prāmja “Estonia” nogrimšanas vietas. Ristime ir savdabīgs Krusta kalns Hījumā salā.

Tikai
 Kihnu salā iedzīvotāji nēsā arī ikdienā nacionālos tautas tērpus, ceļ godā rokdarbus un kopj igauņu paražas.

Igaunija ir bagāta arī ar pilīm, kadiķu alvāriem, stārķu knābju klaudzieniem, dolomītu, dabas pirmatnību un nacionālajiem parkiem, kultūras un vēstures celtnēm, savdabīgo salu šarmu, čakliem un harmoniskiem cilvēkiem.

Igaunijas nacionālie ēdieni. Igaunijas nacionālo virtuvi, gluži tāpat kā Latvijas, ir spēcīgi ietekmējis Ziemeļvalstu klimats un senču tradīcijas. Galdā tiek celti skābēti kāposti, kartupeļi, rudzu maize, zivis, piena produkti, zirņi grūbas. Iecienītākie dzērieni igauņu vidū ir kvass un alus. Igauņu nacionālie ēdieni ir gandrīz identiski Latvijas nacionālajam mielastam.