Lietuva

Kuršu kāpa jeb joma, kur smiltis dejo vēja stabules dziesmu un veido smilšu kāpas vistālāk uz ziemeļiem Eiropā;  Traķu pils un Krusta kalns; Klaipēdas osta un Palangas Dzintara muzejs; Arvīds Sabonis un Mikolajs Konstantīns Čurļonis- izcili „milži” sportā, mūzikā  un mākslā; šakotis un cepelīni- nacionālie vēdera prieki; ticīgu un strādīgu ļaužu pilna lauksaimniecības zeme; Būtiņge un Mažeiķi- naftas citadeles; „Snaige” ledusskapji; seno kuršu zintes un Raganu kalns Jodkrantē; zivis un Jūras muzejs ar delfināriju; 

Ģeogrāfiskais stāvoklis: atrodas Baltijas valstu dienviddaļā, Baltijas jūras austrumu krastā un robežojas ar Latviju ziemeļos, ar Krieviju (Kaļiņingradu), Poliju un Baltkrieviju dienvidos.

Platība: 65 300 km2

Galvaspilsēta: Viļņa

Iedzīvotāji: 2,649,425 (2022.gads)

Nacionālais sastāvs: Saskaņā ar 2021. gadā veiktās tautas skaitīšanas datiem 84,6% iedzīvotāju sevi identificējuši kā lietuviešus, 6,5% par poļiem, 5,0% par krieviem, 1,0% par baltkrieviem un 2,3% par citu etnisko grupu pārstāvjiem.

Valsts valoda: lietuviešu

Reliģijas: Saskaņā ar 2021. gada tautas skaitīšanu:
Katoļi — 74,19% (2 085 340)
pareizticīgie – 3,75% (105 326)
Pareizticīgie vecticībnieki – 0,65% (18 196)
evaņģēliski luterāņi – 0,56% (15 741)
Evaņģēliski reformāti – 0,2% (5540)
Sunnītu musulmaņi — 0,08 (2165)
Baptisti un brīvbaznīcas cilvēki - 0,04% (1092)
jūdaisks — 0,03% (899)
IKP/PP:  $ uz 1 iedz. 41,288 (2022.gads)

Valsts pārvaldes forma: parlamentāra republika

Zemākais punkts: Baltijas jūra 0 m v.j.l.

Augstākais punkts: Jozapines kalns 293,6 m v.j.l.

Garākā upe: Nemuna (475 km Lietuvas teritorijā)

Lielākais ezers: Drūkšu ezers

Reljefs: Lietuvas, tāpat kā Latvijas, zemes virsas formas izveidojusi ledus laikmeta šļūdoņu darbība. Lietuva ir līdzena zeme. D daļā plešas Medininku augstiene ar valsts augstākajām virsotnēm. A daļā stiepjas Baltijas augstiene, kas uz R pusi pāriet Viduslietuvas zemienē. Gar jūras krastu stiepjas Piejūras zemiene. Pie Biržiem un Pasvales sastopamas karsta kritenes- kad pazemes ūdeņi izskalo kaļķakmeņus vai ģipsi, un virszeme iegrūst. Valstī ir ap 4000 ezeru.

Dabas resursi: dzintars, smilts, aramzemes, smilšainās pludmales, dabas ainavas.

Klimats: mērenās joslas klimats ar pārejas pazīmēm- piekrastes daļā tas ir okeānisks, bet virzienā uz A- kļūst kontinentālāks. Siltāks kā Igaunijā. Janvāra vidējā temperatūra piekrastē ir no -3C, austrumu daļā -6C.  Jūlija vidējā temperatūra piekrastē ir +16,5C un +17,5C austrumos. Laika apstākļi mēdz mainīties dienas laikā, tāpēc vēlams paņemt vējjaku un nodrošināties pret lietu. Spēcīgas vētras mēdz būt reti, galvenokārt, rudeņos. 
Piesardzības pasākumi: nav īpašas prasības attiecībā uz vakcināciju.

Iedzīvotāju dzīvesveids jau izsenis ir bijis saistīts ļoti cieši ar dabu un tās procesiem. Jau 14.gadsimtā minētas svētbirzis pie Nevēžes upes, kur aizliegts cirst kokus un medīt. Kopš 15.gs.sākuma tika aizliegts cirst dižozolus. Pirmais dabas rezervāts ūdensputnu aizsardzībai tika izveidots 1946.gadā, un tā nosaukums „Žuvintas rezervāts”. Dabas aizsardzības procesi turpinājās arī 20.gs. beigās, un 1974.gadā Austrumlietuvā nodibināja pirmo nacionālo parku. Tajā aizsardzībā ņemtas īpaši gleznainās, ezeriem un līkumotām upēm bagātās Utenas, Ignalīnas un Šventojas rajonu dabas ainavas. Nacionālie parki un rezervāti ir arī Žemaitijā, Dzukijā, Kuršu kāpās, Traķu apkārtnē un Nemunas vidustecē. Augštaitijas nacionālajā parkā savu skaisto šarmu apkārtnei piedod daudzie ezeri, senās biškopības brīvdabas muzejs ar dažādām skulptūrām, Palūšes koka baznīciņa ar zvanu torni, 5.gs. kurgāna un akmens laikmeta ekspozīcijām. 
Reiz plaukstošās viduslaiku karalistes nacionālie ēdieni ir cepelīni (kartupeļu klimpas ar gaļas pildījumu) un šakotis (dzeltens un adatains, salds un garšīgs tornītis ar caurumu vidū). 

Viļņa kā jau galvaspilsēta ir viena no lielākajām pilsētām un atrodas paugurainā apvidū, Neres upes krastos. Jau ilgu laiku Viļņa tiek dēvēta par mazo Romu, Ziemeļu Jeruzalemi un Atēnām. Pilsētā ir aptuveni 40 dažādos stilos būvētu baznīcu ,kā jau katolicisma zemei, un svētdienās pilsētu pieskandina zvanu skaņas no pilsētas torņiem. Pilsētas centrā gozējas Ģedimina kalns ar senās pilsētas palieku- Ģedimina torni un piemineklis pilsētas dibinātājam- lielkņazam Ģediminam. Par Viļņas dzimšanas gadu uzskata 1323.gadu, kad  Ģedimins sāka celt pili.
 Pēc leģendas stāstītā, 14.gs.valdījušais lielkņazs Ģedimins, kura laikā valsts galvaspilsēta bijusi Traķi, devies uz dažām dienām  medībās. Protams, kā jau tolaik, meži bija pilni lāču, lapsu, aļņu, stirnu un citu zvēru. Kņazam nācies pārnakšņot kāda pakalna mežā, un tai naktī redzējis zīmīgu sapni- šajā vietā ir jāceļ pilsēta, kurai nākotnē paredzams liels uzplaukums. Saņēmis šādu  rīkojumu, Ģedimins arī nodibināja pilsētu, kura mūsdienās ir kultūras, izglītības un rūpniecības centrs Lietuvā.  Viļņas vecpilsēta bagāta ar dažādu arhitektūras stilu celtnēm. Pilsētas nomalēs plešas padomju varas gados būvētie daudzstāvu dzīvojamie mikrorajoni. 
Viļņas pilsētas savdabību veido arī Katedrāle, Sv. Mihaila baznīca, Arsenāls, Universitāte, Sv. Jāņa baznīca, Sv. Pētera un Pāvila baznīcas, Sv. Annas baznīca, Pils iela, Raudondvares pils, gotikas un baroka ēkas, Austras vārti, Nacionālais muzejs, Mākslas muzejs, Arheoloģijas muzejs, Augšpils muzejs, Gariūnu tirgus Vecais arsenāls, Pils kalns, televīzijas tornis.

Galves ezerā uz Traķu salas atrodas Traķu pils. Tā būvēta 14.gs. un 15.gs.mijā, lielkņaza Vītauta valdīšanas laikā. Pili ieskauj 5 ezeri un lai tajā nokļūtu, jāšķērso tilts. Traķu pilsētā dzīvo tatāri, kuri šeit ieradušies no Krimas stepēm lielkņaza Vītauta valdīšanas laikā 14.gs., un kalpojuši militārajā dienestā līdz 16.gs.beigām. Tatāru karavīru mentalitāte apveltījusi viņus ar neparastu drošsirdību un kaujas mākslas izveicību. Arī mūsdienās tatāri cenšas saglabāt savu dzīvesveidu un austrumniecisko kultūru.

Kauņa – 2. lielākā Lietuvas pilsēta ir ar interesantu vēsturi un tradīcijām. Tā atrodas Nemunas un Neres upju sateces vietā. Pilsētas Mākslas muzejā glabājas lietuviešu komponista un mākslinieka Mikolaja Konstantīna Čurļoņa gara darbi- gleznas, un, tās apskatot, var klausīties viņa komponēto mūziku. Pilsēta lepojas arī ar  viduslaiku arhitektūru, pilsdrupām, gājēju ielu, botānisko dārzu, Velnu muzeju, Folkmūzikas un instrumentu muzeju, Mākslas muzeju, Militāro muzeju, Pasta muzeju,  Brīvības pieminekli, Filharmoniju, Sinagogu, Teātri, Vitauta parku, Sv. Mihaela baznīcu, Sv. Georga baznīcu, zooloģisko muzeju, Vitauta statuju, bijušo Lietuvas prezidentu statujām, Katedrāli, Medicīnas un farmācijas vēstures muzeju, Jezuītu klosteri, Vitauta baznīcu, Muzikālo teātri.

Ziemeļrietumos no Kauņas atrodas 9. forts, kas sākot ar 1924. gadu tika izmantots kā cietums, kurā pirms izvešanas uz Sibīriju tika ieslodzīti politiskie cietumnieki. Vācu okupācijas laikā šajos fortos masveidā tika nogalināti ebreji. Mūsdienās šis objekts ir atvērts apmeklētājiem un tiek vadītas ekskursijas, kuru laikā fortu apmeklētāji gida pavadībā tiek iepazīstināti ar notikumiem šajā objektā, raisot apmeklētājiem reālas, nepatīkamas un skumjas sajūtas.

Klaipēda ir lielākā valsts osta un trešā lielākā valsts pilsēta. Noteikti vērts apskatīt Mākslas galeriju, Pulksteņu muzeju, Veco pils ostu, Vēstures muzeju, Kalēju muzeju, Muzikālo teātri, Teātra laukumu, Klaipēdas vecpilsētu. Apskates vērts ir arī Taksidermijas muzejs, kurā iespējams aplūkot un iemūžināt dažādus eksotiskus zvērus, kas nomedīti vairākās pasaules valstīs. Šis muzejs ir interesants un izglītojošs gan bērniem gan pieaugušajiem. Ir vērts aplūkot arī visā pilsētā izstādītās dažādu mākslinieku radītās skulptūras, kas katra savā īpašajā veidā simbolizē un sargā Klaipēdu.

Pie Klaipēdas atrodas viens no labākajiem Eiropas delfinārijiem. Izrādēs piedalās dresēti delfīni.

Nemuna ietek Baltijas jūras lagūnā - Kuršu jomā. No jūras to atdala 97 km gara smilšu strēle- Kuršu nērija jeb populārās Kuršu kāpas. Nēriju veidojuši jūras vēji un piekrastes straumes, kas tagad izveidojies kā smilšains līdzenums ar augstu kāpu virknēm austrumu krastā.  Nidas ciema apkārtnē paceļas augstākās kāpas Eiropā- no 45 līdz 68 m! Vētru laikā kāpas pārvietojas, un vēl pirms 200 gadiem apdraudēja ciemus no ieputināšanas smiltīs. Tad ceļojošās kāpas apraka14 ciemus. 13.gadsimtā šeit ieradās Vācu ordeņa bruņiniekiem kas nolīda pirmatnējos mežus. Un tas bija sākums erozijai, -smilšu plūsmas spēks tika palaists vaļā. Tagad kāpas apstādītas ar priedēm, mārsiliem, kāpuniedrēm, kuru saknes nostiprina plūstošās smiltis un samazina eroziju. Puse no nērijas pieder Lietuvai, otra puse- Krievijai Kaļiņingradas apgabalam. Abas valstis šo unikālo dabas veidojumu pasludinājušas par nacionālo parku. Jodrantes ciemā Kuršu nērijas vidusdaļā ir Raganu kalns ar interesantām kokā darinātām figūrām- gan soliņi, kurus nes koka rūķi, gan dažāda lieluma koka stabi ar tēliem, gan krēsli. Visi kokgriezumi ir roku darbs, ko veidojuši lietuviešu mākslinieki. Kokgriešanas māksla ir viena no nacionālajām kultūras tradīcijām Lietuvā. Vēl tagad Kuršu jomā jūtamas seno kuršu pēdas, to brangums, tradīcijas un spēks, un nekas, ka tur skan lietuviešu valoda… „saknes jau vējš neizplēš”… Kuršu kāpas ir viens no 5 Lietuvas nacionālajiem parkiem un to apskalo Baltijas jūra.

Nidas ciems aicina apmeklēt arī Tomasa Manna muzeju, Luterāņu baznīcu, Zvejnieku muzeju, bāku, jahtklubu.

Populārs SPA kūrorts ir Druskininki

Palanga kļuvusi par populāru kūrortu ar smilšainajām piekrastēm, promenādi  un īpašo akcentu visas Eiropas fonā- Dzintara muzeju grāfa Tiškēviča pilī. Tajā atrodas unikāli un neparasti dzintara eksponāti-gan ar kukaiņu, gan augu daļu ieslēgumiem, gan dažādās tonalitātēs un lielumos, gan izklāstīta dzintara veidošanās vēsture. „ Saules akmens” ir reiz sen augušu īpašo dzintara priežu izdalīto sveķu sacietējumi, kuru Baltijas jūras piekrastē atrod jau vairākus tūkstošus gadu. Pēc dzelteni lāsmojošā akmens braukuši pat grieķi un romieši, mērojot tālus ceļus. 20.gadsimtā Kuršu līcī sākta dzintara rūpnieciskā ieguve. Zemes slāņos dzintara atradnes ir ievērojamas- atdalot to no smiltīm, iegūst vairākas tonnas dzeltenā brīnumakmeņa.  

Ievērības cienīgs ir Palangas botāniskais dārzs, kura teritorija ir 100 ha. Parku 19. gs izveidoja slavens franču dārznieks un ainavu arhitekts Edouards Andre.

Palangas mols iestiepjas jūra 470 metrus un ir lieliska atpūtas un pastaigu vieta ar burvīgiem skatiem uz jūru, īpaši saulrieta laikā.

Krusta kalns ir izteiksmīga lietuviešu svētvieta, kas atrodas netālu no Šauļiem. Agrākajos laikos te bijis pilskalns, un pirmie krusti te ierakti 19.gs. sākumā. Kalns vairākas reizes norakts, nīcināts, bet joprojām no jauna atdzimis ticības stiprināts. Tagad te apskatāmi ap 12 000 krustu un krustiņu, un katru dienu to skaits palielinās. Cilvēki tos nes un nostiprina dažādu iemeslu dēļ- svētkos, svinībās, ciešanās, reliģiskajos rituālos, vai vienkārši tāpat ar domu, ka tas nesīs viņiem svētību, veselību un  veiksmi.  

Lietuvas ceturtā lielākā pilsēta ir Šauļi, kurā var apskatīt Sv. Pētera un Paula baznīcu, kas ir vienīgie objekti, kas pilsētā netika nopostīti kara laikā un vēl šobrīd ir redzami savos sākotnējos veidolos – ieturot renesanses stilu. Šauļos ir apskatāma arī Sv. Georga baznīca, pulksteņa tornis, kas ir 70 metrus augsts un redzams no liela attāluma, Drāmas teātris, vecpilsēta, kā arī Radio un televīzijas muzejs.

Dzūkijas nacionālais parks ir lielākais Lietuvā, parkā ietilpst arī Čepkeļu rezervāts ar lielāko valsts purvu un mitrāju teritoriju. 

Augštaitijas nacionālais parks ir slavens ar saviem daudzajiem ezeriem, etnogrāfiskajiem ciematiem, daudzajām putnu un dzīvnieku sugām, kas tajā vērojamas, kā arī ar pakalniem, kas ir gandrīz 200 metru augsti un no kuriem paveras brīnišķīga panorāma. Utenas pilsēta Augšaitijā pazīstama ar slaveno „Utenos” alu, un tā ražotni. 

Žemaitijas nacionālais parks ir lieliski piemērota izklaides un atpūtas vieta tūristiem, kas vēlas atklāt, ko jaunu, baudīt sportiskas aktivitātes. Vieta piemērota velosipēdistiem, jahtistiem, nirējiem, makšķerētājiem un dabas vērotājiem. Parkā atrodas 21 dabas piemineklis un ap 200 arheoloģisko pieminekļu.
Pluņģe apbur ar  vecpilsētu,  Žemaitijas Mākslas muzeju,  neoklasicisma stilā cēlo muižu.
Suvalkijas reģiona ainavai raksturīgas plašas lauksaimnieciskās zemes.

Pagaidām Lietuva izvirzījusies priekšplānā visā Baltijas valstu teritorijā ar savu jauno un moderno akvaparku. Tas ir komplekss 21000 km2 platībā, kas sastāv no 5 korpusiem ( A, B, C, D, E ). Dažāda vecuma apmeklētājiem tiek piedāvātas īpaši liels skaits atpūtas un relaksācijas formu iespējas: 18 pirtis, kuras iekārtotas dažādu pasaules tautu tradīciju stilā; visdažādākie baseini ; strauja upe; džakuzi vannas; masāžas ūdenskritumi;  iespaidīgi slidkalniņi ar kopīgo garumu 600 metri; skaistuma saloni, masāžas saloni; bāri un kafejnīcas un visgarākais slidkalniņš – 212 metri.

Kuršu kāpa

Kuršu kāpa ir unikāls dabas veidojums, pussala, kas sniedzas 98 km garumā un atrodas Lietuvas un Krievijas teritorijā. Kuršu kāpu raksturo majestātiskas smilšu kāpas, kas dažreiz paceļas līdz pat 67 m augstumam. Balstoties lietuviešu uz leģendu, vietējā meitene Neringa, kas izauga par milzu dievieti, izveidoja Kuršu kāpu, lai pasargātu vietējos zvejniekus no jūras vējiem. Šā iemesla dēļ Kuršu kāpas Lietuvas daļa tiek saukta par Neringu. Visērtākais veids kā nokļūt Kuršu kāpā ir ar prāmi no Klaipēdas, kas ir vien dažu minūšu pārbrauciens. Šis ir iecienīts maršruts tiem, kas vēlas apskatīt delfināriju vai Jūras muzeju. Kuršu kāpa ir piemērota vieta atpūtniekiem dabā – šeit var doties braucienā ar velosipēdiem pa riteņbraucēju celiņu, kas ierīkots visas pussalas garumā līdz Krievijas robežai. Protams, tā ir arī lieliska vieta, kur nobaudīt veldzējošu peldi vasaras laikā, vai vērot neaizmirstamu saulrietu.

Delfinārijs

Kuršu kāpas apmeklējums Lietuvā bieži vien nav iedomājams bez delfinārija apmeklējuma, it sevišķi, ja jums ir bērni. Delfinārijā ik dienu tiek rīkoti delfīnu šovi, kas iepriecina jebkuru skatītāju. Šie gudrie dzīvnieki šova laikā demonstrēs dažādus trikus un aizraus no pirmās minūtes. Delfinārija apmeklējumu iesakāms apvienot ar pavisam blakus esošo Jūras muzeju. Lai nokļūtu no Latvijas uz Delfināriju Jums jādodas uz Klaipēdu ar savu automašīnu vai arī jāizvēlas kādu no mūsu piedāvātajiem ceļojuma maršrutiem uz Lietuvu, kur iekļauts delfinārija apmeklējums.

Jūras muzejs Klaipēdā

Lietuvas Jūras muzejs Klaipēdā ir vienīgais šāda tipa muzejs Baltijā. Tas atrodas blakus delfinārijam slavenajā Kuršu kāpā. Muzejs popularizē visa veida jūras dzīvi – kuģus, jūras radības, pingvīnus u.c. Ārpus Jūras muzeja telpām apskatāma kuģu izstāde, bet iekštelpās būs vairāki akvāriji ar dažādu tematiku un dažādām jūras radībām. Pēc rekonstrukcijas, kas pabeigta 2017.gadā atklāts arī 18 m garš zemūdens tunelis, kas liks justies tā, it kā Jūs atrastos ūdenī kopā ar visiem šiem ūdens iemītniekiem. Jūras muzejs Klaipēdā ir viens no Lietuvas apmeklētākajiem muzejiem un uz to regulāri tiek piedāvāti 1 dienas organizēti autobusa ceļojumi no Latvijas.

Dinozauru parks

Dinozauri jau sen kā ir izmiruši, taču atstājuši neizdzēšamas pēdas mūsu domās un fantāzijās, jo īpaši mazāko vidū. Lietuvā, lai apmierinātu mazo pētnieku kāri pēc sastapšanās ar dinozauriem, 7 km attālumā no Klaipēdas izveidots Dinozauru parks. Dinozauru parkā apskatāmi 52 kustīgi dinozauri, 5D kino un dažādas aktīvas atrakcijas. Skolnieku grupām dinozauru parkā var pieteikt izglītojošas ekskursijas. Latvijā šobrīd dinozauru parku nav, tomēr Avārijas brigādes izklaides parkā arī ir apskatāmi vairāki kustīgi dinozauri, ko apskatīt šeit izveidotajā dinozauru takā.

Nacionālie ēdieni Lietuvā ir slavenie cepelīni, kas tiek gatavoti no rīvētiem kartupeļiem un maltās gaļas, rolmopši, kas pagatavoti no kāpostiem, kā arī citi ēdieni, kas iegūti no lauksaimniecības produktiem – līdzīgi kā Latvijā.